Un vai tas ir cibas beigu sākums?
Nu, tie komenti atkal? Un slavenais refresh gļuks? Nu, lab'-lab'*, tas viss ir fuflo.

Nav ko bremzēt. Dzīve ir jābauda, nevis jāžēlojas par sīkumiem.

Ir jātic sev, jāmīl sevi un tuvākos, draugus. Arī es pats mācos uzlekt augstāk par savu pakaļu. Jo es zinu, ka es to varu.

Būtiska piebilde: Tagad sekos liriska atkāpe, nevis tēvišķās pamācības turpinājums.

Un es tagad esmu pārgājis uz taktiku, ka es neklausos bezjēdzīgi visu mūziku pēc kārtas, vienaldzīgi skipodams to, kas atklausīts vai arī par ko es tikai izliekos [sev], ka man tā mūzika ir jāpatur un jāklausās. Es tagad klausos tikai manis izvēlētos gabalus, kas man ir tuvi. In the deathcar, God put a smile upon your face, mmm mmm mmm mmm, change the world, the blower's daughter, absolute beginners, the carnival is over, enjoy the silence, come undone, moon river, utopia. Nu, d'ya recognize any of that shit?

Un kā jums liekas, vai ir jācīnās par sevi? Vai ir pašam jākaļ sava laime?

* Var izrunāt arī kā bla-bla.

Papildinājums pirms vēl es esmu ticis pat līdz publicēšanas pogas - un born slippy vispār ir mana līdzšinējā mūža mūzika. (Te atkal sanāk kaut kas lirisks: "mūža mūzas mūzika".) Pirms desmit gadiem uz kasešu maģa es to klausījos naktīs, un man nebija ne mazākās nojēgas, kas to izpilda un no kurienes tā mūzika, bet pa dienu es biju Nirvanas piekritējs.

Un jā, jūs to nezināt, un es nevienam darbā neesmu teicis, un vispār varētu padomāt, ka tas mani neskar. Bet es tagad zinu, kā tas ir, kad trīs nedēļu laikā tu jau otro reizi dosies atvadīties no kāda no vecvecākiem.

Un tagad es nejauši atkāpos no piektajā rindkopā izklāstītās taktikas, bet kompis random secībā pats izvēlējās vienu dziesmu, kuru es nevaru ignorēt: The Animals - House of the Rising Sun. Vēl šorīt, ejot uz darbu, es to dungoju uz ielas.

Vēl es šodien gribēju jums pastāstīt par deja vu. Man sāk likties, ka tas ir kaut kāds atgādinājums, kaut kāda norāde, kaut kāds mājiens uz patieso lietu stāvokli. Bet es to nevaru saprast. Līdz minūtei precīzi trīs dienas pirms es saņēmu ziņu par vectētiņu, es pamodos no sapņa, kas bija ļoti dīvaina priekšnojauta. Nu to nekādi nevar pastāstīt, un nez, vai vispār vajag.

Ja atgriežamies pie mūzikas, viens no mūsdienu mūzikas atklājumiem, ko esmu uz ilgu laiku ierakstījis savā "personīgajā lietā", ir Keane, un, ja pavisam konkrēti, Everybody's Changing.

Vot, es tikko, rakstīšanas starplaikā, nejauši aizsērfojos pa cibu un es pat nebiju paspējis nekur tālu tikt, tikai vienu žurnālu apskatīju, tikai vienu linku piespiedu, un man atkal uzmetās kaut kāds neliels deja vu. Tā man ir apsēstība. Un jūs noteikti tam neticēsiet, racionālie matemātiķi, ja?

P.S. Paldies, ja izlasījāt līdz galam. Šai rindkopai vajadzēja būt pašās beigās, bet tas nebūtu saskaņā ar nākamo rindkopu. (Like you care.)

Un, kā šodienas filmā teica Denijs, "Derek says it's always good to end a paper with a quote. He says someone else has already said it best. So if you can't top it, steal from them and go out strong. So I picked a guy I thought you'd like."

Words like violence
Break the silence
Come crashing in
Into my little world
Painful to me
Pierce right through me
Can’t you understand
Oh my little girl

Noskatījos American History X. Tā rezultātā nosolījos vairāk laika pavadīt ar savu jaunāko brāli un piezvanīju vecākiem.

Ar filmas kvalitāti esmu apmierināts, pamācoša atbilstoši politkorektuma standartiem. Tātad jāskatās kritiski uz apkārt notiekošajiem procesiem, nedrīkst atļauties nedomāt par tev tuvajiem.

Par filmām es spriežu tā - ja filmas laikā esmu iedziļinājies sižetā un filmas notikumos, tad filma ir laba. Ja filmas laikā es sāku domāt par to, kā šis kadrs uzņemts un kāpēc tas statists stāv tik kreisā vietā, tad filmas līmenis ir acīmredzami zemāks. Šajā filmā es pētīju arī statistus un rakursus, tomēr brīžiem biju ļoti tajā iedziļinājies "pēc būtības". Dodu filmai 8 pzrkus vai arī B+ (memorable).

Fragmentā, kur bija neonacistu tusiņš, es aizdomājos, ka Edvarda Nortona tēls šajā filmā tāpat kā iekš Fight Club vada underground armiju, pats to īsti neapzinādamies un nevēlēdamies.

Ā, un Denija lomas atveidotājs, Edward Furlong, izskatās pēc meitenes. Un visa filma, gribi to vai negribi, likās tāda gejiska.

Godīgi sakot, filma mani satrieca. Bija laba, lika padomāt un tad vēl padomāt. Jāpadomā vēl.

Upd. 11.25 no rīta. Nu jā, negribas tā vienkārši zaudēt to visu lielisko, kas ir bijis. Būs jāpacīnās, lai to atgūtu.

Starp paaugstinātu asinspiedienu un sirdsēstiem pastāv kaut kāda korelācija.

Tas arī īsumā viss.


Esmu slims (bet ne tik ļoti, lai būtu iemesls neiet uz darbu vai saukt ciemos kādu, kas mani pažēlotu un apčubinātu), un droši vien ierubīšu (ierubināšu?) kādu filmu fonam un iešu gulēt.

Varianti:
American History X
City Of God
Eternal Sunshine Of The Spotless Mind
Sideways

Hmm, ok, būs Džims Kerijs.


Starp citu, tētim dzimšanas dienā uzdāvināju mēnesi vecu kaķēnu. Nu, tāds maziņš, pūkains, pilnīgi melns čibriks, kurš daudz un skaļi pīkst. Ar milzīgām acīm kā pogām. Dzimis lidostā.

Upd. 23.00 - 1:0:2:1, plus arī paša izvēle, palieku pie Kerija. :)

War of the Worlds reāli smird. No scenārija tur ne sūda nav, viss balstās tikai uz amerikāņu fetišu pret frāzēm "stay back", "keep moving", kā arī armijas, Amerikas un [amerikāņiem zudušās] ģimenes kultu, utt. Un vēl pamanās par Eiropu ironizēt (šeit es mazliet sevi cenzēju).

Vienīgais, kas man patika, bija skaņu efekti.

Braucot mājup, kaut kā aizdomājos par Simpsonu skatīšanos bez tulkojuma. Lai gan tulkots bij labi un Skrastiņš arī labu darbu padarījis, to lasot, tomēr vismaz vienu sēriju es uztvēru krietni citādāk, skatoties oriģinālvalodā. Intonācijas un aktiera balss īpatnības bija pazudušas...

Turklāt nebiju pamanījis vārdu spēli, kas diezgan bieži atkārtojas - kur Homērs strupi apsauc Bārtu, tas izklausās pēc "bark" gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Afigeju no tādiem elegantiem jociņiem.

Klipiņš tāds ļōōōti! Kā sacīt jāsaka, must-see!
"īsmetrāžas filma-klips" (esot 55 MB flash, nepārbaudīju, man gāja gandrīz bez aizķeršanās)

Atradu pie markiza, kurš to "nozadzis" pie rupuča.

Upd. 05.09.2006., gandrīz gadu vēlāk: Filmu sauc "Spin", tā ir ražota neatkarīgā filmu kompānijā Double Edge Films, kas bāzēta Denverā, Kolorādo. Video iekš YouTube.

The horror... the horror

There are two of you: one that loves, one that kills.

/iz Apocalypse Now

Diezgan interesanta filma, estētiski ļoti patīkama, bet grūti saprotama.


Starp citu, mazliet horrors bija, kad papētīju, cik daudz Google Desktop Search saglabā manu browsēšanas vēsturi. Turklāt jaunākā versija ir pavisam šausminoša. Pati izdomā, kādas ziņas es lasīšu.

Domāju, ka ir jāuztaisa kaut kāds ēdamais (tā es te tikai ar Talsu rituli un mazsālītiem gurķīšiem niekojos) un jānoskatās filma. Draugi ne répondent pas uz maniem izmisīgajiem zvaniem; esmu mazliet uzkopis māju tā, ka mazliet prieks; ko citu darīt?

Vakar uzzināju, ka mans bērnības draugs, ar kuru kaut kādu neizprotamu iemeslu dēļ nekomunicēju jau vairākus gadus, sirgst ar tādām pašām kaitēm. Varbūt es patiesībā esmu noķēris kādu modes slimību? Jāteic, kā ir - ātri jāatbrīvojas no tās, pirms kļūstu par vienu no melnās masas. (Tas bija joks.)

Hmm, ar "melno masu" var saprast arī "melnzemi", tātad trūdzemi, miršanu, sadalīšanos, blablabla. Nē, laikam īstais vārds īstā frāze īstais izteiciens būtu "pelēkā masa".

Kārtojot māju, pārvietoju tumbas uz galda. Skaņas ieguvums ir labs, vadu mudžekļa ieguvums nav labs. Toties, kad gribēšu skatīties filmu, visa instalācija atkal būs jāpārvieto, (te ievieto kādu mēreni neitrālu lamuvārdu, izsaucienu, vatevā).

Diez, cik labi no "spoileru nelasīšanas viedokļa" ir neklausīties filmas skaņu celiņu pirms filmas noskatīšanās, it sevišķi, ja skaņu celiņš ietver tekstus no filmas?

Upd. pusstundu vēlāk. Lai dzīvo Ciba! Atliek tik mazliet papukstēt Cibā, kad pēc brīža zvana draugi un piesakās uz ēšanu un filmu. Hehe.

Mazliet padomāju, atcerējos, ka pirms dažiem mēnešiem skatījos vienu no tādām filmām, kurai nesen tapis rimeiks. Tagad nevaru izdomāt, vai es skatījos 1960.-tajos uzņemto filmu vai to jaunu. Kā arī neatceros, kā to filmu sauc. Bija kaut kas par Romu vai Itāliju. Laikam nebija nekas izcils.

Vēl mazliet padomāju un atcerējos: The Italian Job. Re! Arī Yahoo Movies mākslīgais intelekts domā, ka man tā filma nepatiktu:

Based on your 79 ratings, we predict:
You might not like this movie

Ā nē. I wos 'rong. Par jauno filmu viņi domā, ka "You'll probably like this movie". Figu!

Bet vienalga neatceros, kuru filmu es skatījos. Droši vien veco.

Kā jums liekas, uz kuru filmu pzrk bija aizgājis, pieņemot, ka biļetes pirkšanas brīdī bija pieejamas biļetes uz abām filmām. Došu mājienu - pzrkam tā filma patika.
Poll #7694 filma
Open to: All, results viewable to: All

Uz kuru filmu pzrk bija aizgājis?

* Vai tā nav laba alternatīva pollam?

Gāju ēst, pie sevis prātojot kaut kādas frāzes franču valodā, kas iesēdušās atmiņā no tiem senajiem laikiem, kad to mācījos. Nodomāju, ka vajadzētu aizsūtīt meilu vienam čomam, kurš mēdz čatot ar francūžiem valodas apguves nolūkos - tipa, vai viņš nezina kādu labu i-neta radio, ko es varētu paklausīties. (Meilu vēl neesmu aizsūtījis, bet gan jau.) Toties ēstuvē skanošais radio ar savām reklāmas pauzēm saskaloja man smadzenes - iešu uz ZE Dienu. Paskatījos, ko tādu labu rāda ap puspieciem, kad es tā pieklājīgi būtu ticis prom no darba - "pasauļu karus", kur varētu būt izpirkts, kad es tur būšu aizgājis, un orfevras krastmalu 36, kas ir franču valodā. Varētu padomāt, ka tas seanss ir tā īpaši pielāgots manām vēlmēm, bet nebūsim iedomīgi, pzrka k-gs.

Tā kā mans draugs vēl aizvien ir bez telefona un, hvz, kur viņš pats, taisos iet viens, jo patiesībā kinoteātrī nav nekāda starpība, kas tev sēž blakus. Tomēr kompānijai ir priekšrocība, ka pēc tam var pārspriest iespaidus. Nu lūk, ja kāds vēlas, var piebiedroties. Mani varēs atpazīt pēc strīpaina krekla un zaļas somas. Ak jā, esmu bez brillēm. :D

Я узнал, что у меня
Есть огpомная семья -
И тpопинка, и лесок,
В поле каждый колосок!

Речка, небо голубое -
Это все мое, pодное!
Это Родина моя!
Всех люблю на свете я!

Nopirku sev baigās ūziņas. Tagad mēģinu atcerēties kādu precīzāku citātu iz Jāņu nakts krāsas limuzīna par šo tēmu. Nekas nesanāk. Atmiņā ir tikai daži vizuāli fragmenti, usjo.

Un vēl - pamēģiniet nākamreiz, kad saņemsiet e-pastu ar cibas komentāru, neskatīties uz to, kurš ir komentējis un uz kādu komentāru vai ierakstu tas ir atbildējis, un izlasīt tikai atbildi. Tad atliek štukot un brīnīties, kāpēc viņš/viņa tev to ir atbildējis. Es tā nupat nejauši izdarīju. Ak es.