| |
[Apr. 23rd, 2018|07:50 pm] |
Noairēju savu desmito Võhandu maratonu. Par pusstundu labāk kā pagājušogad, un sajutos arī labāk kā pagājušogad - gan pateicoties augstajam ūdenim, gan morālajam atbalstam no tēva (lielāko daļu braucām kopā), gan uz pēdējiem 24 km nogrābtajam Brača airim (tai brīdī pametu tēvu ēdam zupiņu un kašāju cik jaudas, jo nezināmā, bet ne pārāk lielā attālumā bija konkurente). Apmēram pusdistancē beidzot iemācījāmies airēt ar karoti - skatījāmies uz puisi, kurš pa priekšu kaut kā tizli pļekšķināja ar airiem un nesapratām, kāpēc viņam iet ātrāk. Tad pamēģinājām tāpat pļekšķināt, un apdzinām gan puisi, gan vēl dažas laivas.
Apsveru nākamgad beigt savu vairāk kā 10 gadus ilgušo solo airēšanas karjeru, un braukt divniekā ar tēvu. |
|
|
| |
[Mar. 12th, 2018|11:03 am] |
Iespējams, būtu elegantāk atsākt rakstīt tieši pēc gada pārtraukuma, bet prasās tomēr ātrāk, kamēr prasme sakārtot domas un kaut ko uzrakstīt nav pavisam atrofējusies. Kaut kā bija sakritis tik daudz pienākumu #darbiņā, ka nepalika spēka un laika refleksijai, par ko tagad mazliet žēl, jo bija visai episka vasara un rudens. Nobraukāju ar mašīnu ap 12 000 km (tikai darba darīšanās), nostaigāju kājām dažus simtus, pazaudēju 8 kg svara (novembrī cilvēki sāka šo faktu atzīmēt ne vairs komplimentāri, bet ar līdzjūtību; pamata satraukumam nebija - gandrīz viss jau uzēsts atpakaļ), daudz jauna redzēju un iemācījos. Ziema bija par īsu, lai kārtīgi atpūstos un sagatavotos sezonai; nedaudz gan atpūtos piespiedu kārtā, jo daudz slimoju (bērniņš parūpējas par regulāru vīrusu piegādi un vēl pats ik pārnedēļas mēdz slimot). Apņemšanās vairāk apmeklēt pasākumus un socializēties ir grūti īstenojama augšminēto iemeslu dēļ (kā kaut kur sataisies, tā jaunais pilsonis appuņķojas; satikties ar draugiem, kam mazi bērni, vispār neiespējami). Cenšos ieviest dzīves telpā minimālismu, ik pa laikam rīkojot tīrīšanas, kārtošanas un ārāmešanas akcijas (bērniņš iemācījies komentēt: "Mamma visu kārto!"). Neiet viegli, jo minimālisms konfliktē ar zero waste, proti, roka neceļas tāpat vien sviest ārā labas lietas, bet aizgādāt tās līdz ziedojumu pieņemšanas vietām prasa plānošanu, tāpēc plauktos krājas atdodamo mantu maisi (pamazām gan kaut kas attīrās).
Šodien redzēju un dzirdēju pirmos strazdus! |
|
|