Neviens jau neteica, ka dzīve būs viegla. Vai bez sāpēm. Vai arī, ka darbs būs all fun. Kāpēc es to rakstu? Neviens nav miris (vismaz ne šodien, vismaz ne no man zināmajiem cilvēkiem, tfu, tfu, tfu), neviens nav pamests (oh really?), neviens nav atlaists no darba (diez kā es jūtos, ejot uz darbu slimības lapas laikā?). Ok, pietiks gvelzt aplinkus.

Noskatījos "In Her Shoes". Ja godīgi, biju gaidījis ko sliktāku. Biju gatavs vēl pirms filmas skatīšanās uzrakstīt iznīcinošu recenziju (kas es kaut kāds NN?). Varbūt arī aktierspēle brīžiem - vismaz sākumā, kamēr nebiju iegrimis sižetā - likās neveikla. Varbūt arī scenārijs likās sieviešu spēlītes - mūžīgā attiecību skaidrošana 'n'stuff. Varbūt arī brīžiem likās, ka tas ir uzrakstīts un nospēlēts un norežisēts, kā ar mieru (tfu, kā es tā varēju pārrakstīties, Mister Freid?) kā ar mietu pa pieri - šeit mēs tagad parādām, cik viņas ir līdzīgas, kā no vienas ģimenes. Sapratāt? Drošības pēc - Bum, vēlreiz pa pieri. Šeit mēs tagad parādām, kā cilvēks ir mainījies. Bum! Bet kopumā es tā vērtēju - ja lika man padomāt, kaut vai aizdomāties par pilnīgi kaut ko citu, tad tas miets ir trāpījis.

Izgāju uzpīpēt. Kā vecos labos laikos. Kraukšķīgs sniegs. Manis paša iebraukātas sliedes pagalmā. Apkārt viss kluss, nevienas mašīnas uz ielas, tikai kaut kur tālu tālu kaut kādi neizšķirami Rīgas trokšņi.

Kas bija tāds, ko es vēl gribēju uzrakstīt? Neko tādu dziļi personīgu, nē. Dienasgrāmatai ir tikai divas opcijas - vai nu tu to raksti publiski, vai raksti kladītē pats sev.

Vakar man bija gatava vesela koncepcija. Koncepcija garam ierakstam par tādu vienkāršu muļķību kā iešanu dušā ar brillēm. Es to koncepciju izdomāju dušā; kamēr mazgājos; bez brillēm. Man būtu vesela sērija ar īsiem ierakstiem (nē, nevis daudziem īsiem, bet vienam garam, kur būtu apkopoti daudzi īsi ieraksti), kur katrs būtu par vienu un to pašu, par to, kā es gandrīz gāju dušā ar brillēm. Tur nu es varētu izvērsties. Izvērsties ar dažādiem standartcibojumiem - nu, jūs taču esat ievērojuši, ka cibā puksti mēdz būt pēc kaut kādas šnites. OMGLOLWTF brilles dušā 101, dude. Ai, pofig.

Hehe, atcerējos, kā šodien gandrīz sakūdīju kādu autoru uz rupjību iekļaušanu kādā darbā. Varbūt arī sakūdīju, tad jau redzēs. Sava darba specifikā pārāk neiedziļināšos, ok?

Ziniet ko - šim ierakstam visu laiku fonā vajadzēja skanēt tādai standarta Holivudas filmu mūzikai. Hans Zimmer, ja nemaldos. (Jā, jā, es jau neesmu nocieties, un tūlīt internetā sameklēšu. Ja ne YouTube video, tad vismaz viņa īsto vārdu.) Nepagāja ne pusminūte, kā es atradu IMDb lapu - Hans Zimmer. Bet tas filmu saraksts nepalīdz man izdomāt, kas tā ir par mūziku un kas tā ir par filmu, kuras mūzika man skan galvā, kā es šo rakstu. Saderam, tas nemaz nav Hans Zimmer, kas man skan galvā. (Es atgriežos pie meklēšanas. Vikipēdija mani izglābs.)

Lai gan pa tām pāris minūtēm, ko es pavadīju, pētot palielo kategoriju Film score composers, man likās, ka nemūžam to neatradīšu, tomēr čujs puhs un ņoņa :) es gribēju teikt - čujs, ņuhs un poņa man pateica priekšā, ka jākliko uz saites, kur norādīts necilais vārds un uzvārds Thomas Newman. Un tā mūzika, kas man skan galvā, ir no filmas ar latvieša mēlei neizrunājamo nosaukumu The Shawshank Redemption. Šeit ievietojiet kādu pusstundas pauzi, kamēr es skatos YouTube filmiņas ar fragmentiem no filmas. [Piezīme, kamēr skatos dažādus video: Nu, protams, ka es neatradīšu to konkrēto mūzikas gabalu, kas man skanēja galvā. Un ap šo brīdi es jau esmu aizmirsis, pēc kā man bija jāklausās.]

Atkal esmu neglābjami sapiņķerējis kārtējo ierakstu.

Pārgāju uz citu taktiku. Amazon.com ir pieejami fragmenti. Trešais gabals, "New Fish", ir diezgan tuvu. Septītais gabals, "Brooks Was Here", ir vēl tuvāk. Piecpadsmitais gabals, kuru tikpat labi varēja nodēvēt "Apčī", bet kuru patiesībā nosaukuši "Zihuatanejo", arī satur šo tēmu. Deviņpadsmitais, "Compass and Guns", arī.
Lieki ieslīgu detaļās. Un notriecu savu dārgo gulēšanas laiku. Ar labu!

Vienas šausmas tajās ziņās:

Deviņos mēnešos ar HIV inficēti 228 cilvēki, ar AIDS saslimuši 50 [9]
Autoavārijā gājis bojā zīdainis [11]
Cēsīs atrod ar cirvi smagi savainotu vīrieti [7]
Par LC priekšsēdētāju atkārtoti ievēlē Godmani [27]

Un man datorā arī šausmas - gribēju uzmest aci, kas tā par mūziku, kas tik liegi plūst no tumbiņām, un baigi satraucos - izklausījās pēc Muse, bet rakstīts Spice Girls(!). Tā jau var satraukāties!

Un vai tas ir cibas beigu sākums?
Nu, tie komenti atkal? Un slavenais refresh gļuks? Nu, lab'-lab'*, tas viss ir fuflo.

Nav ko bremzēt. Dzīve ir jābauda, nevis jāžēlojas par sīkumiem.

Ir jātic sev, jāmīl sevi un tuvākos, draugus. Arī es pats mācos uzlekt augstāk par savu pakaļu. Jo es zinu, ka es to varu.

Būtiska piebilde: Tagad sekos liriska atkāpe, nevis tēvišķās pamācības turpinājums.

Un es tagad esmu pārgājis uz taktiku, ka es neklausos bezjēdzīgi visu mūziku pēc kārtas, vienaldzīgi skipodams to, kas atklausīts vai arī par ko es tikai izliekos [sev], ka man tā mūzika ir jāpatur un jāklausās. Es tagad klausos tikai manis izvēlētos gabalus, kas man ir tuvi. In the deathcar, God put a smile upon your face, mmm mmm mmm mmm, change the world, the blower's daughter, absolute beginners, the carnival is over, enjoy the silence, come undone, moon river, utopia. Nu, d'ya recognize any of that shit?

Un kā jums liekas, vai ir jācīnās par sevi? Vai ir pašam jākaļ sava laime?

* Var izrunāt arī kā bla-bla.

Papildinājums pirms vēl es esmu ticis pat līdz publicēšanas pogas - un born slippy vispār ir mana līdzšinējā mūža mūzika. (Te atkal sanāk kaut kas lirisks: "mūža mūzas mūzika".) Pirms desmit gadiem uz kasešu maģa es to klausījos naktīs, un man nebija ne mazākās nojēgas, kas to izpilda un no kurienes tā mūzika, bet pa dienu es biju Nirvanas piekritējs.

Un jā, jūs to nezināt, un es nevienam darbā neesmu teicis, un vispār varētu padomāt, ka tas mani neskar. Bet es tagad zinu, kā tas ir, kad trīs nedēļu laikā tu jau otro reizi dosies atvadīties no kāda no vecvecākiem.

Un tagad es nejauši atkāpos no piektajā rindkopā izklāstītās taktikas, bet kompis random secībā pats izvēlējās vienu dziesmu, kuru es nevaru ignorēt: The Animals - House of the Rising Sun. Vēl šorīt, ejot uz darbu, es to dungoju uz ielas.

Vēl es šodien gribēju jums pastāstīt par deja vu. Man sāk likties, ka tas ir kaut kāds atgādinājums, kaut kāda norāde, kaut kāds mājiens uz patieso lietu stāvokli. Bet es to nevaru saprast. Līdz minūtei precīzi trīs dienas pirms es saņēmu ziņu par vectētiņu, es pamodos no sapņa, kas bija ļoti dīvaina priekšnojauta. Nu to nekādi nevar pastāstīt, un nez, vai vispār vajag.

Ja atgriežamies pie mūzikas, viens no mūsdienu mūzikas atklājumiem, ko esmu uz ilgu laiku ierakstījis savā "personīgajā lietā", ir Keane, un, ja pavisam konkrēti, Everybody's Changing.

Vot, es tikko, rakstīšanas starplaikā, nejauši aizsērfojos pa cibu un es pat nebiju paspējis nekur tālu tikt, tikai vienu žurnālu apskatīju, tikai vienu linku piespiedu, un man atkal uzmetās kaut kāds neliels deja vu. Tā man ir apsēstība. Un jūs noteikti tam neticēsiet, racionālie matemātiķi, ja?

P.S. Paldies, ja izlasījāt līdz galam. Šai rindkopai vajadzēja būt pašās beigās, bet tas nebūtu saskaņā ar nākamo rindkopu. (Like you care.)

Un, kā šodienas filmā teica Denijs, "Derek says it's always good to end a paper with a quote. He says someone else has already said it best. So if you can't top it, steal from them and go out strong. So I picked a guy I thought you'd like."

Words like violence
Break the silence
Come crashing in
Into my little world
Painful to me
Pierce right through me
Can’t you understand
Oh my little girl

Hej, paga, atdodiet man laika izjūtu!

Hmm, tā kā ir sestdiena un tā kā es sestdienās klausos BBC Radio 1 vai vispār BBC Radio (pats nesaprotu, kā man ir izveidojies tāds rituāls un kā es vienmēr pats par to atceros), tad vajadzētu akurāt to tagad paklausīties.

Uj, vecāki tomēr izdomāja braukt pie manis ciemos = Āāa (tas apmēram tāds pats "āā", kā šodien, pirmoreizi šodien ieejot virtuvē, es iebļāvos, kad ieraudzīju maizi, nu to milzīgo magoņmaizīti, ko dēvē kādā nepiedienīgā vārdā un kas ir steidzami jāapēd, lai tā nepaspēj sakalst, jo tad tā kļūtu neēdama, bet man tā tik ļoti garšo), jākārto māja, jo mans bardaks pēdējo mēnešu laikā ir tikai pieņēmies spēkā un kļuvis apmēram tāds pats kā pie zits.

Un njā, nepagāja ne četri mēneši, kad vecāki pirmo reizi dodas tālajā ceļā cauri visai Rīgā ciemos pie manis uz šo dzīvokli. Šķiet, rīt aprit tieši 4 mēneši.

Lab, es off kārtot māju un sameklēt kaut ko decent, ko uzvilkt mugurā.

Varbūt ir vērts piespamot cibu?
Varbūt paēst brokastis?
Varbūt padomāt, ko un kāpēc es vakar darīju?

Atgriežos pie otrā punkta. Fizioloģiskās vajadzības tomēr ir būtiskas.

Klausos Dead Can Dance dziesmu "The Spider's Stratagem" no albuma Into the Labyrinth, kas pirmoreiz izdots 1993. gada 14. septembrī. Ja pēdējos mēnešos es reizēm esmu apsvēris domu patīrīt, parevidēt kaut ko no saviem Dead Can Dance krājumiem, tad šajā brīdī man liekas, ka tomēr ir vērts tos paturēt.

Kaut kur kādā no šādienas iepriekšējiem ierakstiem man gribējās iestarpināt kādas šādas tādas pārdomas, bet tās neiederējās tajos ierakstos. Bet, tā kā šeit esmu deklarējis spamu, tad jums tomēr neizbēgt no tām, pārdomām.
Ko darīt, ja šodien kāda cibiņa žurnālā pamanīju lietotājbildi, kas, skaidri redzams, ir kādas manas IRL paziņas bilde, kas viņai šobrīd iekš draugiem.lv ir viņas "galvenākā" bilde? Palasīju to cibiņu, lai pārliecinātos, vai tā ir tā pati persona, vai tomēr nav. Novērojumi: dzimums nesakrīt; vecums nesakrīt; šķiet, nesakrīt arī vērtības un brīvā laika pavadīšanas veidi.

Austriņa kaķis ir iekļuvis cibas vēsturē.
Varbūt uztaisīt alternatīvo cibas ziņu komūnu? Ai, nē, nu-i-nafig.

Atgriežoties pie vakardienas - vai jūs par šito runājāt?

Atgriežoties pie vakardienas - vai tas makšeina uzraugs nebija labais? :) <= omfg, šodienas pirmais smaidiņš!

<upd> mhe, tas tobēr bija otrais</upd>

Klipiņš tāds ļōōōti! Kā sacīt jāsaka, must-see!
"īsmetrāžas filma-klips" (esot 55 MB flash, nepārbaudīju, man gāja gandrīz bez aizķeršanās)

Atradu pie markiza, kurš to "nozadzis" pie rupuča.

Upd. 05.09.2006., gandrīz gadu vēlāk: Filmu sauc "Spin", tā ir ražota neatkarīgā filmu kompānijā Double Edge Films, kas bāzēta Denverā, Kolorādo. Video iekš YouTube.

Atvaļinājumā var lasīt arī vecas avīzes. Ceturtdiena gan nav nekas antīks, bet nu...

5min raksta, ka darba dienās 11.40 un brīvdienās 18.40 pa MixFM (jau vairākus mēnešus) varot klausīties "Eksfailus", ko vada Exler (arī exler). Moš kādam interesē. Pats neesmu klausījies, bet, ņemot vērā pēdējā laikā iestājušos dajebkādas mūzikas nepanesību, domāju, ka noklausīšos gan. Ja vien atcerēšos. Sekojiet notikumu tālākai attīstībai.

Dažas ziņas:
TVNET piedāvā noklausīties "jauno, perspektīvo" pašmāju dziedātāju Goran Gora (nē, šobrīd nacionālists manī snauž). Par mūziku runājot, man patika - lai jau veicas jaunietim. Toties mani sasmīdināja viņa "promoutētāju" kompānijas nosaukums:
Baldones neatkarīgā mūziķu sabiedrība "Pajāt Records".
Nevaru saprast, cik nopietni pieklātos viņus ņemt vērā. Bet smieklīgi gan.

P.S. Inčīgs tas "ta-ra-ra-ra" dziedājums fonā.

Viens no labākajiem albumu nosaukumiem ever, man šķiet, ir Underworld albumam Dubnobasswithmyheadman.

Hmm, viena no kārtējām naktīm. Vajadzētu būt aizmigušam, bet es neesmu. Atceros, pirms gadiem desmit es kādu nakti pavadīju, uz papīra cenšoties sarēķināt, cik dienas es esmu nodzīvojis kopš dzimšanas. Vairākas reizes viss rēķins sajuka un tad man apnika. Njā, tad man nebija interneta. Varu derēt, ka tagad es 30 sekunžu laikā atrastu kādu tuļķi (šķiet, šis vārds šovakar ievazājies no elfza), kas to dienu skaitu ap(sa)rēķinātu to pašu 30 sek. ietvaros.

Nu re, arī miegs pa šo laiku ir klāt. Pēc 7h modīšos ar "Frantic". 'tā 'tā!

Saregulēju, ka rīt no rīta kā modinātājfunkcija ieslēgsies "02 Sad But True.mp3"
Eh, kur tie gadi... :)

Fad > Crazy Frog > Lyrics:

Beh-ding ding ding ding dididing ding bing bing pscht,
Dorhrm bom bom bedom bem bom bedom bom bum ba ba bom bom,
Bouuuuum bom bom bedahm, Bom be barbedarm bedabedabedabeda
Bbrrrrrimm bbrrrrramm bbbrrrrrrrrraammmmm ddddddraammm,
Bah bah baah baah ba wheeeeeee-eeeee-eeeee!

Bija maziņš déjà vu, lasot šī BBC raksta pirmo rindkopu. Déjà vu ietilpa arī sajūta, ka man par to ir jāiecibo. To arī esmu tagad izdarījis. Vēl man ir sajūta, ka kāds cits par to (bet es nevaru notvert to domu, par ko tieši) ir jau izteicies. Bet senāk par pašreiz atrodamajām atsaucēm uz šo rakstu. Kaut kas baigi nenotverams un nekonkrēts man te sanāca.

Sēžu klusumā un nebeidzu brīnīties par to, kā tas atšķiras no tā, kad skan mūzika. Ja neskaita ielas (lasi: pagalma) trokšņus un citus tamlīdzīgus dabiskus skaņas avotus, tad biju Winamp play palaidis tikai, lai noklausītos zemestrīci. Bet tas jau arī ir tikai dabisks troksnis.

Vēl šodien kārtējo reizi par darbu saņēmu gan labas atsauksmes, gan sliktas, bet (tieši tāpat - kārtējo reizi) labās atsauksmes kompensē pārējo.

Vēl man šodien bija dīvains miegs uz miniatūrās mašīnītes aizmugurējā sēdekļa (while we're at it - "pakaļējais sēdeklis" taču nav labāka alternatīva, ne?). Tb, to miegu nepamanīju, bet kaut kāda filma iztrūkst (alkoholu neesmu lietojis давным давно¹), tomēr tā arī vienīgā pazīme par būšanu aizmigušam. Nu ok, vēlāk, pēc kādas 3.-4. tāda stāvokļa, kas it kā bijis miegs, es jau vairs nešaubījos, jo biju beidzot arī samiegojies. Vienalga dīvaini.

Bija arī ekstrēmais tropiskais lietus.

Kaut kas vēl šodien bija dīvaini, bet lielos vilcienos (un mazos vagonos) tas arī viss. Par spīti kaut kādam nenosakāmam veselības stāvoklim un apmēram tikpat² nenosakāmam prāta stāvoklim man patika šī diena.

Ak jā, gribēju vaicāt, vai arī jūs esat ievērojuši neparasti daudzos baltos tauriņus? Pirms nedēļas braucot uz Kurzemes pusi, pret vējstiklu un radiatoru droši vien kādi n-desmit izšķīda, bet visu laiku jau es tos nemaz nevēroju. Tagad Vidzemes pusē arī brīdi papētīju apkārtni un to bija pietiekami daudz, lai es varētu pabrīnīties.

¹ Šeit es gribēju piebilst, ka man patīk slēgāt klaviatūras valodas, ar pirkstiem "dejojot" pa kombināciju Alt+Shift.
² To raksta kopā vai kā? Kad kopā?

Piespiedu sevi nomazgāt trauku kalnu, piespiedu sevi arī uztaisīt sev ēst. Tagad atliek pierunāt sevi arī paēst. Eh, stūrgalvīgs gan es esmu padevies.

current music: mūzika vēl aizvien tiek slēgāta šurpu turpu, tagad John Lemon, tfu, Lenon - Imagine