- aklā un stulbā Latvijas valsts
- 2010.05.18, 11:56
- Skaidrs, ka Latvijas iedzīvotāji (LTV, žurnālisti) par tiesību sistēmu (legal system) nezina gandrīz neko. Problēma ir tas, ka arī pati tiesību/tieslietu/tiesu sistēma neko nezina, un arī negrib zināt (akli un stulbi).
"Rīgas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnesis žurnālistei Ilzei Naglai atteicis izsniegt lēmuma norakstu par kratīšanas veikšanu viņas dzīvoklī. [...] žurnāliste pagājušajā nedēļā bija tiesai nodevusi iesniegumu, kurā izteikti divi lūgumi. Pirmkārt, viņa lūdza izsniegt lēmuma norakstu par kratīšanas veikšanu viņas dzīvesvietā. Otrkārt, žurnāliste lūdza atzīt kratīšanu par prettiesisku un tajā iegūtos pierādījumus par nepieļaujamiem.
Attiecībā uz pirmo lūgumu izmeklēšanas tiesnesis Rinalds Silakalns Naglai atbildējis, ka ar šādu lūgumu jāvēršas pie procesa virzītāja - tātad Ekonomikas policijas pārvaldes. [...] šī pati tiesa pagājušajā nedēļā noraidīja LTV iesniegumu par to, lai tiesa izsniedz izmeklēšanas tiesneša lēmumu norakstu par kratīšanu žurnālistes dzīvoklī. [jo] LTV nav atzīstams par ar kriminālprocesu saistītu personu."
Pirmais, kāpēc tiesa negrib strādāt kā vienas pieturas aģentūra? Ja viņiem ir iesniegts iesniegums, kāpēc viņi nevar to apmierināt? Kas traucē tiesai vērsties pie "procesa virzītāja" pašiem, un pieprasīt info, un nodot iesniedzējam, un nepist smadzenes?
Otrais, kāpēc futbolē birokrātiskā veidā? Un kāpēc paši nejēdz neko? Tas ir, kad atteica LTV iesniegumu, nejēdza uzreiz pateikt, ka pirmkārt jau ir jāgriežas pie "procesa virzītāja". Tapēc pa paši nejēdza kur jāgriežas. Tāpēc ka tiesai ir pajāt. Tas ir jāmaina.
Treškārt, labi ka vispār pateica kur iedzīvotājam griezties. Citādi - kā gan lai cilvēks zin, kurā instancē prasīt, kā iesniegt, un kam iesniegt, utt? Birokrāts tik spēj atbildēt "es nezinu, prasiet citiem". Bet kas zinās? Ir nepieciešams lai tiesas strādātu kā vienas pieturas aģentūra. Cilvēks griežas ar iesniegumu: tiesa viņa vārdā iet un pieprasa info pēc vajadzības un neapstājas, pirms nav iegūts vajadzīgais rezultāts. Dabū info un atdod iesniedzējam. - 43 rakstair doma
- 18.5.10 13:22 #
-
"tiesa viņa vārdā iet un pieprasa info pēc vajadzības un neapstājas, pirms nav iegūts vajadzīgais rezultāts."
ei, nu ei - tiešām domā, ka tiesa nodarbosies ar birokrātiju kaut kāda indivīda interesēs?
Vācijā ierēdņi nereti man ir atbildējuši "es nezinu, prasiet citiem". kad uzstāju, tad paskaidro, ka tas nav viņu pienākums zināt. viņu pienākums ir pildīt attiecīgo funkciju un punkts. - Atbildēt
- 18.5.10 13:24 #
-
tieši priekš tam ir nepieciešama vienas pieturas aģentūra, kuriem pienākums IR zināt, zināt kur jāiet, kam jāprasa, un kādā formā jāprasa.
priekšlikums ir ielikt šos "vienas pieturas aģentūras" principu tieši tiesai.
jo cilvēki vēl zin kā griezties tiesā, bet nezin kā griezties tajās 101 izpildvaras institūcijās (N policijas M prokuratūras, bla bla utt) - Atbildēt
- 18.5.10 13:29 #
-
tiesai nav jāzin vai jādara kaut kas, ko tikai vēlas kāds kam prasās
tiesas nav domātas lai zivestu parkā pastaigāties suni vai kopēt lietas materiālus vai zīmēt neķītras bildītes uz grāmatu malām
tiesām ir jālemj
jālemj par to ir dotais lēmums atbilstošs likumam vai nav - un nevajag tiesas taisīt par centrāltirgus un prāmju piestātnes krustojumu
par lietu - tiesa norādīja, kas var izsniegt ko - ar to viņas funkcija beidzas: lēmums izskaidrots un pamatots! - Atbildēt
- 18.5.10 13:31 #
-
tas ir tavs viedoklis, un es to respektēju. diemžēl ar šādu attieksmi, ies tikai dziļi dirsā (jau šobrīd ir dirsā, jo cilvēki nespēj aizstāvēt savas tiesības. īstenībā, esmu pārliecināts ka tieši tādi kā tu, savulaik bļāva ka ombuds (tiesībsargs) nav vajadzīgs kā suga).
ātrāk vai vēlāk, nāksies pieņemt manu priekšlikumu. - Atbildēt
- 18.5.10 13:33 #
-
bet kāpēc neprasīja prezidentam?
saeimas spīkerim?
dombrovskim?
domburam?
a ekonomikas policijai prasīja? moš šie nemaz neliedz? atteikums ir/nav? uz iesniegumiem jāatbild cik tur dienu laikā.... neatbildēja? pārkāpa kaut ko?
nē? - tad kāpēc tiesa jānoslogo? viņiem ko, citas rūpes par maz, kā meklēt lietas, ko prasītājs nemaz nav prasījis? - Atbildēt
- 18.5.10 13:39 #
-
par valsts vienas peituras aģentūru - piekrītu, vajag
bet tai jābūt atsevišķai institūcijai, gan par CSDD sodiem, gan par kratīšanām un alimentu nemaksāšanām
bet ne jau tiesu tagad jātaisa par tādu rosolu - kam kam, bet nu tiesām vēl funkcijas kraut būtu pēdējais, zinot cik ilgi velkas jau tagad lietu izskatīšana (tas, ka saņem par daudz/maz cita tēma) - Atbildēt
- 18.5.10 17:57 #
-
te būtu vietā pajautāt, kāpēc vispirms LTV kautkādu iesniegumu iesniedza. Tāpēc ka iedzīvotāji NEZIN kā jārīkojas šajos gadījumos. Un es gribu teikt, ka iedzīvotājam arī NAV PIENĀKUMS visu zināt. Nedrīkst būt pienākums. Vajag lai var vērsties saprotamā institūcijā un sagaidīt atbildi, nevis birokrātisko "futbolu".
- Atbildēt
- 18.5.10 18:19 #
-
nevienam nav pienākums apzināties kādā konstitucionālā iekārtā viņš dzīvo, nevienam nav pienākums lasīt satversmi
bet nekādas papildus tiesības tas arī nenosaka a priori! - Atbildēt
- 18.5.10 18:21 #
-
a LTV vietā es nebūtu plātījies ar savu šefu algām un tik rīcības nespējīgiem štata juristiem .... LTV taču ir uzņēmums, kas algo juristus, ne?
- Atbildēt
- 19.5.10 08:48 #
-
Šinī gadījumā vietā būtu teikt, ka ir stulbi, nevis nezina. Pietiek ieslēgt kaut drusciņu veselā saprāta, lai saprastu, ka šāda veida izrakstus dot trešajām personām NEDRĪKST.
Tas, protams, neizslēdz iespēju, ka šajā brīnumiem pilnajā valstī var kas tāds arī nejauši izdoties. Kā saka, nekaunīgajiem pieder pasaule. Bet nez vai šo iespējamību vajadzētu lietot kā argumentu diskusijā par to, kā ir PAREIZI. - Atbildēt
- 18.5.10 13:50 #
-
uz namu pārvaldi ir jāiet pēc izziņas
ja namu pārvalde izziņu neizsniedz, bet likumā rakstīts, ka viņai jāizsniedz, ir jāiet uz tiesu - ir juridiskā norma, ir pārkāpums
savukārt pie ombuda ir jāiet, ja tādas (vai tādas konkrētas) normas nav, bet tev šķiet ka vajadzētu būt pa tavam
un tiesa savukārt nav nedz ombuds (jo darbojas likuma ietvaros) un nav arī namu pārvaldes kanceleja
un ombuda piesaukšanu šajā konkrētajā gadījumā man vairāk izskatās kā cenšanās vai nu diskusiju novērst personisko īpašību plāksnē, vai izvairīšanos no tēmas - ombuds nav vienas pieturas aģentūra, viņam arī nav jānodarbojas ar lietu kopēšanu ;D - Atbildēt
- 18.5.10 13:36 #
-
es kā cilvēks no laukiem nezinu kā griezties tiesā. pats pirmais ir aiziet uz pagastmāju un parunāt ar pagasta priekšsēdētāju vai ja galīgi viņai nav laika pajautāt pagasta sekretārei. viņas parasti visu zin.
- Atbildēt
- 18.5.10 13:23 #
-
Tiesa nevar kaut ko gribēt vai negribēt. Tiesai, tāpat kā jebkurai citai valsts institūcijai, ir jāpilda normatīvajos aktos minētās funkcijas. Ja iestrādās funkciju būt par vienas pieturas aģentūru, būs. Neiestrādās - nebūs.
Ja uzliks papildus funkciju, būs nepieciešami papildus darbinieki, attiecīgi finansējums + jāizstrādā jaunu normatīvo aktu kopums, kas regulēs šīs funkcijas izpildi. - Atbildēt
- 18.5.10 13:25 #
-
Nu ja, jāiestrādā principi norm.aktos/likumos. Pieliku birku "piedāvājums" :)
- Atbildēt
- 18.5.10 13:27 #
-
Pamazām jau iet uz vienas pieturas ieviešanu valsts pārvaldē. Domāju, gadu desmit laikā būs:))
- Atbildēt
- 18.5.10 13:26 #
-
Kā man šonedēļ paskaidroja viena daiļ juriste, pirmkārt, juridiski nav tāda termina kā "kratīšana". :D
- Atbildēt
- 18.5.10 13:31 #
-
Dīvaini, vai tad Kriminālprocesa 179. pants būtu atcelts?
http://www.likumi.lv/doc.php?id=107820 - Atbildēt
- 18.5.10 13:41 #
-
Viņiem gadījumā pēc Iesniegumu likuma nav jāpārsūta šāda vēstule pareizajai institūcijai? Vismaz man, kamēr strādāju Sistēmā, ir nācies redzēt vēstules, kas pie mums pārsūtītas pat no ministrijām, jo cilvēks ir vērsies ministrijā, bet reāli jautājums bija mūsu kompetencē. Tur, protams, mēnesi vēstule tiek marinēta u.tml., bet gala beigās tomēr pārsūtīta pareizi.
Man slinkums pētīt Iesniegumu likumu, bet vari paskatīties, kas tur teikts par šo tēmu. - Atbildēt
- 18.5.10 13:52 #
-
Sistēma nav Tiesa. Manuprāt (neskatoties likumu baidos kļūdīties), Iesniegumu likums uz tiesu neattiecas.
- Atbildēt
- 18.5.10 13:43 #
-
Redzams, ka Tev nav ne jausmas, cik noslogotas ir tiesas. Ja to vēl izvērsīs par "vienas pietras" ko nu tur, tad uz pirmo tiesas sēdi Rīgas apgabaltiesā gaidīsim nevis 2 gadus, bet kādus 8 kā minimums. Nē, nu var jau, protams, taisīt tiesu pa veselu kvartālu ar 70000 darbiniekiem, taču man šķiet, ka ekonomiskāk ir, ja cilvēks pats savu pakaļu pakustina, piezvana un noskaidro, kur, kas, kāpēc saņemams, nevis jož uz tiesu un pieblīvē to ar saviem iesniegumiem/pieprasījumiem un citiem sūdiem. Bail iedomāties, cik izmaksās tāda " vienas pieturas" kas nu tur.
- Atbildēt
- 18.5.10 13:53 #
-
par divu un trīs pieturu aģentūrām skaidrs - pasmaidījām
a klau - kur normāls mirstīgais bez liekiem tēriņiem var griezties juridiskos jautājumos pēc skaidrojumiem, izņemot civil un citu tiesību likumiem?
es dzirdēju laukos pie pašvaldībām (vai tiesām) ir kaut kādi juristkonsultanti - praktizējošie advokāti, kas bez maksas vienu dienu nedēļā taisa pieņemšanas un sūta cilvēkus ar lietām pa vietām - kā šamos sauc? - Atbildēt
- 18.5.10 14:01 #
-
Es gan īsti nesaprotu, par ko tieši Tu jautā, bet gandrīz jebkurā iestādē sniedz konsultācijas noteiktos laikos un tās ir bez maksas - gan VDI, gan patērētāju tiesību aizsardzības birojā, gan UGF, gan zemesgrāmatā, gan VZD, ... Pēc savas problēmas specifikas arī iet un prasa, ko vajag.
Papildus tam, ir Notāru dienas, kad konsultācijas sniedz bez maksas, LU (ja nekļūdos, tas bija tieši LU) studenti pasniedzēju vadībā praktizēšanas nolūkos sniedz par velti, kredītņēmēju apvienība arī piedāvā pie advokātiem, ar kuriem sadarbojas. Pastāv tāds iestādījums kā Juridiskās palīdzības administrācija. - Atbildēt
- 18.5.10 14:05 #
-
mana paziņa iz tāliem laukiem sadomāja piedzīt uzturnaudu no sava bērna bezrūpīgā tēva - vot viņa zin, kur iet un viņai palīdzēs uzrakstīt pieteikumu tiesai bez maksas
par maksu vēl pārstāvēs tiesā
tāpat kaimiņu fjodors grib nostiprināt zemes servitūtu - iet pie dotā cilvēka, tas viņam izskaidro kur un kā ko rakstīt
vot, ja es būtu no laukiem es zinātu kur man šādos jautājumos griezties ... a es vot pilsētā dzīvoju ;) neko tamlīdzīgu neesmu dzirdējis, ka pašvaldības ierēdņi šitā kaut ko palīdzētu - Atbildēt
- 18.5.10 14:12 #
-
Bāriņtiesa, www.tiesas.lv, UGF
Zemesgrāmata.
Laikam slikts cilvēks esi, ja neviens Tev palīdzību nevēlas sniegt. Ne jau pilsētā tā vaina, bet Tevī pašā. :P - Atbildēt
- 18.5.10 14:15 #
-
vot par sliktiem cilvēkiem, tu velti tā
es imagināri - un piemērs bija teorētisks
un neskraida tie laucinieki ar savām lietām pa dažādām vietām - viņi man centās ieskaidrot, ka viņiem viens tāds labdaris esot ... būs jāpaspīdzina, moš privāta iniciatīva .. paldies, mans raks tālāk - Atbildēt
- 18.5.10 14:18 #
-
noskaidroju, tomēr tas bijis privāts pasākums privātam juristam atvērto durvju diena konsultācijām bez maksas
- Atbildēt
- 27.5.10 19:01 #
-
tas ir tad, ja tu zini, kādā sadaļā pie kādas institūcijas kvalificējas tava/mana problēma. Bet, piemēram, man nav ne mazākās jausmas kādas tik visvis'ādas aizsardzbias aģentūras u.tml. tik nedarbojas (es te garāmejot tabļičkas pie namdurvīm lasu) un tādā ziņā vai ir viena vieta (izņemot telefongrāmatu), kur es varētu uzzināt par iestādēm vispār. Ideālā gadījumā, protams, aiziet pie lodziņa, izklāstīt savu problēmu un tad man tur pasaka kurā birokrātiskā aparāta nostūrī man ir jāmēģina tā risināt. reālajā gadījumā - vienots info par šādām iestādēm, lai pati varu ar pirktu pavilkt līdzi un pateikt 'mmmm, tas izklausās, ka varētu būt pa manas problēmas līniju' :D
pēc tam jau, kad ir zināms, uz kuru pusi rakt, vairs nav problēmu īpaši rakāties... - Atbildēt
- 18.5.10 17:49 #
-
1) netiesāties pilnā apmērā par katru nieku. tas pats stāsts ka Letiņiem liekas pamatoti izmantot kriminālprocesu gan par nozagtajiem tualetes papīra ruļļiem pagastmājā, gan par apzagto kiosku kur nozagta kaķu barība, gan pusaudžu bandu slepkavībām (Aizkraukles banda, "informācijas savākšanas aģentūra" banda Rīgā), gan lielajiem ekonomiskajiem noziegumiem (digitalizācijas lieta, kukuļņemšanas lieta(s) Rīgas Domē).
1.2) neļaut prokuroriem pārsūdzēt, ja pazaudējuši. man liekas citur ja prokurors zaudē (apsūdzētais tiek attaisnots), tad pārsūdzēt nevar. neesmu drošs, bet interesanti bija tas ka tie britu tūristi kurus attaisnoja lietā par pašvaldības policistu piekaušanu, bija ļoti pārsteigti, ka prokurors drīkst pārsūdzēt. viņiem tas laikam skaitās "double jeopardy", ka par vienu un to pašu pārkāpumu nedrīkst divreiz tiesāt - ja vienreiz attaisnoja, tad brīvs (savukārt apsūdzētais var pārsūdzēt visās instancēs, ja pietiek naudas).
2) problēma izskatās ir ar to, ka tiesnešu ir pārāk maz. bet tiesa jau nav tikai tiesneši! es piemēram biju rīgas centra apgabaltiesā, milzīga māja, bet visi mierīgi tup un kafiju dzer. nekas tur nav pārslogots. tur 3x vairāk varētu strādāt... ja tikai kāds uguni zem dirsas kurinātu.
3) administratīvā tiesa un civiltiesa - nevaru komentēt. bet pilnīgi debīli ir tas kā tiesas atliek sēdes. ASV laikam ir tā, ja apsūdzības uzturētājs nav ieradies, ir "default" spriedums - attaisnojošs apsūdzētājam. un cauri. nekāda "atlikt uz n mēnešiem". - Atbildēt
- 18.5.10 21:59 #
-
1.2. Britiem ir zvērināto tiesa - pavisam cita tiesu sistēma. Un "double jeopardy" arī nozīmē pavisam ko citu.
Ja britus būtu notiesājuši par policista piekaušanu, viņi būtu izcietuši reālu cietumsodu, bet pēc tam izrādītos, ka viņi to policistu nemaz nav situši, tad pēc iznākšanas no cietuma viņi varētu aiziet piekaut policistu un viņus par to nevarētu sodīt (nevis tiesāt) jo viņi šo sodu būtu jau izcietuši avansā. - Atbildēt
- 18.5.10 23:04 #
-
Nē. Double jeopardy doktrīna ir ļoti tiešā sakarā ar prokurora tiesībām pārsūdzēt. ASV (un UK) piemēram būtu stāvās šausmās par A. Gardas (un meiteņu) tiesāšanu, kur *VISAS* tiesu instances viņus attaisnoja, bet prokuratūra (un Drošības policija) tik pārsūdzēja un pārsūdzēja, līdz pat augstākajai tiesai (un vilka procesu ilgus gadus).
ASV to uzskatītu, ka par vienu noziegumu cilvēki tiek tiesāti vairākas reizes - tipa ja pirmajā reizē neizdevās, tad tiesās un tiesās, kamēr izdosies notiesāt. Pie viņiem valstij tā ir aizliegts rīkoties. Ja pirmā instance attaisno, tad prokuratūra (apsūdzības uzturētāji) nedrīkst pārsūdzēt. Tas arī ceļ profesionālismu, jo valsts tad zin, ka nevarēs izsist lietas ar saviem neierobežotajiem līdzekļiem (jo valstij prokuroru netrūkst), bet aizsardzībai naudiņas ir ierobežotas...
(Tas ka viņiem ir zvērināto tiesa un citāda tieslietu sistēma ir cita saruna. Es runāju par to, kā ietaupīt līdzekļus, neļaut valstij pārsūdzēt lietas kā vien iepatīkas, un vilkt garumā un šķērdēt gan laiku gan naudu.) - Atbildēt
- 18.5.10 23:21 #
-
Garda ar savām plintniecēm ir īpašs gadījums. Izņēmuma gadījumi vēl nav kritērijs pēc kura spriest par visu sistēmu. Tās ir tikai vienādas tiesības abām procesā iesaistītajām pusēm no kurām advokāts pārstāv apsūdzēto bet prokurors cietušo. Interesanti par kādu sistēmu tu iestātos, ja Tu būtu ne pārāk pārticis pilsonis, kura dzīvojamo kotedžu būtu ar buldozeriem nolīdzināt ar zemi pavēlējis kāda lielveikala tīkla īpašnieks kuram vajadzēja atbrīvot topošo būvlaukumu un kuram naudas advokātiem un zemāko tiesu instanču piekukuļošanai netrūkst. (piemērs)
- Atbildēt
- 18.5.10 23:42 #
-
zini ko, lasi pats. starp civillietu un krimināllietu ir liela starpība.
1) "In tort, equity, or other civil matters either party to a previous case may file an appeal. In criminal matters, however, the state or prosecution generally has no appeal as of right. And due to the double jeopardy principle, in the United States the state or prosecution may never appeal a jury or bench verdict of acquittal. "
http://en.wikipedia.org/wiki/Appeal
2) http://www.lawcom.gov.uk/docs/lc267(1).pdf - Atbildēt
- 19.5.10 11:13 #
-
1) tās ir katras personas tiesības un "par katru nieku" tāds ļoti subjektīvs parametrs. Kurš tad to tā izvērtēs?
1.2) o, jā! tad vispirms ir jāizskauž korumpētība, bet, manuprāt, tas ir neiespējami.
2) mīļais draugs! Pajautā kādam tiesneša palīgam vai tiesas sēžu sekretāram - cik ilgi un cik daudz viņš strādā. :)
3) ja nav ieradies juridiskas personas pārstāvis, parasti neatliek. Diez vai ASV ir tā, kā apraksti + kā jau norādīja, mums ir pilnīgi atšķirīga tiesu sistēma un process. - Atbildēt
- 18.5.10 13:51 #
-
Tāpēc ka gadu desmitiem ir sistemātiski strādāts pie tā lai nezinātu. Un ne jau tikai pie mums, bet visā pasaulē. Visa izglītības sistēma ir orientēta uz to lai cilvēks jau solā mācoties visbiežāk sav jautātu - "a priekš kam man tas būtu jāzina, man to dzīvē nevajadzēs". .. Un nemācītos.
Un likumdošana arī ir tā samudrīta ka tajā pat paši juristi īsti nespēj orientēties. Bet Saeima turpina strādāt nevis pie sistēmas vienkāršošanas, bet pie jaunu likumu pieņemšanas. Likumu, kurus neviens nav spējīgs izpildīt, jo pārāk samudrīti lai saprastu un neviens nekontrolē vai tiek pildīti jo tad ikvienam valsts pilsonim vajadzētu strādāt par likumsargu lai spētu sargāt tos likumu tūkstošus no potenciālo pārkāpēju miljoniem. - Atbildēt
- 18.5.10 17:20 #
-
nu varbūt kaut kas ir mainījies, bet, kad es ierēdniecībā strādāju, skaitījās, ka saņemtais iesniegums, kurš neattiecas uz manu iestādi, ir jāpārsūta pēc piederības uz to iestādi, uz kuru tas attiecas, lai tā iestāde tālāk rīkojas pēc saviem ieskatiem.
- Atbildēt
- 18.5.10 17:53 #
-
kruta. vismaz ir tā ka iestādei ir pienākums zināt (vai noskaidrot), kam dotā jautājumā būtu jāsniedz atbilde, un nav tā ka maģiski visu "zināt" (vai minēt) būtu pienākums tikai iedzīvotājam.
- Atbildēt
- 18.5.10 19:52 #
-
nu tā vismaz bija, kad es vēl bjurokrātiskajā aparātā strādāju... pie kam mēs vēl sūtījām ne tikai iestādei, uz kuru iesniegums attiecas, bet arī vēstuli ar iesnieguma kopiju iesniedzējam, kur rakstījām, ka iesniegums tiek pārsūtīts pēc piederības. abas vēstules ar vienu tekstu un abām adresēm. ij saņēmējiestāde zin, ka iesniedzējs ir informēts, ij iesniedzējs zin, kur šamā iesniegums ir pasūtīts. ij mūs liek mierā... bet tas bija pirms pāris gadiem, un es neesmu interesējies vai kas ir mainījies.
- Atbildēt