Ķiplokmaizīte un sviestmaizītes parastās ielocītas (ček), kategorijā "muļķības" pašlaik ir variants rakstīt šo ierakstu, kategorijā "filma" šodienas rezultāts ir apmēram 20 min no "Kirikū" (kas ir franču valodā, beidzot atradu subtitrus), plānoju vēlāk saņemties atlikušajai daļai.

Tātad par filmām, lai varētu beidzot pievienot nākamo tagu "365 dienas filmas".

( tālāk lasām komentārus par vairākām filmām )
UPD. Papildināts nākamajā dienā: English Russia ielikuši dažas bildes ar Cara bumbu, spēcīgāko jelkad detonēto kodolieroci, kas lieliski ilustrē pasaules politisko stāvokli Dr. Streindžlava laikā - Cara bumba tika uzspridzināta 1961. gadā, pāris gadus pirms filmas iznākšanas.

Nu ko, visi izveseļojušies, darbi padarīti, viens kompis kaput, varam atgriezties pie ikdienišķā režīma un pie filmu skatīšanās. Grūti gan gāja saņemties uz trīsstundīgo "Aleksandru", ko bijām jau agrāk redzējuši. No iepriekšējās reizes atceros, ka grūti gāja ar skatīšanos, šajā reizē nebija vieglāk - savas angļu valodas zināšanas nolieku plauktiņā un atzīstos, ka bieži vien nesapratu vai neuztvēru dialogus, pat aizdomājos un atcerējos filmu skatīšanos bērnībā (ar "klasisko aizspiesto degunu" krieviski dublētās filmas), ko lielākoties nesapratu, bet nojautu tik, kuri ir labie un kuri - sliktie. Tas tā, liriska atkāpe.

Tātad Olivera Stouna 2004. gada filma "Aleksandrs", septītā filma grāmatā, NN ieteikums. Biogrāfiska action filma par Maķedonijas Aleksandru, līdz ar to gandrīz automātiski filmai dodu vērtējumu "ieskaitīts", jo par šādiem ievērojamiem un vēsturiski nozīmīgiem cilvēkiem pilnīgi noteikti vajag taisīt vairāk filmas (I need more cowbell!), tā teikt - ar mērķi iebarot skatītājam vēsturi ar karotīti. Tas nekas, ka vēsturnieki strīdas pretī. :)
( ... tālāk ... )

Sērijā "365 Dienas filmas" noskatījāmies sesto filmu - režisora Vernera Hercoga 1972. gada "Agirre, Dieva lāsts" (Aguirre, der Zorn Gottes).

Sākšu no otra gala - iedomājieties "Trīs vīri laivā, neskaitot suni", tikai noņemiet visu humoru (un suni), pievienojiet spāņu konkistadorus, bet Anglijas ainavas vietā iedomājieties Amazones džungļus, utt. vārdusakot, "zirgu zini? galīgi nav līdzīgs". Salīdzināju tikai, lai iegūtu šim ierakstam trāpīgu virsrakstu.

Patiesībā ļoti iespaidīga filma, nevaru atiet jau otro dienu. Viens no trāpīgākajiem rezumējumiem, manuprāt, lasāms pie Roger Ebert: "What Herzog sees in the story, I think, is what he finds in many of his films: Men haunted by a vision of great achievement, who commit the sin of pride by daring to reach for it, and are crushed by an implacable universe."

Tā kā šī filma grāmatā seko pa pēdām "Āfrikas karalienei", gribot negribot sāku salīdzināt, jo paralēles jau viegli savilkt - brauciens ar laivu (vai plostu) pa mežonīgu upi, apkārt džungļi, vienā filma nosacīta un holivudiska cīņa par izdzīvošanu, otrā - reāla cīņa par izdzīvošanu, pateikšu priekšā - bez uzvarētājiem. Pēc "Agirres" noskatīšanās gribas vai nu noņemt kādu zvaigznīti no "Āfrikas karalienes" vērtējuma, vai arī celt augstu "Agirres" vērtējumu.

Par ko runājām ar sievu pēc filmas - par stulbajiem eiropiešiem, kas it kā iekaroja pasauli un ieguva jaunas teritorijas, bet tai pat laikā sabojāja visu, kas mums tagad liekas vērtīgs - senās civilizācijas un to mantojumu.

Katrā ziņā šajā filmā daudzi atradīs kur piedurties - lasu komentārus, ka daudziem atmiņā paliek filmas ievads un beigas. Par beigām runājot, šķiet, Normunds Naumanis grāmatas tapšanas laikā tikai tās noskatījies, jo grāmatā par šo filmu ir sarakstījis kaut kādu grafomānisku savārstījumu ar beigu ainas aprakstu un interpretāciju ne pa tēmu ar Hercoga nozagto kameru, utml. Sajūta tāda, ka filma iekļauta grāmatā tikai tāpēc, ka citi to filmu augstu vērtē, bet pats Naumanis to nav saskatījis.

Ļoti iespaidīgs ir Klauss Kinskis titullomā, un ļoti interesanti palasīt Vikipēdijā par filmas tapšanu. Acīmredzot, Kinskim ir līdzīgi eksplozīvs raksturs kā Agirres tēlam, un režisoram Verneram Hercogam ar viņu ne reizi vien esot bijuši strīdi, kurus V.H. pat speciāli izraisījis, lai Kinskis izplosās un tad tāds mazliet nomierinājies iekļautos lomā tā, kā vēlējies Hercogs, nevis pats Kinskis.

Ko vēl pateikt? Ha, arī no juridiska viedokļa interesanti skatīties, jo Agirre vēlas leģitimizēt savu nodevību un tāpēc uz ātru roku dibina valsti, atdaloties no Spānijas pakļautības. Uz skaitli trīs arī tiek izspēlēts tiesas process ar negaidītu iznākumu.

Filmai dodu 9 klausiņus no 10. Labprāt iedotu arī desmito, bet nu nepacietīgais prāts prasīja, lai mazliet ātrāk norit darbība (apzinos, ka arī visa lēnā darbība labi iekļaujas filmas noskaņā, parādot viņu vienmuļo ceļojumu). (Vērojot krāces, nāca prātā "langweilig" Kesslers Knigge stilā - ja kaut mazliet zināt vācu valodu, stingri iesaku.) :)

Ak jā, arī pašu filmu, protams, iesaku, ja patīk kaut kas tāds kā "Apocalypse Now" - Kopola esot tieši no Agirres iedvesmojies.

Jāuzraksta ātri par "Āfrikas karalieni", it sevišķi par beigām, kur mūsu reakcija bija apmēram vienāda - "pff!" un roku noplātīšanas žests. Tā tātad bija piektā filma no 365 Dienas filmām. Nu, 1951. gada piedzīvojumu filma par I Pasaules kara laika notikumiem Āfrikā. Sava veida road trip river trip. Režisors Džons Hjūstons, galvenajās lomās divas zvaigznes - Hamfrijs Bogarts un Katrīna Hepberna. Dita Rietuma iesaka kā piedzīvojumu žanra pērli, un šur tur internetos lasu, ka tā esot pionieris, ka pēc tam filmas vairs neesot bijušas tādas kā iepriekš, bet tā arī neiebraucu, kas ir tas revolucionārais. Grūti man iet ar šo klasisko filmu vērtības novērtēšanu.

Tā jau filma diezgan ok, aizdomājos, kas tad mūsdienās atbilst šim piedzīvojumu žanram - "Karību jūras pirāti"? "Gredzenu pavēlnieks"? Diez vai.

Antīks treileris.

Filmai dodu 7 bogartiņus, aktierspēle man patika. Patika ieskats "seno laiku" manierēs un attiecībās. Kā filmas beigās piezīmēja mana sieva (un es tagad interpretēju viņas teikto), vācu kuģa kapteinis divos teikumos rezumēja laulības institūtu ar metaforas palīdzību (attention, here be spoilers) "By the authority vested in me by Kaiser William II, I pronounce you man and wife. Proceed with the execution."

365 filmas. 4. filma. Adaptācija. Keidžs. Kaufmans. Keidžs. Kaufmans. Malkovičs. Strīpa. Šizīgi. Scenārijs. Rakstnieks. Dvīņubrāļi. Florida. Strīpa. Rakstniece. Oskars. Mindfuck. Džonze. Purvs. Orhideja. Idejas. Sapņi. Filma filmā. Grāmata grāmatā.

Es saku: 8 strīpiņas no 10. Patika labāk nekā iepriekšējā reizē pirms n gadiem.
Sieva saka: Traka filma.

P.S. Nākamā - 1951. gada "Āfrikas karaliene" ar Hepbernu un Bogartu.

Noskatījāmies trešo filmu no DR un NN saraksta "365 Dienas filmas" - Stenlija Kubrika pēdējo filmu "Eyes Wide Shut" jeb "Acis plati aizvērtas" ar Tomu Krūzu un Nikolu Kidmenu galvenajās lomās. Biju jau kaut kad agrāk šo filmu redzējis, bet tolaik mazāk iedziļinājos un tagad, šķiet, esmu kļuvis pieaugušāks, ir pieejams "materiāls" (tb dzīve), ar ko salīdzināt.

Tiktāl recenzija bija pārdomāta un apdomāta. Mans vērtējums - 8 no 10 krūzītēm, karoč, patika. Sieva bija laimīga, kad tā bija beigusies - "tie lēnie dialogi mani izbesīja".

Tūlīt ekrānā ceturtā filma - Adaptācija.

Tātad otrā filma no tās pašas grāmatas - "Total Recall" jeb "Absolūtā atmiņa", ko iesaka Dita Rietuma - mans rezumējums divos vārdos: asiņains sci-fi.

Šis tas atgādināja "Mr. & Mrs. Smith" (laulātā pāra slepenās spēlītes ar tam sekojošu attiecību "skaidrošanu"), lai gan šo divu filmu hronoloģija, protams, ir otrāda. Šis tas atgādināja Džeimsa Bonda filmas - aģenta bruņošana ar visādiem futūristiskiem gadžetiem. Šis tas atgādināja vēl citas filmas, piemēram, "Matrix".

Vispār jau, kad palasa IMDb trivia sadaļu, tad tur vēl visādas references uz citām filmām, visas neuzskaitīšu. Interesanti, ka "Minority Report" (arī ir grāmatā) esot sākotnēji saukta "Total Recall 2" kā šīs filmas sīkvels. Filmas scenārijs balstīts uz īsstāstu "We Can Remember It for You Wholesale", kura autora Filipa K. Dika kontā vēl citas filmas, kas balstītas uz viņa darbiem - "Blade Runner" (atceros, ka crescendo reiz to ieteica kā labu sci-fi žanra pārstāvi, vai pareizi atceros?), jau pieminētā "Minority Report" un citas.

Kopumā jau interesanta sci-fi žanra filma, vardarbības latiņa gan augstu uzstādīta (tā pati IMDb trivia sadaļa pat informē, ka filma ir pārmontēta, lai tā nebūtu X-rated, bet tāpat asiņaina gana). Lasīju gan kritikas kritiku, ka tā nebūtu sci-fi action filma, ja tur nebūtu pārspīlētas vardarbības, "lipīgu" tekstu un satriecošu specefektu. Mana preference būtu storija plašāka attīstība, nevis skraidīšana+šaušana.

Interesanti paskatīties uz 1990. gada filmas atribūtiem (dators, videotelefoni, sekošanas ierīce, utml.), lika aizdomāties, cik interesanti šādu filmu varētu būt skatīties, kad Marss jau būtu kolonizēts.

Filmu vairāk tā kā iesaku, nekā ne. Trīsreiz gan padomājiet, vai varat skatīties uz asinīm un kropliem cilvēkiem-mutantiem.

7 no 10 švarcenēgerīšiem. (Vispār filmā ir arī Šārona Stouna, ja kas.)

P.S. Tagad pāris dienas pauze, atnāca steidzams tulkojums. Bet pēc tam trešā filma - "Eyes Wides Shut" jeb "Acis plati aizvērtas". Ir gan redzēta, bet vēl viena reize par sliktu nenāks.

Arvienvārdsakot, centīšos ātri un bez liekvārdības, kā arī bez neveiklām teikumu konstrukcijām, kas varētu sastāvēt no dažādu līmeņu saliktiem sakārtotiem un pakārtotiem teikumiem un garām īpašības vārdu un lietvārdu virknēm, pastāstīt par vakar redzēto filmu. :)

Dzimšanas dienā uzdāvināja man Ditas Rietumas un Normunda Naumaņa 2005. gada enciklopēdisko grāmatu "365 Dienas filmas", par ko ļoti nopriecājos un uzreiz ķēros pie "robu aizpildīšanas" - pāršķirstījis šo pagājušā gadsimta ievērojamāko (?) filmu anotāciju kompilāciju, secināju, ka esmu redzējis tik kādus 10-25 % no šīm filmām.

Sākām ar filmu ar nosacīto Nr. 1 (pēc alfabēta) - Absolvents (The Graduate). 1967. gada filma ar jauniņu Dastinu Hofmanu, kā arī Annu Bakroftu un Katarīnu Rosu galvenajās lomās. Nu, Dastins Hofmans zažigajet, manuprāt, izcila aktierspēle, bet nedrīkst nepieminēt arī viņa partneres, kas dažās ainās... hmm, arī zažigajet.

Ai, veselu dienu rakstīju šo ierakstu pa teikumam vai rindkopai, un tā arī neko sakarīgu un konspektīvi skaidru neuzrakstīju.

Vispār gribēju iekomentēt, ka mums kā kaislīgiem melomāniem vienā brīdī filmas laikā virs galvas iemirdzējās iedomājamā spuldzīte - lai gan filmu redzējām pirmo reizi, frāze "Would you like me to seduce you? (...) Is that what you're trying to tell me?" iesita kā ar āmurīti pa celi un radīja nemieru, jo bija skaidrs, ka kādā mūsdienu popdziesmā šī frāze ielikta. Šorīt joprojām nebija miera un sameklēju īstos lirikus. Sk. George Michael - Too Funky.

Filmai dodu 8 no 10 dastiniem hofmaniem.

P.S. Šovakar rindā gaida filma Nr. 2: "Total Recall" ar Arnoldu Švarcenegeru. Interesanti, ka grāmatas sakārtotāji tīši vai netīši ir sajaukuši alfabētu - visas filmas ir pēc alfabēta pēc latviskā nosaukuma, bet, kā gadījies, kā ne, "Absolvents" ir pirms "Absolūtā atmiņa" (kā ir iztulkots "Total Recall" nosaukums). Laikam negribēja, lai filmu mega izlase sāktos ar Švarcenegera filmu. :)