Šovakar tomēr prasās mazliet grafomānijas, mazliet vairāk par ķēdes reakcijas ieraksta pārkopēšanu savā cibā. Zin' kā, pilnmēness ārā un tā.

Darba vēl aizvien daudz, nemaz nejautājiet. Bet par darbu tomēr var mazliet pastāstīt. (Par ko gan citu var stāstīt, ja visa diena paiet, kūpinot galvu.)

Viena sapulce, otra sapulce, diena beigusies. Bet pa vidu un pirms tam citi pigori, no rīta darba darīšanās viesojos pie kāda sirma vīra, kurš man piestāstīja pilnu galvu ar stāstiem par Rīgu, Lietuvu, Pārdaugavu un padomju gadiem. Pa dienu, cenšoties aktīvi izveikt multidarbošanos ar vairākiem darbiem vienlaicīgi, nekas no tā nesanāca, jo pazuda e-pastu sakari. Pēcpusdienā vienā otrā sapulcē ar kolēģi sacentāmies, kurš jutīsies vainīgāks, ka mēs savā starpā neesam pietiekami komunicējuši un kuram (no mums diviem) būtu ar kuru (no mums diviem) jārunā. Beidzās tas ar to, ka pielikām vienu trešo kolēģi pie steidzama darba, kad darbalaiks jau bija beidzies. Pusotru stundu vēlāk es sajutos mazliet vainīgs par šādu afēru un piedāvāju kolēģim mest zaķi pie malas (darbs nekur neaizbēgs!) un aizvedu viņu akurāt tur, kur viņam centrā bija jānokļūst. Labs darbiņš, kas padarīts, pzrk! :)

Bet tad vēl pa vidu apmainījāmies lietišķiem e-pastiem ar kādu manu kolēģi, arī cibiņu, kurš laipni aicināja mani pievienoties viņa nodaļas sieviešu sveikšanā. Nu nē, paldies, ja? :) Man, galu galā, no viņa sieviešiem neko nevajag! (Es jau zinu, drīz te varētu sagaidīt vētru no karojošām romantiķēm, ja vien viņas jau sen nav vīlušās manā cibā.)

Ar to arī noslēdzam šodienas pārraidi, kas visā visumā bija veltīta apaļajam pilnmēnesim.

P.S. Tā vien prasās sameklēt kādu jūzerpikču, kas veltīts gaudošanai uz mēnesi. Vai vismaz izdomāt un _lietot_ tagu par pilnmēnesi.

Neviens jau neteica, ka dzīve būs viegla. Vai bez sāpēm. Vai arī, ka darbs būs all fun. Kāpēc es to rakstu? Neviens nav miris (vismaz ne šodien, vismaz ne no man zināmajiem cilvēkiem, tfu, tfu, tfu), neviens nav pamests (oh really?), neviens nav atlaists no darba (diez kā es jūtos, ejot uz darbu slimības lapas laikā?). Ok, pietiks gvelzt aplinkus.

Noskatījos "In Her Shoes". Ja godīgi, biju gaidījis ko sliktāku. Biju gatavs vēl pirms filmas skatīšanās uzrakstīt iznīcinošu recenziju (kas es kaut kāds NN?). Varbūt arī aktierspēle brīžiem - vismaz sākumā, kamēr nebiju iegrimis sižetā - likās neveikla. Varbūt arī scenārijs likās sieviešu spēlītes - mūžīgā attiecību skaidrošana 'n'stuff. Varbūt arī brīžiem likās, ka tas ir uzrakstīts un nospēlēts un norežisēts, kā ar mieru (tfu, kā es tā varēju pārrakstīties, Mister Freid?) kā ar mietu pa pieri - šeit mēs tagad parādām, cik viņas ir līdzīgas, kā no vienas ģimenes. Sapratāt? Drošības pēc - Bum, vēlreiz pa pieri. Šeit mēs tagad parādām, kā cilvēks ir mainījies. Bum! Bet kopumā es tā vērtēju - ja lika man padomāt, kaut vai aizdomāties par pilnīgi kaut ko citu, tad tas miets ir trāpījis.

Izgāju uzpīpēt. Kā vecos labos laikos. Kraukšķīgs sniegs. Manis paša iebraukātas sliedes pagalmā. Apkārt viss kluss, nevienas mašīnas uz ielas, tikai kaut kur tālu tālu kaut kādi neizšķirami Rīgas trokšņi.

Kas bija tāds, ko es vēl gribēju uzrakstīt? Neko tādu dziļi personīgu, nē. Dienasgrāmatai ir tikai divas opcijas - vai nu tu to raksti publiski, vai raksti kladītē pats sev.

Vakar man bija gatava vesela koncepcija. Koncepcija garam ierakstam par tādu vienkāršu muļķību kā iešanu dušā ar brillēm. Es to koncepciju izdomāju dušā; kamēr mazgājos; bez brillēm. Man būtu vesela sērija ar īsiem ierakstiem (nē, nevis daudziem īsiem, bet vienam garam, kur būtu apkopoti daudzi īsi ieraksti), kur katrs būtu par vienu un to pašu, par to, kā es gandrīz gāju dušā ar brillēm. Tur nu es varētu izvērsties. Izvērsties ar dažādiem standartcibojumiem - nu, jūs taču esat ievērojuši, ka cibā puksti mēdz būt pēc kaut kādas šnites. OMGLOLWTF brilles dušā 101, dude. Ai, pofig.

Hehe, atcerējos, kā šodien gandrīz sakūdīju kādu autoru uz rupjību iekļaušanu kādā darbā. Varbūt arī sakūdīju, tad jau redzēs. Sava darba specifikā pārāk neiedziļināšos, ok?

Ziniet ko - šim ierakstam visu laiku fonā vajadzēja skanēt tādai standarta Holivudas filmu mūzikai. Hans Zimmer, ja nemaldos. (Jā, jā, es jau neesmu nocieties, un tūlīt internetā sameklēšu. Ja ne YouTube video, tad vismaz viņa īsto vārdu.) Nepagāja ne pusminūte, kā es atradu IMDb lapu - Hans Zimmer. Bet tas filmu saraksts nepalīdz man izdomāt, kas tā ir par mūziku un kas tā ir par filmu, kuras mūzika man skan galvā, kā es šo rakstu. Saderam, tas nemaz nav Hans Zimmer, kas man skan galvā. (Es atgriežos pie meklēšanas. Vikipēdija mani izglābs.)

Lai gan pa tām pāris minūtēm, ko es pavadīju, pētot palielo kategoriju Film score composers, man likās, ka nemūžam to neatradīšu, tomēr čujs puhs un ņoņa :) es gribēju teikt - čujs, ņuhs un poņa man pateica priekšā, ka jākliko uz saites, kur norādīts necilais vārds un uzvārds Thomas Newman. Un tā mūzika, kas man skan galvā, ir no filmas ar latvieša mēlei neizrunājamo nosaukumu The Shawshank Redemption. Šeit ievietojiet kādu pusstundas pauzi, kamēr es skatos YouTube filmiņas ar fragmentiem no filmas. [Piezīme, kamēr skatos dažādus video: Nu, protams, ka es neatradīšu to konkrēto mūzikas gabalu, kas man skanēja galvā. Un ap šo brīdi es jau esmu aizmirsis, pēc kā man bija jāklausās.]

Atkal esmu neglābjami sapiņķerējis kārtējo ierakstu.

Pārgāju uz citu taktiku. Amazon.com ir pieejami fragmenti. Trešais gabals, "New Fish", ir diezgan tuvu. Septītais gabals, "Brooks Was Here", ir vēl tuvāk. Piecpadsmitais gabals, kuru tikpat labi varēja nodēvēt "Apčī", bet kuru patiesībā nosaukuši "Zihuatanejo", arī satur šo tēmu. Deviņpadsmitais, "Compass and Guns", arī.
Lieki ieslīgu detaļās. Un notriecu savu dārgo gulēšanas laiku. Ar labu!

Gribēju uzrakstīt, cik superīgiņi lieliskiņi esmu pavadījis paplašināto wīkendu, a.k.a. atvaļinājumiņu, bet tā vietā samiegojies nevaru aizmigt, mēģinu tumsā nopeilēt sīcošus objektus, un mēģinu imitēt krākšanu/rūkšanu.

Labi.

Bļāviens, man tikko piezvanīja attāla paziņa un nolika klausuli, tiklīdz es atbildēju. Tas vēl nebūtu nekas, bet man tikko atnāca spams bez temata un pilnīgi bez jebkāda satura. Tukšums. Pilnīgs tukšums.

Labi vismaz, ka padziļināta informācija eksistē:
"Return-Path: <horan.jenna3rml@gmail.com>
Received: from 80-192-4-78.cable.ubr01.edin.blueyonder.co.uk (80-192-4-78.cable.ubr01.edin.blueyonder.co.uk [80.192.4.78])" utt. blablabla.

Tagad atsūtiet tikai padziļinātu informāciju par saņemto telefona zvanu.

Bet esmu tagad mierīgs.

labunakti, Ar

pzrk ir pavisam parasts cilvēks, kas mēdz naktīs iet uz tualeti pa tumsu.
Kāda ir iespējamība uzskriet velosipēdam un aizlienētajam putekļsūcējam, ja tie ir novietoti tieši ceļā?
Palieciet pie datoru ekrāniem, lai tiešraidē no notikumu vietas uzzinātu karstākos jaunumus.
Tikai CibaRealityTV kanālā!

Bezmiegs. Gandrīz gribas celties augšā no gultas un darīt ko lietderīgāku. Sirdsapziņa rauj mani aiz matiem un dauza galvu pret sienu. Brīžiem skaļi lamājos. "Tāds futbols mums nav vajadzīgs!"

Tagad tomēr mazliet miega pazīmes ir uzradušās. Ja es gadījumā aizmiegu pirms šī ieraksta publicēšanas, tad ziniet, ka nekādu citu iespēju to lasīt jums nebūs.

Es padodos. Nebūs nekāda atvaļinājuma, nebūs nekā. Saudzēšu sevi vārgumiņu un iešu gulēt. Tas, protams, uzsit asinis un varētu jau visu nakti ņemties ar to sasodīto darbu, rīt uzlikt nikolaju darbam un darbalaikam, un tā tālāk un tā tālāk. Bet es iešu gulēt. Es jau esmu zaudējis. I hate this shit!

Atvēru ledusskapi, a tur kaut kāds murks... :) Nu nē, murgs patiesībā. Viss vai nu vecs vai sabojājies, tfu, gribēju teikt - vecs vai neiekārojams. Un tā katru dienu. Ja nebūtu 1 naktī, varētu izcept pankūkas, kas vienīgās izrādīja saprāta pazīmes tajā ledusskapī (vēl tur nez kāpēc ir alus, ko vajadzētu tuvāko dienu laikā likvidēt, kamēr nav uzradušies ciemiņi). Bet varbūt šī doma (par pankūkām) nemaz nav tik peļama.

Hmm, viena no kārtējām naktīm. Vajadzētu būt aizmigušam, bet es neesmu. Atceros, pirms gadiem desmit es kādu nakti pavadīju, uz papīra cenšoties sarēķināt, cik dienas es esmu nodzīvojis kopš dzimšanas. Vairākas reizes viss rēķins sajuka un tad man apnika. Njā, tad man nebija interneta. Varu derēt, ka tagad es 30 sekunžu laikā atrastu kādu tuļķi (šķiet, šis vārds šovakar ievazājies no elfza), kas to dienu skaitu ap(sa)rēķinātu to pašu 30 sek. ietvaros.

Nu re, arī miegs pa šo laiku ir klāt. Pēc 7h modīšos ar "Frantic". 'tā 'tā!