esmu trīra melanholijai 3/4 un man besī. ir foršas ainas, piem, tā ar māti pie galda, ir smuki kadri, aktieri un vietas, bet viss kopā man par krāšņu un uzbāzīgu.. būtu pieticis vien ar dūsktī iestrēgušo kāzu limuzīnu. un visa tā palēninātā, simboliem pārbagātā simfonija sākumā un mana hate-actress ginsbūra..
ā nē, tagad skats ar krusu gan ir smuki bēdīgs.
"tree of life" patika daudz labāk, tikai tas arī - piesaka lielu tēmu un beigās tāda tukšuma sajūta - ka neko jau nevar atrisināt tik lielā tēmā, ne ari iedot atbildi, tikai estetizēt. un 'tree of life' planētas bija daudz smukākas.
vispār man patīk filmas par greznās mājās iesprūdušām ģimenēm, piemēram, Pasolini Teorēma, kur kā komēta ierodas negaidīts viesis un pārguļ gan ar dēlu, gan meitu, gan māti un vēl kleitu.
beidzās. ups, nē nu vispār jau normāli.

aizgāju uz to japāņu leļļu teātri. ne mazākās vilšanās - tikpat forši kā apmeklēt kabuki. trupa bija atbraukusi ar visām šamisen cītaru spēlētājām un valdzinoši skumjajām teicēju balsīm (shinnai). repertuārā bija 1 skatuvi attīrošā un skatuves veiksmi lūdzošā deja un 2 traģēdijas (fragmenti) - par tirgotāja meitu Ošiči, kas mēģina sadūšoties uzkāpt ugunsdzēsēju tornī sist bungas par brīdinājumu mīļotajam un par ko viņai draud nāves sods, bet otra par mocekli no Sakuras ciema, kas, apejot vietējo feodāli, grib doties pie Japānas valdnieka, lai ziņotu par lielajiem nodokļiem viņa ciemā.. un par ko viņam draud nāvessods.
darbība risinājās ziemā - pār skatuves malu skumji un nevienmērigi bira baltas pārsliņas. bet beigās, lai visus atgruzītu, iznāca zelta pūķis un paklabināja zobus ap tauriņiem.