Sestdien noskatījos "Nameja gredzenu". Trāpījās pabūt provincē uz suņu izstādi un ar brīvo laiku tieši uz seansa sākumu, likās grēks neizmantot iespēju.

Man patika un tā, ka palicis atmiņā. Protams, tā ir tāda skaista pasaka mazliet uz "Troņu spēļu" pusi, bet ne tai sliktākajā nozīmē. Vizuālais izpildījums man patika, leģendas ideja arī. Vārdsakot, tāda izklaidējoša leģenda, brīžiem gan tāda... pārspīlēta, bet ok. 8/10

Argo, ļoti patika. Ļoti aizraujoši, turklāt ļoti informatīvi. Bens Afleks kā aktieris... nu tā, bet kā režisors labi pastrādājis, imho. Deviņi beni. Oskars? Jā, kāpēc ne.

* Django Unchained: Tarantīno filmas būtu zaibis, priecīgs skatītos kaut visas, bet nu tā asiņu šķīšana... atsit gribēšanu. Astoņi.
* Silver Linings Playbook. Forša filma, man patika. Nevarēju saprast, vai varu asociēt sevi ar kādu no varoņiem, vai nevaru, bet nu aktieri man patika. Manis pēc, lai tik dod tos oskarus, bet nu life-changing mesidžu neuztvēru. Tāpēc arī tikai astoņi.
* Ted. Sūds, cringe un facepalm. Sen nebiju vienā filmā tik ļoti vīlies, situāciju mazliet glāba iespēja pamielot acis un ausis ar ukraiņu skaistuli (ļoti patīk viņas balss), bet tas arī viss. Pieci par ieguldīto darbu.

Preambula. Īpaši svarīgais Vislatvijas Cibas Personības Tests ir mani pievīlis un nav man atsūtījis rezultātus (un citi pa tam lāgam ir paguvuši sazin cik jaunus testus izpildīt un uzreiz saņemt rezultātus), tāpēc man ir stress un es gandrīz gandrīz nebūtu uzzinājis atbildi uz svarīgo jautājumu "kas es esmu". Bet. Tā vietā es izlasīju kādu no padziļinātajiem horoskopiem (kaut kur te cibā mētājās links, goda vārds, neatceros, kurš to bija ielicis) un esmu aizpildījis šo trūkstošo nišu ar trūkstošo informāciju. Piemēram, es noskaidroju, ka es esot virspusīgs cilvēks, un ar šo atziņu es esmu apmierināts. Jo...

Tagad man ir karogs rokās, un es dodos skatīties popsu — pieveikt Oskaram nominēto filmu maratonu. Kā jau katru gadu ap šo laiku. (Var jau būt, ka šī mana tradīcija nesniedzas baigi tālu atpakaļ, līdz gadsimta sākumam pilnīgi noteikti ne, bet man jau tagad patīk to saukt par tradīciju.) Jāteic, līdz nomināciju paziņošanai biju redzējis tikai dažas no sarakstā iekļautajām filmām, un līdz galam noskatījies vēl dažāk mazāk — attiecībā uz "The Tree of Life" man vēl jāsaņemas tikt tālāk par pirmajām divdesmit minūtēm. No citām nominētajām filmām esmu redzējis vēl arī "Drive" (šamiem viena nominācija par labāko skaņas montāžu (tiešām to nomināciju tā sauc latviešu valodā?)) un "Rise of the Planet of the Apes" (nominācija par labākajiem vizuālajiem efektiem (man nav milzu pārliecības par Vikipēdijā sarakstītajiem nomināciju formulējumiem, bet lai jau paliek)). Par abām pēdējām filmām pilnībā piekrītu — abas nominācijas ir pelnītas. "Drive" skaņa (jo īpaši mūzika) tiešām mani pavilka, bet "Pērtiķu planētas sākotnes" vizuālais tiešām bija nereāli reāls. Un arī piekrītu, ka neko mežonīgi daudz vairāk (citās nominācijās) tām filmām nebija ko darīt, lai gan vienubrīd pat satraucos, ka internetos manu, ka "Drive" kļūst par kulta filma, bet es tur neko tik ūber krutu nesaskatu. Whatever, piedodiet, pofig, piedodiet, lai jau.

Bet. Šodien noskatījos "Midnight in Paris". Mmm, ņam, ņam, garšīga filma. Man ļoti patika. Vudijs Alens ir foršs džeks. Tāda forša filma par rakstnieka sapni. Kur nu vēl burtiskāk. Man ļoti patika (vai! to es laikam jau teicu). Un vēl romantiska komēdija. Tieši man uz kārā zoba. :D Dažās citās filmās Vudijs Alens pats arī tēlo, bet šajā filmā jau no paša sākuma mani nepameta sajūta, ka galvenais varonis (Ovena Vilsona personā) runā tieši Vudija Alena stilā. Savukārt izskata ziņā šis te galvenais varonis man ļoti atgādināja kādu V-pils muzeja darbinieku Dzintaru. :) Bet filmā ir vēl daudzi forši aktieri (piem., Marijona Kotijāra! Un kas to būtu domājis, ka tur arī Karla Bruni! Un citi!) un vēl foršāki tēli un vēl foršākā pilsētā. Ne mirkli nešauboties, filmai dodu 9 ovenus.

"Motociklistu dienasgrāmatas" beigu aina mazliet atgādināja "Kasablankas" beigu ainu, nu, filmas beigas ar varoņa aizlidošanu un "beginning of a beautiful friendship".

Tagad esmu gatavs apbraukt+apiet Dienvidameriku un taisīt revolūciju, bet vispirms izgulēšos. Man patika: 8.

Vispār taisījos šim vakaram sameklēt kaut kādu vienkāršu širpotreba filmu, kas ietilptu kādā vienkāršā žanrā kā romantiska komēdija, bet neko tādu nevarēju atrast, lai gan reizēm liekas, ka viss ir kategorizējams zem nosaukuma romantiska komēdija vai bojeviks.

"Invictus" bija viena no retajām filmām, kas izraisīja manī vilšanos. Biju gaidījis ko vairāk, kā vēstures lappuse tā varēja izvērsties interesanta, bet kāds to sižetu pārāk samuhļījis. Septiņi klinti.

(HERE BE kinda SPOILERS.)
"Kynodontas". Latviski tas laikam būtu "Suņa Acu zobs".
Grieķu filma. Nominēta Oskaram "ārzemju filmu" kategorijā. Kaut kas tajā filmā ir. Tikai nevaru saprast kas. Pēc pirmajām 15 minūtēm man sāka nākt nepārvarams miegs (man reti tā gadās, it sevišķi, ja vēl ir tikai ap pusnakti), nu tāds miegs, ka gandrīz nokritu no krēsla, bet veiksmīgi izdevās neaizmigt un sekot līdzi erotiskajiem piedzīvojumiem, turpinu skatīties.
Kā jau minēju, kaut kas tajā filmā ir. Seksualitāte. Atsauces uz neseno gadījumu ar atklājumu par "austriešu briesmoni" Jozefu Friclu?
Tā varētu būt absurda komēdija, ja spriestu pēc treilera, kas pat bija uzjautrinošs, bet izstieptā variantā smiekli nenāk (var tikai iekšķīgi pasmīnēt par ironiju).
Vai tā filma ir pilna ar simboliem un metaforām? Vai tā jāuztver kā grotesks pārspīlējums par mūsu/jūsu sabiedrību? Sliecos uz pēdējo.

Šim galdiņam vairs neliet/vēl ieliet (vajadzīgo pasvītrot).

Tagad es saņemšos pēdējai pusstundai.

Atsaucoties uz pēdējo lasīto Č.P. grāmatu par neredzamajiem briesmoņiem...
Dod man drosmi.
Zibsnis.
Dod man ieinteresētību.
Zibsnis.

Upd. dažas min vēlāk. Nu bāc, надо же! Biju nopauzējis filmu tieši pirms ainas ar lielisku, pat ģeniālu Sinatras dziesmas "Fly Me To The Moon" sinhrono tulkojumu galvenā varoņa izpildījumā. Smieklu šalts auditorijā.

10 Oskaram nominētās noskatījos, mans favorīts — "The King's Speech".

Gribēju noskatīties "Biutiful", bet interneta veikalos pieejamas briesmīgas kvalitātes versijas un subtitrus vispār neatradu, līdz ar to atmetu skatīšanos un piezīmēšu, ka visus Oskaram nominētos aktierus galvenajās lomās neesmu redzējis, bet no tiem, ko esmu — mans favorīts ir Kolins Fērts no "The King's Speech".

Tagad skatīšos "The Town" ar Džeremiju Reneru (viņš arī galvenais sapieris no aiz/pērnā "The Hurt Locker"), lai izdomātu viedokli par otrā plāna aktieru nominācijām.

UPD. 2,5 h vēlāk. Domāju, ka Kristiāns Beils no "The Fighter" tiks pie Oskara.

Hronoloģiski, man vajadzētu pastāstīt par "Īsteno drošsirdību" ("True Grit"), kura man patika. Tomēr... es... pastāstīšu par "Karaļa runu" ("The King's Speech") vispirms. Kā teica arhibīskaps (HERE BE SPOILERS), "I am speechless" ("Esmu bez vārdiem"). Dziļi aizkustināja.

Viens no maniem kritērijiem, vērtējot redzētās filmas — vai es filmas gaitā sāku aizdomāties par to, kā tas ir uzņemts. Šo filmu skatoties, es biju tik ļoti iedziļinājies stāstā, ka neko tādu nepamanīju [sevī]. Vienīgi, ieraudzījis Helēnu Bonemu Kārteri, aizdomājos, ka "Cīņas kluba" režisors arī ir nominēts š.g. Oskariem, tikai nespēju atcerēties un nebija laika grimt atmiņās, kurš bija tas režisors — tagad, pēc filmas, arī bez čekošanas Vikipēdijā es atceros, ka "Cīņas kluba" režisors bija Deivids Finčers, kurš šogad nominēts par "Sociālo tīklu".

Deviņi ar pus bērtiji, tik laba tā filma ir. Iedvesmojoša.

P.S. Saite uz titulrunas ierakstu.

"Cīnītājs". Neskatītos, ja nebūtu nominācijas. Kristians Beils ļoti labs savā lomā, Oskaram nominētas arī Eimija Adamsa un Melissa Leo.

Patika, saskatīju sevi savas ģimenes attiecībās. Patika režisora un operatora darbs.

Domāju, ka vismaz 1 Oskaru dabūs (Beils?).

Ou, bļin, arī Semagic mēdz nokārties, pazuda viss ieraksts par "Sociālo tīklu". Šodien vairs nav iekāriena rakstīt no jauna.

Kopsavilkums: pēc pamatotām pārdomām vērtējumu pievilku līdz 8 džesijiem, bet Oskaru vairāk par 1 diez vai tā filma dabūs.

Lai atgūtu līdzsvaru dzīvē, noskatījos 2006. gada "RV" ar Robinu Viljamsu. Dažos vārdos, par ko ir filma: atvaļinājums, road trip, ģimene, Amerikas rietumi, viduvēja komēdija. Filmu biju atradis citas atslēgvārdu kombinācijas dēļ: kemperis, road trip, Route 66, Robins Viljamss. Nebija gluži slikti, jo Viljamss tomēr ir labs aktieris (šis bija viens no filmas labākajiem momentiem), bet nu salkana gan.
6 robīši.

Noskatījos "127 stundas", filmu par džeku, kas iesprūst šaurā bezizejā. Man ļoti patika, kaut gan "patika" varbūt nav īstais vārds (brīžiem miedzu acis gandrīz ciet, lai nebūtu platām acīm jāskatās uz tām šausmām, kas galu galā kļuva par iedvesmojošām šausmām — kas to būtu domājis, ka es kādreiz lietošu šādu vārdu savienojumu?).

Ļoti labi uzņemta filma, ļoti iespaidīgs Džeimsa Franko tēlojums. Ļoti reālistiska (man burtiski bija sajūta, ka esmu turpat iesprostots zem tā akmens, nu ne gluži fiziski, bet domāju, ka sapratāt), ļoti iedvesmojoša — vienā rakstā uztvēru konkrētā "aprakstītā" cilvēka paustu domu, ka "our boulders in our lives are our blessings" (apm. "mūsu dzīvēs esošie akmeņi ir mūsu svētība", bet īsto, paplašināto jēgu var uztvert no filmas).

Filma ir pelnījusi Oskaru kā gada labākā filma (nezinu gan, kā veiksies salīdzinājumā ar citiem favorītiem, ko vēl neesmu redzējis), arī Džeimss Franko ir godam nopelnījis iespēju tikt nominēts, man nebūtu žēl arī iedot viņam to statueti. Oskars par labāko adaptēto scenāriju? Es nez, varbūt — ļoti labi uztaisīts stāsts par 5 dienām, kurās faktiski nenotiek nekāda spraiga darbība. Tāpat atbalstu Oskara iešķiebšanu par montāžu: brīžiem čurāju karstu no tā, cik kruta safilmēts un samontēts.

AR Rahman taisa foršu mūziku, visu cieņu, bet nominēto fona mūziku gandrīz nepamanīju, nevaru spriest. /Raustu plecus./ Tātad secinu, ka tipiska filmu fona mūzika, droši vien laba, zinot AR Rahman.

Oskaram nominēta arī AR Rahman komponēta dziesma "If I Rise", vārdus sarakstījusi Daido un viņa brālis Rollo Ārmstrongs (no Faithless). Forša dziesma, tipiska AR Rahman kvalitāte, lai gan filmā nepamanīju. :)

Kopumā — ļoti laba filma, dodu 9 frankus no 10. Nonākot šādās situācijās, cilvēkam ir iespēja pārdomāt savu dzīvi, izvērtēt to, kas dzīvē ir patiešām svarīgs. Filma ir tik labi uzņemta, ka režisors Danijs Boils dod mums iespēju to izvērtēt, sēžot kinoteātrī vai savās mājās, siltumā un drošībā.

Neiesaku tiem, kam paliek nelabi no asinīm. Un arī tad iesaku saņemties (man pašam arī ir liela pretestība pret asinīm un asiņainiem skatiem), būs to vērts.

P.S. Kad dodaties kaut kur, pastāstiet savējiem — uz kurieni. Un varbūt paņemiet līdzi Šveices nazi.

Tagad mana kārta ir brīnīties par to, kāpēc Marks Rafalo ir nominēts Oskaram par otrā plāna lomu filmā "Bērniem viss kārtībā". Kopumā man viņa atveidotais tēls patika, bet bieži likās, ka kaut kas nedabīgs tur ir.

Patika stāsts, scenārijs — īpatnējs un neparasts uzstādījums, un tomēr tik labi atpazīstamas cilvēciskās attiecības...

Laba aktierspēle, man patika, un manas agrākās domas par Džulianu Mūru ir uzlabojušās.

Atbalstu Anetes Beningas izvirzīšanu Oskaram, lai gan man ir čujs, ka viņa to nevinnēs. Tāpat piekrītu Oskara nominācijai par labāko oriģinālo scenāriju — tiešām interesants un neparasts, lai gan ar saviem "caurumiem". Daudzkārtīgs, lai gan ar tādu kā nepabeigtības sajūtu.

Mans vērtējums: 8 beningas no 10. Laba filma, tiešām iesaku, bet man šķiet, ka nevienu Oskaru nedabūs. Man gan vēl daudzas citas nominētas filmas priekšā, varbūt mans viedoklis vēl mainīsies. :)

Labi, es nu dodos veikt globālo MAS, skatīties Oskaram nomīnētās filmas.

Pēc saraksta izrevidēšanas izrādījās, ka no visa saraksta esmu redzējis tikai pusotru filmu un abas divas ir animācijas filmas. (Kā jums mana matemātika?) "Iluzionistu" Arsenālā redzēju tikai no vidus un patika, bet "3. Rotaļlietu stāstu" ar meitu noskatījāmies kādas reizes trīs, no kurām tikai pirmajā reizē pievērsu uzmanību ekrānā notiekošajam, bet jau no otrās reizes ļāvu meitai ekspluatēt datora kontroles instrumentus, līdz ar to bieži vien skatīšanās laikā filma negaidīti sākās no sākuma, pārleca labu gabalu uz priekšu vai atpakaļ, reizēm viņai izdevās filmu izrubīt pavisam. Ā-nu-bet atgriežoties pie tēmas, es tā īsti neesmu sapratis, kāpēc "Rotaļlietu stāsts 3" ir nominēts Oskaram. Nupat pačekoju, ko es esmu atzīmējis filmu saitos: IMDb — 8 tomiņi, bet movielens.org — 4.0 ("will enjoy") ar daudziem tagiem, kas man patīk šajā filmā, piemēram, "visually appealing". Nu ok, pieņemsim, ka citi tur ir saskatījuši vēl kādas citas kinematogrāfiskas kvalitātes, bet lai šitais būtu Oskara kandidāts?... Stipri, stipri šaubos, sasodīts.

Tomēr noskatījos līdz beigām "Matchstick Men". Mani, protams, uzrunāja sižeta līnija par tēva un meitas attiecībām, bet ļoti interesants bija arī pats krimiķis ar visu intrigu un negaidīto atrisinājumu. Jāatzīst, filmas laikā mēģināju uzminēt atrisinājumu, bet visi minējumi bija garām. Aktierspēle patika, lai gan brīžiem zuda "ticamības moments". Laba filma, astoņi nikolasīši.

Tagad plānoju ķerties pie citas Ridlija Skota filmas, "Blade Runner".

Īsumā par nesen redzētajām filmām:
* I Love You Phillip Morris - Džims Kerijs un Jūens Makgregors ir lieliski savās lomās, bet nu... lai cik tolerants pret homoseksualitāti es nebūtu, šai filmā bija bik par daudz tā visa (pārāk saldi). Svārstoties starp 7 un 8, dodu 7 džimīšus.
* Moon - laba filma! Sems Rokvels - labs, Kevina Speisija balss - ļoti iederīga. Sci-fi, baby. Svārstoties starp 8 un 9, dodu 8 semīšus. Ā, mūzika arī laba.
* Julie & Julia - yum! Es te, protams, atkārtošos savos epitetos, bet Merīla Strīpa ir lieliska šai lomā, agrāk man viņa diez ko nesimpatizēja, bet ar laiku novērtēju. Pārējie arī forši, par spīti tam, ka daži saskata filmā trūkumus un tā. Iedvesmojoši, man patika! 8 strīpiņas, lai gan varētu dot arī vairāk.

Īsumā par šodienu - paldies par ieteikumiem! Dažus pamēģināju, ir labāk.

Točna pilnmēness.
Labi, ka visi tādi radoši rakstoši uzreiz top.
Es šai zīmīgajā (nu jau vakardienas) datumā savu normu arī izpildīju, uzrakstot garu e-pastu.
Visādi citādi uznācis kaut kāds antisociālisms (tb antisociāla esme).
Es pat izvairījos no iešanas uz piemājas veikalu, lai nebūtu jāsocializējas.

Vakar noskatījos 1980. gada "Spītnieka savaldīšanu" ar Adriano Čelentano un Ornellu Muti. Meitene jau daiļa bez gala, un filma raisa sentimentālas atmiņas par tās skatīšanos bērnībā (Padomju Savienībā tak bija mega populāra - man gan skatīšanās laikā radās jautājums, kā tolaik cenzūra risināja jautājumu par zālītes pīpēšanu filmā? Tā tika pieminēta?), tomēr par spīti apburošajai skaistulei, kuras dēļ acis no ekrāna nenovērst, filmai dodu 7 adriānus. Pārāk jau nereāli. Bet forša filma.

Punkts viens. Pukojos par Muzeju nakts "informatīvajiem atbalstītājiem", kas neko daudz neinformē, tikai linko uz www.muzeji.lv, kur pieejami vairāki PDF faili, ne īpaši pārskatāmi. Radio SWH aizraujas ar savas dzimšanas dienas reklamēšanu un vnk linko uz www.muzeji.lv, bet 1188.lv lepojas ar savu interaktīvo karti un... arī linko uz www.muzeji.lv. Labi, labi, kaut kā jau es tiku galā ar to PDF failu, atradu pāris vietas, kur arī meitai varētu būt interesanti. (Tiekamies tur!)

Punkts divi. Mani divi centi par radio revolūciju - ļoti labi, visi no tā ir tikai ieguvēji, jo SWH bija iesūnējis un gan jau arī jaunajiem "separātistiem" būs jauna radoša pieredze, bet klausītājiem būs jauns medijs. Es te nepabeidzu to teikuma daļu par iesūnējušo SWH - šorīt klausos, piem., Paulu Timrotu (un Cieto riekstu raidījumā nejauši nonākušo Ēriku Loku), prieks klausīties. Arī par Normundu Rutuli varu teikt tikai atzinīgus vārdus - man patīk viņa mūzikas izvēle un citas darbības ēterā. Par Busuli neizteikšos, jo pats neesmu nekāds orators, lai citus kritizētu. :) (Visumā jau arī Busulis ēterā ir patīkamas pārmaiņas.) Fredim un UFO arī derētu raidījuma formātu kapitāli revolucionēt.

Ko es vēl gribēju teikt. Vakar ūbersagatavojies gāju uz filmu festivāla pēdējo filmu (noslēdzošo Gomoras seansu), kur zālē bija padsmit cilvēki. Tāds labi sagatavojies laidu tulkojumu kā monstrs, čiloju un vispār bez stresa, tikai beigās uztaisīju muļķīgu kļūdu (kā nu bez tām), par kuru pēc tam, skrienot uz pēdējo vilcienu, biju gatavs dauzīt galvu pret galdu/sienu/stabu/kas nu pa ceļam trāpījās. Filmas beigās pirms titriem ir garš teksta penteris, nu tur vēsturiska atkāpe, fakti, utt. Es to biju sagatavojis uz lapiņas - kad nu filma beidzās, lasu tekstu, pa vidu vēl sekoju, kā teksts tiek rādīts uz ekrāna, nolasu un tad tik pamanu, ka esmu turējis nospiestu klusuma pogu. Vārdusakot, nabaga skatītāji tā arī no vēsturiskās atkāpes neko neuzzināja, ja nelasīja angliski/itāliski.

P.S. Cerības lieku uz Dabas muzeju un Nacionālā vēstures muzeja rotaļlāču izstādi (Ausmas Kantānes kolekciju).

Nu tā, ir pastrādāts, ir nolikts mazulis gulēt (ar cerību, ka hokejisti negūs daudz vārtu, lai kaimiņi pārāk daudz neaurotu), ir pamazām atgūta sevis kompozīcija pēc vakardienas garās un emocionālās darbadienas, un garās tusēšanas pēc tās.

Nestāstīšu tās pārlieku emocionālās peripetijas, kuru dēļ vakardienu var droši pieskaitīt pie vienas no sūdīgākajām dienām šai gadsimtā, nestāstīšu arī sīkumos par pārrakstīšanos (absolūti episks fail, ko varētu pielīdzināt klasiskajam citātam no bash.org), bet nu tā vietā varētu pastāstīt, kā man gāja ar filmas sinhrono tulkošanu. Uzreiz brīdinu, ka šodien nav tik lielas iedvesmas devas kā iepriekšējā reizē, bet nu tulkošanas piedzīvojumi bija gan.

Skaidrs, ka vieglāk filmot( ... tālāk ... )