man neizsakāmi šausmīgi briesmīgi derdzas un riebj, ka 'paģēr' ir kļuvis par modes lietu. tas ir nišas produkts, tam nav jābūt katrā otrajā Nopietnas Žurnālistikas Rakstā!
ā!
visu laiku aizmirsu cibai šo izsūdzēt. palika vieglāk
kāds vārdiņš tevi besī?
|
Posted by: Flēra (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} fleur) Posted at: 2. Marts 2021, 12:34
|
|
Pievienojos par jaudīgi!
|
Posted by: ratatoska (
ratatoska) Posted at: 3. Marts 2021, 11:19
|
|
Es arī.
|
Posted by: rūsganais sprakšķis (
mufs) Posted at: 2. Marts 2021, 13:56
|
|
klāsta, es to vārdu uztveru kā gaiļa viedokļa no sūda čupas paušanu un, kad to lieto puslīdz nopietnās ziņās, vienmēr saviebjos
|
Posted by: kihelkonna (
kihelkonna) Posted at: 2. Marts 2021, 09:55
|
|
būtisks. vismaz pusgadsimtu tas bija tikai statistikas termins un nedrīkstēja kaut ko saukt par būtisku, ja nebija visādas lietas izrēķinātas. ja kāds lieto vārdu "būtisks" un nevar pateikt, kā to izrēķinājis un kādu būtiskuma līmeni izmantojis, es par viņu ārkārtīgi slikti padomāju (vairāk neko neteikšu, jo var sanāk nepieklājīgi).
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 2. Marts 2021, 09:58
|
|
jā! man bija tāds studiju kurss, kur bija jārēķina, lai zinātu ar kādiem vārdiem aprakstīt rezultātu. es ar Dievu uz pusēm un lielām mokām dabūju septiņi tikai tāpēc, ka man patīk vārdi, bet kāda no tā jēga, tāpat īsti nesapratu :D
|
Posted by: extranjero (
extranjero) Posted at: 2. Marts 2021, 10:52
|
|
Vienmēr esmu lietojis vārdu "būtisks" bez statistikas iesaistes. Bet kur tieši statistikā lieto būtisks? Ja tu domā significance, tad to biežāk sauc par nozīmīgumu.
|
Posted by: kihelkonna (
kihelkonna) Posted at: 2. Marts 2021, 11:20
|
|
es domāju to, kas ir Imanta Liepas grāmatā "Biometrija". šī grāmata ir rakstīta biologiem, bet to izmanto arī citās nozarēs. ja tu tagad no angļu valodas tulko kaut kā citādāk, tad tas varbūt ir saprātīgi, bet neatbilst LV pieņemtajiem terminiem. esmu to arī rēķinājusi ar vairākām statistikas programmām, ieguglē pats būtiskums dispersija.
tas ir, ja salīdzina divas datu kopas. to aritmētiskie vidējie droši vien atšķirsies, bet ar dispersijas analīzes palīdzību ir jānoskaidro, vai šī atšķirība ir būtiska. piemēram, vienai ļaužu grupai dodam vecās zāles, otrai jaunās - vai tās iedarbojas vienādi vai atšķirīgi?
Starpība starp vidējiem aritmētiskajiem ir statistiski būtiska, ja p-vērtība ir mazāka par noteikto būtiskuma līmeni.
mediķi izmanto būtiskuma līmeni 0.005, biologi vairāk 0.01 vai abus, rezultātu tabulā pirmo iezīmējot ar divām zvaigznītēm, otro ar vienu. tieši tās zvaigznītes es gribu redzēt, kad cilvēks piemin būtiskumu.
|
Posted by: extranjero (
extranjero) Posted at: 2. Marts 2021, 12:00
|
|
Es pirms vairākiem gadiem biju sazinājies ar statistikas profesoru, kurš izstrādāja terminoloģiju apstiprināšanai valdības līmenī, un viņa failos attiecīgās frāzes ir šādas:
least significant difference test (LSD test) mazāko nozīmīgo atšķirību tests
level of significance significance level 1) nozīmības līmenis; 2) nozīmīguma līmenis; 3) būtiskuma līmenis
significance level 1) nozīmības līmenis; 2) nozīmīguma līmenis; 3) būtiskuma līmenis
significance 1) nozīmīgums; 2) nozīmība; 3) būtiskums
statistical significance statistiskais nozīmīgums
statistically insignificant statistiski nenozīmīgs
statistically significant statistiski nozīmīgs
Tātad būtiskums ir sinonīms vārdam nozīmīgums, bet fakts, ka tas tagad ir ielikts 3. vietā, liecina, ka šobrīd retāk lietots.
Iespējams, ka šis liecina par valodas prakses izmaiņām. Bet iespējams, izmaiņas ir veiktas arī tāpēc, lai mazinātu pārpratumus, ko tad īsti nozīmē p-vērtība. Piemēram, tu saki, ka mediķi izmanto nozīmības līmeni 0,005, bet man tas šķiet pārāk liels vispārinājums, jo praksē redzu dažādas vērtības. Statistiski nozīmīgi rezultāti nav pierādījums, ka efekts ir reāls – tikai to, ka ir vērts to pētīt dziļāk.
|
Posted by: kihelkonna (
kihelkonna) Posted at: 2. Marts 2021, 12:17
|
|
mans ieraksts ir tikai par vārda "būtisks" lietošanu nevietā. Tavs pārējais jau ir par citu tēmu. "nozīmīgs" ir sen lietots vārds un to var lietot dažādi. "būtisku" ārpus statistikas sāka lietot pirms mazāk nekā 10 gadiem un manāmi aiz izglītības trūkuma. nu gluži kā kad dolomītu nosauc par granītu, zinātāji satrūkstas un brīnās par runātāju. tagad tas jau ir aizgājis tā, ka to lieto arī samērā izglītoti cilvēki. varbūt tas izgaisīs tāpat kā "novitāte" un "apzināt", ko lielos daudzumos lietoja deviņdesmitajos gados, bet tad pārstāja.
|
Posted by: extranjero (
extranjero) Posted at: 2. Marts 2021, 12:27
|
|
Nu, jā, valoda vienmēr mainās. Dažas izmaiņas izdzīvos, citas nē. Man kaut kā nav par to nepatīkamas sajūtas, it īpaši jau šajā gadījumā.
|
Posted by: extranjero (
extranjero) Posted at: 2. Marts 2021, 12:31
|
|
Un joka pēc ielikšu citādu no valodas korpusa:
...Evidencialitāte var funkcionēt kā obligāta gramatiska kategorija, kā tas ir lielā daļā Amerikas indiāņu valodu ( Boas 1911; Sapir 1922), arī turku, tibetiešu, japāņu, bulgāru ( Alpatov 2007; Nicolova 2007; Matsui, Fitneva 2009) u. c. valodās evidencialitāte ir ļoti būtiska valodas sistēmas daļa. Savukārt citās valodās informācijas avota norāde nav obligāta. Evidencialitātes jēdziena analīze ir viens no aktuālākajiem un visplašāk pētītajiem 20. gs. otrās puses un 21. gs. valodniecības jautājumiem. Evidencialitāte var būt saistīta arī ar modalitāti. Arī modalitāte ir semantiska kategorija, kas var izpausties
Ja valodas pētnieki lieto būtisks ne gluži statistiskā nozīmē, tad kas esmu es, lai viņus kritizētu :)
|
Posted by: kihelkonna (
kihelkonna) Posted at: 2. Marts 2021, 12:41
|
|
to lieto nevis valodas pētnieki, bet ziņu diktori. tātad žurnālisti.
no savas puses varu pastāstīt tādu gadījumu. kāda mana draudzene pēc tautības ir krieviete, bet tekoši runā latviski. viņa studēja arhitektūru, un reiz viņai nācās publiski aizstāvēt grupas projektu. latviešu valodu viņa bija apguvusi tikai sarunvalodas ceļā, un bija pamanījusi, ka, ja kaut kas ir slikts, tad saka "slikts", bet, ja kaut kas ir ļoti slikts, tad saka "sūdīgs". nu un tad viņa pasniedzēju bariņam stāstīja, ka šie materiāli fasādēm ir sūdīgi.
ar to es gribēju teikt, ka ir riskanti tā uzreiz lietot kaut kur pa ausu galam dzirdētus vārdus.
|
Posted by: extranjero (
extranjero) Posted at: 2. Marts 2021, 12:50
|
|
Ir riskanti, bet ja ne vien šāda valodas pūrīguma, tad šī prezentācija komunikācijas ziņā bija visefektīvākā. Mēs esam iemācījušies sūdīgas lietas saukt pieklājīgāk, tāpēc pārāk bieži tās pieciešam bez vajadzības.
|
Posted by: puscilvēks pusnecilvēks (
neetiski) Posted at: 3. Marts 2021, 00:07
|
|
:D
|
Posted by: ratatoska (
ratatoska) Posted at: 3. Marts 2021, 11:18
|
|
Nekad nebiju dzirdējusi, ka "būtiski" ir tikai statistikā. Uztvēru kā "ievērojami" un "nozīmīgi" sinonīmu. Par šo piedomāšu, ka kādam tas, izrādās, nepatīk, lai gan https://tezaurs.lv/b%C5%ABtisks un https://www.letonika.lv/default.asp
Man statistiku pasniedza Kristapsone, mums bija tikai "statistiski nozīmīgs".
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 3. Marts 2021, 11:40
|
|
manuprāt populārzinātniski un sadzīviski var lietot, bet arī medicīnā, īpaši zāļu aprakstos, par tām pašām vakcīnām sākotnējajos tekstos un tajā video, kur eksperti runāja ap Ziemassvētkiem katru reizi 'būtisks', 'ir/nav nozīmīgs', 'ir/nav būtiski atšķirīgs' un vēl visādi, ko nevaru atcerēties, ir jēdzieni, kas pamatots konkrētos aprēķinos un nopietnos skaitļos, tajā Biometrijas grāmatā ir smalkāk, ja nav tematiski, tad nav tik traki manuprāt. un tas, ko saka Dumpis vai Perevoščikovs gan cieši saistīts ar biometriju un tur gan jēdzieni jālieto precīzi
https://enciklopedija.lv/skirklis/948-b
|
Posted by: kihelkonna (
kihelkonna) Posted at: 3. Marts 2021, 13:14
|
|
ek, ielipu ar šo diskusiju. pēc apspriešanās ar augšā redzamo jūzeri domāju, ka turpmāk nevajag komentēt ierakstus, kas nav zem atslēgas.
es ne tikai mācījos, bet padsmit gadus pa laikam nodarbojos ar ANOVA dažādās statistikas programmās, un varu apzvērēt, ka ļaudis bez jēgas šai laikā šo vārdu nelietoja. jo uz uz to vienmēr satrūkstos, un sekoju līdzi, vai tur tabulā ir viena vai divas zvaigznītes. un tad pēkšni to sāka lietot dažādos dīvainos kontekstos. diezgan nesen, kādos 5 - 7 gados. laikam tas cilvēkiem iepatikās, līdzīgi kā vārds "sūdīgs". bet nu labi, mazums kas ieviešas.
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 3. Marts 2021, 13:45
|
|
vaivaivai, tā nu gan ne! jūzeri nāk un iet, dažreiz viņiem taisnība, dažreiz nav un kā tad lai Uzzina Lietas visi pārējie, ja neviens ar nevienu nediskutē un nepolemizē un nestrīdas?!
es dažreiz vienkārši nestrīdos, pat ja Zinu Kā Ir, ja mani kāda diskusija vai tēma vai jūzeris trigerē, pašai mierīgāk, bet nu jā, arvien biežāk žēl, ka tik daudzi ieraujas šavos žurnāļos (man arī dažreiz gribas)
|
Posted by: kihelkonna (
kihelkonna) Posted at: 3. Marts 2021, 13:56
|
|
ak, ja tu zinātu, cik jauki ir zem atslēgas. zem atslēgas palīdu tādēļ, ka kāds necibas cilvēks mani sāka stalkot, bet nu negribu bez atslēgas. ja iekomentēju kādu vaļēju ierakstu, tad dažreiz vienkārši kāds nāk un .irš virsū, un mani tas viegli apstulbina, jo tik pierasts dzīvot savā patīkamajā zematslēgā. bet komentēju es ierakstus tādēļ, lai tas man sagādātu prieku, nevis tādēļ, lai nejustu prieku. tā ka vadīšos pēc prieka.
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 3. Marts 2021, 14:06
|
|
Tas ir patīkams princips!
Baisi tie piedzīvojumi jums tepat cibā. Tā kā esmu pagalam neinteresanta vidusmēra viduvējība un garlaicīgs normītis, mani tikai pavisam reti kāds trollis atnāk pabikstīt lai gan ir arī bijušas dažas reizes citos žurnāļos, kad kaut kā anonīmi raksta tā, it kā es būtu pēdējo zaptsmaizi tieši degunpriekšā no šķīvja apēdusi
|
Posted by: vilibaldis (
vilibaldis) Posted at: 2. Marts 2021, 10:02
|
|
Izaicinājums :-)
Da jeb kas ir kļuvis par "izaicinājumu"
|
Posted by: bolero_10 (
bolero_10) Posted at: 2. Marts 2021, 10:37
|
|
"Atpakaļ", kad jālieto "pirms".
|
Posted by: Nikolass A. Dērsingtons (
kisswithafist) Posted at: 2. Marts 2021, 10:44
|
|
ekselenti!
|
Posted by: bolero_10 (
bolero_10) Posted at: 2. Marts 2021, 12:34
|
|
Priekš
Piem., "priekš darba" nevis "darbam".
|
Posted by: Birjuza (
ninona) Posted at: 2. Marts 2021, 13:58
|
Man riebjas, ka pēdējā laikā cilvēki raksta "riebj" nevis "riebjas". Neuztver personīgi, tas nav par Tevi, bet vispār par tendenci. "Riebjas" nez kur pazudis. Un man izsūdzēšanās nepalīdz. :(
Un otrs: ziņās mūžīgais "policija skaidro notikušā apstākļus". Viss. Punkts. Nezkāpēc nekāds skaidrojums netiek sniegts. Atkal kaut kāds tviteris, ka tikai īsāk pateikt nevis tā, lai bez pārpratumiem...
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 2. Marts 2021, 14:27
|
|
tur jau vispār patiesībā ir divas dažādas nozīmes diviem dažādiem darbības vārdiem (kur daudzi nemāk ne locīt ne saskaņot). t.i. 'riebt' as in aktīvi darīt kaut ko pretīgu/burt un 'riebties' kas ir par sajūtu. un vieīgais, kad ir vienāda nozīme un lietojums ir 'man riebj' un 'man riebjas' un manuprāt tikai tādēļ, ka riebt kā aktīvs darbības vārds, kas dara ir zaudējis to nozīmi.
man sāp galva, es nezinu vai sakarīgi izskaidroju to, ko no vidusskolas atceros, tur mēs vai nu paši iztirzājām vai kādam bija ZPD tēma. bet vispār jā
|
Posted by: Birjuza (
ninona) Posted at: 2. Marts 2021, 14:36
|
Es zinu tās nozīmes, un tieši tāpēc mani šis tracina.
Turklāt arī "man riebj" visupirms redzu kā "kāds man riebj".
|
Posted by: Antuanete (
antuanete) Posted at: 2. Marts 2021, 16:14
|
|
Visas tās ēdināšanas iestādes, ko sauc par garšvietām, garšotavām vai tamlīdzīgi.
|
Posted by: sirdnA (
sirdna) Posted at: 2. Marts 2021, 21:32
|
|
Teju, spēkrats un "mērot ceļu".
Arī ne vainas, ja lieto saprāta robežās.
|
Posted by: ratatoska (
ratatoska) Posted at: 3. Marts 2021, 11:13
|
|
"Doties" bez paskaidrojuma, kurp dosies. "Nu tad dosimies." Ļoti bieži tulkojumos dzirdu. "Ejam" vai "iesim" vietā. Nekad agrāk tā nelietoja.
Dekāde kā desmitgade.
Jebšu kā jeb.
Iesmiet, iesmaidīt.
"Visiem jauku dienu" pēc žults izgāšanas.
"Nervozi pīpē kaktiņā/stūrī".
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 3. Marts 2021, 11:50
|
|
'balstīts reālā stāstā' un vēl bija kaut kas tajā pat lifta reklāmā, bet slinkums iet pārbaudīt.
tas pēdējais no taviem gan man patīk.
bet vispār es jūtu, ka žurnālistikā un reklāmas u.tml. rakstos, īpaši, ja tur kāds ir saņēmis naudu un kāds iespējams pārlasījis, mani arvien vairāk kaitina visādas nejēdzības un valodas noplicināšanās, ja ir forši labi precīzi latviešu valodas vārdi un ik pa laikam atceros kā kādreiz Dienā (bet ne tikai) dusmīgas vēstules un komentārus rakstiem, kas vēlāk tika publicētas, rakstīja tāds Jānis Kušķis un par visu ko cepās un mani biedē, ka tas varētu būt mans liktenis, tikai digitāli. nu, kad nervi uzdod. pagaidām vēl kauns un kautrējos, ja sāks braukt jumts, tad vēl redzēs kā būs :D
jaudīgi un klāsta :D