Mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums pret visu laiku augstāko punktu – 2007.gada jūniju ir pārsniedzis 40% robežu, tagad tas ir 41.3%. Tai skaitā kumulatīvais pārtikas tirdzniecības apgrozījuma kritums sasniedzis 35.3%, bet nepārtikas precēm tas bijis 44.3%. Atsevišķās kategorijās apgrozījums jau ir samazinājies vairāk nekā 10 reižu. Tā noticis ar tapešu un grīdas segumu pārdošanu, savukārt audio un video ierīču mazumtirdzniecība kritusies par 70%, un šim procesam pagaidām gals nav redzams.

Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums ir atgriezies 2004.gada līmenī, bet pārtikai – 2003.gada līmenī.

toadbeauty

Iztrakojāmies un nu pietiks. Pirksim tik, cik var apēst.

watt

Nu, principā veikalus kā tādus arī sagaida daudz stabilāka dzīve - pirks tikai tad, kad vecais ledusskapis vai veļas mašīna atteiks darboties pavisam: nevis tā ka visa valsts draudzīgi izmet ārā padomju ledusskapjus un iepērk masveidā tehniku.

toadbeauty

Tā viš i.
Vispār cipari ir kainda skēri, bet tam jau kaut kad vajadzēja notikt arī bez krīzes. Visi jau laikam to veco tehniku ir izmetuši.
Nu labi - ienāca visādi jaunumi, visi gribēja pamēģināt, bet cik tad var. Nu cik tad tās veļasmašīnas var pirkt?
Nu jā - laikam būs stabilāka dzīve.

labils

man par tehnikas un vispaar otraa plaana preceem viss ir skaidrs,
nav naudas - nepeerkam.
bet par paartiku jautaajums paliek atklaats.
kaa var paartikas apgroziijums veikalaa kristsies par 35%. es saprotu ka labos laikos gribaas mazliet izeesties un varbuut kaadu lasiiti iepirkt nedeeljas nogalee, bet nu 35%!!
burzhuaa jau savus eeshanas paradumus un apjomus diezvai ka mainijushi (hmm par maz man statistikas datu, interesanti cik procenti no latvijas iedziivotaajiem uzskataami par turiigiem) taatad apgrozijuma krishanos buus izsaukusi straadnieku dieetas mainja.
tas noziimee ka krietni ir pieaudzis to ljautinju skaits kas tuvu badam dziivo?
bet cik atceros 2003, nemaz tik suudiigi ar to eeshanu nebija...
un vispaar ko vinji tur skaita tajaa apgrozijumaa - naudu kas tiek apgroziita vai prechu daudzumu?
ja naudas daudzumu, tad tieshaam jaasaak iekaartot masu kapi badaa mirstoshajiem.

slikts

taupīt uz pārtiku nenozīmē obligāti ēst mazāk

watt

taupīt uz pārtiku visu ko var nozīmēt, bet ko nozīmē 35% apgrozījuma kritums pārtikas veikalos?

slikts

tas nozīmē, ka cilvēki ir kļuvuši taupīgāki un nabadzīgāki

losthighway

kartupelīši, makaroni, dārzenīši, lētākas gaļas - delikatešu, sieru, saldumu utt vietā. tur to rezultātu var arī sasniegt. Lētāki zīmoli utt. Kilogramos/kalorijās apgrozījums domāju ir saglabājies līdzīgs :)

petrovichs

Ir tāds jēdziens kā aizvietotājpreces. Dārgākas maizes vietā pērk vislētāko, laša vietā - siļķi vai renģi, kakla karbonādes vietā - zupas kaulus, sviesta vietā - margarīnu u.t.t. Vairāk ēd pašu dārzā audzētu, mežā pašu salasīto, mazāk pērk gatavos produktus un vairāk tādus, kas pašiem jāapstrādā.

labils

no tava komenta taads veesums pluust kaa no atveerta ledusskapja
mineetaa strateegjija straadaa uz vidusslaani un galiigu suudu gadiijumaa arii paartikushie var pielietot, bet nepaaraak noderiigi tiem kas dziivo uz nabadziibas sliekshnja.
shajaa gadiijumaa cipari ir maigi sakot dramatiski un jaadomaa ka cilveeki atsakaas jau no vitaali svariigaam, neluxus preceem.

un vispaar es jau tikai atbalstu, ka ljautinji pashi audzee un peec iespeejas mazaak peerk un atsakaas atbalstiit liekeezhu sisteemu, vien ar nosaciijumu ka taa briiva, apzinaata izveele. tad ja taa ir sabiedriska kustiiba nevis stihisks glabshanaas plaans.

biezpientaure

jau pirms gadiem diviem zobārste stāstīja ka cilvēki nelabojot vairs zobus, jo neesot naudas. Un ka nicinātās Kubas veselības aprūpe esot pasaka - vismaz zobārstniecība esot par velti. Te gan jāpiebilst ka šiem tur droši vien zobi arī bojājas mazāk nekā bālģīmjiem.

par brīvo, apzināto izvēli - manuprāt, jebkuras lielākas izmaiņas notiek ārēju apstākļu ietkmē, nevis cilvēki labprātīgi no kautkā atsakās. Labprātīgi neatsakās pat no šmigas, kamēr ir nauda un veselība ļauj dzert. Mēs taču esam samērā primitīva civilizācija, kāda tur labprātīga rīcība?

labils

nu vispaar nav jau taa ka visi vienaa maisaa baazhami. ne visi nodzeras.
shobriid ir sajuuta ka nospiedoshais vairums ir aitas un vispaar pashi vainiigi, bet kad runaa ar atsevishkjiem indiviidiem tie tomeer izraada kaadas sapraata paziimes, kas liek domaat kas tad iisti rada to sabiedriibas domu, vai teelu par sabiedriibu kaa taadu. statistika un briiva faktu interpretaacija.
iebaidiiti cilveeki ir, taadeelj neveelas mainiit neko.

biezpientaure

šmiga tikai kā piemērs tam, ka mainās pēc spiediena no ārpuses.

petrovichs

Varu vēl vienu vēsumu piemest - var gadīties, ka pircēju ir stipri mazāk Latvijā palicis.

snark

nujā, tagad nākamos 50 gadus visu salīdzināsim ar 2007. gadu un īdēsim, cik nenormāli sūdīgi dzīvojam. Līdzīgi kā savulaik, tikai ar pretēju mērķi, visu salīdzināja ar 1913. gadu.

2004. gads atmiņā ir palicis kā jauks laiks, kad varēja dzīvot samērīgā pārticībā.

watt

derētu izpētīt kas ir tas par fenomenu, ka pievienošanās eiro (kursa fiksēšana, vai valūtas ieviešana) liek cenām kropļoties (neadekvāti augt).