- 2016.01.29, 08:55
- "Nav šaubu, ka tas detonēs aizsargreakciju - eiropieši radikalizēsies, pie politiskās varas rausies populisti un dažāda veida radikāļi. Zviedrijā jau kādu laiku trešā lielākā parlamenta partija ir labējie radikāļi - Zviedru demokrāti (Sverigedemokraterna). Aptaujas rāda, ka līdzīgas tendences ir redzamas arī Vācijā, īpaši jau pēdējā laikā."
Interesanti, ka Otto izvēlējies izmantot par darbības vārdu tieši "rausies pie varas" - tā ir tāda aizdomīga izpratne par demokrātisko procesu. Kas notiks, ir ka vēlēšanās tiks masveidā sabalsotas visas tās partijiņas kas ir pret imigrantiem, ar visādām nacionālistiski-ksenofobām programmām utml. Vācijā - AfD, Pegida un līdzīgi, kas šobrīd politikā tiek diezgan marginalizēti.
Dānijā neapmierinātība mutuļo diezgan atklāti, un man liekas interesanti, ka Nīderlandē pret-islama politiķi ir tik drosmīgi, ka ir gatavi atdot dzīvību (un - diezgan paredzami - tikuši noslepkavoti).
Pats demokrātiskais process, diemžēl ir raksturīgs ar to, ka varas partijām ir diezgan pajāt par to, ko domā vai grib tauta. Varas partijas programma ir tikai viena - "palikt pie varas". Partija sāk aizdomāties tikai tad, kad redz, ka sāk zaudēt balsis (procentuālā izteiksmē). Viņi redz, ka vēlētāju balsis aiziet kādai margināļu partijai, kuras programmā ir svarīgi punkti.
Piemēram, Vācijas Zaļie (Die Grünen) sāk iestāties par kanabisa legalizāciju, jo pamanīja, ka svarīgi vēlētāju procenti atdod balsi Pirātu partijai. Lai šīs balsis dabūtu pie sevis, Zaļie koriģē partijas programmu.
Es pieņemu, arī pašas Merkeles CDU/CSU (Austrumvācijas "Kristīgie demokrāti", Bavārijas "Kristīgie sociālisti") partija ar diezgan vieglu roku piekoriģēs programmu, redzot ka balsotāji atdod varu AfD un līdzīgiem veidojumiem. Labējiem spēkiem tā ir ļoti tuva tēma, var tikai minēt kāpēc Merkele uzreiz neiestājās par tēmu "novērt visas robežas nahuj, un izfīrēt migrantus uz Grenlandi" - vēlētāju atbalsta tam būtu gana.
Kreisie gan pret imigrāciju nekad nenostāsies - tas ir kreiso programmas DNA: imigrācijas brīvība (kustības brīvība) kā viens no cilvēktiesību pamatpostulātiem. Tas, ko kreisie varētu darīt, ir ielikt programmā masīvu anti-reliģijas likumdošanu: padarīt Eiropu islama nesējiem nepievilcīgu, jo viņu reliģija tiks apspiesta (kā visas citas reliģijas). - 22 rakstair doma
- 29.1.16 11:05 #
-
bet kas tur no "rauties"? vienkārši pozicionē sevi (partijas programmu) tā, lai ir pievilcīgi vēlētājiem.
- Atbildēt
- 31.1.16 08:47 #
-
Pie šāda skatījuma apgalvojums "Varas partijas programma ir tikai viena - "palikt pie varas" ir aplams, tb varas partijas vienkārši priecājas, ka ir pievilcīgas vēlētājam, kamēr margināļi nē. :)
- Atbildēt
- 29.1.16 11:23 #
-
> Tas, ko kreisie varētu darīt, ir ielikt programmā masīvu anti-reliģijas likumdošanu
Un realizēt to tikpat veiksmīgi kā PSRS? - Atbildēt
- 29.1.16 12:43 #
-
Jā. https://en.wikipedia.org/wiki/Streitbar
e_Demokratie
Islams ir demokrātijai drauds = pret to jācīnās. - Atbildēt
- 29.1.16 13:50 #
-
Tas raksts ir vnk par principu kā tas demokrātijā var notikt. otra lieta - skat. ASV kā kristieši ņemas par abortu aizliegumiem - http://www.guttmacher.org/statecenter/u
pdates/index.html
tam ir tīri reliģiska motivācija. - Atbildēt
- 29.1.16 14:21 #
-
Jā, bet nekur neparādās konkrētas liecības, ka islāms ir demokrātijas drauds. Gan jau ka tā ir, bet vienkārši salikt divas nesaistītas lietas kopā, nav korekti.
- Atbildēt
- 29.1.16 14:37 #
-
Parādās. Es varu paskaidrot - bet tev arī ir jāpamēģina pašam atrast, nevis jāsvaidās vārdiem.
- Atbildēt
- 29.1.16 21:45 #
-
Diezgan negudrs tas streitbare princips, demokrātiskumu tur frūti redzēt. Daudz kas ir "drauds" demokrātijai - labējie, kreisie, islāmisti, visādi īpatņi, utt. Nu un?
- Atbildēt
- 29.1.16 13:07 #
-
apspiest reliģiju ir demokrātiskāk, nekā pieļaut religisko organizāciju ieplūšanu pārvaldē.
ja patīk ticēt jebkādām teikām - jā, dariet to, bet nejauciet mušas ar kotletēm.
ok, reliģija ir iespaidīgs kontroles mehānisms, bet ja cilvēce spēj izvēlēties par labu vakcinācijai un protezēšanai, varbūt tomēr vajag konsekventi turpināt šo izvēli. - Atbildēt
- 29.1.16 13:40 #
-
Aplama dihotomija. Ir pilnīgi iespējams nepieļaut reliģiju ietekmi uz valsts pārvaldi, tās neapspiežot.
- Atbildēt
- 29.1.16 13:43 #
-
pareizi, neko nevajag apspiest.
jāmainās vērtību skalai un sabiedrībai - ja esi reliģiozs, ar tevi samierinās bet nevari ieņemt kaut cik atbildīgus amatus, sak, tas mums tāds ciema dīvainis. - Atbildēt
- 29.1.16 14:20 #
-
Drīzāk jau būs otrādi – ja tev ir rasistiski aizspriedumi pret reliģijām, tad tu nevari ieņemt nekādus atbildīgus amatus. Atliek tikai internetos sūdzēties, ka sabiedrība ir kļuvusi pārāk politkorekta. :D
- Atbildēt
- 29.1.16 23:04 #
-
nu, reliģijas tieši ar to taču nodarbojas - apspiež.
reizēm tas izskatās pēc uzskatu kopuma, garīgās identitātes izplatīšanas, bet būtība jau nemainās. - Atbildēt
- 29.1.16 21:51 #
-
kura "cilvēce" to vakcīnu ir izvēlējusies? tie pārsimts miljoni rietumnieku, kuri lēnām apmirst, kamēr pārējā pasaule skaitliski paliek vēl reliģiskāka? kas ir 400 miljoni hipotētiski sekulāro (bet arī, tikai ar ļoti lielu hipotētiskuma pakāpi) uz kaut vai četru miljardu fona?
Bet ne jau par skaitļiem tas stāsts. Būtu grūti iedomāties, kā demokrātiskā valstī reliģiskās organizācijas tieši nevarētu iekļūt valsts pārvaldē. Politiķi taču arī ir cilvēki, gan jau ir kādi ar savām reliģiskām pārliecībām, kuras ietekmē un nosaka v i s u viņu dzīvi, tā, ka dalīt "privātajā" un "publiskajā" būtu absurdi un negodīgi pret sevi. Politikas veidošanas procesā piedalās visas grupas un kopienas. Demokratija notiek šīm grupām pa vidu, sanākot kopā un mēģinot kaut cik salāgot savas intereses. - Atbildēt
- 29.1.16 13:58 #
-
Reliģiju vajag apspiest tiktāl, cik tas attiecas uz baznīcas un valsts šķirtību. Izmēzt to no ielām un publiskās telpas - atpakaļ baznīcās, kur ir tās vieta. Un ne soli ārā. Tā nebūtu nekāda diskriminācija, jo savās kulta celtnēs to varētu praktizēt, cik tik uziet. Ja kādam ir neapmierinātība ar bezdievīgo sekulāro sabiedrību, lai dibina klosterus un dzīvo tajos norobežojušies no šīs pasaules.
- Atbildēt