mama drama ([info]virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2011-10-19 01:23:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
esmu trīra melanholijai 3/4 un man besī. ir foršas ainas, piem, tā ar māti pie galda, ir smuki kadri, aktieri un vietas, bet viss kopā man par krāšņu un uzbāzīgu.. būtu pieticis vien ar dūsktī iestrēgušo kāzu limuzīnu. un visa tā palēninātā, simboliem pārbagātā simfonija sākumā un mana hate-actress ginsbūra..
ā nē, tagad skats ar krusu gan ir smuki bēdīgs.
"tree of life" patika daudz labāk, tikai tas arī - piesaka lielu tēmu un beigās tāda tukšuma sajūta - ka neko jau nevar atrisināt tik lielā tēmā, ne ari iedot atbildi, tikai estetizēt. un 'tree of life' planētas bija daudz smukākas.
vispār man patīk filmas par greznās mājās iesprūdušām ģimenēm, piemēram, Pasolini Teorēma, kur kā komēta ierodas negaidīts viesis un pārguļ gan ar dēlu, gan meitu, gan māti un vēl kleitu.
beidzās. ups, nē nu vispār jau normāli.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]polkovnik
2011-10-19 12:41 (saite)
jau tie palēlinātie kadri sākumā ar pelniem kas gleznā krīt no debesīm, sabrūkošs zirgs, tā zemē ielipusī līgava, puisēns, kas drāž koka zaru un lūr kamerā ar mūžības pilnu skatienu - tas uzfilmēts ar tādu faking tarkovskisku poētismu, it kā būtu kaut kas mega daudznozīmīgs.. nav tur nekādas daudznozīmības, prosta glezna, prosta zirgs, prosta vecene baltā kleitā. es vienkaŗši atsakos just šādos spēles noteikumos un nosacītībā. nez. māksla vai izkārtne, bet tāda veida poētika man reāli nepatīk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]polkovnik
2011-10-19 12:46 (saite)
man vispār nepatīk appoetizēšana, runāšana simbolos un zīmju valodā. manuprāt, tā ir zināma stulbuma pakāpe domāt tādā veidā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dogvila
2011-10-19 12:51 (saite)
nu nu nu jau

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]polkovnik
2011-10-19 13:05 (saite)
jā, stulbuma pakāpe. jo normāla gaumīga poēzija ir pieļaujama tikai tajos ietvaros, kuros kaut kas IR, esošajā. tikko sākas kaut kādas gleznainas vizualizācijas, izgreznojumi un poētiski simboli, autors jau ir atstājis esošo un aizgājis kaut kādos atspulgos un klejojumos. sākotnēji trīrs bija ļoti konkrēts un naturālistisks un tas bija ok, bet tagad izskatās, ka viņam iet ciet un viņa prāts klejo ārpus viņa miesas un tas ir stulbums, manuprāt, jā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]polkovnik
2011-10-19 13:10 (saite)
nē nu varbūt tā ir vecuma īpatnība - trīrs paliek vecs un aiziet poētiskā mīkstumā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]heda
2011-10-19 13:15 (saite)
Bet jau uz to skatās kā uz papjē-mašē, tad nekādas poētikas tur nav

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]polkovnik
2011-10-19 13:24 (saite)
mani personīgi lietas uz kurām kaut kā īpaši jāskatās liekas tupas. kāds papjē mašē, kur papjē mašē. normaļiem cilvēkiem nav nekāda papjēmašē. papjē mašē ir tikai kaut kādām kultūras akadēmijas studentītēm. ir tikai tas kas ir un ārpus esošā nekā cita nav, tikai ilūzijas. un ilūzijas ir stulbums. it kā pieņemt kaut kādu nosacītību būtu kaut kas gudrs. manuprāt tie īpašie noteikumi ir ka protēzes, uz kuram esošais nespēdams pats turēties kājās, balstās kā uz kruķiem. jo ne jau filmas tēma mani besī, bet gan vizuālie izteiksmes līdzekļi un dažādu miljonsreiz apgūtu apžļambātu poētisku simbolu lietošana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]magic_raddish
2011-10-19 13:53 (saite)
jūs vnk esat samaitājušies no iepriekšējām filmām un gaidījāt ko konkrētu, tā man vismaz izklausās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]polkovnik
2011-10-19 13:57 (saite)
arī fakts. bet tikko es ieraugu uz zaļa fona palēninātajos kadros uz ceļiem sabrūkošu zirgu un tamlīdzīgas figūras, man velk uz vēmi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]magic_raddish
2011-10-19 14:01 (saite)
haha, es neatceros tādu ainu, būs jānoskatās vēlreiz.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]polkovnik
2011-10-19 14:17 (saite)
nu bet tur viss ir sasaldināts. kāpēc danstai bija jāizstreipuļo pils priekšā, apgaismotā zālāja vidū un jāpišās tur? kas viņa nevarēja paiet 100 metrus malā? nē, nevarēja, jo tad nebūs smukā gleznainā kompozīcija. un šitā pareizi tur ir sataisīts pa visiem līmeņiem, tik pareizi , ka skaidrs, ka darot pareizi, nekad neko pareizu izdarīt nevar. vārdsakot ja no divām filmām par hasleriem man jāizvēlas starp pusnakts kovboju un vorhola flesh, vai no filmām par narikiem starp easy rider un trash, tad abos gadījumos es izvēlos vorholu. manuprāt vajag filmēt nefiltrētu, nesamudrītu, nekonstruētu īstenību un tad vai nu šajā īstenībā ir iekšā poēzija vai nav, bet nevis tur kaut ko gleznot un runāt visa fakinā kultūrslāņa kodos un kaut ko tur nahuj gleznot uz ekrāna ar krāsām, gaismām un simboliem. visvairāk man riebjas tieši izteiksmes līdzekļi, vienbalga kāda viņiem funkcija. man riebjas šādi izteiksmes līdzekļi paši par sevi un es neeju uz kino, lai skatītos to, kas man riebjas tikai tāpēc, lai saprastu kādas tur podspudnajas jēgas un patiesības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2011-10-19 14:40 (saite)
man šobrīd ir līdzīgi, un man vispār mākslas kino (tāds klasisks, steidžots) estētika īpaši nepatīk, un vienalga - vai tā ir nopietni vai ironiski domāta, tā atgrūž kā klauni. bet es pieļauju, ka vienkārši neesmu uz 1 viļņa, jo daudzi kko saskata tai fon trīra valodā, viņus tā fascinē kādā jaunā veidā, kamēr mēs te pa savu trash ņemamies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]magic_raddish
2011-10-19 15:00 (saite)
tad tev atliek tikai skatīties filmas uz aklo metodi, nevis ņemt konkrētus režisorus un tad vilties popkulturā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2011-10-19 15:07 (saite)
es nebūtu skatījusies, ja polkovniks nebūtu novilcis un labi atsaucies, kas man lika padomāt - mož, kaut kas atkal labs šim. un es negribu ieciklēties uz kaut ko 1, kas patīk - es augu un mainos un degradējos un es skatos tās filmas, lai sekotu līdzi tam, uz kuru pusi esmu pamainījusies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]polkovnik
2011-10-19 15:13 (saite)
pirmoreiz kad skatījos nebija tik daudz pretenziju, nepatika tikai ginsbūras rehabilitētās heroīniķes sastingušais feiss, bet otrreiz jau bija tik uzkrītošas un kaitinošas tās klišejas, pēkšņi un biezā slānī un pārgāja man tā patikšana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2011-10-19 15:20 (saite)
tas nekas, es nenožēloju, ka noskatījos :) tas lika man domāt par dāņu kāzām (man jau dāņi arī besī) - skatījos paralēli dāņu kāzu albumiņus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]polkovnik
2011-10-19 15:23 (saite)
bet tas kāzu psihums tur bija :) atkal kaut kādi attiecību sviesti tieši kāzās, kā mēs runājām :) tikai tādi kulturāli tie sviesti, es vismaz panikā nesarāvos un nestiepu ekrānam priekšā roku, tipa nevaru skatīties :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]heda
2011-10-19 14:51 (saite)
Trīrs vizuāli vienmēr bijis ļoti pareizs, "Dejotāja tumsā" un "Antikrists" šai ziņā vēl pareizāki + tajās vēl morālā pareizība uz robežas ar "ir divi cilvēku tipi, kas man krīt uz nerviem — idioti un histēriķi. A kino-ta par abiem!" © vistu_zaglis

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]polkovnik
2011-10-19 15:08 (saite)
dejotājā viņš vismaz realizēja to savu sadismu pret aktrisi, bjorka bija novesta līdz klīnikai un šī klīnika arī izpaudās konkrētā izdomājuma ietvarā un tur bija īstuma nervs, varēja skatīties uz patiesību, kas nāca no tās bjorkas paralēli sižetam un bildei, bet melanholijā dansta bija it kā adekvāti depresīva un tomēr nē, reāli no viņas tas smagums nenāca. uz īstu patiesību ir grūti skatīties, bet melanholija aizgāja kā pa sviestu.

un tas simbolisms, pē. skaidrs taču, ka nekāda planēta reaļņikā virsū nenāk, ka tā ir līdzība par iekšējo procesu. wtf filmēt kaut kādus simbolus un slīdzināt ārējo ar iekšējo, dzīvu ar nedzīvu? simboli taču vairāk piedien kaut kādai vidusskolnieču dzejai un ivetai ratinīkai. uzfilmē tad naturālu depresiju ar visām individuālajām klīniskajām izpausmēm un tas izteiks vairāk par mākslinieciskām planētu sadursmēm.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heda
2011-10-19 15:28 (saite)
Kaut kādai atšķirībai starp kino un dokumentālo klīniku tomēr vajadzētu būt, ne? Kā labākajos gabalos ar Volkenu vai Bridžesu, kad ticu visam, bet par aktiera vai režisora dioagnozēm nav jādomā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]polkovnik
2011-10-19 15:38 (saite)
tieši trīrs taču bija slavens ar savām metodēm, kad aktieri pa īstam tika novesti līdz ekstrēmam, ne tikai lomā to tēloja un tādā ziņā es gaidīju atkal kaut ko līdzīgu pusdokumentālu, tipa danstas morālo izvarošanu, bet nekā, nesagaidīju patiesības mirkli. man laikam vienkārši individuāli patīk tas starpžanrs starp dok. un mākslas kino. kaut vai kā im still here, kura it kā doķene, bet tajā pašā laikā it kā režisēta. ar dzeju jau tas pats, es principā neciešu dzeju lielākā daļā gadījumu, vismaz tādu tēlainu nepiezemētu dzeju. es uzskatu, ka nosaukt telefonu par melnu putnu drīkst tikai tad, ja esi nonācis tādā pusmurgu stāvoklī, kurā tiešām telefona vietā redzi to melno putnu. ja tā ir tikai tēlaina izteikšanās, tas ir sūds.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heda
2011-10-19 16:00 (saite)
Nu tad maita Trīrs, ja pa īstam noved viņus līdz ekstrēmam vai varbūt Dantsai vienk. stabilāka psihe. Bet tad jau pazūd aktiera profesionalitātes jēga, noved tikai kādu histēriķi vai sado-mazo līdz ekstrēmam un filmē. Starp citu - nehistēriskā "ekstrēmā" lieliskas ir Sāra Polija ("The Secret Life of Words" u.c.) un Mišela Viljamsa ("Blue Valentine"). Bjorka nobāl.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]polkovnik
2011-10-19 16:06 (saite)
man jau tā profesionalitātes jēga ir pazudusi, mani interesē pats profesionālis un nevis viņa profesionalitāte.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]polkovnik
2011-10-19 16:08 (saite)
man tieši blue valentine ir nenoskatīts :) viens bonuss jau ir tas, ka man patīk gosslings pats par sevi :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nulle
2011-10-20 13:39 (saite)
Tu iestājies par tiešu, nesamudrītu īstenību, bet pats te esi tā sapisies savos komentāros

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]simamura
2011-10-19 14:03 (saite)
ja skuka pasaka "elle un indija", tad visiem ir skaidrs, ka tā ir parodija, un ne jau skuka to saka, bet ja trīrs pasaka tarkovskis, lol, tad sūds tas trīrs, kas kā tarkovskis runā. Bet nerunā taču. Tam plakātam, kas pēc tarkovska izskatās, ir taču arī konkrēts rāmis un pēdiņas redzamas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]polkovnik
2011-10-19 14:08 (saite)
tad tā filma īstenībā ir ņirgāšanās par tarkovski? ja tā, tad to vajag skaļāk pirms filmas pateikt, citādi cilvēki domā, ka tā ir filma par depresiju. un tā vizuālā un tēlainā izskaistināšanās laikam tad nošauj divus zaķus - pilda kasi un izsmej tarkovski.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]virginia_rabbit
2011-10-19 12:57 (saite)
tur prasijās pa vidu dreamworks seja:

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]heda
2011-10-19 13:11 (saite)
Pirms skatīšanās biju lasījusi Trīra izteikumus, ka "Melanholija" esot par to, kādus papjē-mašē labumus dzīve un terapijas piedāvā depresijas māktajiem, tāpēc man patika un šķita pat Trīram neraksturīgi pašironiska.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?