Zvejai raksturīgā racionalitāte

Pirkt apavus ar plānu zoli ir neprāts. Rudenī nopirku kedas un tās neizturēja visu rudeni, bet pavasarī nopirku auduma apavus ar plānu zoli un izskatās, ka tā jau atkal dalās uz pusēm. Labi vismaz, ka tie sūdi nemaksā pārāk dārgi. Turpmāk pikršu skeiteru apavus.

Es tikko izdomāju, ka es miršu ar laimīgām beigām, cik vien tas būs iespējams, tāpat kā masāža var būt ar laimīgām beigām.

Nezinu, kāpēc to filmu tikai tagad noskatījos, bet Schindler's list mani aizkustināja un tādēļ es nevarēju pagulēt nakti. Šai sakarā gribēju teikt, ka nekādi muzeji vai teksti nedod tik realistisku piegaršu un sapratni kā filma. Man pat liekas, ka ainā, kur sievietes bija sadzītas dušas kamerā, es izjutu nāves bailes, ne tādas, ka domāšana paātrinās un uztvere paliek spilgtāka, bet gan tādas, ka viss ķermenis notirps un sastingst, un nav iedomājama pakustēšanās. Fakti liek drīzāk domāt par varenību un iespējām.

Angry birds rotaļlieta ir pufiks ar knābīti.

Tā kā nedēļas nogalē sola +10, jātaisa pikniks.

Man nāca prātā divas domas saistībā ar traģēdiju Šveicē un ~28 bojā gājušajiem, lielākoties bērniem:
1) ja tev ir vairāki bērni, nevajadzētu tos laist vienā ceļojumā, lai būtu mazāka iespēja, ka visi tavi bērni iet bojā vienā reizē
2) tā kā tas bija kristiešu buss, tad vēlreiz nākas pārliecināties, ka Dievs, lai kā kristieši censtos būt labiņi un izpatikt Dieviņam, slaktē bez diskriminācijas.

Ne alu, ne šņabi, ne vīnu, tik daiļo meitiņu!

Sievietes! 8.martā dodiet savus sieviešu labumus vīriešiem!

Tā kā Anna kārtējo reizi pateica, ka neieradīsies ciemos, bet es jau nopirku kaudzi ar bulciņām, tad izskatās, ka rīt pusdienās es atkal ēdīšu ~5 bulciņas.

Es pusdienās apēdu 5 bulkas.

Man ļoti girbas dauzīties un ārdīties, bet tam, man liekas, vajag mazlietiņ vasaru. Vienīgais ko šobrīt varu atļauties ir kā ninja cat uzbrukt no stūriem. Es vēršu vaļā savu fight clubu. Tādā kā bērnībā es esmu sviedusi priekšmetus draudzīgos nolūkos pret citiem bērniem, bet tad man virsū ir nākušas dusmīgas māmiņas un rājušas mani, piemēram, tikai tāpēc, ka esmu garāka man ir teikuši "abižo mazākos".

Es šodien vakariņās taisīšu vistu "Mammas gaumē".

Es tikko noskatījos Hobits turp un atpakaļ treilerīti. Tā laikam ir mana nākamā gada visgaidītākā filma. Pēc treilera varēja saprast, ka viņi ietur vienotu stilu un, par laimi, nav nekādi negaidīti brīnumi, piemēram, arī stāsts izskatījās smuki sasaistīts ar Gredzena Pavēlnieka triloģiju. Pieļauju, ka tas tāpēc, ka viens un tas pats režisors. Es vienīgi neiznu, ko domāt par to, ka filma ir sadalīta divās daļās. Laikam jau labi, jo vairāk būs jāskatās un sīkāk viss atrunāts.
Kā reize šobrīd pārlasu šo grāmatu.

Es ceru, ka šonakt es nosapņošu, ko visiem dāvināt!

Vai ir tāda drāma, kurā Erkel Puaro satiek Miss Marplu un viņi viens otrā samīlas, un izmeklē viens otra noslēpumus?

Vakar es dabūju skudras latiņu. Kopā man tagad ir skudras latiņš, alus latiņš un sniegavīra latiņš.

Mans šodienas piedzīvojums bija Narvesenā. Gāju pirkt savu ikdienas šokolādīti, jo man nepietiek ar vienu ēdienreizi, un izrādījās, ka pārdevējs bija labā garastāvoklī un ķircināja mani, lai es pērku kafiju, jo tai ir atlaide, bet es atcirtu, ka man nevajag. Gāju prom, bet pēc mirkļa atcerējos, ka darbā beigusies tēja, un bez tās, es šokolādīti neēdīšu. Līdz ar to iznāca nesmuki, ka tomēr vienīgā tuvākā vieta bija tas pats Narvesens, kur varēja nopirkt siltu dzērienu, t.i., kafijas paciņu 3in1. Tas, ka es atgriezos, uzlaboja pārdevēja omu vēl vairāk, un viņš lūdzās, lai es nopērku prezervatīvus, jo šodien ir piekdiena un man tie noderēšot. Vēl viņš teica, ka viņš atcerās sejas un, ka viņš katru reizi, kad es tur iegriezīšos, piedāvās man prezervatīvus.

No rītiem: 50 min es ēdu un 30 min es taisos.

Vēl es gribēju pateikt, ka man ir problēmas ar paškontroli, tāpēc es esmu paslēpusies, jo es nespēju sevi kontrolēt.