Petrovichs ([info]petrovichs) rakstīja,
@ 2011-11-17 21:38:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Augstākās izglītības vilinājums
Nez, kas ir tas, kas padara augstāko izglītību tik iekārojamu, ka bieži vien cilvēkam ir gandrīz vai vienalga kur studēt, lai tikai būtu kārotais izglītības papīrītis? Un pēc tam cilvēks ar augstāko izglītību strādā par pārdevēju vai degvielas uzpildes stacijas operatoru un pilda pienākumus, kuros, manuprāt, nekāda augstākā izglītība nav nepieciešama.
Un vēl, kāpēc tik ļoti daudz jauniešu izvēlas studēt visādas "pļāpu" specialitātes, tur sabiedriskās attiecības, socioloģiju, žurnālistiku, vēsturi, filozofiju utml, bet visai aktīvi izvairās no reālajā ekonomikā pieprasītām specialitātēm - inženieriem, tehnologiem, konstruktoriem u.t.t.? Ja paskatās darba tirgus pieprasījumu, metālapstrādes speciālisti vai elektroniķi vai ķīmiķi vai kādi citi "tehniskie" visu laiku ir pieprasīti, kamēr sociālo zinātņu jomā ir relatīva pārprodukcija.
Nē, šoreiz tas nav puksts par aplamo Latviju. Līdzīgas tendences ir arī Eiropā un ASV, kur trūkstošās "tehniskās" vakances aizpilda imigranti no Ķīnas un Indijas, kur tehniskās specialitātes ir lielā cieņā.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]karuna
2011-11-18 11:06 (saite)
"Pļāpu" studijas izvēlas tāpēc, ka tās Latvijā pasniedz daudz zemākā līmenī, tāpēc studentiem ir vieglāk izlīdēt cauri studijām bez īpašas piepūles. Man viens ASV filozofijas bakalaura students reiz ieskatījās viena LU filologa sarakstīta grāmatā, un pateica, ka viņi par šāda līmeņa kursa darbu būtu saņēmuši "fail". Viņš uzreiz norādīja, ka šajā vietā argumentācija ir pavisam nesakarīga, citā vietā minētais vispār nav relevents tēmai utt.

Tas arī ir iemesls, kāpēc šīs programmas Latvijā netiek novērtētas, bet vispārīgi nav pamatoti uzskatīt, ka tās ir mazāk svarīgas nekā ķīmija vai fizika utt. Inženiera darbs, lai saražotu preci vai izveidotu pakalpojumu, ir neaizstājams, bet tikpat svarīga ir spēja noorganizēt šo ražošanu, pārdošanu, saprast, ko vispār cilvēki grib utt.

Piemēram, es zinu, ka man nav spēju būt par vadītāju, bet dažreiz dzīve ir nolikusi šādā pozīcijā. Visas reizes ir bijusi pilnīga izgāšanās, jo es neprotu motivēt cilvēkus. Izgāšanās mani neuztrauc, bet es tomēr gribētu saprast motivācijas principus. Fakts, ka darbinieks var vienkārši nedarīt darbu, jo viņam nav iedvesmas, notiek biežāk nekā man gribētos, un tad viņu nemotivē ne laba atlīdzība, ne arī piespiešana. Acīmredzot, darbinieku motivācija ir ļoti liela māksla un līderība ir talants, bet vai tiešām to nevar izpētīt un izprast un kaut daļēju uzlabot arī mazāk talantīgo vadītāju darba?

Kā piemērs tam, cik tas ir svarīgi, ir esošais bezdarba līmenis 16% līmenī. Esmu dzirdējis kategoriskus viedokļus, ka bezdarbnieki paši ir vainīgi savās nelaimēs un ka tie ir dzērāji un dienaszagļi utt. Bet kā tas nākas, ka agrāk bezdarbs bija tikai 5%. Vai tiešām cilvēki ir tā mainījuši savu dabu? Diez vai, drīzāk jāatzīst, ka noteiktos apstākļos ir iespēja plašāk darboties darbinieku motivatoriem. Arī agrāk cilvēki dzēra un slinkoja, bet vienmēr bija kāds vietējais uzņēmējs, kurš prata atrast šos cilvēkus un iesaistīt kādā ražīgā darbā, ielikt vagā, uzraudzīt viņus, cīnīties ar darba kavējumiem un vēl iemanīties pats gūt no tā peļņu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]petrovichs
2011-11-18 18:26 (saite)
Ar "pļāpu" zinātēm es negribēju tās pazemināt vai nostādīt pret tehniskajām. Protams, ka vajadzīgas ir visas. Mans izbrīns visvairāk ir par to milzīgo asimetriju, kādā studenti dodas uz "pļāpu" specialitātēm un ignorē tehniskās, pēc kuru beigšanas būtu daudz vairāk darba iespēju.
Ka "pļāpu" studijas mums daudz zemākā līmenī nekā labās pasaules augstskolās, tam ticu. Ticu, jo atceros skandāliņu ar pasniedzēju līmeņa plaģiātu, zinu arī kā to viens otrs bakalaurs, maģistrs un pat doktors. Ja cilvēks ir pietiekami apsviedīgs un spējīgs, tad pilnīgi neiesvīstot. Bet nebeidz tikai tie, kam aptrūkstas naudas, pacietības vai laika.
Bet kāpēc tā ir? Es saprotu atpalicību tehniskajās studijās, kur universitātēm var būt grūtības nokomplektēt jēdzīgas un daudzmaz mūsdienīgas laboratorijas tikai tāpēc, ka tās diezgan trūcīgas. Bet kas ierobežo mācību kvalitāti humanitārajās specialitātēs?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-19 11:26 (saite)
Kvalitātes humanitārajā jomā nav tāpēc, ka padomju laika komandekonomikā nebija lielas vajadzības pēc sociālajām zinātnēm. Kā partija pateica, tā visiem bija jādara, un tīri labi (jeb slikti) iztika bez mārketinga, juristiem, iedvesmojošiem menedžeriem utt.

Pēcpadomju laikā valdīja bardaks un bija ierobežots finansējums, tāpēc ar akadēmiskās kvalitātes celšanu tik viegli neiet. Šī tomēr ir lieta, kur bez valsts atbalsta ir grūti sasniegt labus rezultātus. Labi mācībspēki nerodas dažu gadu laikā.

Vakar biju aizgājis uz izlaidumu vienā Londonas universitātē. Mani pārsteidza, ka 90% absolventu visās programmās ir imigranti. Londona ir imigrantu pilsēta, bet tomēr man šķita, ka tā attiecība nav tik traka. Mans paziņa, kurš arī tur saņēma savu nopelnīto grādu tieslietās, ar savu eiropeiski balto ādas krāsu bija kā baltais zvirbulis viņu starpā, lai gan viņš arī ir nesens imigrants.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?