Sviesta Ciba |

Petrovichs (

petrovichs) rakstīja,
@ 2011-11-17 21:38:00

Augstākās izglītības vilinājums
Nez, kas ir tas, kas padara augstāko izglītību tik iekārojamu, ka bieži vien cilvēkam ir gandrīz vai vienalga kur studēt, lai tikai būtu kārotais izglītības papīrītis? Un pēc tam cilvēks ar augstāko izglītību strādā par pārdevēju vai degvielas uzpildes stacijas operatoru un pilda pienākumus, kuros, manuprāt, nekāda augstākā izglītība nav nepieciešama.
Un vēl, kāpēc tik ļoti daudz jauniešu izvēlas studēt visādas "pļāpu" specialitātes, tur sabiedriskās attiecības, socioloģiju, žurnālistiku, vēsturi, filozofiju utml, bet visai aktīvi izvairās no reālajā ekonomikā pieprasītām specialitātēm - inženieriem, tehnologiem, konstruktoriem u.t.t.? Ja paskatās darba tirgus pieprasījumu, metālapstrādes speciālisti vai elektroniķi vai ķīmiķi vai kādi citi "tehniskie" visu laiku ir pieprasīti, kamēr sociālo zinātņu jomā ir relatīva pārprodukcija.
Nē, šoreiz tas nav puksts par aplamo Latviju. Līdzīgas tendences ir arī Eiropā un ASV, kur trūkstošās "tehniskās" vakances aizpilda imigranti no Ķīnas un Indijas, kur tehniskās specialitātes ir lielā cieņā.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

helvetica
2011-11-17 21:54 (saite)

es varu pastāstīt savu pieredzi:
pamatskolā padevās bioloģija un ķīmija, bioķīmija vispār bija vismīļākā, bija doma paspiest uz to tālākā karjeras izvēlē. arī matemātika un fizika padevās tīri ok. Vidusskolā nomainījās pasniedzēji, neko vairs nesapratu, atzīmes bija zemas un lielākoties mērķis bija izvilkt kontroldarbu uz atzīmi, kas nesabojātu kopējo leicības skatu. Kādas tur vēl tālāk eksaktās profesijas?!
proftehskolu izglītība attiecīgajā brīdī skaitījās kkas, ko iet macīties nesekmīgi idioti, bomžu un alkānu bērni un nepilngadīgās māmiņas, kas nevar pat videni normālu pabeigt + vēl vecāku presings par to, ka vajag augstāko izglītību, jo profene-lasīt iepriekš..

visādi citādi prāta stūrī sēž, ka paralēli savai humanotārajai (kas man patīk un interesē) vajadzētu apgūt kādu nebūt ar rokām darāmu amatu, lai varētu kontrobutēt sabiedrībai jēgpilnāk.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

petrovichs
2011-11-17 22:04 (saite)

Tas, ka ļoti daudziem izvēli ierobežo vidusskolas vājā matemātika, fizika, ķīmija, man nav noslēpums. Drusku izbrīna, kāpēc skolas mācību programmas ir tā sačakarētas. Skatoties tagadējo laiku matemātikas grāmatu, piemēram, man šķiet, ka tur pamatīgi samudrītas vienkāršas lietas. Mūsu laikos kaut kā mācēja to vienkāršāk un skaidrāk izklāstīt.
Un kopējais sekmju līmenis matemātikā, fizikā, ķīmijā skolās ir nožēlojami zems, kā secinu gan no saviem, gan paziņu bērnu stāstiem :(

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	eermaniitis 2011-11-17 23:10 (saite)
	nu kurš radošs, zināšanām un iedvesmām apdāvināts jaunais ķīmiķis, fizmats vai kas tamlīdzīgs dosies uz skolu, kur viņam alga kā sētniekam attieksme kā pret liftnieku un tā tālāk miesas sodus skolās, skolotājiem vismaz pusi saeimas deputātu algas (rēķinot ar piemaksām) un tad varam sākt ko runāt (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

fictio
2011-11-18 00:28 (saite)

Manu izvēli nekas (vidusskolas sekmju ziņā) neierobežoja, tomēr pieķēros pie "pļāpu" filozofijas. Īpaši nenožēloju. Tomēr, varbūt būtu labāk, ja augstskolā apgūstamo varētu salasīt no vairākām specialitātēm, jo ir bijuši šādi tādi studiju kursi, kuri šķituši derīgi vien caurumu aizbāšanai un kredītpunktu vākšanai. Varbūt tas neko nemainītu darba tirgus utt. ziņā, tomēr laikam man kaut kur vēl ieķēries 19. vai tamlīdzīga tāla gaidsimta naivums, ka zināšanas vismaz par dažiem procentiem ir pašvērtīgas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

termostats
2011-11-18 01:07 (saite)

Man sākās jau trešais caurais gads pēc videnes, nākamgad visticamāk kaut ko pastudēšu vakarā vai neklātienē. Iespējams, ka tā būs žurnālistika, jo interesē, gribas iemācīties vēl labāk izteikties. Taču es to noteikti nestudēšu studēšanas pēc un pilnīgi pieļauju, ka nepabeigšu, ja man nepatiks vai parādīsies citas intereses.

BET es zinu atbildi/es uz pukstā uzstādīto jautājumu, par tiem, kas studē studēšanas pēc, un tās ir:

1. Vecāki liek studēt. Es pabeidzu videni, atradu darbu un līdzko tas bija iespējams, pametu vecāku dzīvokli. Daudzi grib turpināt parazitēt uz vecāku ledusskapja un dzīvojamās platības vēl nedaudz ilgāk, bet re, vecāki jauno absolventu negrib redzēt visu dienu pie kompja, tāpēc dzen studēt. Nu jāiet ir.

2. Ģimenes tradīcijas. Visi ģimenē ir ar augstākajām izglītībām, daži pat vairākām, un jaunajam cilvēkam nepietiek spēka pateikt, ka viņš vēlas vēl gadiņu vai dažus padomāt un redzēt dzīvi.

3. Sabiedrības attieksme. Lai gan daudzviet pasaulē t.s. "Gap year" ir vispārpieņemta prakse, pie mums ir tāds Padomju mantojums daudzu smadzenēs, kas liek uzskatīt, ka kārtīga cilvēka dzīves ceļš ir skola->videne->augstskola->darbs_profesijā. Un ja tu pēc videnes nekur neiestājies, tad kļūsi par lohu. Un šo te tiešām var just no vienas daļas cilvēku. Tāpēc arī jaunais absolvents grib ieņemt "normālu" stāvokli sabiedrībā, kura nodeva ir iet apgūt zinības augstākās izglītības iestādē.

4. Ģeogrāfiskais faktors. Ir gana daudz cilvēku, kas ir no ārrīgas un kuriem gribas prom no dzimtās miesta uz pilsētu. Tā kā darba Rīgā nav mega daudz, tad ir jāiet studēt.

Bet es gribu visus iedrošināt - ņemtiet vismaz vienu brīvu gadu. Es savu trīs gadu izvēli absolūti nenožēloju. Man šajā laikā bija iespēja pastrādāt nozarē, par kuru gribēju ar studēt, un es sapratu, ka to tomēr nevēlos. Ietaupīju ārkārtīgi daudz laika, nervu un naudas. Un tas nav vienīgais pluss.

(Atbildēt uz šo)

termostats
2011-11-18 01:10 (saite)

Bet par to, kāpēc nestudē tehniskās lietas, es nezinu. Manā gadījumā, lai gan es esmu samērā tehnisks cilvēks, bērnībā šo un to lodēju, tagad arī visu daru pats gan pie auto, gan pie dzīvokļa, bet nu kaut kā es nevarēju ne to sarežģīto mateni, ne fiziku vai ķīmiju izprast tādā līmenī, kādā tas bija nepieciešams.

Iespējams, tā ir arī mācību satura vaina, bet visticamāk jau nē, es vnk tāds pa gaisu gadījies tips.

Šeit laikam katram savi iemesli.

(Atbildēt uz šo)

krii
2011-11-18 10:42 (saite)

"Pļāpu specialitātēs" tomēr būtu stingri jānodala profesionālās un akadēmiskās programmas. Vēsture un filozofija, manuprāt, ir kas tāds, kas būtu jāstudē cilvēkam, kurš gatavs atlikušo mūžu veltīt pētniecības darbam un stutēt zinātni, paralēli lasot lekcijas un nododot zināšanas nākamajai paaudzei - tas pats attiecas uz teoloģiju, klasisko filoloģiju, mākslas vēsturi, muzikoloģiju utml. Tādu speciālistu nevajag daudz, stingri ņemot, pat ļoti maz, taču jābūt zināmam skaitam, no kā izvēlēties. Pārējie, - kuriem nepietiek talanta vai entuziasma, reizēm var kļūt par erudītiem žurnālistiem - kuru vajag vēl mazāk - vai mācīties klāt ko citu, ar ko pelnīt iztiku.
Savukārt, visādas sabiedriskās attiecības, "sabiedrības vadība" menedžments, mārketings utml., manuprāt kā magnēts pievelk visus, kam talanta nav nevienā jomā, bet ir ilūzija, ka attiecīgais diploms ļaus iesēsties kādā siltā kantorī, kur štancēt frāzes un poverpointa prezentācijas. Iestāties un mācīties jebkurā šādā programmā ir nesalīdzināmi vieglāk nekā iemācīties matemātikas vai ķīmijas minimumu, kas ļautu studēt ko eksaktu, - tad nu arī traucas kā mušas uz sūdu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	petrovichs 2011-11-18 18:17 (saite)
	Es humanitārajās zinātnēs neko stiprs neiru, tā ka paldies par skaidrojumu :) Viedoklis ir ļoti vērā ņemams. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

karuna
2011-11-18 11:06 (saite)

"Pļāpu" studijas izvēlas tāpēc, ka tās Latvijā pasniedz daudz zemākā līmenī, tāpēc studentiem ir vieglāk izlīdēt cauri studijām bez īpašas piepūles. Man viens ASV filozofijas bakalaura students reiz ieskatījās viena LU filologa sarakstīta grāmatā, un pateica, ka viņi par šāda līmeņa kursa darbu būtu saņēmuši "fail". Viņš uzreiz norādīja, ka šajā vietā argumentācija ir pavisam nesakarīga, citā vietā minētais vispār nav relevents tēmai utt.

Tas arī ir iemesls, kāpēc šīs programmas Latvijā netiek novērtētas, bet vispārīgi nav pamatoti uzskatīt, ka tās ir mazāk svarīgas nekā ķīmija vai fizika utt. Inženiera darbs, lai saražotu preci vai izveidotu pakalpojumu, ir neaizstājams, bet tikpat svarīga ir spēja noorganizēt šo ražošanu, pārdošanu, saprast, ko vispār cilvēki grib utt.

Piemēram, es zinu, ka man nav spēju būt par vadītāju, bet dažreiz dzīve ir nolikusi šādā pozīcijā. Visas reizes ir bijusi pilnīga izgāšanās, jo es neprotu motivēt cilvēkus. Izgāšanās mani neuztrauc, bet es tomēr gribētu saprast motivācijas principus. Fakts, ka darbinieks var vienkārši nedarīt darbu, jo viņam nav iedvesmas, notiek biežāk nekā man gribētos, un tad viņu nemotivē ne laba atlīdzība, ne arī piespiešana. Acīmredzot, darbinieku motivācija ir ļoti liela māksla un līderība ir talants, bet vai tiešām to nevar izpētīt un izprast un kaut daļēju uzlabot arī mazāk talantīgo vadītāju darba?

Kā piemērs tam, cik tas ir svarīgi, ir esošais bezdarba līmenis 16% līmenī. Esmu dzirdējis kategoriskus viedokļus, ka bezdarbnieki paši ir vainīgi savās nelaimēs un ka tie ir dzērāji un dienaszagļi utt. Bet kā tas nākas, ka agrāk bezdarbs bija tikai 5%. Vai tiešām cilvēki ir tā mainījuši savu dabu? Diez vai, drīzāk jāatzīst, ka noteiktos apstākļos ir iespēja plašāk darboties darbinieku motivatoriem. Arī agrāk cilvēki dzēra un slinkoja, bet vienmēr bija kāds vietējais uzņēmējs, kurš prata atrast šos cilvēkus un iesaistīt kādā ražīgā darbā, ielikt vagā, uzraudzīt viņus, cīnīties ar darba kavējumiem un vēl iemanīties pats gūt no tā peļņu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

petrovichs
2011-11-18 18:26 (saite)

Ar "pļāpu" zinātēm es negribēju tās pazemināt vai nostādīt pret tehniskajām. Protams, ka vajadzīgas ir visas. Mans izbrīns visvairāk ir par to milzīgo asimetriju, kādā studenti dodas uz "pļāpu" specialitātēm un ignorē tehniskās, pēc kuru beigšanas būtu daudz vairāk darba iespēju.
Ka "pļāpu" studijas mums daudz zemākā līmenī nekā labās pasaules augstskolās, tam ticu. Ticu, jo atceros skandāliņu ar pasniedzēju līmeņa plaģiātu, zinu arī kā to viens otrs bakalaurs, maģistrs un pat doktors. Ja cilvēks ir pietiekami apsviedīgs un spējīgs, tad pilnīgi neiesvīstot. Bet nebeidz tikai tie, kam aptrūkstas naudas, pacietības vai laika.
Bet kāpēc tā ir? Es saprotu atpalicību tehniskajās studijās, kur universitātēm var būt grūtības nokomplektēt jēdzīgas un daudzmaz mūsdienīgas laboratorijas tikai tāpēc, ka tās diezgan trūcīgas. Bet kas ierobežo mācību kvalitāti humanitārajās specialitātēs?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

karuna
2011-11-19 11:26 (saite)

Kvalitātes humanitārajā jomā nav tāpēc, ka padomju laika komandekonomikā nebija lielas vajadzības pēc sociālajām zinātnēm. Kā partija pateica, tā visiem bija jādara, un tīri labi (jeb slikti) iztika bez mārketinga, juristiem, iedvesmojošiem menedžeriem utt.

Pēcpadomju laikā valdīja bardaks un bija ierobežots finansējums, tāpēc ar akadēmiskās kvalitātes celšanu tik viegli neiet. Šī tomēr ir lieta, kur bez valsts atbalsta ir grūti sasniegt labus rezultātus. Labi mācībspēki nerodas dažu gadu laikā.

Vakar biju aizgājis uz izlaidumu vienā Londonas universitātē. Mani pārsteidza, ka 90% absolventu visās programmās ir imigranti. Londona ir imigrantu pilsēta, bet tomēr man šķita, ka tā attiecība nav tik traka. Mans paziņa, kurš arī tur saņēma savu nopelnīto grādu tieslietās, ar savu eiropeiski balto ādas krāsu bija kā baltais zvirbulis viņu starpā, lai gan viņš arī ir nesens imigrants.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

pikaczu
2011-11-18 12:49 (saite)

mani no bioloģijas studēšanas atturēja švakā skološana vidusskolā, 10. klasē vēl startēju olimpiādē, bet beidzot 12 bija skaidrs, ka reāli manas spējas iestāties budžeta grupā ir pietiekošas tikai vēsturniekiem. Par iegūto "pļāpu" izglītību nesūdzos - tas bija ļoti labi pavadīts laiks, labs pamats tālākajām izglītības gaitām un arī darbu savā specialitātē esmu varējusi atrast.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	petrovichs 2011-11-18 18:27 (saite)
	Un vecāki, droši vien, arī priecīgi, ka bērns ir ar augstāko izglītību? :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

lavendera
2011-11-18 23:32 (saite)

Es varu kaut ko paust tikai caur personisko skatpunktu.
Neesmu eksakts vai tehnisks cilvēks, ar visu to, ka pilsētas matemātikas olimpiādēs man bija pirmās vietas, STUDĒT kaut ko tādu man liekas šaušalīgi garlaicīgi.
Cilvēki, kuri tikai studēšanas pēc vien izvēlējās humanitārās zinātnes, beigās, pat nestrādājot profesijā, bija daudz apmierinātāki ar iegūto VISPĀRĒJO zināšanu līmeni nekā tie, kas apguva kaut kādu ekonomiku tāpēc, ka "mani jau tas neinteresē, bet tur bija mazs konkurss".
Visā visumā parunājoties ar cilvēkiem, kas piecus gadus studējuši augstskolā (jebkādā!), un tiem, kuru ceļš ir bijis profene un lētais aliņš, var stipri manīt, ka izglītībai ir nozīme smadzeņu attīstībā.
"Netehnisko zinātņu" studijas bieži vien pirmkārt ir ne tik daudz informācijas un iemaņu apguve, cik iekļaušanās interesējošajā sabiedrībā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

karuna
2011-11-19 11:42 (saite)

Viņi jau paši droši vien ir apmierināti, bet vai tādi ir pārējie – uzņēmēji, darba devēji utt.?

Bija skandāls, kad pat dzeltenā prese paziņoja, ka darbā neņems LU žurnālistikas absolventus. Man savukārt ir pieredze ar universitāti beigušiem tulkotājiem, kuriem vispār nav nekādas sajēgas par tulkošanu. Šķiet, ka VA ir labāk, bet no Rīgas augstskolām nākušie reti kam ir derīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	lavendera 2011-11-19 14:00 (saite)
	Domāju, ka ar steigu laiks ieviest atkal "Institūtu augstdzimušām jaunavām". Mani arī jaunizceptie masu mēdītāji spēj ievest klusās izmisuma šausmās. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: