Gribēju uzrakstīt, cik superīgiņi lieliskiņi esmu pavadījis paplašināto wīkendu, a.k.a. atvaļinājumiņu, bet tā vietā samiegojies nevaru aizmigt, mēģinu tumsā nopeilēt sīcošus objektus, un mēģinu imitēt krākšanu/rūkšanu.

Labi.

1) Nogulēju kkādas 14-15 h un gribas gulēt vēl.

2) Pēc šulca mājiena pamēģināju jaunāko (neoficiālo!) Operas versiju. Nu bitīt mātīt, jau otro dienu sērfoju gaismas ātrumā. (Svarīga atruna: skat. pirmo punktu, kopējais eksperimentu ilgums nav diez ko liels). Tomēr apsvēru domu atkal lietot Operu kā primāro brauseri.

3) Sāku skatīties Sideways. Apmēram 52. minūtē mani ķēra drūma atklāsme, ka manā rīcībā ir tikai filmas 1. disks, un tik drīz arī neuzzināšu, kas tur tālāk notiks. Vot, neraža.

pzrk ir pavisam parasts cilvēks, kas mēdz naktīs iet uz tualeti pa tumsu.
Kāda ir iespējamība uzskriet velosipēdam un aizlienētajam putekļsūcējam, ja tie ir novietoti tieši ceļā?
Palieciet pie datoru ekrāniem, lai tiešraidē no notikumu vietas uzzinātu karstākos jaunumus.
Tikai CibaRealityTV kanālā!

Bezmiegs. Gandrīz gribas celties augšā no gultas un darīt ko lietderīgāku. Sirdsapziņa rauj mani aiz matiem un dauza galvu pret sienu. Brīžiem skaļi lamājos. "Tāds futbols mums nav vajadzīgs!"

Tagad tomēr mazliet miega pazīmes ir uzradušās. Ja es gadījumā aizmiegu pirms šī ieraksta publicēšanas, tad ziniet, ka nekādu citu iespēju to lasīt jums nebūs.

Es padodos. Nebūs nekāda atvaļinājuma, nebūs nekā. Saudzēšu sevi vārgumiņu un iešu gulēt. Tas, protams, uzsit asinis un varētu jau visu nakti ņemties ar to sasodīto darbu, rīt uzlikt nikolaju darbam un darbalaikam, un tā tālāk un tā tālāk. Bet es iešu gulēt. Es jau esmu zaudējis. I hate this shit!

Atvēru ledusskapi, a tur kaut kāds murks... :) Nu nē, murgs patiesībā. Viss vai nu vecs vai sabojājies, tfu, gribēju teikt - vecs vai neiekārojams. Un tā katru dienu. Ja nebūtu 1 naktī, varētu izcept pankūkas, kas vienīgās izrādīja saprāta pazīmes tajā ledusskapī (vēl tur nez kāpēc ir alus, ko vajadzētu tuvāko dienu laikā likvidēt, kamēr nav uzradušies ciemiņi). Bet varbūt šī doma (par pankūkām) nemaz nav tik peļama.

Bija maziņš déjà vu, lasot šī BBC raksta pirmo rindkopu. Déjà vu ietilpa arī sajūta, ka man par to ir jāiecibo. To arī esmu tagad izdarījis. Vēl man ir sajūta, ka kāds cits par to (bet es nevaru notvert to domu, par ko tieši) ir jau izteicies. Bet senāk par pašreiz atrodamajām atsaucēm uz šo rakstu. Kaut kas baigi nenotverams un nekonkrēts man te sanāca.

Sēžu klusumā un nebeidzu brīnīties par to, kā tas atšķiras no tā, kad skan mūzika. Ja neskaita ielas (lasi: pagalma) trokšņus un citus tamlīdzīgus dabiskus skaņas avotus, tad biju Winamp play palaidis tikai, lai noklausītos zemestrīci. Bet tas jau arī ir tikai dabisks troksnis.

Vēl šodien kārtējo reizi par darbu saņēmu gan labas atsauksmes, gan sliktas, bet (tieši tāpat - kārtējo reizi) labās atsauksmes kompensē pārējo.

Vēl man šodien bija dīvains miegs uz miniatūrās mašīnītes aizmugurējā sēdekļa (while we're at it - "pakaļējais sēdeklis" taču nav labāka alternatīva, ne?). Tb, to miegu nepamanīju, bet kaut kāda filma iztrūkst (alkoholu neesmu lietojis давным давно¹), tomēr tā arī vienīgā pazīme par būšanu aizmigušam. Nu ok, vēlāk, pēc kādas 3.-4. tāda stāvokļa, kas it kā bijis miegs, es jau vairs nešaubījos, jo biju beidzot arī samiegojies. Vienalga dīvaini.

Bija arī ekstrēmais tropiskais lietus.

Kaut kas vēl šodien bija dīvaini, bet lielos vilcienos (un mazos vagonos) tas arī viss. Par spīti kaut kādam nenosakāmam veselības stāvoklim un apmēram tikpat² nenosakāmam prāta stāvoklim man patika šī diena.

Ak jā, gribēju vaicāt, vai arī jūs esat ievērojuši neparasti daudzos baltos tauriņus? Pirms nedēļas braucot uz Kurzemes pusi, pret vējstiklu un radiatoru droši vien kādi n-desmit izšķīda, bet visu laiku jau es tos nemaz nevēroju. Tagad Vidzemes pusē arī brīdi papētīju apkārtni un to bija pietiekami daudz, lai es varētu pabrīnīties.

¹ Šeit es gribēju piebilst, ka man patīk slēgāt klaviatūras valodas, ar pirkstiem "dejojot" pa kombināciju Alt+Shift.
² To raksta kopā vai kā? Kad kopā?