Faith Club
Faith Club
- 2016.01.06, 09:22
- "velkomistu" pārāk maigā un pienākumus neuzliekošā pieeja nestrādā. ir nepieciešams diezgan skarbs ietvars tiem imigrantiem/bēgļiem. piemēram kā Nīderlande: imigrantiem kas grib dabūt uzturēšanās atļauju ir jānoskatās DVD ar vīriešiem kas skūpstās, sauļojas topless sievietes, utt. Viņiem ir pilnībā jāpieņem uzturēšanās valsts kārtība. Kas negrib pieņemt - lai tinas citur (piemēram, uz Zviedrijas ziemeļiem).
Norvēģija imigrantus apmāca kā izturēties pret sievietēm. Jo tiem cilvēkiem absolūti nav nekādas izpratnes par to kas ir labs/slikts, kas ir pareizi/nepareizi.
Mans piedāvājums Vācijai: uzlikt imigrantiem pienākumu izmācīties diezgan skarbus Gejropas vērtību apmācības kursus. Tādus, no kuriem pat konservatīvāki latvieši šausmās bļaudami aizlēkšotu dievzemītē glābties. Un ar "skarbus" es domāju tādus, ka ir izvēle, ceļot mājup (vai uz Zviedrijas ziemeļiem, līdz perfektai demokrātijas izpratnei), vai pilnībā pieņemt jaunu pasaules kārtību.
-
17 rakstair doma
- nothing to kill or die for; and no religion too
- 2015.11.15, 07:40
- Ir, kas vaimanā par "divkosību", jo redz terorisma uzbrukumi Turcijā, Libānā (Beirutā), Indijā*, netiek atbilstoši nosodīti. Es piedāvāju apsvērt, ka tas tomēr tiek uzskatīts par islāma pasaules iekšēju lietu, tādas savdabīgas "pašnoteikšanās" tiesības.
ASV, redz, kopš 2009 gada, saskaņā ar Obamas ārpolitiku (t.i., saskaņā ar viņa priekšvēlēšanu solījumiem), savu "pasaules policijas" lomu ir samazinājuši, un principā cenšas savus karus izbeigt, karavīrus izvest atpakaļ. Guantanamo cenšas** slēgt.
Un ko islāma pasaule? Ēģiptē - revolūcija, Tunisijā - revolūcija, Lībijā, Sīrijā - revolūcija. Un kamēr pirmajās dienās visi cerēja ka nu tik uzvarēs demokrātija un sekulārā domāšana (ka laiks ir pienācis), pie varas nāk fundamentālisti - nu, principā kā jau tas juku laikos notiek, varu pārņem nežēlīgākie un asinskārākie.
Jāuzsver par Sīriju - destabilizācija sākās ar sekulārajiem protestiem, un pēc ilgstošas karošanas, nu izrādās ka sekulārajiem nav izredžu, un reāli karo viena tipa fundamentālisti (Hezbollah) un vēl vājprātīgāki fundamentālisti (Islamic State jeb ISIS). Arī terora uzbrukums Libānā ir vienkārši ISIS uzbrukums teritorijai, kuru kontrolē Hezbollah - tīri islamiskas "razborkas".
***
Pēc pateiktā, šodienas situācija ir tāda strīpa zem 15 gadus ilguša "War on Terror". Parāda cik bezjēdzīgi ir meklēt "teroristus" vai arī censties izsekot muslimus ar "radikalizēšanās risku" un tamlīdzīgi.
Izpratnei ir jābūt citai: šīs problēmas ir reliģijas izraisītas. Un līnija ir jāvelk sekojoši: sekulārā pasaule pret "reliģisko" pasauli.
Skat, ASV ir tāda vietējā terorisma problēma, ka reliģiskie fanātiķi spridzina klīnikas kas veic abortus. Nogalina ārstus. Piemēram, Teksasā drīz vairs nebūs neviena klīnika kas var veikt abortus. Bet, redz, tā ir demokrātija: vietējie reliģiozie tumsoņas var apvienoties un izbīdīt sev tīkamus likumus, piesedzoties ar melīgu, faktus ignorējošu retoriku, kārtējā "verdzība ir brīvība" stilā. Un arī izbrukumi ziņās tiek traktēti kā individuālas slepkavības, vai spridzināšanas, nevis kā reliģiski motivēts terors.
Līnija, ko jānovelk, ir diezgan viegli saskatāma: pret tumsonību, atpakaļrāpulību, pret sieviešu tiesību ierobežošanu un "stingrās rokas" ilgām, pret anti-intelektuālismu un zinātnes noliegšanu, un tā joprojām. Tas nav tikai jautājums par islamu vai par terorismu. Tas ir sekulārās pasaules cīņa pret reliģijas tumsu.
Un tas nebūt nav kaut kāds karš. Es neaicinu vērsties ne pret cilvēkiem, ne pret ticību, ne pret ticīgajiem. Tur nekas nemainās. Ir tikai jāmainās attieksmei pret reliģiju, baznīcām (ar šo saprotot arī mošejas, tempļus, sinagogas un tamlīdzīgas pielūgsmes vietas). Jāmaina attieksme pret reliģijas-motivētu politiku: attieksmei jābūt konkrēti "ar kāju pa dirsu" tipa. Jūs, ar savām bībelē, vai korānā sasmalstītajām idejām, jums, kaku metēji, nebūs teikšana.
Vis-stingrākā norobežošanās no reliģijas valsts pārvaldes līmenī. Var pat spert soli tālāk: beidzot ieviest nodokļu kontroli pār baznīcu naudas plūsmām. (Var, pirmajā solī, uzlikt 0% likmi: atskaites visas jāiesniedz bet nodoklis ir 0. Bet ja krāpjas un grāmatvedība nepareiza, tad visi sodi attiecas vienalga. Lai VID viņus drāž.)
Šis punkts gan viskonkrētāk attiecas uz Vāciju: te valsts *priekš* baznīcas iekasē ienākuma nodokli, bet to baznīcai atdod, un pēc tam baznīcas ienākumus vai izdevumus nekontrolē. Laiks baznīcām pieprasīt pilnu finansiālo atskaiti.
Robeža ir jāuzceļ lemšanas, likumdošanas līmenī: lai politika ir viens, bet ticības (reliģijas) jautājumi lai tajā līmenī pat necer iespraukties. Reliģija lai necenšas ietekmēt politiku. Un būtu labi islamam izraut tos indes zobus, kas par kalifātu šņāc.
***
Kopš 2004. gada Francijas skolās ir aizliegts nēsāt jebkādus reliģiskos simbolus vai apģērbu. Likums ir vienkāršs, tāpēc attiecas uz visām reliģijām. Tas arī ir vienīgais modelis kas var darboties: vienādi attiecas uz kristietības simboliem, jūdaisma simboliem, sikhu simboliem, islama simboliem, jebkuras citas reliģijas simboliem.
Jā, trāpījās tur arī viens sikhs, kas atteicās iet uz skolu, jo lūk ticība svarīgāka.
***
Tad nu par ticību. Vai tad nav vienreiz skaidrs ka "ticēt" dievam ir viens liels absurds? Un šīs "ticības" vārdā visādi mērkaķoties? Tas vien ir islama vislielākais posts, ka viņi vēršas pret "neticīgajiem" un "ķeceriem". Tik super-primitīva, neattīstīta reliģija. Sevi cienoša ticība nekādi nereaģē uz citādi ticošajiem, un arī nemēģina sprediķot ka kāda cita ticība ir nepareiza vai ķecerīga. Un tā ir "rietumu" pamatvērtība: neuzbāzties ar savu ticību citiem.
_____________________________
* Terora uzbrukumus Indijā ir veikuši, nomināli, pakistāņu islamticīgie teroristi, bet šeit vietā ir atgādināt, ka Pakistāna un Indija ir bijusi viena valsts, kas ir kopš 1947 gada vienkārši sašķēlusies pa ticības līniju. Tas ir, principā viņi visi ir indieši pēc asinīm, un tāpēc viņu karošana var arī tikt uzskatīta par "iekšēju", civilo karu.
** Slēgt Guantanamo cietumu ir viens no nepārprotamākajiem Obamas priekšvēlēšanu solījumiem. Ja tas netiks izdarīts, tas ir ļoti viennozīmigi demokrātijas krīze: būs jāmeklē mehānismi kā izdarīt šos priekšvēlēšanu solījumus valdībai absolūti saistošus. Varētu, piemēram, izdarīt tā, ka inaugurācijā šie priekšvēlēšanu solījumi tiek pieņemti zvēresta formā (ko apzvēr izdarīt prezidents, deputāti, utt), un pēc tam, ja tie nav izpildīti, seko zvēresta laušanas kriminālvajāšanas procedūra.
Tas ir, reāli sodi par reālu solījuma neizpildīšanu.
-
12 rakstair doma
- 2015.11.14, 06:20
- Tieši un tikai "musulmaņu galvassegu" (musulmaņu sieviešu nikābi un burkas [parandžas]) aizliegšana ir patiešām piņķerīgs jautājums. Tā likumiski īsti pat nevar noformulēt, ja gribēt aizliegt tikai tās.
Es piedāvāju rīkoties vienkāršāk: Eiropā aizliegt visu reliģiskās piederības simboliku. Jā, var sākt ar baznīcu krustu demontēšanu. Aizliegt virs apģērba nesāt krustiņus, skapulāru un līdzīgus mēslus. (Zem apģērba: droši. Privāti ģērbies, glabā simboliku, pēc vai pārdod, vai lūdzies kā gribi. Arī baznīcas kā tādas nav jāaizliedz, tikai jāaizliedz tām sevi publiski reklamēt. Nu, lai tām ir institucionāls statuss principā kā bordeļiem. Ir legāli, tiek pieciests, bet bez izkārtnēm un vides reklāmas.)
Tad arī šī islama reliģiskās piederības uzspiestā apģērbu vai aksesuāru nēsāšana atkrīt pati no sevis. Demontēt arī mošejas un sinagogas identificējošos simbolus, u.c.. Sikhiem ar viņu turbāniem ies grūti, bet gan izķepurosies. Nāksies vien sākt griezt matus. Sātanistiem nāktos sabēdāties - savu piederību sātana baznīcai nedrīkstēs reklamēt.
Īpaši gards būs gājiens, ka nedrīkstēs vilkt mastā karogus ar reliģiju simboliem: baznīc-valstis būs nu spiestas atteikties no simbolikas karogā - jeb eiropā viņu karogs nevienā mastā neplīvos, un arī tiks mudinātas sekularizēties, atdalīt reliģiju no valsts pārvaldes. Tas ir - Izraēlai nāksies dzēst no karoga Dāvida zvaigzni, Turcijai un citiem - mēnesi un zvaigzni, kā islama simbolu (vai arī kaut kā pacensties ierobežot/aizliegt muslimiem šo simboliku izmantot - ja izdodas pierādīt ka simbols ir vecāks par Islamu. Līdzīgi kā svastika/ugunskrusts vs nacisma simbolika.)
Nu jā, grūtāk būs ar kaņepju lapas simboliku un Rastafari reliģijas krāsām. Lai gan šie nekad nav bijusi karojoša reliģija. Varbūt var ielikt kādu atrunu, ka aizliegums attiecas uz reliģijām, kuras ir bijušas saistītas ar kariem, vardarbību, asinsizliešanu pravieša vārdā.
Jautājums jau nav tik šaurs: "kā paglābt sievietes no patriarhijas uzspiesta ģērbšanās stila", ar apakšgadījumu "nikābs un parandža". Jautājums ir: kā cilvēcei paglābties no reliģijas diktāta.
-
19 rakstair doma
- 2015.11.11, 09:40
- "Apsaimniekotāji vērš uzmanību uz jaunā nodokļa satelītproblēmām. I. Daibe apgalvo, ka daļa apsaimniekotāju jau tagad dempingo cenas."
Piedāvājums valodniekiem (un ekonomistiem) - varētu nevis akli pārņemt terminus, bet gan iedziļināties to saturā, un piemeklēt latviešu valodā atbilstošu vārdu. Vajadzētu esošajiem latviešu valodas vārdiem piedot papildus nozīmes, tā padziļinot valodu, padarot to tēlaināku. Nevis akli ieviest jaunvārdus, izsmērējot valodu pavisam plānā kārtiņā.
Jā, cilvēki uzskata, ka piemēram ir pilnīgi normāli ka latviešu valodā par "flīģeli" sauc koncerta klavieres kuras vāciski ir "der Flügel" - t.i., vienkārši "spārns" - jo pēc formas tā izskatās.
Un būs kas strīdēsies, ka "dempings" precīzāk raksturo to īpašu ekonomisko norisi, cenu politikas (parasti - nelietīgu) stratēģiju, kad pakalpojums (vai prece) īstermiņā tiek pārdota zemāk par pašizmaksu (ar mērķi vēlāk uzskrūvēt cenas, kad konkurenti ir izspiesti no tirgus).
Bet ... latviski to varētu saukt par "izgāšanu" - arī tāpēc ka termins angliski saskan ar "dump" - "izgāztuve". Pakalpojumus izgāž tirgū. Ar izgāztuves līmeņa cenām. Ir pat saglabāta īpaša negatīvā pieskaņa pasākumam: tā dara, lai kad sāncensīgie uzņēmumi ir izdzīvoti ārā, pāri palikušie(-ais) varētu cenas uzskrūvēt.
***
Sekojoši, tad Ingārs Daibe neteiktu "dempingot cenas" - skaidrs taču ka cenas neviens nepērk. Pērk preci vai pakalpojumus. Pašas cenas var būt izgāztuves līmenī, ja tirgū tiek izgāzts kāds pakalpojums (vai preces).
-
7 rakstair doma
- 2015.11.02, 08:16
- Man, kā pārliecinātam ateistam, būtu jāprotestē pret bēgļiem Eiropā. Jo: man ir pretīgs islams. Tas gan izriet vairāk no pretīguma pret reliģijām kā tādām: man ir pretīga arī kristietība (katoļticība, luterānisms, visi tie ASV kulti un novirzieni), arī pareizticīgie nav nekāda dieva dāvana. Jūdaismu nepieminot. Vismaz austrumu reliģijas ir salīdzinoši nekaitīgas: budisms, sintoisms, hinduisms, sikhism, taoism, ...
Bet varam redzēt, ka no reliģijām islams šobrīd ir viskarojošākā reliģija. Un kā reliģija, tā ir cilvēkam viskaitīgākā (jo ir milzīga korelācija starp Islamu un valsti kā totālu atejas bedri). Es uzskatu tas ir dēļ tā, kā islams strukturē sabiedrību.
Pat ja bēgļi kā tādi nav problēma, viņu atnestais islams ir milzīga problēma. Sekulārajam, mērenajam islamam es neticu. Skat uz Turcijas radikalizēšanos, uz Tunisiju, Ēģipti, da visi vidus-austrumi ugunī. Agrāk vai vēlāk uzvar fundamentālisma celms.
***
Raugi, kā ar patvēruma meklētājiem izrīkojas Izraēla. Ir bēgļu nometne, un blakus ir liels cietums. Kas nometnē taisa nekārtības (vai pārkāpj iekšējos kārtības noteikumus*) to iebāž cietumā. Kas tiek ielikts cietumā, tiks ātri vien deportēts. Žīdi neampelējas.
Vācijā savukārt regulāri ziņo par nekārtībām bēgļu patversmēs: masu kautiņi uz nacionālu/reliģisku domstarpību pamata, utt, utt. Bet kautiņā iesaistītos nesoda: tos tikai pārved uz citu patversmi... Bet man liekas, tādus cilvēkus, kas uzskata ka varēs domstarpības risināt ar vardarbību, būtu jāsūta uz Zviedrijas ziemeļiem pirmkārt.
__________
* diezgan nežēlīgus, piemēram 3x dienā ir jāatzīmējas, un ja neatzīmējas, tad tā ir biļete uz cietumu
-
20 rakstair doma
- 2015.09.27, 10:58
- Visu sīkos pabalstu un pabalstiņu administrēšana reāli aizņem daudz vairāk naudas un neproduktīvu cilvēk-stundu nekā tā visa pentere ir vērta. Visefektīvāk ir dot cilvēkiem naudu pa tiešo.
"In India, the poorest can buy subsidized grains or kerosene. Especially in the developing world, these systems are often inefficient and expensive to run. The Indian government, for instance, has estimated that two-fifths of the kerosene involved in its subsidy scheme goes missing before it is distributed and only half of what is left flows to the poorest families."
Indijā, var teikt, tāda palīdzības nabadzīgajiem "administrācija" vienkārši zog. Tāpēc šarādes ar paciņām (un speciāliem cilvēkiem kas ir vajadzīgi lai tās "izdalītu"), utt., vietā, jāpārskaita ir vienkārši nauda.
-
2 rakstair doma
- hoardinga tendences
- 2014.12.22, 13:17
- Pie jautājuma par hoardingu. Man ir ideja par 3 noliktavām. (Skapjiem, vai pieliekamajiem.)
Pieliekamajā #1 liek visu drazu, kas ir vajadzīga. Tas ir normāls pieliekamais.
Pieliekamajā #2 liek visu, kas nav vajadzīgs. Ja kautkas izrādās no pieliekamā #2 vajadzīgs, to pārliek pieliekamajā #1. Pieliekamais #2 ir uz izmešanu, viss kas tur uzkrājas, gadu nav bijis vajadzīgs.
Bet pieliekamais #3 ir jau 2 gadus nostāvējusies draza. Gada beigās tas nelokāmi tiek iztīrīts (uz izgāztuvi).
Iztīrīto tad pasludina par pieliekamo #2. Bet bijušais pieliekamais #2 tiek pasludināts par #3 un tiek aizzieģelēts. No acīm nost, no prāta ārā.
Pie reizes, no #1 pārliek nevajadzīgo uz #2. Pieliekamajā #1 ir regulāri vajadzīgas, noderīgas lietas.
Lietas, kas ir pieliekamajā #2, vēl var noderēt. Ja noder - iet uz #1. Ja nenoder, iet uz #3.
Bet viss kas ir #3, vairs nav aiztiekams un ir tīri uz izmešanu.
***
Visas mantas, kas stāv pieliekamajā #2, pēc definīcijas, veselu gadu nav pat aiztiktas
Visas mantas, kas stāv pieliekamajā #3, vēl veselu gadu paliks mājā (bet tad garantēti tiks izmestas).
Visas mantas kas stāv pieliekamajā #1, regulāri tiek izmantotas.
Sarežģītie momenti ir a) pārvietot kautko #1 -> #2: kad, un kā, identificēt mantas no #1 krātuves, kā neizmantotas un nolikt uz izmešanu.
b) Kā no vispārējā drazas fona dzīvoklī, kautkādas mantas pārlikt uz #1 pieliekamo.
***
Domu eksperimentam, var izmantot sieviešu apavu krājumus. Iedomājies, ka no visa apavu daudzuma, gribētos tā kā atbrīvoties no nevajadzīgajiem. Saliec tad visus apavus skapī #2. Kas gada laikā tiks izmantots, pārvietosies uz noliktavu #1. Viss, kas netiek izmantots, gada beigās tiks deklarēts par #3, un skapis aizzieģelēts, lai nu ir patiešām uz izmešanu.
Nākamgad, skapja #3 saturs tiek neskatoties izgāzts atkritumos (nu, vai arī ziedots labdarībai).
Skapis #2 tiek pārsaukts par #3 un aizzieģelēts.
Tad no noliktavas #1, vajadzētu pārvietot visu kas varētu nebūt vajadzīgs uz #2 un sev pateikt, ka tas viss ir "uz izmešanu", ja gada laikā ne reizi nenoderēs.
-
10 rakstair doma
- sala sociāldarvinisms
- 2014.12.14, 10:44
- No "Ceausescu’s children" materiāla, izrādās, man apziņā iespiedās kas cits: Rumānija un Bulgārija ir samērā siltas zemes, un ziemu ir iespējams pārdzīvot basām kājām, būdā ar zemes grīdu. Tas ir raksturīgi visām siltajām zemēm, ka viegli izdzīvo visādi baskāji un garīgi slimi cilvēki.
Ziemeļu valstīs, turpretim, daba dara savu skarbo darbu, nogalinot visus neuzmanīgos un vieglprātīgos. Varbūt šo principu varētu ielikt veselības aprūpes likumā: ja cilvēks uz ielas atrodas alkohola reibumā, par savu dzīvību atbild viņš pats: dzērājus neglābt. Institucionalizēt dabas nežēlību. (Un tas ka veselības nauda tiek tērēta taisot datortomogrāfiju alkānam kas tā piedzēries ka kājās neturas, taču ir absurds. Kāpēc nevarētu pieņemt par likumu principu, ka ja ir piedzēries tā, ka krīt no kājām, tad lai sprāgst pats kaut vai nost.)
Man liekas, īstā ziemeļvalstu labklājība (un dienvidu valstu salīdzinoša nabadzība, korupcijas līmenis, bomzīgums), ir tieši saistīti ar gadu tūkstošiem, kad ziema bija tā lielā sabiedrības tīrīšana. Ziemeļos vārguļi un draņķi, kas darbas bargumu nerespektē, nosala kupenā.
Dienvidos - izdzīvo, kā tādi meža kaitēkļi kokam zem mizas, ja ziemas temperatūra nesasniedz -30 kādu veselu nedēļu. Un pēc tam tik turpina grauzt un degradēt sabiedrības labklājību.
-
19 rakstair doma
- 2014.10.24, 10:22
- Pie jautājuma, ka varētu strādāt (neiet pensijā) līdz pat nāvei.
"I have a hard time recognizing that I’m 84, almost 85. I’m in complete denial, which I think is extremely useful. Of course from time to time I allow myself to be aware of it, but it’s not something that I dwell on. I like working. I work very intensely."
"my friends are either dead or are still working."
+papildus
"scientists [...] looked at more than 4,000 subjects over two decades and found that men who were bald when they joined the study were more likely to develop prostate cancer than men who kept their hair. The researchers couldn’t be sure what explained the link, though they suspected that androgens (male hormones including testosterone) could be affecting both scalp and prostate. Langer had another theory: “Baldness is a cue for old age,” she says. “Therefore, men who go bald early in life may perceive themselves as older and may consequently be expected to age more quickly.” And those expectations may actually lead them to experience the effects of aging."
-
11 rakstair doma
- 2013.10.14, 10:15
- Jā, vispār mieru neliek tas, kā Dombrovskis noraidīja progresīvo nodokli: "Savukārt, ieviešot progresīvo nodokli no 1000 latiem, būtu minimāls fiskālais* efekts."
Bet tā taču arī ir progresīvā nodokļa būtība! Ka nodokļa ienākumi budžetā (teorētiski) nemainās! Mainās nodokļa slodze uz sabiedrību: mazāk turīgiem nodokļi samazinās, bagātajiem palielinās. Nabadzīgos pārstāj čmorīt, bagātajiem liek maksāt vairāk!
Jā, gala cipars ekselī paliek tāds pats! Bet samazinās nevienlīdzība sabiedrībā.
Tas vispār ir murgs, ka Ls 200 (minālās algas) saņēmējam ir jāmaksā tie paši 24% ienākuma nodoklis, kas tiem ar algu/ienākumiem Ls 1000, Ls 2000 un vairāk.
Man arī nav saprotams tas izteikums ka "redz", 24% ir "progresīvi" jo 24% no 1000 ir 240 lati un no 2000 ir Ls 480, un tāpēc jau bagātnieki "maksājot vairāk". Pirmkārt, samaksājot 24% no Ls 200 (=Ls 48), uz rokas paliek Ls 152. Ir jāskatās, ar kādu naudas summu cilvēks paliek izdzīvot.
Un salīdzini kā ir jādzīvo, ja uz rokas ir Ls 150, vai arī uz rokas ir Ls 760, vai uz rokas ir Ls 1520 (no 2000 algas).
Bagātajam tie latiņi nozīmē mazāk. Ekonomika vispār nav matemātika, tāpēc, ka naudas vienībai pie dažādiem ienākumu līmeņiem, ir cita vērtība. Kam ienākums Ls 150, tam katrs zudis lats nozīmē kautko, kas netiks nopirkts. Kam ienākums virs Ls 1500, tam katrs nākamais lats nozīmē tikai frivolu patēriņu (diminishing marginal utility, excessive consumerism).
Plakanais 24% nodoklis ar zemu neapliekamo minimumu (kā Latvijā) ir pat regresīvs. Jo viņš atņem naudu no tiem, kam katrs lats ir visvairāk vajadzīgs.
(Līdzīgi kā PVN bez pazeminātās likmes pārtikai ir regresīvs, jo cilvēki ar zemiem ienākumiem ir spiesti gandrīz visu savu naudu iztērēt, un samaksā PVN no visiem saviem ienākumiem - banāli pērkot pārtiku izdzīvošanai, bet cilvēki ar lieliem ienākumiem savu naudu neiztērē, uzkrāj, un nodokļus optimizē, iepērkas ceļojumos, valstīs ar zemu PVN, pērk zeltu (PVN likme 0%).)
Progresīvais nodoklis atdod naudu tiem kam to vairāk vajag (ar zemiem ienākumiem - zemāka likme), un paņem naudu no tiem, kam tā nozīmē mazāk (ar augstiem ienākumiem - augstāka nodokļa likme). Jā, fiskālais efekts ir tuvu nullei (jā, rezultātā valsts budžetā ienākumi nemainās - varētu Dombrovskim iekliegt sejā). Bet izlīdzinās sabiedrības nevienlīdzība. Paskaties uz Dāniju, tur cilvēki ir laimīgi, lai gan dzīvo salīdzinoši "nabadzīgi". Nav patēriņa kultūra (conspicuous consumption). Dzīve vienkāršāka, tauta vienlīdzīgāka, mazāk noziedzības, mazāk skriešanas pēc lielā rubļa.
***
Jocīgi arī kā tie kas ir pret progresīvo nodokli, ar nākamo elpas vilcienu pamanās sunīties par nevienlīdzību. "Ziniet, kas ir forši? [...] konstatēt, ka sīcim galvā ir utis. [...] Nav mācību gads, kad viņa nedabon utis. [...] šķiet te liels paldies jāsaka sab. transportam un kontingentam, kurš ar to pārvietojas"
Kādam "kontingentam"? Tā ir tava tauta. Jautā, kāpēc tauta ir tā degradēta? Dēļ nevienlīdzības. Un atrisinājums nav pārsēsties uz auto, "lai kontingents ēd kūkas", bet gan mazināt nevienlīdzību, un garantēt visiem bērniem apstākļus, ka nav jādzīvo tādā netīrībā, ka utis metas.
***
Grūti, protams, runāt par progresīvo, kamēr istabā ir 2 ziloņi: pelēkā ekonomika (puse valsts iedzīvotāju izvairās no nodokļu maksāšanas vispār), un korupcija.
Bet varbūt tieši progresīvais nodoklis būtu atslēga kā pelēko ekonomiku legalizēt? Pie mazākiem ienākumiem nodokļi būtu simboliski, un sāktu augt tikai tad, kad cilvēkam ienākums ļauj tos maksāt?
Šobrīd pelēkās ekonomikas vilinājums ir milzīgs: 24% no ienākuma, vai nu kā ar cirvi nocērt, vai iebāz ķešā. Jo mazāks ienākums, jo vairāk tas nozīmē - 75 lati, vai 100, 150 lati, vai 200. (Var jau teikt ka ir atšķirība, Ls 1500 vai Ls 2000, bet īstenībā tie ekstra Ls 500 neko daudz nemaina - bijis nebijis. Varētu katru mēnesi pa iPadam nopirkt, bet var arī nepirkt.)
_________________
* fiskālais = attiecas uz valsts budžetu. "Fiskālā politika ir nodokļu un budžeta politika, ar kuras palīdzību tiek iegūta lielākā daļa no valsts budžeta."
-
38 rakstair doma
- 2013.09.19, 17:32
- Lai paskaidrotu kas ir īsta ienākumu nodokļa progresīvā nodokļa likme, lūk Vācijas tabula.
Neapliekamais minimums 2010. gadā bija 8004 euro, 2013. gadā ir 8130 €, 2014. būs domājams 8354 €.
Tātad ja tavs gada ienākums 2013 gadā ir 8500 euro: nodokļos jāmaksā tikai 53 €.
(Un neapliekamais minimums Latvijā? 599 €? Ls 35 mēnesī?).
Salīdzinot ar Latviju, tik liberālo nodokļa likmi "23% Flat Tax*", cilvēks sasniedz ar ienākumiem 42'000 euro (gadā) - kolonna "Steuersatz".
Tātad visi Vācijas iedzīvotaji, kam ienākumi ir mazāki par 42'000 euro uz papīra (jeb 3500 € mēnesī bruto), maksā mazāku nodokļa likmi nekā Latvijas iedzīvotāji ar jebkādiem ienākumiem.
Tabulā var redzēt šīs summas "robež-nodokli" Grenz-steursatz, tas ir par katru eiro virs 42'000, valsts paņems sev 37.02%, jeb no katra papildus euro virs robežas, valsts savāc 37 centus. (Un katram eiro zem, tiek piemērotas katrai robežai atbilstošais robež-nodoklis. Tas ir, ar lielāku nodokli apliek tikai katru "nākamo" eiro, nevis iepriekšējos.)
Turpinot, ja ienākums ir 48'000 euro, nodoklis sanāk 25.04%, bet robežnodoklis (par katru euro virs robežas) ir jau 39.77%, tas ir no katra papildus euro valsts jau savāc 39.77 centus.
Ja ienākums ir virs 55'000 euro, robežnodoklis jau ir 42%, jeb par katru papildus eiro - 42 centi valstij. Nodokļa likme ienākumam sanāk 27.10%. Un tā tālāk.
Principā var redzēt ka šeit arī nodokļa likmes līknes progresija iztaisnojas. Pie 70'000 € nodoklis ir 30.29%, pie 100'000 € gadā nodoklis ir 33.80%, pie 120'000 € gadā nodoklis ir 35.17%, pie 150'000 € gadā ir 36.54% un pie 250.730 € ir maksimālais - 47,48%, pēc tam vairs neaug.
(Splittingtariff ir precētu pāru nodokļa likme. Tiem sekojoši ir vēl izdevīgāk - jo ja otram ir ienākumi mazāki, tad sanāk viņu uzturēt. Papildus ir visādi pabalsti un atvieglojumi par bērniem.)
(14% sākuma-tarifs (Eingangangssteuersatz) ir piemērots tikai tiem pirmajiem eiro virs 8130 neapl.minimuma (2013 gadā), tad tarifa robežas-likme diezgan stāvus kāpj līdz 24% pie 14'000, tad lēzenāka progresija, līdz 42% (robežas-likme) pie 55'000. Reālā nodokļa likme tādējādi sasniedz 23% pie ienākuma ap 42'000 € gadā uz papīra. Ar sarkanu iezīmētā līkne ir precētiem pāriem - kā tiek aplikti pāra ienākumi.)
_______
* vai arī 24% tagad Latvijā? Būtību nemaina, Vācijā pie 44'000 € bruto gada ienākumiem efektīvā nodokļa likme ir 23.78%.
-
6 rakstair doma
- 2013.09.19, 09:20
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
degeneralis šodien raksta par "iemesliem" kāpēc VP (Vidējais Pārītis) neņem kredītus. Argumentiem līdzās, dod Swedbank kalkulatoru. Tas kalkulators ir sūds.
Lietojiet SEB kalkulatoru, un atcerieties nospiest "Parādīt maksājumu grafiku" podziņu.
Piemērā dots pārītis, kas pērk dzīvokli par Ls 50'000, pirmā iemaksa 10% (Ls 5000), tātad kredīts par Ls 45'000 jāņem. Procentu likme nav dota, bet laikam iedomāta ap 5% (nav garantēts ka procentu likme visus 25 gadus nemainīsies!), tātad maksājums ap Ls 262 mēnesī.
Apskaties maksājumu grafiku. Kopā pa 25 gadiem atdod ap Ls 79'000. No šīs summas banka procentos, tīri procentos, savāc ap Ls 34'000. Saproti domu?
1) Kredīts ir tikai cilpa kurā iebāzt kaklu. Ja runā par valsts atbalstu kredītu ņemšanai, tas ir kā ja valsts ķeblīšus piegādātu, uz kuriem pakāpties.
2) Tēze ka pēc 5 gadiem varētu "pārdot savu dzīvokli ja ne ar peļņu, tad vismaz atgūt visu ieguldītu" - tikai turpina apburto loku, ka mājokļi ir nepamatoti, nepieejami dārgi.
3) Tas, ka īrēt ir dārgāk nekā pirkt ir absurds. Tas nozīmē ka māju īpašnieki (vai apakšīrnieki) paši cenšas atdot kredītus, uz īrnieku rēķina. Tā ir absurda situācija.
4) Uz situāciju jāskatās ārpus kredītu prizmas, un ārpus iesīkstējušās kapitālistiskās domāšanas. Kur vispār pazūd īres nauda, ko maksājam? Īres cenas, mājokļu cenas ir uzpūstas, jo īpašnieki var atļauties turēt dzīvokļus tukšus - nav soda sankciju par dzīvojamā fonda "pieturēšanu".
Es pat domāju, varētu ieviest, piemēram cietumsodus, ja īpašnieks "investors" ir dzīvokli nopircis, bet tas stāv tukšs. Policiju, kas pa mājām staigātu un izspiegotu, kur cilvēki nedzīvo, un tad īpašniekus ņemtu pie dziesmas. Ja īpašnieks neatrodas, dzīvokli nacionalizē.
Tā skarbi patramdīt to tirgu, jo ideja, ka par dzīvojamo platību varētu maksāt pēc "tirgus likumiem" ir sevi diskreditējusi. Tas padara cilvēku par algas vergu.
-
81 rakstair doma
- 2013.02.04, 21:26
- "“We’re getting older and older here in Denmark. Kids who are ten years old today should be able to work until the age of 80. In return, they won’t need to work more than 25 hours per week when they become adults".
"”The way it is today, young people are slaving their way through work, looking forward to a long retirement. But why not move that retirement period around a bit so that young people get more valuable time off work?”"
Te risinājums pensiju problēmai - nevis strādāt smagi un daudz, lai ietu atvaļinājumā "agrāk" un tad "izbaudītu" savus 60-tos, 70-tos, 80-tos gadus, bet gan strādāt īsākas stundas, bet ilgākus gadus, izbaudīt savu jaunību un pusmūžu vairāk, bet turpināt iet uz darbu vecumā [kaut vai līdz kapam].
Stradāt mazāk arī atrisina darbaspēka problēmu, ka ja darbinieki neiet pensijā, tad jauniešiem nav darba vietu, jeb ka pensionārus vienalga nevajag, jo strādnieku jau tā pietiek un pat ir bezdarbs. Spānijā esot 55% jauniešu bezdarbs. Vai tas nav absurds? Ar tādu bezdarba struktūru, valsts ekonomika nocērt sev kājas.
-
3 rakstair doma
