Noskatījos American History X. Tā rezultātā nosolījos vairāk laika pavadīt ar savu jaunāko brāli un piezvanīju vecākiem.

Ar filmas kvalitāti esmu apmierināts, pamācoša atbilstoši politkorektuma standartiem. Tātad jāskatās kritiski uz apkārt notiekošajiem procesiem, nedrīkst atļauties nedomāt par tev tuvajiem.

Par filmām es spriežu tā - ja filmas laikā esmu iedziļinājies sižetā un filmas notikumos, tad filma ir laba. Ja filmas laikā es sāku domāt par to, kā šis kadrs uzņemts un kāpēc tas statists stāv tik kreisā vietā, tad filmas līmenis ir acīmredzami zemāks. Šajā filmā es pētīju arī statistus un rakursus, tomēr brīžiem biju ļoti tajā iedziļinājies "pēc būtības". Dodu filmai 8 pzrkus vai arī B+ (memorable).

Fragmentā, kur bija neonacistu tusiņš, es aizdomājos, ka Edvarda Nortona tēls šajā filmā tāpat kā iekš Fight Club vada underground armiju, pats to īsti neapzinādamies un nevēlēdamies.

Ā, un Denija lomas atveidotājs, Edward Furlong, izskatās pēc meitenes. Un visa filma, gribi to vai negribi, likās tāda gejiska.

Atsaucoties uz xoox ierakstu iekš par_velti, arī es pierakstu, ka derētu pamēģināt izmēģināt iespēju piezvanīt amīšu radiem par brīvu. Ja vien adresāts ir telefona grāmatā.

Starp paaugstinātu asinspiedienu un sirdsēstiem pastāv kaut kāda korelācija.

Tas arī īsumā viss.


Esmu slims (bet ne tik ļoti, lai būtu iemesls neiet uz darbu vai saukt ciemos kādu, kas mani pažēlotu un apčubinātu), un droši vien ierubīšu (ierubināšu?) kādu filmu fonam un iešu gulēt.

Varianti:
American History X
City Of God
Eternal Sunshine Of The Spotless Mind
Sideways

Hmm, ok, būs Džims Kerijs.


Starp citu, tētim dzimšanas dienā uzdāvināju mēnesi vecu kaķēnu. Nu, tāds maziņš, pūkains, pilnīgi melns čibriks, kurš daudz un skaļi pīkst. Ar milzīgām acīm kā pogām. Dzimis lidostā.

Upd. 23.00 - 1:0:2:1, plus arī paša izvēle, palieku pie Kerija. :)

Kādā Rīgas sabiedriskās ēdināšanas iestādījumā tika noklausīta frāze skaidrā krievu valodā: "я постаю в ринде". Diemžēl biju tā aizgrābts ar šīs pērles pārdomāšanu, ka nepamanīju, kas bija runātāja - pēc balss atmiņā palicis iespaids, ka sieviete tā ap 30-40.
Tiem, kas tankā - vārds "rinda" krieviski ir "очередь", nav tāda vārda "ринда".

Pirms brīža bija vēlme vēl kaut ko uzrakstīt, bet pārgāja. Nepārgāja gan, nu jūs gan trūksieties no vārdu plūdiem!

Zelta rudens ir ok, ja brauc uz alternatīvām vietām, bet svarīgi tomēr ir trāpīt uz īstajām takām. Tā kā no šodienas ekspotīcijas diviem dalībniekiem neviens nebija bijis Ķemeru nacionālajā parkā, tad tikai vakarā izrādījās, ka ir apstiprinājušās aizdomas, ka tās nebija īstās takas. Nākamnedēļ meklēsim atkal to parķeli.

Attiecībā uz iepriekšējo rindkopu - manī ir aktualizējušās kaut kādas paranormālas sarežģītu teikuma konstrukciju veidošanas tieksmes un to jau es novēroju vakar, kad spamoju uz nebēdu.

Tikko uztaisīju tēju pēc tehnoloģiskajiem ieteikumiem, kas tika saņemti diskusijā diennakts garumā iekš pajautaa. Uf, tas bija inčīgi. Bet, ja par pašu tēju - es melotu, ja teiktu, ka tādi pagatavota tēja nav garšīga. Tomēr jāpiebilst, ka es melotu arī tad, ja teiktu, ka esmu ievērojis kādas izmaiņas tējas garšā. :)
Eh, Misters Sarežģīto-Teikumu-Veidotājs pats gandrīz izmežģīja prātiņu, mētājoties ar šīm frāzēm.

Vēl es gribēju pastāstīt, ka, sūri grūti pūšot un divas internetbankas šturmējot vienlaicīgi, pzrk ir apsveicams ar ikmēneša rēķinu maksāšanas procedūras piebeigšanu.

Iestarpinājums, lēni malkojot tēju - iespējams, es tiešām esmu sev ieborējis, ka tā tēja noteikti tagad ir garšīgāka, bet man tiešām tā liekas!

Atgriežoties pie rēķinu apmaksāšanas tēmas, tie rēķini mani pašu drīz piebeigs. Nesaprotu, kā to pārdzīvo visas tās tantiņas, kas drūzmējas pasta nodaļās, taisa rindas un bazaru un haosu.
Usjo, man jau pietiek un es sāku pamazām ieviest automātiskos/regulāros maksājumus. Vienīgi tūdīgi tas, ka es tagad pa pusei piespiedu kārtā pāreju no H-bankas uz U-banku. Sakostiem zobiem, bet nāksies piemēroties.

Un tagad pats galvenais, teica pzrk, triekdams dūri galdā, lai pamodinātu aizmigušos lasītājus. Es taču no rītdienas sāku strādāt jaunajā darbā! Esmu bikiņ satraucies, lai gan, kad stāstīju draugam par manu satraukšanos, viņa teica, ka to nu gan nevarot redzēt. Bet es esmu satraucies! Kā es te stāvu (nu labi, sēžu)!

Tagad kārta jūsu jautājumiem.

Hej, paga, atdodiet man laika izjūtu!

Hmm, tā kā ir sestdiena un tā kā es sestdienās klausos BBC Radio 1 vai vispār BBC Radio (pats nesaprotu, kā man ir izveidojies tāds rituāls un kā es vienmēr pats par to atceros), tad vajadzētu akurāt to tagad paklausīties.

Uj, vecāki tomēr izdomāja braukt pie manis ciemos = Āāa (tas apmēram tāds pats "āā", kā šodien, pirmoreizi šodien ieejot virtuvē, es iebļāvos, kad ieraudzīju maizi, nu to milzīgo magoņmaizīti, ko dēvē kādā nepiedienīgā vārdā un kas ir steidzami jāapēd, lai tā nepaspēj sakalst, jo tad tā kļūtu neēdama, bet man tā tik ļoti garšo), jākārto māja, jo mans bardaks pēdējo mēnešu laikā ir tikai pieņēmies spēkā un kļuvis apmēram tāds pats kā pie zits.

Un njā, nepagāja ne četri mēneši, kad vecāki pirmo reizi dodas tālajā ceļā cauri visai Rīgā ciemos pie manis uz šo dzīvokli. Šķiet, rīt aprit tieši 4 mēneši.

Lab, es off kārtot māju un sameklēt kaut ko decent, ko uzvilkt mugurā.

Es jau tā domāju, ka daži to pat nebūs pamanījuši.
mazaa_zive šodien 17:46:

atklājusi pavisam privāto ierakstu esamības jaukumu.
ļoti novērtēju. beidzot piemeties rakstāmais. sev pašai.

Secinājumi:
Informācija neizplatās vienmērīgi.
Informācijas nozīmīgums ir relatīvs, protams.
pzrk cenšas no sevis izspiest kaut ko prātīgu.

Patiesībā es šodien tomēr izspiedu no sevis mazliet prātīgu sevis raksturojumu. Un tāds labi pastrādājis saorganizējos ar poligonu noskatīties pirmās trīs Simpsonu sērijas ever.

Secinājumi:
Jauns un zaļš seriāls vēl nevar atļauties iet ārpus rāmjiem.

Man patika "nu tā", poligons teicās, ka patīkot tās pirmās sērijas.

Secinājumi:
Šis ieraksts izvērtās mazāk interesants, nekā biju iecerējis.

Mums ir sava viesuļvētra. Evakuācija jau ir sākusies, paliks tikai nabadzīgie melnādainie, pokemoni, piedzīvojumu meklētāji un pokujisti, un drīz sāksies anarhija.

Šodien nebija forša diena. Ja iedomājamies dzīvi kā nemitīgu pierakstu veikšanu (te bija mazītiņš deja vu) milzu blociņā ar tādu milzu zīmuli, tad es tagad labprāt apgrieztu zīmuli otrādi un izdzēstu šodienu. Reālajā dzīvē es neko nedzēšu, dzēšgumija man nav bijusi simts gadus un "balto" nelietoju principā. Es švīkāju!

Un kad es tāds sadrūvējies prātoju (nē, tas būs pārāk "prātīgi") truli blenžu ekrānā, Yahoo man pajautā: "Feeling anti-social? This is for you.
Watch how Yahoo! Messenger with Voice lets you appear online to some, and (thankfully) offline to others. Take a fun tour on Stealth Settings!" Ejiet d. un iespraudiet p. savas reklāmas. Es eju gulēt.

Norakstīsim to uz iespējamo slimot-būšanu.

Vēl pāris minūtes un šis ieraksts aizies pie tēviem.

Satiecies ar kaut kādiem sen neredzētiem draugiem, pārņem kaut kāds sentiments.

osama ielicis jūzerpikču:

Kādam taču bija tas jāiemūžina.

Pa bišķim lasu The New York Times rakstu The Man-Made Disaster, par "total breakdown of organized society". Totāls psec. Mani tas satriec vēl vairāk nekā ziņas par pašu viesuli. Lai gan - ko tur citu varēja gaidīt.

Pa bišķim ēdu brokastis. Atcerējos kādas gastronomiskās izvirtības notika, kad naktī atgriezos no "pulciņa". Žēl vienīgi, ka ēstgriba neļāva dabeigt gatavošanas procesu un viss tika notiesāts vēl pirms kulminācijas.

Pa bišķim domāju, ka tajā tusētāju sabiedrībā tā īsti neiederos. Mazliet jau var, bet nevelk. Būšu izpildījis dekādes normu.

Pēc pāris stundām. Heh, laikam neesmu šo iepublicējis.

Reizēm jau gribas kaut ko uzrakstīt. Un kur tad vēl citur var rast to ilūziju, ka kāds to arī lasa. Nu ok, var [arī citur]. Nu ok, es atkal esmu tekstā ievietojis atrunu, kas norāda, ka iepriekš teiktais var nebūt patiess. Nu ok, besī. Nu ok, tas bija pārspīlēti.

Bet vispār. Es, piemēram, gribēju pastāstīt, kā es tikko grimu atmiņās par senlaikiem alās un ar zobiem noplosīju vienu vistas kājiņu. (Parasti es tā nedaru.)

Tad es vēl gribēju pastāstīt, ka katru rītu kopš iznāk "5 min" (dīvaini, ka cibā par to neko neesmu manījis) pieturā mani sagaidīja jauna meitene, kura mani jau atpazina un man atlika tikai teikt "Labrīt, paldies!" un ar avīzi un smaidu lekt troļļukā. Šorīt jaukā meitene laikam bija devusies uz skolu un viņas vietā bija cita, kurai man vajadzēja īpaši pieteikt, ka "man, lūdzu, latviski".

Un vispār. Nebeidzamais dzīves cikls pēdējā laikā ir atkal sācis virzīties augšup. Nez, esmu laikam jau par to stāstījis - es to dzīves spirāli saprotu tā, ka tā vidusass (whatever) ir horizontāli un mēs visu laiku ejam uz priekšu, tikai (kā jau pa spirāli) visu laiku augšup-lejup.

Ar labunakti!
(Labāk sazvanīsimies.)

Man patīk cilvēki, kuri ir gudri un kuri domā.

Uzskati, ka es to teicu par tevi.

Un vispār - fuck precēšanos!

Domāju, ka ir jāuztaisa kaut kāds ēdamais (tā es te tikai ar Talsu rituli un mazsālītiem gurķīšiem niekojos) un jānoskatās filma. Draugi ne répondent pas uz maniem izmisīgajiem zvaniem; esmu mazliet uzkopis māju tā, ka mazliet prieks; ko citu darīt?

Vakar uzzināju, ka mans bērnības draugs, ar kuru kaut kādu neizprotamu iemeslu dēļ nekomunicēju jau vairākus gadus, sirgst ar tādām pašām kaitēm. Varbūt es patiesībā esmu noķēris kādu modes slimību? Jāteic, kā ir - ātri jāatbrīvojas no tās, pirms kļūstu par vienu no melnās masas. (Tas bija joks.)

Hmm, ar "melno masu" var saprast arī "melnzemi", tātad trūdzemi, miršanu, sadalīšanos, blablabla. Nē, laikam īstais vārds īstā frāze īstais izteiciens būtu "pelēkā masa".

Kārtojot māju, pārvietoju tumbas uz galda. Skaņas ieguvums ir labs, vadu mudžekļa ieguvums nav labs. Toties, kad gribēšu skatīties filmu, visa instalācija atkal būs jāpārvieto, (te ievieto kādu mēreni neitrālu lamuvārdu, izsaucienu, vatevā).

Diez, cik labi no "spoileru nelasīšanas viedokļa" ir neklausīties filmas skaņu celiņu pirms filmas noskatīšanās, it sevišķi, ja skaņu celiņš ietver tekstus no filmas?

Upd. pusstundu vēlāk. Lai dzīvo Ciba! Atliek tik mazliet papukstēt Cibā, kad pēc brīža zvana draugi un piesakās uz ēšanu un filmu. Hehe.