- aklā un stulbā Latvijas valsts
- 2010.05.18, 11:56
- Skaidrs, ka Latvijas iedzīvotāji (LTV, žurnālisti) par tiesību sistēmu (legal system) nezina gandrīz neko. Problēma ir tas, ka arī pati tiesību/tieslietu/tiesu sistēma neko nezina, un arī negrib zināt (akli un stulbi).
"Rīgas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnesis žurnālistei Ilzei Naglai atteicis izsniegt lēmuma norakstu par kratīšanas veikšanu viņas dzīvoklī. [...] žurnāliste pagājušajā nedēļā bija tiesai nodevusi iesniegumu, kurā izteikti divi lūgumi. Pirmkārt, viņa lūdza izsniegt lēmuma norakstu par kratīšanas veikšanu viņas dzīvesvietā. Otrkārt, žurnāliste lūdza atzīt kratīšanu par prettiesisku un tajā iegūtos pierādījumus par nepieļaujamiem.
Attiecībā uz pirmo lūgumu izmeklēšanas tiesnesis Rinalds Silakalns Naglai atbildējis, ka ar šādu lūgumu jāvēršas pie procesa virzītāja - tātad Ekonomikas policijas pārvaldes. [...] šī pati tiesa pagājušajā nedēļā noraidīja LTV iesniegumu par to, lai tiesa izsniedz izmeklēšanas tiesneša lēmumu norakstu par kratīšanu žurnālistes dzīvoklī. [jo] LTV nav atzīstams par ar kriminālprocesu saistītu personu."
Pirmais, kāpēc tiesa negrib strādāt kā vienas pieturas aģentūra? Ja viņiem ir iesniegts iesniegums, kāpēc viņi nevar to apmierināt? Kas traucē tiesai vērsties pie "procesa virzītāja" pašiem, un pieprasīt info, un nodot iesniedzējam, un nepist smadzenes?
Otrais, kāpēc futbolē birokrātiskā veidā? Un kāpēc paši nejēdz neko? Tas ir, kad atteica LTV iesniegumu, nejēdza uzreiz pateikt, ka pirmkārt jau ir jāgriežas pie "procesa virzītāja". Tapēc pa paši nejēdza kur jāgriežas. Tāpēc ka tiesai ir pajāt. Tas ir jāmaina.
Treškārt, labi ka vispār pateica kur iedzīvotājam griezties. Citādi - kā gan lai cilvēks zin, kurā instancē prasīt, kā iesniegt, un kam iesniegt, utt? Birokrāts tik spēj atbildēt "es nezinu, prasiet citiem". Bet kas zinās? Ir nepieciešams lai tiesas strādātu kā vienas pieturas aģentūra. Cilvēks griežas ar iesniegumu: tiesa viņa vārdā iet un pieprasa info pēc vajadzības un neapstājas, pirms nav iegūts vajadzīgais rezultāts. Dabū info un atdod iesniedzējam. - 43 rakstair doma
- 18.5.10 21:59 #
-
1.2. Britiem ir zvērināto tiesa - pavisam cita tiesu sistēma. Un "double jeopardy" arī nozīmē pavisam ko citu.
Ja britus būtu notiesājuši par policista piekaušanu, viņi būtu izcietuši reālu cietumsodu, bet pēc tam izrādītos, ka viņi to policistu nemaz nav situši, tad pēc iznākšanas no cietuma viņi varētu aiziet piekaut policistu un viņus par to nevarētu sodīt (nevis tiesāt) jo viņi šo sodu būtu jau izcietuši avansā. - Atbildēt
- 18.5.10 23:04 #
-
Nē. Double jeopardy doktrīna ir ļoti tiešā sakarā ar prokurora tiesībām pārsūdzēt. ASV (un UK) piemēram būtu stāvās šausmās par A. Gardas (un meiteņu) tiesāšanu, kur *VISAS* tiesu instances viņus attaisnoja, bet prokuratūra (un Drošības policija) tik pārsūdzēja un pārsūdzēja, līdz pat augstākajai tiesai (un vilka procesu ilgus gadus).
ASV to uzskatītu, ka par vienu noziegumu cilvēki tiek tiesāti vairākas reizes - tipa ja pirmajā reizē neizdevās, tad tiesās un tiesās, kamēr izdosies notiesāt. Pie viņiem valstij tā ir aizliegts rīkoties. Ja pirmā instance attaisno, tad prokuratūra (apsūdzības uzturētāji) nedrīkst pārsūdzēt. Tas arī ceļ profesionālismu, jo valsts tad zin, ka nevarēs izsist lietas ar saviem neierobežotajiem līdzekļiem (jo valstij prokuroru netrūkst), bet aizsardzībai naudiņas ir ierobežotas...
(Tas ka viņiem ir zvērināto tiesa un citāda tieslietu sistēma ir cita saruna. Es runāju par to, kā ietaupīt līdzekļus, neļaut valstij pārsūdzēt lietas kā vien iepatīkas, un vilkt garumā un šķērdēt gan laiku gan naudu.) - Atbildēt
- 18.5.10 23:21 #
-
Garda ar savām plintniecēm ir īpašs gadījums. Izņēmuma gadījumi vēl nav kritērijs pēc kura spriest par visu sistēmu. Tās ir tikai vienādas tiesības abām procesā iesaistītajām pusēm no kurām advokāts pārstāv apsūdzēto bet prokurors cietušo. Interesanti par kādu sistēmu tu iestātos, ja Tu būtu ne pārāk pārticis pilsonis, kura dzīvojamo kotedžu būtu ar buldozeriem nolīdzināt ar zemi pavēlējis kāda lielveikala tīkla īpašnieks kuram vajadzēja atbrīvot topošo būvlaukumu un kuram naudas advokātiem un zemāko tiesu instanču piekukuļošanai netrūkst. (piemērs)
- Atbildēt
- 18.5.10 23:42 #
-
zini ko, lasi pats. starp civillietu un krimināllietu ir liela starpība.
1) "In tort, equity, or other civil matters either party to a previous case may file an appeal. In criminal matters, however, the state or prosecution generally has no appeal as of right. And due to the double jeopardy principle, in the United States the state or prosecution may never appeal a jury or bench verdict of acquittal. "
http://en.wikipedia.org/wiki/Appeal
2) http://www.lawcom.gov.uk/docs/lc267(1).pdf - Atbildēt