Labi, ka visi tādi
Es šai zīmīgajā (nu jau vakardienas) datumā savu normu arī izpildīju, uzrakstot garu e-pastu.
Visādi citādi uznācis kaut kāds antisociālisms (tb antisociāla esme).
Es pat izvairījos no iešanas uz piemājas veikalu, lai nebūtu jāsocializējas.
Vakar noskatījos 1980. gada "Spītnieka savaldīšanu" ar Adriano Čelentano un Ornellu Muti. Meitene jau daiļa bez gala, un filma raisa sentimentālas atmiņas par tās skatīšanos bērnībā (Padomju Savienībā tak bija mega populāra - man gan skatīšanās laikā radās jautājums, kā tolaik cenzūra risināja jautājumu par zālītes pīpēšanu filmā? Tā tika pieminēta?), tomēr par spīti apburošajai skaistulei, kuras dēļ acis no ekrāna nenovērst, filmai dodu 7 adriānus. Pārāk jau nereāli. Bet forša filma.