"Pļāpu" studijas izvēlas tāpēc, ka tās Latvijā pasniedz daudz zemākā līmenī, tāpēc studentiem ir vieglāk izlīdēt cauri studijām bez īpašas piepūles. Man viens ASV filozofijas bakalaura students reiz ieskatījās viena LU filologa sarakstīta grāmatā, un pateica, ka viņi par šāda līmeņa kursa darbu būtu saņēmuši "fail". Viņš uzreiz norādīja, ka šajā vietā argumentācija ir pavisam nesakarīga, citā vietā minētais vispār nav relevents tēmai utt.

Tas arī ir iemesls, kāpēc šīs programmas Latvijā netiek novērtētas, bet vispārīgi nav pamatoti uzskatīt, ka tās ir mazāk svarīgas nekā ķīmija vai fizika utt. Inženiera darbs, lai saražotu preci vai izveidotu pakalpojumu, ir neaizstājams, bet tikpat svarīga ir spēja noorganizēt šo ražošanu, pārdošanu, saprast, ko vispār cilvēki grib utt.

Piemēram, es zinu, ka man nav spēju būt par vadītāju, bet dažreiz dzīve ir nolikusi šādā pozīcijā. Visas reizes ir bijusi pilnīga izgāšanās, jo es neprotu motivēt cilvēkus. Izgāšanās mani neuztrauc, bet es tomēr gribētu saprast motivācijas principus. Fakts, ka darbinieks var vienkārši nedarīt darbu, jo viņam nav iedvesmas, notiek biežāk nekā man gribētos, un tad viņu nemotivē ne laba atlīdzība, ne arī piespiešana. Acīmredzot, darbinieku motivācija ir ļoti liela māksla un līderība ir talants, bet vai tiešām to nevar izpētīt un izprast un kaut daļēju uzlabot arī mazāk talantīgo vadītāju darba?

Kā piemērs tam, cik tas ir svarīgi, ir esošais bezdarba līmenis 16% līmenī. Esmu dzirdējis kategoriskus viedokļus, ka bezdarbnieki paši ir vainīgi savās nelaimēs un ka tie ir dzērāji un dienaszagļi utt. Bet kā tas nākas, ka agrāk bezdarbs bija tikai 5%. Vai tiešām cilvēki ir tā mainījuši savu dabu? Diez vai, drīzāk jāatzīst, ka noteiktos apstākļos ir iespēja plašāk darboties darbinieku motivatoriem. Arī agrāk cilvēki dzēra un slinkoja, bet vienmēr bija kāds vietējais uzņēmējs, kurš prata atrast šos cilvēkus un iesaistīt kādā ražīgā darbā, ielikt vagā, uzraudzīt viņus, cīnīties ar darba kavējumiem un vēl iemanīties pats gūt no tā peļņu.