Paldies jums visiem par atbalstu, kuri nu bija satraukušies. Esmu visu dienu nogulējis un salietojies nomierinošas zāles (no worries, viss notiek atbilstoši receptei), tāpēc esmu apātisks un katram konkrēti atbildēt nevaru un negribu. Arī par apkārt notiekošo vāja interese. Ārste sola, ka arī bērēs es būšot vienaldzīgs. Heh.

Starp paaugstinātu asinspiedienu un sirdsēstiem pastāv kaut kāda korelācija.

Tas arī īsumā viss.


Esmu slims (bet ne tik ļoti, lai būtu iemesls neiet uz darbu vai saukt ciemos kādu, kas mani pažēlotu un apčubinātu), un droši vien ierubīšu (ierubināšu?) kādu filmu fonam un iešu gulēt.

Varianti:
American History X
City Of God
Eternal Sunshine Of The Spotless Mind
Sideways

Hmm, ok, būs Džims Kerijs.


Starp citu, tētim dzimšanas dienā uzdāvināju mēnesi vecu kaķēnu. Nu, tāds maziņš, pūkains, pilnīgi melns čibriks, kurš daudz un skaļi pīkst. Ar milzīgām acīm kā pogām. Dzimis lidostā.

Upd. 23.00 - 1:0:2:1, plus arī paša izvēle, palieku pie Kerija. :)

Ir diezgan debīli, ja gribi aiziet pie ārsta, bet jāpierakstās 2 nedēļas iepriekš. Man jānodarbojas ar pašārstēšanos pa to laiku, vai?

Savukārt Firefox paplašinājuma Forecastfox autori, šķiet, ir no kaut kādas saulainās Kalifornijas, kur ziema nemēdz būt - ja mums sola +2°C naktī no sestdienas uz svētdienu, tad šajā Forecastfox ir lasāms, ka būšot "very cold". Viņi laikam nav nekad bijuši tur, kur ir "very cold".

Kurš vēl vēlas, lai viņam (viņai) piekasos?

Pamodos, tātad esmu dzīvs.
Pusnakti kaut ko murgoju par dzīvokli, kas izzagts tukšs, tikai tagad neatceros, par kuru dzīvokli bija runa.
Pasēdēju pie interneta.
Pavēru muti, lai kaut ko teiktu (nu, tipa, aprunātos ar sevi), izrādās esmu mazliet aizsmacis.
Piezvanīja mamma, lai aicinātu pusdienās. Man bija iespēja pārliecināties, ka es patiešām esmu aizsmacis.
Pamanīju kādā cibā apzīmējumu traukiem.lv. Heh, labs.
Pietiks gvelzt.

Nu labi, labi, pierunājāt. Pastāstīšu jums, kā man šodien gāja. Bija ļoti garlaicīga diena.

Ārā esot vētra, tāpēc nekur doties nebija vēlmes. Biju vien uz veikalu, kur nejauši iztērēju baigi daudz naudas. (Tā patērētāju sabiedrības būšana baigi sit pa kabatu.)

Pa nakti man sāpēja kakls un no rīta es puņķojos un klepoju. Šo to no tā es daru vēl aizvien. Reizēm.

Noskatījos vienu filmu no tās sērijas, par kurām tev liekas, ka tu to esi jau redzējis, tikai nevari saprast vai tiešām esi redzējis, vai tas ir déjà vu*. Šausmīgi vilkās tā filma, tikai pusotru stundu gāja, bet likās kā vismaz divstundīga. Atceros, ka, pirms es to filmu noskatījos, man (pirms kādiem simts gadiem) tika gari un plaši izstāstīts viss, kas tajā filmā notiek. Varbūt arī tāpēc es nevarēju saprast, vai esmu, vai neesmu es to redzējis. "Četrdesmit dienas un četrdesmit naktis" saucās.

Ai, man apnika tik garlaicīgas lietas rakstīt. Ēēmm, ko vēl varētu uzrakstīt? Uīkendu pavadīšu pie jūras, jau noskaidroju, ka autobusu šoferi ir ar mieru bagāžas nodalījumā ievietot velo, noskaidroju un nošokējos arī par cenām. Jei bogu.

Vakar atsākās franču valodas nodarbības, centīšos uz rītdienas nodarbību ierasties laikā. Hehe. Njā, ja ar riteni brauc, tad ir diezgan liela starpība, vai minās ātri, vai lēni, tur var diezgan daudz minūtes ietaupīt. Ar kājām ejot tās minūtes tik ātri netaupās un pieaudzis cilvēks tak bez īpašas vajadzības neskries, lai nezaudētu pašcieņu. (Cik muļķīgi.)
Toties, kad šodien pirmo reizi pēc ilgāka pārtraukuma izgāju no mājas bez divriteņa, viss likās tik lēns, tik lēns. Es jau nemāku lēni pārvietoties. Tāpēc mūždien esmu aizelsies un tāpēc šodien man ir klepus no tādas mīšanās. (Jāsāk rūdīties beidzot.)
Šodien izpētīju dažādas laika prognozes. Iespēja. ka rīt līs, kad braukšu uz franču valodu vai no tās, pastāv, lai gan ne pārāk liela.

Oki doki, laikam jāsāk iet gulēt (heh, cik daudz dažādu izteicienu ir pieejami ar šo "jāsāk darīt", "sācis notikt", "nebeidz rimties" blā blā bā), lai rīt varētu doties uz franču valodu neaizelsies (vakar no rīta, kad biju tikko pieslēdzis riteni uz ielas un griezos, lai dotos, man priekšā gadījās sīciņa tantiņa, kura plati smaidot teica, ka "vienalga nozagšu". Hehe) un neiesvīdis.

Ailīte current music paliek tukšā, jo tiešām neko neklausos (tas man liekas apmēram tāpat kā paziņot, ka es nepīpēju). Viss traucē un viss kaitina.

* A-hā, man ir ļoti ērti, ka man ir šāds tags, no kā es varu nokopēt īpašos franču uzsvarus. (Es, protams, varu censties to izrunāt ar īpašu viltus franču akcentu, bet sarežģīti būtu to publiskot, tāpēc tas notiek tikai domās.)

P.S. Arbulanakti. (Pun intended)

Domāju, ka ir jāuztaisa kaut kāds ēdamais (tā es te tikai ar Talsu rituli un mazsālītiem gurķīšiem niekojos) un jānoskatās filma. Draugi ne répondent pas uz maniem izmisīgajiem zvaniem; esmu mazliet uzkopis māju tā, ka mazliet prieks; ko citu darīt?

Vakar uzzināju, ka mans bērnības draugs, ar kuru kaut kādu neizprotamu iemeslu dēļ nekomunicēju jau vairākus gadus, sirgst ar tādām pašām kaitēm. Varbūt es patiesībā esmu noķēris kādu modes slimību? Jāteic, kā ir - ātri jāatbrīvojas no tās, pirms kļūstu par vienu no melnās masas. (Tas bija joks.)

Hmm, ar "melno masu" var saprast arī "melnzemi", tātad trūdzemi, miršanu, sadalīšanos, blablabla. Nē, laikam īstais vārds īstā frāze īstais izteiciens būtu "pelēkā masa".

Kārtojot māju, pārvietoju tumbas uz galda. Skaņas ieguvums ir labs, vadu mudžekļa ieguvums nav labs. Toties, kad gribēšu skatīties filmu, visa instalācija atkal būs jāpārvieto, (te ievieto kādu mēreni neitrālu lamuvārdu, izsaucienu, vatevā).

Diez, cik labi no "spoileru nelasīšanas viedokļa" ir neklausīties filmas skaņu celiņu pirms filmas noskatīšanās, it sevišķi, ja skaņu celiņš ietver tekstus no filmas?

Upd. pusstundu vēlāk. Lai dzīvo Ciba! Atliek tik mazliet papukstēt Cibā, kad pēc brīža zvana draugi un piesakās uz ēšanu un filmu. Hehe.

Izstaigājis Grīziņkalna mazās ieliņas un parkus, iegrimis pārdomās par to, kā būt, pzrk soļoja mājup. Plāni jau atkal diži un pēc vairāku negatīvas produktivitātes nedēļu perioda, šķiet, pienācis laiks bīdīt lietas.

Diemžēl veselība gan neuzskata, ka man ir "pietiek". (Vai tik kāds no Mērfija likumiem nebija par to, ka - ja tev liekas, ka sliktāk nevar būt, neuztraucies, var gan...) Esmu uzstādījis savu personīgo asinsspiediena rekordu, līdz ar to sapircies zāles un savā nodabā uz ielas palamājies par tiem, kas teica, ka "tas nekas nav". Maukasbērni. Ir gan.

Iešu gulēt.

Peles rullītis čīkst kā vecas eņģes; paziņojums par vīrusa identificēšanu tiek pavadīts ar sivēna kviekšanu (es neko, atvečaju); esmu sevi baigi uztūnējis ar plāksteriem - uzreiz kā bitīte skrienu. Job**as durvis caurvējā dauzās pret stenderi (a moš tā ir mēlīte, kas sitas pret hvz-kā-to-sauc - ja tā, kājas izraušu). Priekšnieki šādā laikā vispār nenāk uz darbu. Man tagad esot iiideāls asinsspiediens, bet tabletītes vēl palietosim. Velns, kā gribas melnu tēju.

Kategorijā "Vārdi, kurus visu līdzšinējo dzīvi esmu lietojis ar nepareizu nozīmi" pierakstu "varžacis".

Biju pie acu ārsta. It kā brilles jānēsā mazāk. Sapilināja kkādus pilienus. Pēc kāda brīža sašokējos, ka ņifiga nevaru salasīt telefonā īsziņu. Vēl tagad nezinu, kas tur rakstīts. Pa ielu gāju tāds samiedzies un nevienu neredzošs. Un, protams, tādos brīžos liekas, ka visur redzi paziņas. Eh, nu bet es izlikos, ka neredzēju.

Tagad sērfoju, weblapu palielinājis kaut kādas n-reizes (4x paspaidot Ctrl-+ iekš Firefox ir ok). Arī tagad rakstu ekstrēmi lieliem burtiem.

Runājiet skaļāk, lūdzu, es neko neredzu.

Dažas minūtes vēlāk. Ko lai tagad dara? Šķiet, iešu gulēt, jo gandrīz visas citas alternatīvas atkrīt.
Nez kāpēc biju iedomājies, ka varēšu palasīt žurnālu. Figu!
Baška sāp arī no n reizes palielinātas weblapas pētīšanas.

Vēl pēc kāda nenosakāma laika. Un ciba tāda piedauzīga izskatās tāda palielināta - lieli vārdi, mazi cilvēciņi (nu, šitie - ). Kas, savukārt, dod kaut kādu mājienu par pasaules iekārtojumu. Slinkums izvērst šo domu uz papīra rakstiski, moš sapratāt. Ja nesapratāt, nav svarīgi.

Kādu brīdi vēlāk Nu jau kaut ko var saprast, arī īsziņu izlasīju, pagrozījis telefonu un pāris reizes veicis pietuvināšanas/attālināšanas darbības. Būšu dzīvotājs. Laikam. Uz kādu laiku.