- 2016.10.05, 12:24
- Tātad... VID vēlas bloķēt pieeju "negodprātīgām tīmekļa vietnēm", PVD savu darbu par padarītu uzskata, ja izdodas kādu kafejnīcu aizvērt, IZM vērtēs vai skolotājs ir vai nav pietiekami lojāls valstij.
OK, PVD mandāts nav veicināt uzņēmējdarbību, bet tikai rūpēties par patērētāju drošību. Varētu jau runāt, ka tik mazā valstī kā Latvija, katrs mazais (mikro) uzņēmums ir zelta vērtē, bez mazā nebūs lielā, utt utt, bet nu ja nav, tad nav. Es varētu vienīgi ieteikt no PVD izdalīt atsevišķi speciālu vienību kas pirmkārt nevis kontrolē, bet palīdz mazajiem, tikko strādāt uzsākušajiem uzņēmumiem.
Par skolotājiem un valsti ir tāda interesanta lieta, ka termins "valsts" neizbēgami aizripo uz to pusi, kur ir valdība, ministru kabinets, ministrijas, valsts aparāts un visi tie birokrāti un ierēdņi kas likumus un normatīvos aktus izdomā un/vai seko to izpildei. Kā pretstats privātajam iedzīvotājam kas strādā privātajā sfērā un ar valsts aparātu nav saistīts.
Pats valsts aparāts bieži vien nav lojāls Satversmei - paskat cik bieži Satversmes tiesai nākas atcelt likumdevēju pieņemtos likumus, kā Satversmei neatbilstošus. Katra tāda reize nozīmē, ka likumdevēja vara ir kārtējo reizi bradājusi Satversmi ar kājām. Vai iesaistītos politiķus/ierēdņus/birokrātus soda, vai atlaiž no darba? (Bet vajadzētu gan.)
***
Un VID (+ Finanšu ministrija)? Viņu mandāts ir tikai iekasēt nodokļus. Varbūt tā kā arī nedaudz veicināt uzņēmējdarbību (lai gan tas ir tomēr Ekonomikas ministrijas paspārnē), lai kopprodukts augtu, un lai apritētu vairāk naudas, no kā nodokļus iekasēt. Tad par ko šeit VID vaimanā? Izskatās, par to ka "veicot tirdzniecību tīmekļa vietnē, tā ir jāreģistrē VID kā uzņēmuma struktūrvienība", bet es pat īsti nesaprotu, kā tas vispār situāciju mainītu attiecībā uz nodokļu saistībām?
Ja uzņēmumam ir ienākums, un ir, piemēram, saistības nomaksāt PVN, bet uzņēmums nodokļus nav samaksājis, vai tiešām VID vis-efektīvākā metode būtu tieši bloķēt mājas lapu? Nevis, piemēram, uzlikt arestu bankas kontiem, ar policiju apciemot uzņēmuma īpašniekus, vai arī tiesāt un iesēdināt par nodokļu nemaksāšanu? Ja ir ienākums, kāda vispār atšķirība kādā veidā prece ir pārdota? Vai pa telefonu sazvanīts un vienojošies par pirkšanu pārdošanu, vai pēc kataloga pasūtīts, vai tīmekļa vietnē... Ja ir radies ienākums, tad nodokļu aplikšana nekā nemainās no tā, kādā veidā ir norisinājuses preces pārdošanas (pakalpojuma saņemšanas) līguma noslēgšana.
(Vācijā, piemēram, interneta veikali bieži vien ir tādi dīvaini - sakarā ar to ka gan interneta attīstība Vācijā ir bremzēta, un ka integrācija ar banku pakalpojumiem ir tizla, un arī ka bankas ir ļoti nemodernas ("konservatīvas") un nekādu integrāciju caur internetu īsti nepiedāvā, un kredītkartes iedzīvotāji praktiski nelieto, jo uz parāda dzīvot nemīl, tad interneta veikals ļauj tikai veikt pasūtījumu, un samaksai vienkārši atsūta savus bankas rekvizītus, un lūdz veikt pārskaitījumu. Bieži ir vēl interesantāk - veikals izsūta preci, un līdzi paciņā ieliek rēķinu, lūdzot vnk apmaksāt pēc paciņas saņemšanas. Veikals tas ir ļoti nosacīti. Viss notiek caur epastu, var teikt. Ir tāda detaļa, ka Vācijā ir ļoti spēcīgi mehānismi kā drāzt tos, kas preci pasūta "uz rēķina", bet pēc tam nesamaksā.)
Man kaut kā liekas ka VID kaut ko nepasaka līdz galam. Ka viņi to vēlmi bloķēt mājas lapas priekš kaut kā cita grib, ne jau priekš tam lai nodokļus iekasētu. Vispār, viņi mēģina cauri izsist kaut ko, kas pavisam NAV saistīts ar iestādes misiju un mandātu. Tā ka mazāk centieties domāt, kā uzņēmējdarbību bloķēt vispār, bet vairāk domājiet par to kā izsekot naudas plūsmas, ienākušo naudu un attiecīgi aprēķināt [nesamaksātos] nodokļus, un tos piedzīt vai pietiesāt trūkstošo kaut kā citādi.
Un, raugi, padoms: parasti uzņēmumiem/privātpersonām vislielākie sodi ir par ienākumu slēpšanu, par tādām mahinācijām cilvēkus arī cietumā var iesēdināt. Uz to arī citu valstu nodokļu iestādes spiež. Cilvēki no cietuma baidās, nodokļus maksā godīgi.
***
Jā, varētu vēl pateikt ka tie uzņēmumiņi ir tik maziņi, ka viņus citādi trenkāt neatmaksājoties. Nu, līdzīgi kā VID cenšas apzvanīt cilvēkus kas SS.lv ielikuši sludinājumu ka kaut ko pārdod (drēbes lietotas, utt), un tad šos drāzt par "nereģistrētu uzņēmējdarbību". Citur neapliekamie minimumi ir tik lieli, ka ieņemumu dienesti pat neiedomājas kaut ko krāmēties. Ja gada neapliekamais ienākums, piemēram, Vācijā, ir €8354, tas ir, jebkāds ienākums zem šī ir aplikts ar 0% likmi, tad skaidrs ka Finanzamt ar niekiem nekrāmēsies. Kad sāks krāmēties, tur jau būs solīdas naudas summas, solīdi uzņēmumi, un solīdi rēķini.
Es pat varu iedomāties ka Latvijas VID, kā tādi šuneļi padzirduši ES grib piedzīt no Apple nesamaksātus nodokļus €13 miljardu apmērā, grib savā Latvijas mērogā kaut ko līdzīgi izdarīt. Tikai negrib neko pētīt un izsekot. Sak', ja mēs store.apple.com, apple.de, apple.ie un apple.lv dievzemītē nobloķēsim, tad jau Apple riksīšiem atjozīs filiāli reģistrēt, un uzrēķināto PVN par nopirktajiem daiktiem godīgi nomaksāt. - 6 rakstair doma
- Multiculturalism, Islamic Fundamentalism and British Sharia Councils
- 2015.12.06, 08:57
- Es nezinu vai man būs iekāriens izvērstāk uzrakstīt, bet raugi, kāds aspekts islāmticīgo "integrācijai" UK. Imigranti tur ir iedibinājuši savas šariata reliģiskās tiesas, kas spriež pēc šariata (islama) likumiem.
Anglijā šie islama tiesneši var darboties tādā kā šķīrējtiesu statusā (saskaņā ar arbitrāžas tiesu likumu). Francijā, piemēram, tas nebūtu iespējams, jo tur pēc revolūcijas rakstītā konstitūcijā iekļauj ļoti spēcīgus sekulāras valsts pantus: tiesas, kas balstītas uz reliģiskajiem principiem, ir pilnīgi aizliegtas.
Interesants aspekts par UK (un līdzīgi, ne-pilnīgi sekulārām valstīm kā Vācija*), ir tas, ka šādas tiesības izriet no Baznīcai piešķirtās pašnoteikšanās. Tas ir, islama tiesas darbojas pamatojoties uz līdzīga tiesiskā ietvara pamata, kas atļauj katoļu baznīcai piesegt savus priesterus pedofīlus: baznīcas pašnoteikšanās = pieļaujama iekšēja "izmeklēšana" un "sodīšana"**.
_____________________________
* Vācijas "Veimāras konstitūcijā" (1919. gads) 140.,139. pants bija ierakstīts ka svētdiena būs brīvdiena (ar domu - lai iet baznīcā).
** iesniegumus iebāzt slepenā atvilktnē, priesteri nosūtīt uz nomaļāku diocēzi kur tas var turpināt savu netīro rūpalu. (Katrai reliģijai savas vērtības***.)
*** apgalvo, ka pravietis savu sievu noprecēja kad viņai bija 6-7 gadi, un dzimumaktu veica kad viņai bija 9 gadi (pats 53 gadus vecs). Citi avoti spēj nosaukt skaitļus no 12 līdz 24 gadiem. - 5 rakstair doma
- 2015.10.07, 11:11
- Belēvičs (ZZS), protams, apdirsīsies un teiks ka nav tā bijis domāts, un īstenībā ideja ir citāda, un bla bla bla.
"Maksātspējīgiem pacientiem, kuri būtu uzsākuši maksas pakalpojumu saņemšanu, būtu jāturpina ārstēšanās maksas sektorā. [...] pacientiem, kuri kādu veselības aprūpes pakalpojumu izvēlējušies saņemt privātā ārstniecības iestādē par saviem līdzekļiem, būs jāmaksā arī par visiem valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, kas nepieciešami konkrētā pakalpojuma saņemšanai."
Interesants vispār arī pats izvēlētais termins, "maksātspējīgiem". Tas ir, kad visi nodokļi samaksāti, lai nodrošinātu valstī bezmaksas medicīnisko aprūpi, un ja vēl nauda ir palikusi drusku pāri, tad cilvēkam šī "bezmaksas" medicīna nepienākas, lai tik pogā vaļā. Un tikai kad pašam naudas vairs nav (nez pēc kā to noteiks, vai nāksies cilvēkam pasludināt bankrotu, lai iegūtu šo "maksāt nespējīgā" statusu?), tad varēs atkal tikt pie paša nodokļu apmaksātās "bezmaksas" medicīnas.
Dažreiz nostaļģija velk uz Latviju, bet šādi reality-check lieliski atgādina ka viens no primārajiem iemesliem bēgt uz Vāciju bija veselības aprūpes sistēma.
***
Kas interesanti, Vācijā veselības sistēma sastāv no 3 daļām. Pirmais, (gandrīz) visi pakalpojumu sniedzēji (ārstu prakses, slimnīcas, lielie institūti) ir privātas struktūras. Viņi no valsts saņem finansējumu, bet neko daudz vairāk. Otra daļa ir publiskā obligātā veselības apdrošināšana. Tā nodrošina finansējumu. Apdrošināšana ir apmēram 15% no darba algas, lai gan pat ne tā... Ja ir minimālā alga 410€, tad darba devējs papildus vēl pārskaita 150€ darba ņēmēja apdrošinātājam (slimokasei). (Tātad darba devēja izmaksas par vienu darbinieku kopā ir 560€ mēnesī. Sanāk, veselības apdrošināšanas slogs no minimālās algas ir gandrīz 27%. Bet parasti apdrošināšana ir 15.5% no darba algas. Piemēram, ja alga ir 4600€, apdrošinātājs paņems 713€ mēnesī.)
Trešā daļa ir privātā obligātā apdrošināšana. Tas ir, ja sanāk izdevīgāk maksāt privātajam apdrošinātājam, nevis publiskajai apdrošināšanai atdot 15.5% no algas, var slēgt līgumu ar privāto apdrošinātāju. Pie privātā, mēneša maksājums tagad ir apmēram 250€ (un pieaug...). Kā redzam, ja alga ir virs 1600€, tad izdevīgāk būtu pie privātā. Bet šeit ir stiķis - pēc tam atpakaļ pie publiskās apdrošināšanas vairs tevi neņems. Ja esi pārgājis uz privāto apdrošināšanu, tad tik maksā ragā, arī ja alga krītas, vai zaudē darbu, utt, utt. Valsts par tevi vairs nerūpēsies. Tāpēc tas ir liels risks - var palikt reāli dirsā. (+pie privātā var iet tikai darba ņēmēji ar algu virs 4575€ mēnesī, pašnodarbinātie un brīvo profesiju pārstāvji - Freiberufler, kā advokāti un programētāji(!)).
Tā ka cilvēki labāk izvēlas tos 15.5%* maksāt un neraustīties - jo tad skaidrs ir ka esi nodrošināts vienalga lai kas notiek ar taviem ienākumiem.
***
Nez kā toreiz beidzās 2010. gada Sarmītes Ķikustes (JL, tagad V) analfabētiskā likumdošanas iniciatīva ieviest sauso likumu 1. septembrī? Toreiz portālos rakstīja ka Saeima grozījumus pieņēma, bet kurā brīdi tad tas likums nosprāga? Vai arī varbūt tomēr šogad nevienā krogā alkoholu 1. septembrī netirgoja?
___________________________________
* no 2015 gada, 14.6% - 17 rakstair doma
- 2015.03.29, 09:53
- Lūk, diezgan vienkārša lieta - Liepājas bāriņtiesa atņemtos bērnus gatavo adoptēšanai, grib vecākiem aizliegt tikties ar bērniem lai tie netraucē bērnus adoptēt prom. Diezgan skarbs formulējums:
"[3.5] Atbildētājs norāda, ka tā kā 2007.gada 27.martā ir stājies spējā Liepājas tiesas spriedums par aizgādnības tiesību atņemšanu Pieteicējai pār bērniem, bērni ir juridiski brīvi [izcēlums mans -w], viņi ir iekļauti adopcijas reģistrā, par bērniem jau interesējas potenciālie adoptētāji, un lai prioritāri tiktu nodrošinātas bērna tiesības un intereses, Bāriņtiesa pieņēma lēmumu par satikšanās aizliegumu mātei ar bērniem."
Tiesas spriedumu lasot var redzēt ka šeit Tiesa ir pretimnākoša vecākam, daudzas lietas tiek tulkotas par labu mātei (ko pie vēlmes varēja arī atstāt bez ievērības), utt. Paveicās ar tiesnesi.
Papildus interesants moments ir ka šeit nav tieša vardarbība vai tiešs dzīvības un veselības apdraudējums, bet mazu bērnu atstāšana bez aprūpes (cik mazu - no materiāla nav īsti skaidrs, bet pēc piezīmes ka pēc gada bērni "māti vairs neatceras" jāspriež ka gadiņš, zem divi varbūt. (Ap trīs gadiem bērni jau atceras labi - piemēram, ar ko iepriekšējā vasarā ir satikušies, spēlējušies.) Tas ir, māte ir bijusi vieglprātīga, pat stulba, bet ne ļaunprātīga vai vardarbīga.
Būtu plašs lauks sociālajam dienestam, bet tā vietā Bāriņtiesa zvēriski vēršas pret vecākiem, pret ģimeni: nevis palīdzēt, bet izjaukt, atņemt, sodīt. Neļaut tikties, lai māte bērnus "nekad dzīvē vairs neredzētu", nu, gluži tāda vecās derības soģa pozīcija.
Ar bērnu no gada (kad sāk staigāt), līdzi apmēram 3 gadu vecumam, dzīvībai bīstama atstāšana bez aprūpes praktiski ir jebkurš brīdis, kad vecāks uz bērnu tieši neskatās. Sekojoši, jebkura muguras uzgriešana var tikt intepretēta kā bērna dzīvības apdraudējums (un tā tas arī ir - būtu labi, ja vecāki to tiešām izprastu, ka bērna dzīvība tiešām ir no tā atkarīga).
Pat pēc ierobežotās manas pieredzes, pat ar vienu mazu bērnu sāk gribēties lai aprūpē kopā 3 cilvēki, piemēram, var katrs pa 2 stundām (māte, tēvs, vecmāmiņa) - 2 stundu dežūru nolauzi, vari 4 stundas atpūsties līdz nākošajai maiņai. Diviem kopjot bērnu ir par smagu. Par to kāda ir atmosfēra, ja māte ir palikusi tikai viena pati (jebkādu iemeslu dēļ) man grūti stādīties priekšā.
Tas ko es gribu teikt, ir absolūti skaidrs ka bērnu nedrīkst atstāt bez uzraudzības ne uz stundu, ne uz pusstundu. Atstāt vienu uz diennakti ir tiešs veselības un dzīvības apdraudējums (bērnam regulāri jādabū dzert un ēst!), bet jautājums ir šāds: kas palīdzēs vecākiem? Vai ir iespējams palīdzēt bērniem kas ir grūtībās, bez tiesāšanas un sodīšanas?
***
NORAKSTS
Lieta Nr.A42664507
A4077-08/10
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā, 2008. gada 25.martā
Administratīvās rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis A. Vīksne,
Piedaloties pieteicējai N.B.,
Atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes – Liepājas pilsētas bāriņtiesas pārstāvim
Līgai Stendzei,
trešajai personai – B.K., trešo personu K. un B.B. pārstāvei I.S.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz
N.B. pieteikuma par Liepājas pilsētas bāriņtiesas 2007.gada 18.oktobra lēmuma
Nr.1-6/387 „Par nepilngadīgo K. un B.B. satikšanos ar māti N.B.” atcelšanu.( ... tālāk ... ) - 1 rakstair doma
- 2015.03.28, 13:01
- Man gan laikam jāpaskaidro ka tēze "Bāriņtiesas ir naidīgas pret ģimeni, un ir vērstas uz ģimenes iznīcināšanu" ir lasāma precīzāk kā "ir naidīgas arī pret normālu ģimeni", "ir vērstas arī uz normālas ģimenes iznīcināšanu". Skaidrs, ka alkoholiķu un varmāku ģimenē augošu bērnu vajag glābt, piemēram īsti nevar pat komentēt lietu A42582107, kur Bauskā tāda skandālistu ģimene pazaudēja 2 gadus 10 mēnešus vecu meitenīti. Lai gan protams labāk būtu ja ģimeni izdotos vest pie prāta, vecākus pārliecināt pārstāt dzert un pārstāt kauties, utt. Stāsts pat nav par to.
Stāsts ir par Bāriņtiesām, kā tās vēršas arī pret normāliem, adekvātiem vecākiem (vai arī mazāk adekvātiem). Saož vājumu un tad uzklūp.
Raugi, klaji naidīga attieksme no Ģibuļu pagasta bāriņtiesas. Māte ierodas paziņot, ka viņai nepieciešama ārstēšanās stacionārā, un ka grib lai bērnus uz slimības laiku pieskata krustmāte. Bāriņtiesa nekavējoties ieliek krustmāti par aizbildni (nevis uz ārstēšanās laiku, bet kā atdodot bērnus), pašai mātei atņem aprūpes tiesības. Kādu ietekmi šāda Bāriņtiesas rīcība varēja atstāt uz mātes psihi? Pie tam ja māte jau tā ir smagi slima, runā par ārstēšanos. Vai Bāriņtiesa palīdz, vai grauj?
2008. gads, mežonīgie laiki. Redz, pašu LM metodiskie ieteikumi (+2014. gada metodiskie norādījumi) saka šādi:
"Ja vecāki nevar nodrošināt bērnam pienācīgu aprūpi un audzināšanu savas slimības dēļ, nav jāpieņem lēmums par aprūpes tiesību atņemšanu, bet šāds bērns ir atzīstams par palikušu bez vecāku gādības, [...], un viņam ir tiesības uz ārpusģimenes aprūpi- aizbildnību, audžuģimeni vai ievietošanu aprūpes iestādē."
"Princips, ka vispirms jāmeklē iespēja palīdzēt vecākiem un tikai tad, ja situācija ģimenē nav uzlabojusies, jālemj par aprūpes tiesību atņemšanu, attiecas, uz visiem gadījumiem, izņemot tos, kad palikšana ģimenē tieši apdraud bērna dzīvību vai veselību."
(2014. gada ieteikumos jau runā par pārtraukšanu (vispirms ierobežošanu uz laiku). Savukārt Bāriņtiesas ieskatā - "atņemt" un krusts virsū, slims vai vesels, cauri un āmen. Ieteikumi nav noteikumi, Bāriņtiesas bābām pašām sava izpratne, kā labi pagastā valdīt.)
Bāriņtiesām arī jāsaprot, ka neuzticība tām un arī šaubas par leģitmitāti ir pamatotas. Viņi pļauj, ko sējuši visus šos gadus. Bāriņtiesas ir jāreformē, un funkcijas nododot pilnvērtīgam sociālajam dienestam. Un lai iestādes vārdā nav "tiesa" - nav viņu daļa kādu tiesāt.
***
NORAKSTS
Lieta Nr. A42689208
Lietvedības Nr. A 6892-08/8( ... tālāk ... ) - 15 rakstair doma
- 2015.03.27, 18:50
- Lūk, diezgan kolorīta lieta: bērns dzimis 1997. gadā. Viņam esot 9 gadu vecumā izņemts no ģimenes, ievietots bērnu namā (bāreņu nams „Līkumi”). Bāriņtiesa dusmojas ka vecāki ar savu tiesāšanos traucē bērnu adoptēt projām: "jo bērns vecāks, jo mazāk kāds vēlas viņu adoptēt". Kamēr bērnu namā, puisītis sāk klaiņot - tātad bērnu nams nespēj bērna audzināšanu veikt ne cik efektīvi. Bāriņtiesa uzstāj ka bērnu nevar atdot jo nav elektrības mājā, un nav nokārtots trūcīgas personas statuss, bet nekādi nepalīdz, ne risināt problēmu ar parādiem, ne nokārtot papīrus. (Ļaunprātīgā interpretācijā, varbūt pat papīrus ar kautkādiem formāliem iemesliem atsviež atpakaļ, un pēc tam uz to pat pamatojas, t.i., jābūt nokārtotam statusam, bet mēs to jums iegūt neļausim - tra la la, bērns paliek institucionalizēts.)
Bērnam pavadīt dažas dienas ar māti neļauj jo redz mājās viss nav perfekti, un māte nav "pildījusi saistības". Tas ir, runa ir par Bāriņtiesas varas demonstrēšanu, nevis bērna labākajām interesēm.
Šis ir vecs process, te nav atsauces uz EU tiesību aktiem (kas sāk parādīties ap 2011. gadu), ne uz bērna tiesībām uzaugt ģimenē un pārējiem pamatpostulātiem. Šeit var redzēt ka Bāriņtiesa savu misiju izprot tikai kā nodot bērnu namam kārtējo audzēkni; sagraut ģimeni. Palīdzību pēc būtības nesniegt. (Bildē protams neatņemama sastāvdaļa alkohols un graujoša nabadzība. Sociālajam dienestam būtu darbs - ja vien viņi savu darbu gribētu darīt.)
***
NORAKSTS
Lieta Nr.A42542806
Nr.A4648-07/4
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā
2007.gada 17.jūlijā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese D.Ābele,
piedaloties pieteicējai I.O., atbildētāju pārstāvošās iestādes – Jēkabpils bāriņtiesas –
pilnvarotajam pārstāvim Tālim Zalvam un trešajai personai - Z.G.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu I.O. pieteikumā par Jēkabpils bāriņtiesas
2006.gada 4.oktobra lēmuma Nr.1-6/140 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta
izdošanu.( ... tālāk ... ) - 2 rakstair doma
- 2015.03.26, 20:34
- Pie tēzēm ka Bāriņtiesas ir naidīgas pret ģimeni, un vērstas uz ģimenes iznīcināšanu: pētu judikatūru.
Es redzu ka tādai Bāriņtiesai krietni nāk pie sirds Kafkas stila process, kad bērnu nosūta pie psihologa, vecākus ar slēdzieniem neiepazīstina, bet uz šāda "konfidenciāla" atzinuma pamata nu tik taisīs spriedumus, un pieņems lēmumus.
(OK, šajā konkrētajā lietā sagadās tā, ka dēls pats negrib lai ar atzinumu iepazīstina viņa māti, un tiesāšanās ir ievilkusies tik ilgi, ka 2012. gada tiesas sēdē dēls ir jau pilngadīgs, un tiesa nolemj ka viņš pats nosaka kādu informāciju viņa vecāki drīkst iegūt.)
Lūk interesanta tiesvedība: http://tiesas.lv/nolemumi - atlasīt pēc lietas numura: A42941109Lietas numurs Nolēmuma pieņemšanas datums Tiesu iestāde Instance Lietas veids Pdf A42941109 24.01.2012. Administratīvā rajona tiesa
Jelgavas tiesu namsPirmā instance Administratīvās lietas Skatīt A42941109 10.10.2011. Augstākās tiesas Senāts Kasācijas instance Administratīvās lietas Skatīt A42941109 20.04.2010. Administratīvā rajona tiesa
Jelgavas tiesu namsPirmā instance Administratīvās lietas Skatīt
Interesantāka ir lieta A420292013, bet par to nākošreiz.
***
Sāksim ar pirmo instanci:( ... tālāk ... ) - 21 rakstair doma
- lai palīdzētu bērnam - iznīcināsim ģimeni; ja bērna "attīstība apdraudēta" - atņemsim tēvu un māti
- 2015.03.16, 13:58
- Man sāp sirds par bērniņu likteņiem. Jau sen - kopš uzzināju par sociālās aprūpes sistēmu zviedrijā ("Kinder Gulag", 1983), kas sistemātiski vecākiem atņem bērnus, lai tos ievietotu bērnu namos, "audžuģimenēs" vai adoptētu.
Latvijā nosauc šādu statistiku: no 20'000 bērnu, kas piedzimst katru gadu, bāriņtiesas ap 2000 bērnus ģimenēm atņem un ievieto bērnu namos. Var teikt, atņem 10% no piedzimušajiem bērniem, katru gadu.
Un ja padomā, tas ir visai fantastisks koncepts - bāriņtiesa nevis cīnās par ģimenes aizstāvēšanu, lai bērns varētu labi dzīvot ģimenē, bet gan par ģimenes iznīcināšanu, lai bērns paliktu bez vecākiem.
Es sekoju līdzi arī aktīvistiem "infoaģentūra" un "dzimta", bet ir šausmīgi bēdīgi kā viņi savu ziņu saindē ar naidu pret gejiem, "Gejropu", utt. Varbūt domā ka konservatīvi-homofobā iedzīvotāju masa varētu kautkā tikt aktivizēta cīnīties par ģimenes tiesībām, ja to formulētu kā cīņu pret gejiem? Man liekas, viņi savu ziņu ar šo bezjēdzīgo naidu un bailēm tikai diskreditē.
Lasot likumus (likumprojektus) kur "termins «bērna aprūpes tiesību pārtraukšana» un «bērna aizgādības tiesību pārtraukšana» nozīmē bērna izņemšanu no ģimenes, termins «aizgādības tiesību atņemšana» aizstāj kādreiz lietoto «vecāku tiesību atņemšana» un vairs neatņem vecāku tiesības, par cik tādu vispār arī nav -- vecākiem ir tikai "aizgādības tiesības" pār saviem bērniem: pašam sāk gribēties lekt konservatīvajā laivā.
Un, varbūt ka tieši tā arī darīšu. Ir skaidrs viens: "juvenālā justīcija" ir tāda sistēma, kur normāli ir safabricēti dokumenti, nepatiesas liecības, uz kā pamata ģimenei atņem bērnus. Faktus nepārbaudot, balstoties tikai uz bāriņtiesas prātu izkūkojušu tantiņu izdomājumiem, un viltojumiem, izņem bērnu (bērnam atņem vecākus - padara par bāreni vecākiem dzīviem esot), un var iznīcināt ģimeni.
Vispār, ir nedaudz vērts pakavēties pie jēdziena kas ir ģimene, un kāpēc "juvenālās justīcijas" acīs tā ir tāda kā tukša skaņa, kā "bērna aizgādības/aprūpes tiesības" kuras kāds birokrāts vai ierēdnis pēc savas mirkļa iegribas var gan pārtraukt, gan atņemt, vai vienpersoniski, vai "koleģiāli"*.
Un cauri. Tas ir tāds sevišķs nāves spriedums ģimenei: bija ģimene - un vairs nav. Neeksistē. Pārtraukta. Un bērnam - bija vecāki. Un pēkšņi vairs nav. Bērns - institucionalizēts kā bārenis.
***
Raugi, tāds Rīgas bāriņtiesa priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs. Rīgas Bāriņtiesas locekle Sandra Meldere. Ivetu Lielmane, Rīgas bāriņtiesas Ģimenes domstarpību lietu nodaļas vadītāja. Māritu Jakuša, Rīgas bāriņtiesas locekle. Rūtu Šteinberga, Rīgas bāriņtiesas locekle, Adopcijas, audžuģimeņu un bērnu aprūpes iestāžu lietu nodaļas vadītāja. Daci Kupča, Rīgas Bāriņtiesas locekle.
Svetlanai Lautai un Aleksejam Usam, 2013.gada 15.maijā ar Sandras Melderes vienpersonisko lēmumu tika pārtrauktas viņu trīs mazgadīgo bērnu - Snežanas Usas (6 gadi), Oļesjas Usas (7 gadi) un Roksolanas Usas (10 gadi) aizgādības tiesības. Bērni tika ievietoti RPBJC "Marsa gatve" krīzes centrā.
Septiņgadīgajai Oļesjai krīzes centrā tika salauzta roka un pie tam veselu diennakti netika sniegta pirmā palīdzība, pat netika doti pretsāpju līdzekļi (policijā ierosināts kriminālprocess Nr. 11096218113 no 7.10.2013.)
Tad kā ir, bērnus ieliek "krīzes centrā", kur pret viņiem tieši tiek vērsta vardarbība? Tur kur viņiem būtu jābūt drošībā, viņiem lauž kaulus? Nesniedz medicīnisko palīdzību, vēl aplaiž ar slimībām, utīm? Dēļ traumas, ka bērni izņemti no ģimenes un ievietoti "krīzes centrā", bērniem sākas urīna nesaturēšana.
Diemžēl nav īsti ziņu kā tur beidzies. Meitas tika atgrieztas 2014.g. janvārī pēc 8 mēnešu ilgiem “ceļojumiem” pa ārpusģimenes aprūpes iestādēm. Juvenālās justīcijas būtība - uz izdomājumu un safabricējumu pamata bāriņtiesa var atņemt bērnus (ar vienpersonisku lēmumu), un tad kad atklājas ka faktu nav, ka nav pierādījumi un dokumenti ir bāriņtiesas falsficējumi, pašai "bāriņtiesai" atbildība par to neiestājas. Tas ir, neiestājas pat elementāra atbildība par nepatiesas liecības sniegšanu.
Un vēl - es uzskatu ka bērna izņemšana no ģimenes ir milzīga trauma bērnam. Tas ir - pēkšņi neredzēt vairs mammu un tēti, un nezināt vai vispār kautkad viņus satiks, un nokļūt kautkādu svešu cilvēku varā, kuri par bērna labklājību rūpējas visai maz (atkal - fiziska vardarbība pašā "krīzes centrā", slimības, kašķis, utis.)
***
Raugi, Siguldas novada bāriņtiesas vadītāja Daina Reizenberga.
Žannai un Aleksejam Pilsētniekiem atņēma astoņus gadus veco meitu Alīnu Pilsētnieci.
"2012 gada 12. jūlijā pēc pusdienām Alīna izgāja ārā paspēlēties smilškastē mājas pagalmā. Tur viņu ieraudzīja reliģiskās draudzes (sektas) "Žēlastības upe" vadītājs Rolands Sprincis, un aizvilināja. (vai arī Kaspars Gulbis?)
Kad māte bērnu pagalmā neredzēja, gāja meklēt. Kad uzzināja, ka bērns aizvests uz sektas telpām, gāja tur. Bet "mācītājs" atteica ka notiekot liturģija, un bērnu atgriezt atteicās. Kad māte piezvanīja policijai, lai palīdz atgriezt bērnu, drīz vien mājās ieradās bāriņtiesas pārstāvji un bērnu no ģimenes atņēma.
"Bāriņtiesas pārstāve, pēc sievietes teiktā, esot kaut ko klusi pajautājusi mācītājam, tad pagriezusies pret māti un teikusi, ka aprūpes tiesības ir atņemtas. Savukārt meitenei pavēlošā tonī norādīts, lai kāpj mašīnā."
Bērnu ievietoja krīzes centrā Valmierā, vēlāk Alojas novadā.
Patversmēs bērns pavadīja gandrīz gadu. Tikai 2013. gada 15. aprīlī vecākiem tika atjaunotas aprūpes tiesības. Bet pat pēc tam bērns vēl 5 nedēļas tika turēts bērnu namā, bet vecākiem pat pašiem jāmaksā(!) ap Ls 500 par bērna uzturēšanos tur.
(Ja bērns ir bijis nepatiesi izņemts, traumēts dēļ bāriņtiesas prettiesiskas, iespējams korumpētas rīcības dēļ, tad tikai dabiski būtu ka šīs naudas summas valstij ir jāatgriež ģimenei un vēl vairāk - ir jāatlīdzina visas nodarītās ciešanas, gan ģimenei gan pašam bērnam!)
Pa vidu - kriminālprocess ar safabricētiem pierādījumiem par vadarbību, izdomātām liecībām no kaimiņiem, utt., utt. Pēc atgriešanās no bērnunama meitene baidās iziet viena no mājām, jo šķiet, ka atkal notiks kaut kas slikts. Bērnam tā ir liela trauma, [...]"
Tad kā ir, bērnu tiesību "aizstāvības vārdā" bērnam tiek atņemti mīloši vecāki, bērnu gadu notur bērnu namos tā ka bērns iegūst fobiju, vecākus maļ tieslietu sistēmā. Tas ir klasisks princips - vārdos viens, darbos pavisam otrādi. Vārdos - aizstāvēs "tiesībās", darbos - nevainīgu bērnu padara par bāreni, likvidē ģimeni.
Valsts tiesiskais nihilisms protams rada situāciju ka ģimenei nāksies iziet visas tiesas instances līdz pat ECT, jo juvenālās justīcijas sistēmā visi tikai piesedz viens otru, un netiek vērtēta lieta pēc būtības, bet gan pēc likuma burta - vai bāriņtiesas pārstāvim ir tiesības izņemt bērnu? JĀ, IR! Tātad lieta aizvērta: bet vai tas ir bijis bērna interesēs vai pret tām, vai vienpersoniskais bāriņtiesas pārstāvja lēmums bērna tiesības aizsargā, vai kaitē tām, TO TIESAS NEVĒRTĒ. (Lai gan no otras puses, vai vecāki ir ieguvuši psihologa atzinumu, kā bērna attīstībai ir kaitējusi uzturēšanās bērnu namā, cik traumējoša bija viņas faktiska nolaupīšana no ģimenes, un iesnieguši prasību tiesā (civilprasību, piemēram) par reālu zaudējumu atlīdzināšanu.
Tas ir, prasībai ir jābūt pamatotai tieši uz to, ka bāriņtiesas pārstāvis ir rīkojies PRET bērna tiesāmām, tātad pretlikumīgi (jo likums viņam dod tiesības rīkoties tikai bērna labā, un ja izrādās ka rīcība nav bijusi bērna interesēs: tas ir, ja psihologs atklāj, ka izņemšana no ģimenes ir vairāk kaitējusi nekā palīdzējusi, šī bāriņtiesas rīcība ir automātiski PRETLIKUMĪGA, un šie bāriņtiesas pārstāvji būtu neatliekami saucami pie atbildības!)
***
Atkal Aivars Krasnogolovs, Rīgas bāriņtiesas pārstāve Anna Toniņa un Alla Potjomkina, sociālā darbiniece Kristīne Škutāne. 2014 gada 29. aprīlī no Karinas Saligas ģimenes atņēma no mātes rokām izraujot gadu vecu zīdainīti Matveju un arī savāca smagi slimu puisīti Jeliseju. Meita Elizabete (9 gadi) nebija tobrīd mājās, tāpēc viņu nesavāca.
upd: man ziņo ka bērnus atdeva (vecākiem atjaunoja "aprūpes tiesības"?) neilgi pēc 2014 gada 19. augusta tiesas sēdes.
Kad bāriņtiesa ieradās pēc Elizabetas, meita kliedz ka mīl mammu un tēvu, un projām no mājām neies. Bāriņtiesai nācās palikt tukšām rokām. Šeit secinājums, visapdraudētākie bērni ir no 5-10 gadu vecuma, kad viņiem visādas tantes un psihologi var iestāstīt ko vien vēlas, ietekmēt, lai bērni saka to ko bāriņtiesa grib dzirdēt (ka bijusi vardarbība, utt), lai bērnu dabūtu savos nagos.
Kad bērns ir vecāks, viņš jau pats zina ko grib, un tik vienkārši manipulēt nav iespējams.
Bāriņtiesa bērnus atņēma uz skolotājas iesnieguma pamata, ko tā adresēja Daugavgrīvas skolas direktoram, tas savukārt pārsūtījis bāriņtiesai. Skolotājiem māksla rokā: tikko vecāks pasaka kautko ne pārāk patīkamu, vai vajag ietekmēt ģimeni, skolotās var piesolīt ka rakstīs bāriņtiesai, un tad bērnus ģimenei atņems, un kādu gadu pa bērnu namiem vazās, kamēr ģimene var tiesāties ka iesniegumi un liecības ir safabricētas, falsificētas, faktiem neatbilstošas.
Zīdainīti ievietoja krīzes centrā VSAC "Rīga" filiālē "Rīga", Kapseļu ielā 31.
Lūk jautājums: vai zīdainītim labāk ir naktīs gulēt bērnu namā, vai arī aizmigt ar māti? Vai tur kāds darbinieks viņam autiņus biežāk mainīs nekā paša māte? Vai naktī celsies, mierinās, dziedās šūpuļdziesmas cītīgāk nekā paša māte?
Tā ir bērniņa tiesību aizsardzība?
***
Trīs gadījumi. No diviem tūkstošiem. 2013. gadā un 2014. gadā bērni esot atņemti arvien vairāk ģimenēm. No tiem, aprūpes tiesības tiek atjaunotas 800, 850 ģimenēm. Tātad katru gadu, vairāk kā 1000 bērni tiek ierauti sistēmā, kas viņus mals līdz 18 gadu vecumam, padarītus par bāreņiem. Vai viņi uzaugs vispār zinot kas ir viņu vecāki? Vai uzaugot, viņi paši spēs veidot ģimeni, ja nebūs jutuši kas ir vecāku aprūpe?
Lūk, intervijā A. Krasnogolovs stāsta - "rāda [...] fotogrāfijas (sejas aizsegtas) no kāda izņemšanas brīža dzīvoklī. Krēslā sēž novārdzis un netīrs zēns (divas dienas nav ēdis), istabā visu grīdu klāj atkritumu un tukšu pudeļu slānis, gultā norautām biksēm guļ atslēdzies tēvs kopā ar miesās krāšņu prostitūtu. It kā jau tieša apdraudējuma nav…"
Jā. Apdraudējuma nav, tātad sociālais darbinieks varētu atnest bērnam ēst, un palīdzēt tēvam tikt atpakaļ uz kājām - lai tas spētu atkal rūpēties par savu dēlu. Ir vajadzīga palīdzība, nevis destrukcija!
Kāpēc bērna "tiesību" aizsardzības doktrīna ir vērsta tieši uz ģimenes iznīcināšanu? Vai Latvijas iedzīvotāji nepieņems vienkārši nesatvīgu palīdzību ģimenēm, un caur to bērniem, kā leģitīmu? Vai Latvijā iedzīvotāji var pieņemt tikai kalvinisma gara cauraustus sodošus, graujošus likumi? Tas ir, kāpēc nevar iejaukties un palīdzēt, bērnu neatņemot, neievietojot to institūcijā/bērnu namā? Kāpēc lai bērnam palīdzētu, tas kā ar skalpeli ir jāizgriež no ģimenes miesas?
Es skatos** Labklājības ministrijas ierosinātos (un pieņemotos) Bāriņtiesu likuma grozījumus (A. Ašeradens - Vienotība, Labklājības ministrijas darbinieces - Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā referente Kristīne Venta-Kittele, Bērnu un ģimenes politikas nodaļas pārvaldes vecākā referente Baiba Abersone), un tur katrs otrais ierosinājums ir lai mazinātu(!) vecāku iespējas atgūt savus bērnus.
Piemēram, 4 lappusē šāds sātanisks paragrāfs: "Grozījumu mērķis ir ierobežot vecāku, pilnvaroto personu vai citu personu saskarsmi ar bērnu, ja tas var traucēt bērnu tiesību un interešu aizsardzībai. Veicot bāriņtiesu darbu uzraudzību, nereti praksē ir novēroti gadījumi, kad bērna vecāki, pilnvarotie pārstāvji, vai citi ģimenes locekļi cenšas ietekmēt bērna viedokli, lai netiktu pieņemts viņiem nelabvēlīgs bāriņtiesas lēmums. Tomēr dažkārt tas var būtiski apdraudēt bērna tiesību un interešu aizsardzību un var radīt būtiskus kaitējumus pašam bērnam."
Tas ir par piedāvājumu, ka pieņemot vienpersonisku lēmumu bērnu ģimenei atņemt, bāriņtiesas loceklis "var ierobežot tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus vai atteikties paziņot bērna atrašanās vietu".
Vispār formulējums "var traucēt bērnu tiesību un interešu aizsardzībai" attiecas tikai uz bāriņtiesas bērna atņemšanas procedūru. Tas ir, kad bāriņtiesa ir uzsākusi procesu ar mērķi sagraut ģimeni un bērnu ievietot bērnu namā, viņa šim procesam uzkarina birku "bērnu tiesību un interešu aizsardzība", un šo procesu vecāki vai bērna radinieki nu nekādi nedrīkstētu kavēt. Ar reālu aizsardzību un bērna interesēm tam nav nekā kopīga: fakti netiek vērtēti, būtība netiek vērtēta: jo viss ko dara Bāriņtiesa ir "pēc definīcijas" "pareizi".
***
Kāpēc šāds vektors? Kam īsti ir izdevīgas sagrautās ģimenes, salauztie bērnu likteņi? Un kur paliek*** tie tūkstoši bērnu, kas katru gadu tiek iemesti sistēmā un neatgriežas mājās. Kur viņi paliek? Ja sistēmā katru gadu ienāk 1000 bērnu, un no sistēmas tie ārā izkļūst iestājoties pilngadībai (18 gadu vecumā), tad sistēma maļ 18'000 bērnus. Dzirnavās ierauj tūkstoti, pēc 18 gadiem izspļauj tūkstoti.
Un ļoti bēdīgi par tiem aktīvistiem kas koku dēļ neredz mežu: tā vietā lai runātu par to ka vajadzētu likvidēt Bāriņtiesas, un procesu padarīt tiesisku, ar reālu atbildību tiem sociālajiem darbiniekiem, kas bērnu traumē, un labas ģimenes sagrauj, tā vietā cepas par kautkādiem LGBT pirkstiem un gudro kā visu uzvelt par geju grēkiem. Ka, lūk, bērnus atņem, lai atdotu adoptēt gejiem, un tamlīdzīgu sviestu. Ir ļoti bēdīgi.
______________________
* parasti - trijatā. tas ir, tāds moderns "troikas" paveids.
** šeit es jau sen par senu, tie grozījumi ir pieņemti jau 2013., 2014. gadā, vecas ziņas.
*** ir versijas - adoptē uz ārzemēm. bet tā ir cita saruna - kā var izsekot tam, vai uz ārzemēm adoptētais bērns ir patiešām labā ģimenē, ka tur viņam tur iet labāk, vai ka bērns vispār ir dzīvs, un nav ticis vienkārši pārdots. - 43 rakstair doma
- fotografēt: aizliegt
- 2014.09.08, 11:41
- "bezmaksas fotografēšanas pakalpojumi fiziskajām personām, kuras tos saņem, ir atzīstami par saņemtajiem dāvinājumiem un Jums sniegtais pakalpojums ir jānovērtē naudas izteiksmē pēc tirgus cenām pakalpojuma sniegšanas dienā."
"Jums kā ienākuma izmaksātājam (dāvinājuma sniedzējam) no sniegtā pakalpojuma tirgus vērtības ir pienākums ieturēt nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksāt to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā (Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.panta desmitās daļas 8.punktu). Turklāt, Jums ir pienākums ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam izsniegt fiziskai personai (dāvinājuma saņēmējam) paziņojumu par izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām un no šīm summām ieturēto nodokli un nosūtīt paziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam (Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.panta vienpadsmitās daļas 1.punktu)."
principā jau viss loģiski: no absurda postulātiem izriet absurdi secinājumi... - 4 rakstair doma
- Noziedzniekiem visas tiesības, upuri tiek ignorēti.
- 2014.05.14, 13:36
- Jāpiefiksē Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipa ilustrācijai.
"[...] 1984.gadā dzimis vīrietis izmantojis to, ka kaimiņos pie vecmāmiņas ciemojās piecgadīga meitene."
"Izmantojot meitenes nespēju izprast notiekošo un nespēju pretoties, viņš apmierinājis savas dzimumtieksmes pretdabiskā veidā un veicis ar viņu netiklas darbības [...]"
"Šādi apsūdzētais ar meiteni ir izrīkojies vairākas reizes, tā saskaņā ar celto apsūdzību atstājot sekas viņas psihiskajai veselībai. Turklāt varmāka izteicis meitenei draudus, kā arī pieprasījis par viņa rīcību nevienam nestāstīt."
"Šajā gadījumā Tukuma rajona tiesas tiesnese Rita Bruce varmākam 30. aprīlī piespriedusi divu gadu cietumsodu nosacīti [...]"
"Tāpat vīrietim vajadzēs konsultācijas pie sertificēta ārsta, viņam arī aizliegts tuvoties cietušajai un apmeklēt vietas, kur viņa uzturas, taču visādi citādi viņš būs brīvs savā rīcībā."
"[...] tik salīdzinoši maiga soda piespriešana nav bijusi tiesas iniciatīva, - tieši šādu sodu arī prasījusi piespriest apsūdzības uzturētāja, prokurore Aivija Kārkliņa."
Noziedznieks uz brīvām kājām, pēc vēlēšanās var noskatīt nākamo upuri. Bet par bērniem, kas varētu kļūt par nozieguma upuri, tieslietu sistēmai nerūp: lai glābjas paši. Arī noziedznieka vārds netiek minēts.
***
"Tādu sodu lūgusi meitenītes mamma, un prokurore to nepārsūdzēs. Māte uzskata, ka cietums šim cilvēkam labu nedarīs, bet prokurore – ka viņš nav rūdīts pedofils un diez vai atkārtos līdzīgas darbības. Turklāt viņš nav veicis vardarbību pret bērnu."
1) Ne māte, ne prokurors nav tiesīgi spriest vai konkrētajam cilvēkam cietums darīs labu vai nē. Atkal jau spriež kā glābt noziedznieku, bet upuri pamēž pagultē. Ja tiesā būs stingra nostāja, tas varbūt atturēs kādu citu. Šobrīd signāls: pedofīliem zaļā gaisma. "Seksuāli noziegumi nav noziegumi, tas tikai tā, nosacīti. Droši ejiet virināt mētelīšus, dodieties medībās liftos."
2) "Diez vai atkārtos" ir tāda čābīga atruna. Un ja atkārtos? Varēs atkal tā īsti latviski nopūsties, "ak, bet mēs tā cerējām ka tomēr nē..."
3) Bērns ir ļoti ievainojams, un šī meitene ar traumu staigās visu mūžu. Un tā pa īstam šāda psiholoģiskā trauma sāks izpausties tikai pēc ilga laika (desmitiem gadu). Latvijā šī izpratne ir akmens laikmetā. - 16 rakstair doma
- 2014.04.14, 10:22
- "Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā uzskata, ka šim incidentam pievērsta nesamērīgi liela uzmanība. Tā ļoti negatīvi ietekmējusi abas ģimenes. Bērnus nevar dalīt upuros un agresoros. Viņi ir tikai bērni."
Izceltā frāze ļoti raksturo Latvijas valsts (neoliberālo) ideoloģiju. Noziedzniekiem visas tiesības, upuri tiek ignorēti. - 8 rakstair doma
- par universālā likuma ideoloģisko strupceļu
- 2012.07.05, 14:17
- Šobrīd valda priekštats par to ka likumam ir jābūt absolūtam, universālam un maksimālam, es pieņemu ka tam ir kāds sakars ar Kanta imperatīviem, bet visā visumā, universalitāte un absolūtisms ved strupceļā.
Apskatīsim 2 piemērus
1) Alkohola lietošanas aizliegums publiskā vietā, speciālais gadījums ar alko sabiedriskajā transportā
2) Ubagošanas aizliegums Rīgā
Ar alkohola lietošanu ir tā, ka vajadzētu atļaut nedaudz iedzert, bet neļaut kapitāli dzert un piedzerties. Problēma, protams, ir ka sabiedrība nav nobriedusi pieņemt ka tas faktiski būtu alkoholiķu un bomžu diskriminācija, bet ar mērķi turīgākai (normālai) sabiedrības daļai ļaut mēreni iedzert.
Ja lietot alkoholu ir aizliegts, tad visi vienlīdzīgi - nedrīkst neko. Ja ir atļauts, arī ir visi vienlīdzīgi - gan klerks kas uzvalciņā braucot uz māju vilcienā iedzer kādu malciņu alus, gan samīzies, smirdīgs bomzis kas turpat ko kakliņa trekterē kautkādu krutku. Bet ja atļauts būtu iedzert (bet ne piedzerties), policists malkojošam darba rūķim pasmaidītu, bet piedzērušos bomzi ņemto aiz rociņām, un vestu uz iecirkni formēt protokolu. Kas sanāk - diskriminācija.
***
Ja ubagot ir atļauts bez nosacījumiem, tad ubago visādi pa gabalu smirdoši utaini subjekti no kuriem blusas lec, visādi nepatīkami tipāži uzstājīgi pieprasa naudiņas, izmanto bērnus utt. Bet ja aizliegts, tad neubago neviens (no acīm prom, no sirds ārā).
Ja sabiedrība būtu gatava likuma relatīvismam, varētu atļaut ubagot ja cilvēks ir tīrs, ar higiēnu viss kārtībā, ja nekādi neuzmācas, vai spēlē mūziku, un vispār, rada pārsvarā pozitīvu iespaidu. Tas ir, ubago ar zināmu pašcieņu, piemēram formāli tirgojot kādu avīzi vai kautkā muzicējot. Kas sanāk - diskriminācija pret cilvēkiem kas pat to vairs nespēj. Policists ielas muzikantam uzsmaidītu, bet kādu kas nav nomazgājies un nedaudz ož, ņemtu pie rokas un vestu formēt protokolu. - 6 rakstair doma
- 2010.09.28, 19:13
- "Pieteicējs dabas parka „Piejūra” teritorijā nokļuva ar personīgo transporta līdzekli pa ceļu, turklāt braukšana pa ceļiem dabas parku teritorijā nav aizliegta. Līdz ar to pie iebraukšanas dabas parka teritorijā šāda informatīva zīme var arī nebūt. Tas izskaidrojams arī ar to, ka dabas parka teritorija ir ļoti plaša, tādejādi nav iespējams pie katra zemes ceļa uzstādīt informatīvu zīmi.
"Ņemot vērā, ka dabas parks „Piejūra” un tā robežas ir noteiktas ar normatīvo aktu, nevis apzīmējot to ar informatīvām zīmēm, tad pieteicējs nevar aizbildināties ar šāda normatīvā akta nezināšanu. Minētais izriet no Likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 7.panta, kas nosaka, ka spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visā Latvijas teritorijā, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu. Likumu un Ministru kabineta noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.
"No minētajām tiesību normām secināms, ka dabas parki ir speciāli izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kurās ir noteikta speciāla kārtība, tajā skaitā arī attiecībā uz kārtību, kādā šajās teritorijās ir atļauts pārvietoties ar transportlīdzekļiem un novietot tos stāvēšanai, un šī kārtība ir saistoša ikvienai personai, kas atrodas attiecīgajā teritorijā."
+ kāds cits gadījums kur Ādažu naudiņu kāsēju sods par noteikumu par dabas parka "Piejūra" aizsardzību "pārkāpšanu" atcelts - 16 rakstair doma
- 2010.09.07, 19:14
- "Valdība otrdien atbalstīja aizliegumu bērniem līdz 18 gadu vecumam apmeklēt solārijus."
Jādomā, ka drīz "nepieaugušajiem līdz 33 gadiem" būtu jāaizliedz piedalīties vēlēšanās. Jo ja līdz 18 gadiem "bērns" vēl nespēj pats izlemt, vai viņam iet solārijā vai nē, tad kā var uzticēt 18-gadīgam zaļknābim izlemt valsts likteņus vēlēšanās?! Vakar taču šmurgulis pat solārijā iet nedrīkstēja bez vecāku atļaujas un ārsta izziņas. - 8 rakstair doma
- 2010.09.03, 11:34
- "Liepājas tiesa šodien attaisnoja par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī apsūdzēto Liepājas domes neatkarīgo deputātu Stēnu Lorensu jeb Luiju Fonteinu, informēja Liepājas tiesā.
"Prasītājs šajā lietā bija partijas "Sabiedrība citai politikai" (SCP) Liepājas nodaļas vadītājs Edgars Krūmiņš.
"Īsajā spriedumā tiesa Fonteinu atzinusi par nevainīgu, bet pilnais spriedums būs zināms pēc 17.septembra."
Vajadzētu iepazīties as pilno spriedumu, un saprast uz kāda pamata attaisnoja, un cik dziļi sūdos SCP tādi ir gatavi līst - melot par "neslavas celšanu", un policejiski vajāt ar krimināllikumu par patiesības teikšanu. (Interesanti vai tā bija krimināllieta, vai civilprasība, vispār. Un ja viņš ir pilnībā attaisnots, būtu jāseko pret-prasībai, par nepatiesu apsūdzēšanu piedzīt no SCP kompensāciju.) - 2 rakstair doma