Ar "pļāpu" zinātēm es negribēju tās pazemināt vai nostādīt pret tehniskajām. Protams, ka vajadzīgas ir visas. Mans izbrīns visvairāk ir par to milzīgo asimetriju, kādā studenti dodas uz "pļāpu" specialitātēm un ignorē tehniskās, pēc kuru beigšanas būtu daudz vairāk darba iespēju.
Ka "pļāpu" studijas mums daudz zemākā līmenī nekā labās pasaules augstskolās, tam ticu. Ticu, jo atceros skandāliņu ar pasniedzēju līmeņa plaģiātu, zinu arī kā to viens otrs bakalaurs, maģistrs un pat doktors. Ja cilvēks ir pietiekami apsviedīgs un spējīgs, tad pilnīgi neiesvīstot. Bet nebeidz tikai tie, kam aptrūkstas naudas, pacietības vai laika.
Bet kāpēc tā ir? Es saprotu atpalicību tehniskajās studijās, kur universitātēm var būt grūtības nokomplektēt jēdzīgas un daudzmaz mūsdienīgas laboratorijas tikai tāpēc, ka tās diezgan trūcīgas. Bet kas ierobežo mācību kvalitāti humanitārajās specialitātēs?