Noskatījos "Meiteni ar pūķa tetovējumu". Ļooti rūpīgi noskatījos, un iesaku aiziet to noskatīties Kino Rīga, rīt plkst. 19.00 un 12.maijā plkst 20.00.

Papildināts 15 min vēlāk. Bļin, tā aizrāvos, ka aizmirsu guļamistabā ieslēgt pečku. Nu nekas, cerams, līdz rītam istaba būs sasilusi.

Pēc goddes ieteikuma noskatījos Shrink (lēna, bet iedvesmojoša filma ar labu aktierspēli, 8 speisiji no 10), tad tāds iedvesmojies uzrakstīju garu, garu vēstuli, bet tagad es spēlēšu kārtis telefonā, līdz tas izkritīs no rokas, man aizmiegot.

Ar prieku ziņoju, ka atklāju sezonu gulēšanai pie atvērta/pavērta loga.

Dārgie interneti!
Iesakiet, lūdzu, filmu.
Poll #17287 Iesakiet labu filmu
Open to: All, results viewable to: All

Pēdējā foršākā, stilīgākā, aizraujošākā filma, ko esmu redzējis

Paldies!

Ķiplokmaizīte un sviestmaizītes parastās ielocītas (ček), kategorijā "muļķības" pašlaik ir variants rakstīt šo ierakstu, kategorijā "filma" šodienas rezultāts ir apmēram 20 min no "Kirikū" (kas ir franču valodā, beidzot atradu subtitrus), plānoju vēlāk saņemties atlikušajai daļai.

Tātad par filmām, lai varētu beidzot pievienot nākamo tagu "365 dienas filmas".

( tālāk lasām komentārus par vairākām filmām )
UPD. Papildināts nākamajā dienā: English Russia ielikuši dažas bildes ar Cara bumbu, spēcīgāko jelkad detonēto kodolieroci, kas lieliski ilustrē pasaules politisko stāvokli Dr. Streindžlava laikā - Cara bumba tika uzspridzināta 1961. gadā, pāris gadus pirms filmas iznākšanas.

Atvēru Semagic tā, it kā gatavotos kaut ko ierakstīt. Gluži tāds plāns man nebija, bet pirksti paši klabina, kamēr es vēl pats pat nezinu, ko rakstīt. Varētu uzrakstīt par sešdesmito gadu, tūkstoš deviņi simti sešdesmito gadu filmām, kuras tā pavisam nejauši esmu sācis skatīties un aizrāvies, bet, lai uzrakstītu kvalitatīvu ierakstu, man būtu jāpavada kāds meditatīvs sagatavošanās brīdis, check yer facts, you know. Krietniem lasītājiem prezentēšu vien to filmu nosaukumus, kuras esmu noskatījies un kuras liek pzrk'am safanoties par šo laikposmu
* A Serious Man (Koenu filma, izlaista 2009. gadā, bet darbība notiek 1967.-aijaijā, starp citu, ļoti grūvīgs treileris),
* Dr. Strangelove (klasiskā Kubrika filma, gadu neatceros) (esmu jau ievērojis, ka esmu sācis pārbaudīt faktus, vēl pats to neapzinoties, skatīt ierakstu iekavās par iepriekšējo filmu),
* An Education (arī pagājušā gada filma, arī darbība notiek sešdesmito gadu Londonā),
* A bout de suffle (1960. gada Godāra filma, ar kuru sākās franču jaunais vilnis, hat tip goes to badlaks par ieteikumu).
Nu, lūk, plašākam ierakstam man šodien nepietiek dukas.

Mēģinot noķert lasītāja uzmanību, ķeros vērsim pie ragiem - cik bieži jūs frendlistē/RSS lentē skipojat manus ierakstus? (Kad būšu pabeidzis rakstīt šo ierakstu, būšu jau nokaunējies par šādu patmīlīgas dabas ievadu.)

Savulaik biju pieķēries un pieturējies pie principa "vismaz vienu ierakstu dienā", tad, protams, uzradās slinkums un ļeņins, tad vispār dzīve sagrozījās tā, ka nebija laika vai intereses, un tā pačibēja apņemšanās. Tagad atkal atcerējos šo apņemšanos, kas faktiski ir man pašam tikai ieguvums - mācīties rakstīt un pieturēties pie solījumiem. Šausmīgi grūti man ar šādiem principiem, tā ir kaut kāda manas dzīves nasta. Tiktāl par nebūtiski būtisko - vēl vajadzētu mācīties rakstīt arī tā, lai citiem ir vērts/jēga/prieks lasīt, galu galā, lai kāds cits, kas neesmu es, var saprast, ko esmu uzrakstījis un gribējis pateikt. Cik bieži jūs frendlistē/RSS lentē skipojat manus ierakstus? Tagad copy+paste iepriekšējo teikumu uz ieraksta sākumu.

Par šo apņemšanos atcerējos vakar, kad noskatījāmies "Precious: Based on the Novel "Push" by Sapphire". Pēc filmas lasot info, pieķēros kādā atsauksmē rakstītajam, ka režisors Lī Deniels esot vēlējies, lai cilvēki uztver šo stāstu ar smaidu (mans interpretējums no interpretējuma). Un gluži neviļus es tā arī skatījos ar iekšēju smaidu, lai gan storijs ir tik drūms, ka ar to varētu visu kinoteātra auditoriju aumaļām saraudināt. Un vajadzētu saraudināt, jo šī ir tēma, par kuru ir jārunā - fiziska, seksuāla un morāla vardarbība pret bērnu. Bet, kā jau teicu, filmai ir tāda gaiša noskaņa, par spīti visam drūmajam tai stāstā. Morāle ir pavisam vienkārša un tai pat laikā ārkārtīgi svarīga: mīliet savus bērnus un sargiet tos no vardarbības.

Kāds tam sakars ar sākumā minēto apņemšanos par vismaz vienu ierakstu dienā? Filmas galvenā varone dodas mācīties uz alternatīvo skolu, kur mācās nelielā grupiņā ar citiem dzīves pabērniem, un viņu skolotāja liek aicina viņus rakstīt dienasgrāmatu katru dienu, reizi dienā viņi to viens otram klases priekšā nolasa. Un vienīgā diena, kad viņai nevedas rakstīšana, ir diena, kad viņa uzzina... [ai, tas būtu spoileris].

Filmu iesaku visiem, kam ir bērni vai kas jebkad ir iedomājušies, ka viņiem būs bērni. Vai filma jums patiks? Nezinu. Man patika. Svārstos starp 8 un 9 acīm no 10. Oskara nominācijas saņēmusi pelnīti, Oskara balva piešķirta pelnīti.

Starp citu, Tarantino filmā par bēdīgi slavenajiem mērgļiem ir arī visādas lingvistiskas izklaides, sākot jau ar neliterāro un nepareizo nosaukumu. Lielisks, piemēram, ir moments, kur Breda Pita varonis mēģina runāt itāļu valodā (viņam sanāk ļoti neveikli); tāpat arī visa epizode krogus pagrabā, kur daži no mērgļiem izliekas par vācu virsniekiem un viens no viņiem gandrīz iekrīt, jo autentiski vācu kareivji no blakus galdiņa noklausās, ka šim esot dīvains vācu akcents.
Bet vienā citā epizodē pie galda sēž vācu propagandas kino zvaigzne (un kareivis parastais vienā personā), kāda francūziete un Jozefs Gēbelss, kuram blakus sēž personīgais tulks (tulce, simpātiska francūziete), kuru šai epizodē iepazīstina ar klātesošajiem, un Tarantīno izmanto diezgan ironisku kinematogrāfisku paņēmienu - vārdusakot, šī francūziete tiek iepazīstināta kā Gēbelsa tulks un nākamajā mirklī uz 2 sekundēm tiek parādīta aina, kur Gēbelss šo tulci, pardon my french, ņem priekšā. Tāda savdabīga ilustrācija par tulka darbu. :)
Ja par citiem iespaidiem par filmu - man ļoti patika austriešu aktieris Kristofs Valcs, kurš tēloja "žīdu mednieku". Lieliska, lieliska aktierspēle!

Man ir dilemma, par ko gandrīz saņēmos izbļaustīties tviterī, tomēr izdomāju, ka man ar tām 140 zīmēm nepietiks, tāpēc saņemiet jūs. Jau pa dienu biju izdomājis sev lielisku vakara izklaides programmu, tikai problēma slēpjas tanī, ka es jau sākotnēji izdomāju divus variantus uzreiz, un vēl līdz šim neesmu izlēmis, kuram pievērsties. Rīta pusē izdomāju, ka gribu noskatīties kādu action filmu, un movielens.org datubāzē piemeklēju dažas filmas pēc atslēgvārda "twist ending". Vārdusakot, sameklēju "Lucky Number Slevin" un "sagatavoju" priekš skatīšanās. Bet otrs lieliskais vakara pavadīšanas veids, ko biju iecerējis - kamēr sieva nav mājās, pārinstalēt viņas datora Ubuntu, kurš tur klusi sēž ar vecu versiju un nefunkcionē bezvadu telpā. Sakiet, kas vēl var būt vēl aizraujošāks, kā pavadīt vakaru ar Ubuntu? :)
Ā, nu jā, kāpēc pieminēju Twitter - sazin kāpēc iedomājos, ka te derētu tagad modīgās Twitter aplikācijas, kaut kādu twi-margrietiņu, kur varētu raustīt ziedlapiņas - filma, ubuntu, filma, ubuntu, filma, ubuntu. Čehu saldinātais alus liek nosliekties par labu filmai.

Upd. gandrīz 2 h vēlāk. Esmu viegli vīlies Morgana Frīmena izpildījumā - esmu viņa talanta cienītājs, bet viņš šķiet pārāk labs šādām ļaundara lomām. Džošs Hartnets gan pārsteidza labā nozīmē, patika. Brūss Villiss savā tipiskā lomā. Lūsija Liu? Nice. Filma kopumā? Dabūju, ko gribēju - action ar negaidītām beigām, bet biju gaidījis ko mazliet vairāk. Viss stāsts pa daļām jau kur dzirdēts, bet tā jau ir ar visām grāmatām, citātiem, filmām. Džeks ar dvieli atgādināja "Stopotāja ceļvedi". Tagad domāju - 7 no 10 hartnetiem varu iedot.

Nu ko, visi izveseļojušies, darbi padarīti, viens kompis kaput, varam atgriezties pie ikdienišķā režīma un pie filmu skatīšanās. Grūti gan gāja saņemties uz trīsstundīgo "Aleksandru", ko bijām jau agrāk redzējuši. No iepriekšējās reizes atceros, ka grūti gāja ar skatīšanos, šajā reizē nebija vieglāk - savas angļu valodas zināšanas nolieku plauktiņā un atzīstos, ka bieži vien nesapratu vai neuztvēru dialogus, pat aizdomājos un atcerējos filmu skatīšanos bērnībā (ar "klasisko aizspiesto degunu" krieviski dublētās filmas), ko lielākoties nesapratu, bet nojautu tik, kuri ir labie un kuri - sliktie. Tas tā, liriska atkāpe.

Tātad Olivera Stouna 2004. gada filma "Aleksandrs", septītā filma grāmatā, NN ieteikums. Biogrāfiska action filma par Maķedonijas Aleksandru, līdz ar to gandrīz automātiski filmai dodu vērtējumu "ieskaitīts", jo par šādiem ievērojamiem un vēsturiski nozīmīgiem cilvēkiem pilnīgi noteikti vajag taisīt vairāk filmas (I need more cowbell!), tā teikt - ar mērķi iebarot skatītājam vēsturi ar karotīti. Tas nekas, ka vēsturnieki strīdas pretī. :)
( ... tālāk ... )

Sērijā "365 Dienas filmas" noskatījāmies sesto filmu - režisora Vernera Hercoga 1972. gada "Agirre, Dieva lāsts" (Aguirre, der Zorn Gottes).

Sākšu no otra gala - iedomājieties "Trīs vīri laivā, neskaitot suni", tikai noņemiet visu humoru (un suni), pievienojiet spāņu konkistadorus, bet Anglijas ainavas vietā iedomājieties Amazones džungļus, utt. vārdusakot, "zirgu zini? galīgi nav līdzīgs". Salīdzināju tikai, lai iegūtu šim ierakstam trāpīgu virsrakstu.

Patiesībā ļoti iespaidīga filma, nevaru atiet jau otro dienu. Viens no trāpīgākajiem rezumējumiem, manuprāt, lasāms pie Roger Ebert: "What Herzog sees in the story, I think, is what he finds in many of his films: Men haunted by a vision of great achievement, who commit the sin of pride by daring to reach for it, and are crushed by an implacable universe."

Tā kā šī filma grāmatā seko pa pēdām "Āfrikas karalienei", gribot negribot sāku salīdzināt, jo paralēles jau viegli savilkt - brauciens ar laivu (vai plostu) pa mežonīgu upi, apkārt džungļi, vienā filma nosacīta un holivudiska cīņa par izdzīvošanu, otrā - reāla cīņa par izdzīvošanu, pateikšu priekšā - bez uzvarētājiem. Pēc "Agirres" noskatīšanās gribas vai nu noņemt kādu zvaigznīti no "Āfrikas karalienes" vērtējuma, vai arī celt augstu "Agirres" vērtējumu.

Par ko runājām ar sievu pēc filmas - par stulbajiem eiropiešiem, kas it kā iekaroja pasauli un ieguva jaunas teritorijas, bet tai pat laikā sabojāja visu, kas mums tagad liekas vērtīgs - senās civilizācijas un to mantojumu.

Katrā ziņā šajā filmā daudzi atradīs kur piedurties - lasu komentārus, ka daudziem atmiņā paliek filmas ievads un beigas. Par beigām runājot, šķiet, Normunds Naumanis grāmatas tapšanas laikā tikai tās noskatījies, jo grāmatā par šo filmu ir sarakstījis kaut kādu grafomānisku savārstījumu ar beigu ainas aprakstu un interpretāciju ne pa tēmu ar Hercoga nozagto kameru, utml. Sajūta tāda, ka filma iekļauta grāmatā tikai tāpēc, ka citi to filmu augstu vērtē, bet pats Naumanis to nav saskatījis.

Ļoti iespaidīgs ir Klauss Kinskis titullomā, un ļoti interesanti palasīt Vikipēdijā par filmas tapšanu. Acīmredzot, Kinskim ir līdzīgi eksplozīvs raksturs kā Agirres tēlam, un režisoram Verneram Hercogam ar viņu ne reizi vien esot bijuši strīdi, kurus V.H. pat speciāli izraisījis, lai Kinskis izplosās un tad tāds mazliet nomierinājies iekļautos lomā tā, kā vēlējies Hercogs, nevis pats Kinskis.

Ko vēl pateikt? Ha, arī no juridiska viedokļa interesanti skatīties, jo Agirre vēlas leģitimizēt savu nodevību un tāpēc uz ātru roku dibina valsti, atdaloties no Spānijas pakļautības. Uz skaitli trīs arī tiek izspēlēts tiesas process ar negaidītu iznākumu.

Filmai dodu 9 klausiņus no 10. Labprāt iedotu arī desmito, bet nu nepacietīgais prāts prasīja, lai mazliet ātrāk norit darbība (apzinos, ka arī visa lēnā darbība labi iekļaujas filmas noskaņā, parādot viņu vienmuļo ceļojumu). (Vērojot krāces, nāca prātā "langweilig" Kesslers Knigge stilā - ja kaut mazliet zināt vācu valodu, stingri iesaku.) :)

Ak jā, arī pašu filmu, protams, iesaku, ja patīk kaut kas tāds kā "Apocalypse Now" - Kopola esot tieši no Agirres iedvesmojies.

Jāuzraksta ātri par "Āfrikas karalieni", it sevišķi par beigām, kur mūsu reakcija bija apmēram vienāda - "pff!" un roku noplātīšanas žests. Tā tātad bija piektā filma no 365 Dienas filmām. Nu, 1951. gada piedzīvojumu filma par I Pasaules kara laika notikumiem Āfrikā. Sava veida road trip river trip. Režisors Džons Hjūstons, galvenajās lomās divas zvaigznes - Hamfrijs Bogarts un Katrīna Hepberna. Dita Rietuma iesaka kā piedzīvojumu žanra pērli, un šur tur internetos lasu, ka tā esot pionieris, ka pēc tam filmas vairs neesot bijušas tādas kā iepriekš, bet tā arī neiebraucu, kas ir tas revolucionārais. Grūti man iet ar šo klasisko filmu vērtības novērtēšanu.

Tā jau filma diezgan ok, aizdomājos, kas tad mūsdienās atbilst šim piedzīvojumu žanram - "Karību jūras pirāti"? "Gredzenu pavēlnieks"? Diez vai.

Antīks treileris.

Filmai dodu 7 bogartiņus, aktierspēle man patika. Patika ieskats "seno laiku" manierēs un attiecībās. Kā filmas beigās piezīmēja mana sieva (un es tagad interpretēju viņas teikto), vācu kuģa kapteinis divos teikumos rezumēja laulības institūtu ar metaforas palīdzību (attention, here be spoilers) "By the authority vested in me by Kaiser William II, I pronounce you man and wife. Proceed with the execution."

365 filmas. 4. filma. Adaptācija. Keidžs. Kaufmans. Keidžs. Kaufmans. Malkovičs. Strīpa. Šizīgi. Scenārijs. Rakstnieks. Dvīņubrāļi. Florida. Strīpa. Rakstniece. Oskars. Mindfuck. Džonze. Purvs. Orhideja. Idejas. Sapņi. Filma filmā. Grāmata grāmatā.

Es saku: 8 strīpiņas no 10. Patika labāk nekā iepriekšējā reizē pirms n gadiem.
Sieva saka: Traka filma.

P.S. Nākamā - 1951. gada "Āfrikas karaliene" ar Hepbernu un Bogartu.

Noskatījāmies trešo filmu no DR un NN saraksta "365 Dienas filmas" - Stenlija Kubrika pēdējo filmu "Eyes Wide Shut" jeb "Acis plati aizvērtas" ar Tomu Krūzu un Nikolu Kidmenu galvenajās lomās. Biju jau kaut kad agrāk šo filmu redzējis, bet tolaik mazāk iedziļinājos un tagad, šķiet, esmu kļuvis pieaugušāks, ir pieejams "materiāls" (tb dzīve), ar ko salīdzināt.

Tiktāl recenzija bija pārdomāta un apdomāta. Mans vērtējums - 8 no 10 krūzītēm, karoč, patika. Sieva bija laimīga, kad tā bija beigusies - "tie lēnie dialogi mani izbesīja".

Tūlīt ekrānā ceturtā filma - Adaptācija.

Tātad otrā filma no tās pašas grāmatas - "Total Recall" jeb "Absolūtā atmiņa", ko iesaka Dita Rietuma - mans rezumējums divos vārdos: asiņains sci-fi.

Šis tas atgādināja "Mr. & Mrs. Smith" (laulātā pāra slepenās spēlītes ar tam sekojošu attiecību "skaidrošanu"), lai gan šo divu filmu hronoloģija, protams, ir otrāda. Šis tas atgādināja Džeimsa Bonda filmas - aģenta bruņošana ar visādiem futūristiskiem gadžetiem. Šis tas atgādināja vēl citas filmas, piemēram, "Matrix".

Vispār jau, kad palasa IMDb trivia sadaļu, tad tur vēl visādas references uz citām filmām, visas neuzskaitīšu. Interesanti, ka "Minority Report" (arī ir grāmatā) esot sākotnēji saukta "Total Recall 2" kā šīs filmas sīkvels. Filmas scenārijs balstīts uz īsstāstu "We Can Remember It for You Wholesale", kura autora Filipa K. Dika kontā vēl citas filmas, kas balstītas uz viņa darbiem - "Blade Runner" (atceros, ka crescendo reiz to ieteica kā labu sci-fi žanra pārstāvi, vai pareizi atceros?), jau pieminētā "Minority Report" un citas.

Kopumā jau interesanta sci-fi žanra filma, vardarbības latiņa gan augstu uzstādīta (tā pati IMDb trivia sadaļa pat informē, ka filma ir pārmontēta, lai tā nebūtu X-rated, bet tāpat asiņaina gana). Lasīju gan kritikas kritiku, ka tā nebūtu sci-fi action filma, ja tur nebūtu pārspīlētas vardarbības, "lipīgu" tekstu un satriecošu specefektu. Mana preference būtu storija plašāka attīstība, nevis skraidīšana+šaušana.

Interesanti paskatīties uz 1990. gada filmas atribūtiem (dators, videotelefoni, sekošanas ierīce, utml.), lika aizdomāties, cik interesanti šādu filmu varētu būt skatīties, kad Marss jau būtu kolonizēts.

Filmu vairāk tā kā iesaku, nekā ne. Trīsreiz gan padomājiet, vai varat skatīties uz asinīm un kropliem cilvēkiem-mutantiem.

7 no 10 švarcenēgerīšiem. (Vispār filmā ir arī Šārona Stouna, ja kas.)

P.S. Tagad pāris dienas pauze, atnāca steidzams tulkojums. Bet pēc tam trešā filma - "Eyes Wides Shut" jeb "Acis plati aizvērtas". Ir gan redzēta, bet vēl viena reize par sliktu nenāks.

Arvienvārdsakot, centīšos ātri un bez liekvārdības, kā arī bez neveiklām teikumu konstrukcijām, kas varētu sastāvēt no dažādu līmeņu saliktiem sakārtotiem un pakārtotiem teikumiem un garām īpašības vārdu un lietvārdu virknēm, pastāstīt par vakar redzēto filmu. :)

Dzimšanas dienā uzdāvināja man Ditas Rietumas un Normunda Naumaņa 2005. gada enciklopēdisko grāmatu "365 Dienas filmas", par ko ļoti nopriecājos un uzreiz ķēros pie "robu aizpildīšanas" - pāršķirstījis šo pagājušā gadsimta ievērojamāko (?) filmu anotāciju kompilāciju, secināju, ka esmu redzējis tik kādus 10-25 % no šīm filmām.

Sākām ar filmu ar nosacīto Nr. 1 (pēc alfabēta) - Absolvents (The Graduate). 1967. gada filma ar jauniņu Dastinu Hofmanu, kā arī Annu Bakroftu un Katarīnu Rosu galvenajās lomās. Nu, Dastins Hofmans zažigajet, manuprāt, izcila aktierspēle, bet nedrīkst nepieminēt arī viņa partneres, kas dažās ainās... hmm, arī zažigajet.

Ai, veselu dienu rakstīju šo ierakstu pa teikumam vai rindkopai, un tā arī neko sakarīgu un konspektīvi skaidru neuzrakstīju.

Vispār gribēju iekomentēt, ka mums kā kaislīgiem melomāniem vienā brīdī filmas laikā virs galvas iemirdzējās iedomājamā spuldzīte - lai gan filmu redzējām pirmo reizi, frāze "Would you like me to seduce you? (...) Is that what you're trying to tell me?" iesita kā ar āmurīti pa celi un radīja nemieru, jo bija skaidrs, ka kādā mūsdienu popdziesmā šī frāze ielikta. Šorīt joprojām nebija miera un sameklēju īstos lirikus. Sk. George Michael - Too Funky.

Filmai dodu 8 no 10 dastiniem hofmaniem.

P.S. Šovakar rindā gaida filma Nr. 2: "Total Recall" ar Arnoldu Švarcenegeru. Interesanti, ka grāmatas sakārtotāji tīši vai netīši ir sajaukuši alfabētu - visas filmas ir pēc alfabēta pēc latviskā nosaukuma, bet, kā gadījies, kā ne, "Absolvents" ir pirms "Absolūtā atmiņa" (kā ir iztulkots "Total Recall" nosaukums). Laikam negribēja, lai filmu mega izlase sāktos ar Švarcenegera filmu. :)

Neviens jau neteica, ka dzīve būs viegla. Vai bez sāpēm. Vai arī, ka darbs būs all fun. Kāpēc es to rakstu? Neviens nav miris (vismaz ne šodien, vismaz ne no man zināmajiem cilvēkiem, tfu, tfu, tfu), neviens nav pamests (oh really?), neviens nav atlaists no darba (diez kā es jūtos, ejot uz darbu slimības lapas laikā?). Ok, pietiks gvelzt aplinkus.

Noskatījos "In Her Shoes". Ja godīgi, biju gaidījis ko sliktāku. Biju gatavs vēl pirms filmas skatīšanās uzrakstīt iznīcinošu recenziju (kas es kaut kāds NN?). Varbūt arī aktierspēle brīžiem - vismaz sākumā, kamēr nebiju iegrimis sižetā - likās neveikla. Varbūt arī scenārijs likās sieviešu spēlītes - mūžīgā attiecību skaidrošana 'n'stuff. Varbūt arī brīžiem likās, ka tas ir uzrakstīts un nospēlēts un norežisēts, kā ar mieru (tfu, kā es tā varēju pārrakstīties, Mister Freid?) kā ar mietu pa pieri - šeit mēs tagad parādām, cik viņas ir līdzīgas, kā no vienas ģimenes. Sapratāt? Drošības pēc - Bum, vēlreiz pa pieri. Šeit mēs tagad parādām, kā cilvēks ir mainījies. Bum! Bet kopumā es tā vērtēju - ja lika man padomāt, kaut vai aizdomāties par pilnīgi kaut ko citu, tad tas miets ir trāpījis.

Izgāju uzpīpēt. Kā vecos labos laikos. Kraukšķīgs sniegs. Manis paša iebraukātas sliedes pagalmā. Apkārt viss kluss, nevienas mašīnas uz ielas, tikai kaut kur tālu tālu kaut kādi neizšķirami Rīgas trokšņi.

Kas bija tāds, ko es vēl gribēju uzrakstīt? Neko tādu dziļi personīgu, nē. Dienasgrāmatai ir tikai divas opcijas - vai nu tu to raksti publiski, vai raksti kladītē pats sev.

Vakar man bija gatava vesela koncepcija. Koncepcija garam ierakstam par tādu vienkāršu muļķību kā iešanu dušā ar brillēm. Es to koncepciju izdomāju dušā; kamēr mazgājos; bez brillēm. Man būtu vesela sērija ar īsiem ierakstiem (nē, nevis daudziem īsiem, bet vienam garam, kur būtu apkopoti daudzi īsi ieraksti), kur katrs būtu par vienu un to pašu, par to, kā es gandrīz gāju dušā ar brillēm. Tur nu es varētu izvērsties. Izvērsties ar dažādiem standartcibojumiem - nu, jūs taču esat ievērojuši, ka cibā puksti mēdz būt pēc kaut kādas šnites. OMGLOLWTF brilles dušā 101, dude. Ai, pofig.

Hehe, atcerējos, kā šodien gandrīz sakūdīju kādu autoru uz rupjību iekļaušanu kādā darbā. Varbūt arī sakūdīju, tad jau redzēs. Sava darba specifikā pārāk neiedziļināšos, ok?

Ziniet ko - šim ierakstam visu laiku fonā vajadzēja skanēt tādai standarta Holivudas filmu mūzikai. Hans Zimmer, ja nemaldos. (Jā, jā, es jau neesmu nocieties, un tūlīt internetā sameklēšu. Ja ne YouTube video, tad vismaz viņa īsto vārdu.) Nepagāja ne pusminūte, kā es atradu IMDb lapu - Hans Zimmer. Bet tas filmu saraksts nepalīdz man izdomāt, kas tā ir par mūziku un kas tā ir par filmu, kuras mūzika man skan galvā, kā es šo rakstu. Saderam, tas nemaz nav Hans Zimmer, kas man skan galvā. (Es atgriežos pie meklēšanas. Vikipēdija mani izglābs.)

Lai gan pa tām pāris minūtēm, ko es pavadīju, pētot palielo kategoriju Film score composers, man likās, ka nemūžam to neatradīšu, tomēr čujs puhs un ņoņa :) es gribēju teikt - čujs, ņuhs un poņa man pateica priekšā, ka jākliko uz saites, kur norādīts necilais vārds un uzvārds Thomas Newman. Un tā mūzika, kas man skan galvā, ir no filmas ar latvieša mēlei neizrunājamo nosaukumu The Shawshank Redemption. Šeit ievietojiet kādu pusstundas pauzi, kamēr es skatos YouTube filmiņas ar fragmentiem no filmas. [Piezīme, kamēr skatos dažādus video: Nu, protams, ka es neatradīšu to konkrēto mūzikas gabalu, kas man skanēja galvā. Un ap šo brīdi es jau esmu aizmirsis, pēc kā man bija jāklausās.]

Atkal esmu neglābjami sapiņķerējis kārtējo ierakstu.

Pārgāju uz citu taktiku. Amazon.com ir pieejami fragmenti. Trešais gabals, "New Fish", ir diezgan tuvu. Septītais gabals, "Brooks Was Here", ir vēl tuvāk. Piecpadsmitais gabals, kuru tikpat labi varēja nodēvēt "Apčī", bet kuru patiesībā nosaukuši "Zihuatanejo", arī satur šo tēmu. Deviņpadsmitais, "Compass and Guns", arī.
Lieki ieslīgu detaļās. Un notriecu savu dārgo gulēšanas laiku. Ar labu!

Esmu dusmīgs, jo uzrakstīju baigo ierakstu par Doniju Darko, ko šodien noskatījos, un pazaudēju visu rakstīto, jo aiztaisīju nepareizo brauzera logu. Dzīves sīkumi.

Īsumā: Kā mīnuss man likās tas, ka tā filma brīžiem likās tāda mazliet bērnišķīga, uz pusaudžiem orientēta, bet tikai brīžiem. Sižets interesants, mūzika ok, aktieri forši. Vizuāli ļoti interesanta filma.

Vienas citātas:

Roberta Sparrow: Every living creature on this earth dies alone.

Vēl vienas citātas, kas man likās smieklīgi izpildīts, iekopēts bez intonācijām tas nav ne tuvu filmas performancei, bet nu, lūk:

Gretchen: My mom had to get a restraining order against my step dad. He has emotional problems.
Donnie: Oh, I have those too. What kind does your step dad have?
Gretchen: He stabbed my mom four times in the chest.
Donnie: Oh.

Ai, nu, ja jau esmu ticis tik tālu, tad jāiekopē arī pēdējais citāts, kas pazuda šī ieraksta iepriekšējā reizē:

Gretchen: You're weird.
Donnie: Sorry.
Gretchen: No, that was a compliment.

Un vēl tajā pazudušajā ierakstā es kaut ko rakstīju par to, ka vajadzētu piespiesties uzrakstīt viedokli par redzēto, lai audzinātu raksturu, kaut arī lielākoties tas vienalga būtu svešu viedokļu atražojums. Tomēr nevaru atturēties, neatkārtojot uzbraucienu pazudušajā ierakstā - psihoterapeites tēls man nelikās pārliecinošs.

Man patīk filmas un grāmatas, kas liek padomāt. Tas nekas, ka mans līmenis ir tālu, piemēram, no Stīvena Hokinga padomāšanas. Ir cerība, ka, turpinot šādi padomāt, dzīve ies uz augšu. ;)

Nosauciet mani par pseidokritiķi un, atsaucoties uz x_f, jūs riskēsiet norauties. :D

P.S. Hmm, laikam nepagāja ne čiki briki, kā esmu atjaunojis plus mīnus visu pazaudēto.

ne + inspirēt = neinspirēt = nein + spirēt = nein, spiren Sie hier nicht!

Es te sēdu mājās, vēl aizvien guļu kā mazs bērns (tobiš, daaaudz).

Izsmējos par omdsnapshots jautājumu formulējumiem:

6. Vai arī Jūs domājat, ka Lacalut zobu pasta ir „labākais, ko zobārsts Jums var ieteikt”?
jā
nē
7. Kāpēc Jūs tā domājat? (skat 6. jautājumā sniegto atbildi)
es tā nedomāju
tā stiprina Jūsu smaganas un aizsargā no gingivīta (smaganu saslimšana)
tā aptur smaganu asiņošanu
tā novērš periodontozi (zobu balstaudu (cieto un mīksto) bojājums)
retāk būs jāapmeklē zobārsts

Nekādi nevarēju saprast, kā es varētu savienot "nē" uz 6. jautājumu un "es tā nedomāju" uz 7.-to. Tad mazliet piepūlēju savas sazāļotās un miegainās smadzeņu šūniņas un kaut kādu loģiku man tur izdevās izvilināt.

Izlasīju visu diskusiju pie laacza par "feed" latviskošanu. Man patika "ziņukritums", ja vien tas būtu īsāks...

Saņēmu zvanu no internetveikala, kur biju pasūtījis suluspiedi (tūlīt sākšu maksimāli veselīgu dzīvesveidu! Ka tik pašam nenoriebjas vēl pirms sākuma.) Biju mazliet izbrīnīts un sarunu biedram vairākas reizes vajadzēja šo to atkārtot vairākkārt. Značit, man ir vēl kādu dienu jāatpūšas. :)

Ir ienākusies vakardien skatīties sāktās filmas otrā daļa, tātad filmu diena šodien turpinās.

Cita starpā, atgādiniet pzrkam, lai viņš pārstāj likt tos apnicīgi daudzos linkus savos postos!

Bet nu tagad cibīši, iesakait, kuru filmu?

Poll #8321 filmu izvēle
Open to: All, results viewable to: All

Kuru filmu pzrkam vajadzētu noskatīties?

Cits variants?

1) Nogulēju kkādas 14-15 h un gribas gulēt vēl.

2) Pēc šulca mājiena pamēģināju jaunāko (neoficiālo!) Operas versiju. Nu bitīt mātīt, jau otro dienu sērfoju gaismas ātrumā. (Svarīga atruna: skat. pirmo punktu, kopējais eksperimentu ilgums nav diez ko liels). Tomēr apsvēru domu atkal lietot Operu kā primāro brauseri.

3) Sāku skatīties Sideways. Apmēram 52. minūtē mani ķēra drūma atklāsme, ka manā rīcībā ir tikai filmas 1. disks, un tik drīz arī neuzzināšu, kas tur tālāk notiks. Vot, neraža.