_

Šodien iedomājos, ka pozitīvais Rīgā atšķirībā no metropolēm, kurās pēdējā laikā esmu bijusi, ir tas, ka Rīgā uz ielām vismaz pēc čurām nesmird. Patīkami pastaigāties pa Rīgu saulainā dieniņā un neostīt urīnu.

Vakar pasūtijām Lulu picu - pusi veģetāro, pusi vistas ar ananāsiem. Tā vietā atveda abas puses ar gaļu, bet mums ciemos bija viena gaļu needoša draudzene. Tas vēl nebija viss, tā “veģetārā” puse picas bija tik šausmīgi negaršīga. Pirmo reizi mūžā ēdu picu, kas bija negaršīga (nepabeidzu gabaliņu), godigi sakot garšoja tā it kā kāds būtu sašmekojis tajaa picaa vai saspļāvis, nu tip, pēc cilveku izdalījumiem (izņemot kakām).

Es sāku apsvērt atteikties no Instagrama, jo puse satura ir reklāmas. Un, ja neskaita reklāmas, tad daļa no jūzeriem savos ierakstos liek reklāmu saturu. Kā teiktu mans vīrs, viss, kas saistīts ar Facebook, ir ļauns. Facebook man arī jau sāk apnikt, ja vienīgi nebūtu tie eventi, to arī varētu nahrenizēt. Twiteris manās acīs ir vienīgais labiņais.

Kāds kaut ko foršu internetveikalos pirks melnās piektdienas ietvaros? Esmu noskatijusi sejas masku ar 20% atlaidi kompānijā, kas besīgi uzmācas Instagram (nostrādāja!).

Par godu vēlēšanām uzvilku savas labākās apakšbikses. Ja vēl kāds nav izlēmis, kādas apakšbikses vilkt, aicinu darīt tāpat kā es!

Es visu turu burciņās.

Uz riņķi klausos Satisfaction by Benny Benassi un gaidu kad varēsim braukt uz ikea est slavenās kokletes. Pie šis dziesmas piestāv tā deju kustiba no Katy Perry dziesmas Swish swish, ko tirina visi skolnieciņi.

Vakar ar draugiem bijām mūsu karjerā, nopeldējām visu karjeru turp un atpakaļ. Šī varētu būt tada laba prakse karstajā laikā, planoju, ka varētu vismaz vēl vienu reizi šonedēļ aizbraukt un nopeldēt pāris “baseinu” turp un atpakaļ. Labs veids, kā Ronaldu sagatavot nākotnes triatlonam. Es pati arī labprāt kādu mini triatlonu pieveiktu. Mana vājā vieta droši vien ir riteņbraukšana, es braucu kā duročka.

Aiz loga tagad pūš “skaista ir jaunība, skaista ir jaunība, tā nenāks vairs” ;_;

Šodien atvēries pēc rekonstrukcijas Lido Vērmanītis, dzirdu, kā aiz loga pūš pūtēju grupa. Būtu vismaz kotletes dalījuši pie ieejas par brīvu, bildēs tik speķa pīrādziņus redzēju.

Iespējams es jūdzos nost, bet šī ir jau otrā reize, kad, ejot uz franču valodas testiņu, man liekas, ka apkārtējie cilvēki uz ielas runā franču valodā.

Līdzīgi, kā saka par zināšanām un darba jautājumiem, ka vajag “rakt dziļāk”, šodien ieteicu rakt dziļāk uz krēsla esošajā drēbju čupā “tu jau tik pa virsu to kreklu meklē. Vajag rakt dziļāk!”

Man esot talants uz muļķībām, tikai neviens šo talantu nenovērtē.

Mazliet mācos franču valodu. Šoreiz domāju tam pieiet mazliet citādi, nekā līdz šim - tagad sēžu lakoju nagus un klausos youtubē bērnu dziesmas un dziedu līdzi.

Šonakt pamodos nakts vidū un nevarēju saprast, kāds dzimums ir blakus guļošajam vīram, tad es sapratu, ka nezinu, kāds ir mans dzimums, un man sākās tāda kā panikas lēkme, sirds dauzijās ātri. Pārējo neatceros, droši vien aizmigu kaut kādā brīdī.

Labdien, vai Akmens? Šeit jums zvana Sūna.

Man ir tumšā šokolāde ar tumšās šokolādes pildījumu.

Liecos pāri galdam, pāri svecei un aizdedzināju matus. Telpa ļoti pretīgi un izteikti smirdēja. Tam bija agri vai vēlu jānoties, jo es pārāk labi nekontrolēju savus matus.

Tā kā vīram ir dzimšanas diena Valentīndienā, nopirku rozā zemeņu torti.

Es tagad eju uz džimu, bet Ronalds mani mierināja, ka es neesmu japijs.