Faith Club
Faith Club
- Vienotības izsvītrotie: atgriezeniskās saites trūkums, vai nepiedodama lepnība?
- 2011.09.23, 09:41
- Kāpēc partijas savu sarakstu augšgalā liek dažādas līderu personības? Lai cilvēki asociētu sarakstu ar šo cilvēku, un balsotu.
Kāds ir rezultāts, ja saraksta līderis ir derglis, kuru cilvēki grib tikai izsvītrot? Zaudējums partijai.
Tad kāpēc partija nespēj derglim ierādīt īsto vietu? Tas ir, acīs pateikt - tu nederi par pirmo vietu sarakstā, jo tevi izsvītros, un tu tikai nesīsi mums zaudējumu. Vai lepnība? Uzskatot, ka kvaukšķi neko nejēdz, un "gan jau kautkā izlīdīsim"? Vai arī vienkārši atgriezeniskās saites trūkums, ka partijas iekšienē neviens pat nenojauš cik katastrofāli zems reitings ir Štokenbergam vai Krrristovskim. Vai arī nojauš, bet nespēj iebilst?
Fakti:
Ģirts Valdis Kristovskis: pirmā vieta Rīgas sarakstā. Izsvītrots.
Lolita Čigāne: trešā vieta Rīgas sarakstā. Izsvītrota.
Andris Vilks, Andrejs Judins - ievēlēti Saeimā. Kāpēc viņi nebija saraksta līderi? Tāpēc ka partija ir iekšēji nespējīga spriest.
Aigars Štokenbergs: pirmā vieta Zemgales sarakstā. Izsvītrots.
Sarmīte Ēlerte: otrā vieta Zemgales sarakstā. Izsvītrota.
Atis Lejiņš: trešā vieta Zemgales sarakstā. Ievēlēts Saeimā. Jautājums: kāpēc Lejiņš nebija saraksta pirmajā vietā? Tāpēc ka partija nav spējīga nobīdīt savus politiskos līķus malā un nejēdz, kas ir viņu īstie "lokomotīves".
***
Vispār, fakts ka partija atļaujas ielikt par sarakstu līderiem ietekmīgas, bet klaji nepopulāras personības, parāda to, ka partijā ir spēcīga nespēja pašattīrīties. Stipra bezkaunība, vēlme mīzt vēlētājam acīs. Nespēja pieņemt, ka vēlētāji taču sodīs - nespēja uztvert nopietnu draudu. Tas liecina par politiskā brieduma trūkumu, par naivumu un muļķību.
-
17 rakstair doma
- 2011.09.22, 18:26
- Žurnālistu Kārli Streipu atlaiž no LTV (pārtraucot raidījuma "Skats no malas" demonstrēšanu), jo viņš, komentējot politiskās norises, Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) nodēvēja par maukām [viena cilvēka personīgajām interesēm].
Mēģina publisko domu pavērst par to ka, it kā atlaists "par rupjībām", vai "necenzētu izteicienu lietošanu". Nē. Ir atlaists par ZZS kritiku. Kas ir satiksmes ministrs? Uldis Augulis, ZZS.
LTV valdes loceklis Edgars Kots tagad sagaida, ka visi sāks spriest, vai vārds "maukas" ir rupjība, vai nē. Spriest vajag par to, ka ZZS ir politikas prostitūtas, ir maukas, nožēlojami, maziski mauķeles. Un, ka šāda valsts televīzijas reakcija uz politisko komentāru ir cenzūra, tieši un skaidri.
-
33 rakstair doma
- 2011.07.18, 19:24
- visvairāk man riebjas "reakcionāra" politika. tas ir, politika kurai nav nekāda vīzija vai ideoloģija, bet kas raustās kā puņķi, tikko kā kautkas notiek, un cenšas piedāvāt histēriskus, debilus un pat kaitnieciskus risinājumus. grābj un ķer gar vārtiem, kaut gan zirgs no staļļa sen jau aizskrējis.
nu, kaut vai piemēram inspekcija, kas pārbauda pasažieru kuģīti, "reaģējot" uz notikumiem Krievijā, kad Volgā noslīka kuģis "Bulgārija". Un kur tad jūs agrāk bijāt?
Līdzīgi ar likumprojektiem. Uztaisa provokāciju, un tad steidzamības kārtā bīda sasteigtu, histērisku un iedzīvotājiem kaitniecisku likumdošanu. Nu, vēlētājs stulbais nesapratīs, bet politiķu drudžainās darbības novērtēs pozitīvi.
Aizliegt vajadzētu šitādus reakcionāros likumus. Pieņemt vajadzētu, ka jebkurš likums, kas tiek radīts kā atbilde uz kādu notikumu, vai katastrofu, vai "terorisma draudiem" kurus "pēkšņi" apjēguši, var stāties spēkā tikai pēc 18-24 mēnešiem (2 gadiem). Tāpēc ka jāplāno ir rūpīgi un ar prātu. Jāplāno un jāapspriež, septiņreiz nomēri, vienreiz nogriez. Tagad steidzamības apstākļos var izbīdīt visdebīlākos piedāvājumus. Daudzreiz tas ir pat plāns - izraisa problēmu, uzkurina cilvēku bailes, piedāvā "risinājumu". Bet "risinājums" ir pat pretējs tam, kā vajadzētu darīt īstenībā.
Pieņemt apdomāšanās/apspriešanas periodu 2 gadus. Tie, kam dota vara pieņemt likumus, lai domā ar perspektīvu, un lai zina, ka jāplāno ir ilgtermiņā. Nevis dzīvo ar saukli - "nāks nākamie sūdi, šitie aizmirsīsies". Lai dzīvo ar apziņu, ka ja nu pēkšņi sūdi, tad prasīs "kāpēc šito neparedzējāt", un nekāda atbilde "a mēs, a mēs, a mēs tūlīt vot šitādu te likumdošanu pieņemsim, un gatavs". Avothuj! Tagad kārtība tāda - pieņemsiet, bet rezultāts būs pēc diviem gadiem. Kur jūs, smerdeļi, pirms diviem gadiem bijāt? Lūk kāds jautājums ir jāauzdod. Un jāprasa atbildība: par tuvredzību, tukšpaurību un bezdarbību.
-
5 rakstair doma
- 2011.01.06, 10:33
- Interesanti, ka tieši tā pati sapistā "loģika", kas pieļauj cilvēkiem saukt par "sociālismu" dažādas totalitāras diktatūras (kurām ar sociālisma ideoloģiju nav nekāda sakara), ļauj cilvēkiem uzskatīt ka Latvijā ir parlamentārā demokrātija.
Pirmkārt jau, uzskatīt ka ir parlaments, jo vārdos tas taču ir deklarēts. Ja kāds apgalvo, ka Latvijā ir rīcībspējīgs parlaments, tad jātic?
Nepiš, ka reāli Latvijas parlaments (saeima), nav nekāds parlaments, bet gan rīcībnespējīgs salašņu pritons - noregulēta balsošanas mašīna vīriņiem aiz kulises, kas visus striķīšus rausta. Arī demokrātija Latvijā ir tikai nosacīta, vārdos piekarināta birka.
Reālā sistēma ir cita: bet demagoģijas sašautā loģika nespēj atrisināt vienkāršo mīklu: kā tā var būt, vārdos deklarē, tātad tā arī jābūt? Nē. Ne jau uz vārdiem jāskatās, draugi, bet uz darbiem.
""Daudzi deputāti pat neseko līdzi darba kārtībai, neiedziļinās apspriesto jautājumu saturā, bet balso, izpildot frakcijas vadītāja komandas, tas ir, skatās, kādas krāsas kartīti tas pacēlis. No Saeimas tribīnes parasti runā iestudētus tekstus, debatēm gatavo "teatralizētus uzvedumus". Patiesās sarunas un lemšana notiek aizkulisēs.""
Kamēr saeimas ēka nebūs nojaukta, demagogs uzskatīs, ka Latvijā ir parlaments. Viņam nepielec, ka tā māja ir impotents, tukšs tarakānu midzenis. Tas kas ir Latvijā, NAV parlaments!
-
22 rakstair doma
- 2010.12.28, 13:30
- "Idiocracy" scenārijs ir maz ticams, jo sabiedrībai deģenerējoties un zaudējot kolektīvo IQ, vienā brīdī eugenics idejas atkal kļūs apspriežamas, un tiks liktas lietā. Sekojoši valsts kas atļausies idiokrātēties tiks nežēlīgi izdrātēta no kaimiņiem, kas izvēlējušies eigēniski izkopt savu genofondu.
-
45 rakstair doma
- 2010.08.24, 15:26
- "Согласно опросу, Латвия на первом месте в ЕС, по числу желающих покинуть страну."
"По результатам исследования Gallup, страну могут покинуть 575 тысяч жителей."
-
9 rakstair doma
- 2010.07.24, 12:44
- Gallup izveidojuši tabulu ar pasaules valstīm, sakārtojot pēc tā, kur cilvēki jūtas vislaimīgākie.
Pirmajās vietās tradicionāli - kaimiņi Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Somija.
Lietuva ir 63. vietā, Igaunija 90. vietā.
Latvija dala 110. un 115. vietu starp Irāku un Mozambiku (un turpat Zimbabve).
-
4 rakstair doma
- earth to earth, ashes to ashes, dust to dust
- 2010.04.21, 10:02
- (AŠ)2 formula ir ārprāts - normāli cilvēki sapratuši cik dziļā ideoloģiskā bankrotā viņi ir, nokaunētos un bēgtu neatskatīdamies. Tomēr: AŠ nav normāli cilvēki, TP+LPP+LC nav normāla politika, viņi ir slimi, viņi ir utis, viņi līdīs asinis sūkt kā gnīdas, kā ērces, līdīs politikā un nekaunēsies, nedomās (jo domājošs cilvēks šausmās sastingtu), viņi līdīs raust, raustoties primitīvu instinktu dziņās, melos, rāpsies kā insekti, kā tarakāni, kā zirnekļi, līs pa visām spraugām un caurumiem kā pretīga gluma šļura, un turpinās taisīt noziegumus pret tautu.
-
30 rakstair doma
- 2010.04.06, 10:14
- Gribi iet politikā? Cena: Ls 10'000.
Būtībā, dramatiski tas izskatās tikai Latvijā, kur par vēlēšanām sāk domāt labi ja sešus mēnešus pirms datuma (vēlēšanas būs 2. oktobrī). Bet par vēlēšanām būtu jādomā visu laiku, visus 4 gadus.
Parēķināsim, cik reāli ir uzkrāt Ls 10'000 pa četriem gadiem. Tas ir, jāuzkrāj Ls 2500 gadā. Tas ir, jāspēj atlikt Ls ~210 mēnesī. (Varētu rēķināt par krāšanu 5 gadus. Vispār, ir jārēķina ka krāt jāsāk gadu pirms iepriekšējām vēlēšanām, un Ls 10'000 būtu jābūt kontā jau gadu pirms vēlēšanām kurās grib startēt - lai varētu kampaņu sākt laicīgi.)
Bankas apgalvo, ka cilvēks var atlikt apmēram 30% no algas. Pieņemsim, ka cilvēks atliek 25% algas (ceturto daļu). Tātad, algai uz rokām ir jābūt Ls 840 vismaz. Lūk, tādas arī būtu prasības pret minimālo algu, no kuras var jau sākt domāt par tautas deputāta karjeru.
(Ak jā, un kā nepieciešamā prasība ir gatavība Ls 10'000 pakāst, ja netiec ievēlēts.)
***
[...] veselības aprūpes budžets uz vienu iedzīvotāju šogad ir 192,5 lati, [...].
Laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gadam vismazākais veselības aprūpes budžets bija 2006.gadā - 180,52 lati. 2007.gadā šis rādītājs palielinājās līdz 227,1 latam, bet 2008.gadā sasniedza minētā perioda augstāko līmeni - 253,79 latus.
Pagājušajā gadā veselības aprūpes budžets uz vienu iedzīvotāju samazinājās līdz 222,67 latiem un šogad ir atgriezies gandrīz 2006.gada līmenī.
Šmate norādīja, ka pēdējie salīdzināmie dati Eiropas Savienības (ES) līmenī ir par 2006.gadu. Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, 2006.gadā Latvijā finansējums uz vienu iedzīvotāju bija otrais zemākais aiz Bulgārijas, kur šis rādītājs bija 91,45 lati.
Lietuva ar 195,96 latiem atrodas vienu vietu augstāk par Latviju. Ceturtais zemākais publiskais finansējums bija Polijā (202,99 lati), bet Igaunijā bijis piektais zemākais rādītājs - 254,27 lati.
Savukārt pēc publiskā finansējuma veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju 2006.gadā pārliecinoši pirmajā vietā bija Dānija, kur uz vienu iedzīvotāju veselības aprūpei gadā tiek tērēti 2169,75 lati.
Dānijai seko Zviedrija - ar 1752,09 latiem, Francija - ar 1701,29 latiem, Nīderlande - ar 1678,21 latu un Austrija ar 1626,2 latiem.
«Šogad paredzētais finansējums ievērojami neatšķiras no 2006.gada, tad varam pieņemt, ka Latvijā finansējums uz vienu iedzīvotāju joprojām ir viens no zemākajiem ES,» sacīja Šmate.
Labi ka ir tāda Bulgārija, tad ministrija var daudznozīmīgi teikt "viens no zemākajiem", nevis pazemojoši atzīties: "Latvijā finansējums uz vienu iedzīvotāju ir viszemākais Eiropas Savienībā".
***
"«Mēs zinām, ka tagad viena studenta izglītošanai tērējam vismazāk naudas Eiropas Savienībā. Ja mēs tērējam mazāk nekā Rumānija vai Bulgārija, tas parāda valdības un sabiedrības attieksmi pret augstāko izglītību,» sacīja Auziņš."
-
5 rakstair doma
- 2010.02.17, 13:05
- "Gudele Repšes vietā demisionētu VID datu noplūdes dēļ"
Pirmkārt, kāpēc kādam ministram būtu jāuzņemas atbildība par VID priekšnieku un birokrātu neizdarību un stulbumu? Repšem vajadzētu ierosināt kriminālprocesus pret visu VID EDS nodaļas vadību, lūk ko jādara ministram. (Un Gudeles izteikumi atkal jau pasvītro galīgu neizpratni par to, kas ir ministra misija - pret Valsts sekretāra, un tāda VID priekšnieka misiju, piemēram. Ministrs nav VID PR persona, kuru nomest kad sūdi sanāk (un VID priekšniecība tipa paliktu savā vietā un turpinātu maukt?). Nē. Ministrs paliek, bet VID priekšniekus nomet un tiesā. Jo ministram nav jāstrādā harmonijā un vienprātībā ar savām pakļautības valsts iestādēm, bet gan ir jābūt opozīcijā, "savējo" vislielākajam kontrolierim un soģim.
Otrkārt, kāpēc Gudele uzskata, ka būtu jādemisionē JL ministram, kas darbā stājies 2009. gada 12. martā, tikko kā uzpeld kautkādi sūdi, kas faktiski sataisīti TP priekšgājēju, Spurdziņa un Slaktera laikā?
(Atbildību varētu prasīt arī Finanšu ministrijas Valsts sekretāram Mārtiņam Bičevskim.)
***
"«Mani interesē, kas izdarīja šādas lietas. Īpaši interesanti man, jo datu noplūde notikusi, kad esmu bijis atstādināts. Noplūde notikusi no novembra līdz februārim. [...]» sacīja Jakāns."
Kura laikā tad EDS sistēma tika izstrādāta un ieviesta? Jakāna laikā. Jakānam ir jānes pilna atbildība, par to kas viņa laikā sastrādāts - tātad, pilna atbildība par EDS kļūdām. Bet Repše tagad savukārt varētu pieprasīt atbildību tieši no tiem, kas neļāva viņam tādu Jakānu pēc iespējas ātrāk nomest un tiesāt.
(Ja vien Jakāns un Gudele necenšas dot mājienus, ka caurums atvērts ir tieši ar Repšes rīkojumu...)
-
23 rakstair doma
- Tautas varas vertikāle
- 2009.12.04, 10:54
- Izskatās, ka tie, kas pie varas, cenšas izvairīties no atbildības, un vainu par savu noziedzīgo nekompetenci uzvelt pašai tautai...
***
Vispār, izstāstīšu kādu fabulu. Pats es esmu programmētājs - izstrādāju lietojumprogrammas priekš visādiem IT projektiem. Apdrošinātājiem, bankām dažreiz - klienti ir lielie uzņēmumi ASV, Austrālijā, Kanādā. Parasti klients atnāk ar kādu skaidri, vai (biežāk) neskaidri definētu problēmu, tad sistēmanalītiķi un arhitekti piedāvā risinājumu, tad vadītāji ar analītiķiem prognozē budžetu un termiņus, tad tiek uztaisīts plāns (teikšu kā ir - bieži vien iebakstot ar pirkstu debesīs, ar precizitāti +/- viens gads, un +/- miljons dolāru, T&M tipa projektos), tad iecelts projekta vadītājs (vadītāju komanda), un aiziet zēģelēt.
Savāc priekš projekta programmētājus, izveido grupas, grupām dod (sadala) uzdevumus, un davai programmēt. Tā sākas projekts. Un projekts turpinās. Vadītāji vada, analītiķi seko prasībām un functionalitātei, piedomā lai mērķis būtu sasniegts, bet programmētāji dara savu darbu - programmē. Un pienāk laiks, kad mērķis vai nu ir sasniegts, vai izgāzts.
(IT projekti, kā zināms, izgāžas diezgan bieži. Ir dzirdēti skaitļi, ka mērķi (laiks+budžets+funkcionalitāte) nesasniedz no 60% līdz 80% projektu.)
Pieņemsim, ka konkrētais projekts ir izgāzies. Kas vainīgs?
Pēc manas pieredzes, programmētājus par nekompetenci gandrīz nekad nevaino. Programmētājs strādā tik labi, cik vien labi var - augstāk par dirsu vienalga neuzlēksi. Jaunu galvu neuzskrūvēsi. There is no silver bullet.
Gandrīz vienmēr vainīgie ir vadītāji. Vai vadītāji ir vainīgi absolūti pie visām problēmām?
Budžets pārsniegts? Slikti saplānojāt budžetu! Nemāki plānot, nelien. Vai arī iemācies! Tas taču ir tavs darbs, kuru tu pats uzņēmies darīt. Un... ja tu esi uzņēmies darīt to ko nevari, to sauc par "neatbilstību kvalifikācijas prasībām", un tas jau robežojas ar krāpniecību.
Klients saka, ka uztaisīts ir pilnīgs mēsls, galīgi garām? Sistēmanalītiķis vainīgs, kāpēc nenoskaidroja ko tad klients īsti grib un ko vajag īstenībā. Sistēma nestrādā? Arhitekts vainīgs - nepareizi projektējis.
Ierindas programmētājs parasti strādā pie nelielas apakšsistēmas, un reti kad iespringst par visu sistēmu kopā*. Tā nav viņu atbildība: algu par šādu pienākumu izpildīšanu maksā arhitektiem un sistēmanalītiķiem.
Programmētāju vaina parādās, ja nododot sistēmu ekspluatācijā, noskaidrojas ka sistēma nestrādā uzticami, vai strādā parāk lēni, tas gan ir tāpēc, ka programmētāji slikti bijuši. (Ja sistēmā pārāk daudz kļūdu, tad pie atbildības sauc arī Kvalitātes vadības cilvēkus (QA) - kāpēc nenosargāja.)
Bet arī dēļ programmētāju sūdiem pie atbildības sauc pašus projekta vadītājus - kāpēc tādiem nejēgām programmētājiem uzņēmies strādāt. Var jau teikt, ka programmētājam būtu pašam jāapjēdz, ka viņš ir nekompetents, un no projekta jāiet prom... Bet padomāsim, kam algu maksā par to, lai kontrolētu vai programmētājs ir kompetents, vai strādā atbilstoši projekta sarežģītības līmenim? Algu maksā vadītājam. Tā ir vadītāja atbildība, viņa darbs ir saprast, vai nekompetentu(s) programmētāju(s) vajadzētu nomainīt, vai pat padzīt.
Visos punktos, tātad, vadītājs vainīgs, jo nav darījis savu darbu.
***
Pēc projektu vadīšanas teorijas, ir arī projekta Uzraudzības komisija. Tai ir tiesības slikti pārvaldītu projektu apturēt, un vadītājus padzīt (aizstāt ar citiem, labākiem). Teorētiski, pēc katra starpposma nodošanas (milestone), projekta uzraudzības komiteja lemj, vai projekta vadītājs ir kompetents, vai nav zaudējis uzticību, un vai viņu īstenībā nevajadzētu padzīt (un vietā ielikt kādu gudrāku).
Bet principā sagaida, ka pats projekta vadītājs izspriedīs, vai viņam izdodas vai nē, un atkāpsies pats, ja nevar pavilkt - ja izrādās, ka smadzeņu kognitīvā kapacitāte par mazu. Nevis ka ar zobiem un nagiem turēsies, šķērdējot naudu, dzenot projektu bedrē.
Bet ierindas programmētājam, tātad, īpaši nav jāiespringst cenšoties vērtēt arhitektu, sistēmanalītiķu, projekta vadītāju, un projekta uzraudzības komisijas kompetenci. Viņam tikai jāstrādā pēc paša labākās sirdsapziņas, rakstot kodu.
Tiem pārējiem jau arī - ir tikai jādara savs darbs. Nekas pārcilvēcisks netiek prasīts.
***
Elite pārmet, ka mūsu tauta ir kūtra un neiesaistās, un tā tālāk un tā tālāk. Bet kur tad ir mehānismi kā tauta varētu iesaistīties.
Pajautāsim tiešāk: vai tauta TIEK IESAISTĪTA? Vai tev ir jālaužas kā pretī straumei, ja tu gribi kautko izdarīt, vai arī tev nāk pretī, uzreiz aicina piedalīties, un sadarboties? Un kam ir spēkā vai nu iekļaut tevi, vai izslēgt?
Pēc analoģijas ar uzņēmumu, vadītājs jau var būt tāds, kam kabineta durvis ir vienmēr vaļā (nāc jebkurā brīdī - ja tev ir kāds jautājums, vai ieteikums, nāc jebkurā, patiešām jebkurā brīdī un runā, tevi uzklausīs, un ņems vērā) un var būt arī tāds tāds kas slapstās, un tu neredzi ne kad viņš atnāk, ne kad aiziet, un kabineta durvis ir vienmēr ciet. (Varbūt viņš tur kabinetā guļ?)
Pēc otrā vadītāja uzskatiem, tavs pienākums būs izmantot vēlīgi atvēlēto pieņemšanas laiku trešā mēneša trešajā trešdienā trijos, pazemīgi pieteikties uz audienci, un žēlīgi stāstīt kā vajag, lai gan zini, ka nekas no tā netiks uzklausīts, un tiks tikai nogrūsts tālākajā atvilktnē?
Fakts ir tāds, ka var būt iekļaušanas (inclusionary) attieksme, un izslēgšanas (exclusionary) attieksme (policy).
Piemēram, iestāde saņemot iesniegumu, konsekventi nogaida 30 dienas, pirms sūtīt atbildi (pie tam - kārtējo atrakstīšanos, nevis atbildi pēc būtības) - jo likums ļauj tā rīkoties. Vai arī atsakās atbildēt pēc būtības uz epastu, citējot Iesnieguma likuma pantus, ka tev jāierodas personīgi, un jāiesniedz izdrukāts un parakstīts iesniegums, un tikai tāds varot tikt izskatīts pēc būtības. (Ja likums birokrātam neuzliek par pienākumu nespļaut iedzīvotājiem acīs, tad lūk - iestāde izvēlas spļaut. Ja likumā ir teikts, ka jāatbild 30 dienu laikā, tev atbildēs precīzi 30tajā dienā, lai gan atbildi sagatavot varēja 10 minūtēs. Tieši tā viņi varbūt dara - uzreiz sagatavo atbildi, bet ieliek rindā, kur marinē visas 30 dienas, visu likumā atļauto termiņu. Tikai lai noliktu tevi pie vietas, ar tavām gnīdas prasībām.)
***
Saeimas apmeklētāju un informācijas centrs piedāvā tevi informēt par iespējām "piedalīties". Salīdzini kaut vai ar Anglijas parlamentu: tevi tur taču burtiski velk iekšā - nāc, skaties, piedalies, mēs tevi lūdzam!
Latvijā? Atgrūž. Neesi saukts. Ja nezināsi kur iet, un kam prasīt (un nebūs kāds paziņa, kas tev pasniedz roku), nekur tu arī netiksi.
Nu, apmeklētāju centrs vismaz sola, ka "mutiski izteiktu iesniegumu Centra darbinieki palīdzēs noformēt rakstveidā" - cik daudzās iestādēs ierodoties, tev būs, kas palīdz pat korekti iesniegt? Es pat teiktu vairāk - ir lielāka iespēja ka darbinieki tavu iesniegumu pacentīsies nereģistrēt, "pazaudēt", lai nav jāatbild.
Iestādes slēpj dokumentus, nesniedz informāciju, tikai atrakstās, neatbild pēc būtības. Kā tad tu vari "piedalīties", ja katrs solis sastopas ar pretestību. Neesi taču aicināts.
Bet elitei gan ir viegli pārmest mums par "sabiedrības kūtrumu". Fakti parāda - cilvēki necīnās jo netic ka "kautko var panākt". Bet vai tad var?
Nu, tā objektīvi, vai tad var? Ja nav pazīšanās un ietekmīgi draugi, cik iedzīvotājiem ir izdevies dažu nedēļu laikā panākt sev labvēlīga likumprojekta pieņemšanu, līdzīgi kā "košēr/halal lopkautuves" īpašniekam?
***
Var norādīt, ka Latvijā mazāk nekā 0,9% iedzīvotāju ir iesaistīti politiskajās partijās, un ka rezultāts ir likumsakarīgs.
Tajā pat laikā partijas ir tādi privāti veidojumi, kur jaunus biedrus neviens negaida, un kur lai uzņemtu par biedru, ir prasība, ka jābūt 2 esošu partijas biedru rekomendācijai.
***
Nu, tad par to varas vertikāli. ( ... tālāk ... )
-
40 rakstair doma
- melnā nāve, blondā nāve
- 2009.09.07, 22:08
- Linda "Šucmaniete" Mūrniece (JL). Bijusi Drošības policijas priekšnieka palīdze.
"Šodien esmu iekšlietu ministre. Bet joprojām tas pats policists."
Mana dziļa pārliecība ir ka par ministru (un par deputātu) drīkst būt tikai cilvēks kam ir pietiekami attīstīta kognitīvā kapacitāte, lai viņš spētu uz problēmu paskatīties vismaz no 2 skatu punktiem — ne tikai no valdošās kliķes skatu punkta, bet arī no tautas, no valsts iedzīvotāju skatu punkta: jo viņš taču ir ievēlēts lai būtu tautas priekšstāvis.
Diemžēl pagaidām, Latvijā, pie varas redzam šaurās pierītes, kas dabūjuši portfeli, tā uzreiz arī tiek aprīti un kļūst tikai par birokrātijas aparāta PR piedēkli — teiksim, nevis cīnās pret slīdēšanu policejiskas valsts muklājā, bet apstiprina (paraksta) un skaidro lēmumus, ko izstrādājis un izlēmis ministrijas birokrātiskais aparāts ar Valsts sekretāru priekšgalā.
Nevis brauc cīnīties par slimnīcas palikšanu, bet brauc skaidrot, kāpēc slimnīca tiks slēgta (jo "dzimtā ministrija" tā izlēmusi).
Ministri Latvijā nesaprot, ka viņiem ir jācīnās PRET savas ministrijas stulbumu, nevis jādzer vara pilniem malkiem un jākaifo cik forši viss tiks sadirsts viņa(s) "valdīšanas" periodā.
-
0 rakstair doma
- 2009.09.06, 15:50
- Interesants demagoģijas (jeb negodīgas strīdēšanās stratēģijas) princips ir šāds: ja tu piekrīti definīcijām, kas tiek dotas sākumā, tad tev arī būtu jāpiekrīt secinājumiem ko autors izvirza.
Noskatījoes es vienu klipiņu youtube, tur tiek apskatītas pārvaldes sistēmas (sociālisms, liberālisms, nacisms, komunisms, konservatīvie, progresīvie, utt., ...), secinot ka beigās tam visam ir tikai 2 kategorijas: individuālisms vs kolektīvisms.
Bet tad tiek secināts ka kolektīvisms = slikti, un individuālisms = labi. (No vienas puses, to var saprast, kolektīvisma sistēmas ir nodarījušas milzīgu ļaunumu, un patiešām, tās dabiski deģenerējas līdz totalitārismam. Un jā, individuālisma sistēmas nav tik destruktīvas.)
Nebūtu jau pat par ko runāt, tikai šobrīd mēs redzam ka mūs kā individuālistus tā arī pa vienam salauž un izmēž mēslainē.
Ja iedzīvotāji ir individuālisti, bet valsts (pēc definīcijas) ir kolektīvs, tad pret kolektīva patvaļu vienatnē nevar cīnīties.
Amerikā to var redzēt ļoti skaidri - tur cilvēki cenšas brīvību aizstāvēt caur tiesu sistēmu (tiesām), pa vienam, caur individuālām tiesas prāvām, cerot piespiest valsti ievērot pašas likumus - sodīt amatpersonas (valsts vai uzņēmējus), kas pārkāpj likumu.
Individuālisma ideoloģija uzspiež rīkoties tiesiskā veidā, un nevis politiskā veidā - lai rīkotos politiski, ir jāapvienojas, un tā jūs nokļūstat kolektīvistu teritorijā.
Bet tomēr - tiesiski cīnīties ir neefektīvi. Kāpēc censties apelēt pie valsts pamalikuma, ja īstenībā tu pats vari izdot vai anulēt likumus? Un caur sabiedrības spiedienu, tu vari piespiest policiju šos tevis izdotos likumus piemērot - vēršoties pret valsts sistēmu nevis individuālā, tiesiskā veidā, bet kolektīvā, politiskā veidā.
(Diemžēl jautājums par kolektīvisma deģenerēšanos uz totalitāru, nedemokrātisku sistēmu paliek atvērts. Nu nav te mums iedzīvotāju masa apgaismota, nav te nekāda Zviedrija, Dānija vai Nīderlande. Palasi tvnet komentārus = šeit dodot tautas masai varu (kolektīvisms), iestāsies tāds police state ka tik turies.)
-
18 rakstair doma