šodien dzīve ar mani jokojas.
no rīta, kad notika pirmo reizi, likās muļķīgi. pasmējos un nodomāju :"labs jociņš, Dievs".
nu jau vakara beigās - doma, kuru uzrosināja alcoholic iepostotā bilde, un viens, divi, atkal jau. nē, es to neuztveru par zīmi. tik vien kā liktens humors.
ehh, atmetam spriedelējumus par dienas izgājieniem, jādodas mācīties.
ps. vēl joprojām apdomāju, ka jāizlasa Dieva Komēdija.

</span>

tikko atminējos un piepraktizēju sen apgūto dziļu ieelpu nozīmi.
viss apkārt pazūd.
miers.
vajadzētu atminēties to vismaz reizi dienā.
apstāties un dziļi ieelpot.

tikko runājos pa vadiem ar mazajiem norvēģu bērniem. since when I feel comfortable again being around kids ?
ceturtdien pavadīju jauku vakaru ar pāris cilvēkveidīgajiem muzicējot dziedot. tā īpatnējāk nekā parasti. ar bezbailību un bezkautrību, starp cilvēkiem, kurus nezinu. ja neskaita cilvēku, kurš manī rada pārliecību, ka ir harmonijas un miera atspoguļojums cilvēkveidīgā tēlā. jā, tajā meitenē ir kaut kas īpašs, un es labprāt pavadu ar viņu vairāk laiku. it īpaši man patika mūsu pagājušās nedēļas nogales kopīgie prieki par saksafona skaņām un to, cik mirklis tad bija perfekts ar savu netradicionālu vienkāršību. ehh. dzīve, tajā ir kaut kas tik skaists. jā, ceturtdien nolēmu, ka jāatsāk mazliet attīstīt savas minimālās muzikālās dotības.
pēdējās dienas staigājot puteņos paņēmusi mani iedvesma. man ir variētu izmēru, krāsu lapas un daždažādi rīki iegādāti. es nezinu kāpēc, vienkārši likās, ka vajag ar tiem kaut ko iesākt. apzinos jau, ka drīzāk jāpievēršas galu savilkšanai un to jau es arī darīšu, tikai pa vidam plānoju savilkt mazliet kaut ko kopā ar savu dzīvīti. nē, nejau sakārtot, kur nu. vienkārši kaut ko, es nezinu kā to paskaidrot.
ps. šorīt aizgulējos. sapņoju, ka cepu kopā ar vienu puisi karbonādes, bet nez kāpēc iedarbojās signalizācija. tā sapņa signalizācija izrādījās zvans uz stundu, kuru dzirdēju pateicoties retajai naktsmāju maiņai. heh.
vienu vakaru vērsās pārdomas. pārdomas par to, cik daudz varam viens otram dot. cik daudz varam sniegt, darot to kopā.
individualitāte. jā. es jau nu to noteikti zinu, bet cik gan daudz iespēju un dāvanu mēs palaižam garām, noslēdzoties savā dzīves kastītē. palūkojies apkārt.

es ticēju pasaulei atklātai
ka visa tā sastāv no pasakām
[..]
es ticēju pasaulei atklātai
pat tad, kad tā izlikās briesmīga
[..]

 /Ojārs Vācietis/

hei, palika mazliet labāk pēc dranķu izlaišanas ārā. jā.
dziļāk ieelpojot visu, baudāmāk dzīvot. arī burtiski.

vēl tikai mazliet vīna, un ehh...

vakarnakt dauzot galvu pret sienu, secināju, ka jāpierakstās pie zobārsta. nē, nevienu zobu neizsitu, bet laikam kāds nervs iekaisis, ak šie prieki.

mani satrauc mamma un viņas veselības stāvoklis. bet tagad, redzot viņus abus tā sakampušos,tā kā sen nebiju redzējusi. jā, lūk tas ir iedvesmojoši. sasodīs, kā es viņus mīlu. visus. bet tā jau dzīvē notiek. viss attīstās un rit uz priekšu. katram jāveido sava dzīve, un tā mēs izmētājamies pa pasauli. laikam jāsāk prasties vien, kā dzīvojot dzīves atsevišķi, noturēt saikni kādu savā starpā, lai nezaudētu to balstu viens otram un lai sajūta, ka esam ģimene neizpaustos vien ziemassvētku vakaros.

trulināties nedrīkst, kad tas ievelkas nedēļas, tad kaut ko jāmaina.
satuntulējos, izgāju laukā ar krūzi tējas, grāmatu un kladi, apsēdos un padomāju.
tā man tāda vietne, kur piespraužu to, kāda iekšēji esmu. lielisks veids kā pēc kāda laika atskatīties un saprast, kā mainies. tai skaitā arī pārbaudīt vai pildi savas apņemšanās un tā.
šādi tādi mērķi pavirzīti. viens no tiem būs uzrakstīt pāris jautājumus, uz kuriem man pašai ik pēc kāda laika intervāla būs jāatbild, un jāsecina, vai, sasodīts, kaut kas tagad aši knaši jāmaina.
patiesībā jau baigi grūti kaut ko riktēt un stellēt, kad visu gribas vienkārši pasviest zem gultas, lai tas tur paliek un sapūst, bet nevar jau tā. līdz ar to visu, sapūšu pati, un tad no tās gultsapakšas izvilkties būs praktiski neiespējami. kaut kā no mistiskām augšām jāizvelk gribasspēku un visus pārējos niekus.
pozitīvisms no dienas vidus jau sen pārgājis, mani pametis, atradis kādu ar kuru ir interesantāk. ha. šis gan laikam visiem tāds rudens depresijas fucked up stāvoklis. nu visiem nē, daudziem, kā es te skatos uz sev apkārt esošajiem.
jāiet kaut ko vakariņās uzšmorēt.

Brīžiem dzīves neizprotamība biedē. Biedē ideja par to, ka kāds valda pār tavu dzīvi, par mūsu visu dzīvi. Mulsina tas, ka ar mums kāds var spēlēties. Piespēlēt visneparastākos un prātu jaucošākos notikumus un cilvēkus. Sauciet to kā gribiet – liktenis, Dievs vai māte daba. Mēs esam stipri un varam mainīt lietas, tomēr tas nemainīs faktu, ka ir kaut kas tāds, pār ko mums nav vara. Un mirkļi kad to nākas tiešākā veidā apzināties, tie savādi biedē. Savādi un patīkami biedē.

vīns raisa netikai mēli, bet arī domas un sajūtas. vēlmi just. izjust.
tas, ka mēdzam dzert lētu šņabi, nenozīmē, ka nespējam novērtēt izcila vīna garšu apskalojam mūsu lūpas.
tikai nepadoties.
nepadoties un nepārstāt just.
dzīvot un baudīt dzīvi.

skolā viss pa vecam.
šodien braucu ar autiņu mājās. klausījos The Sunscreen Song. mazliet laikam kaut kur iekšā iezagās tāda kā sāpe. es pat nezinu par ko, par visu. par laiku, kas bijis. par to, kas būs. par cilvēkiem, kuri nāk un iet. par nākotni. par to vai mēs dzīvojam savu dzīvi pēc iespējas pilnvērtīgāk. vai pēc 20 gadiem neatskatīsimies uz to visu un neteiksim - kā es nožēloju, ka neizdarīju to.
kaut kā mēģinu izprātot, vai nevajag tā vienkārši, aši izmainīt visu. pagriezt savu dzīvi iespējams kājām gaisā, bet mainīt to. varētu jau varbūt pat mēģināt, bet kā lai zini, ka tā vajag? aijš, tādas visās domas skraida pa galvu. pie visa vainīgs m. ar savām runām par to, kā viņam viss pieriebās un pilnīgi uz dullo aizgāja pilnīgi pretējā virzienā, nezinot, kur dosies un arī šis te.
tādi lūk brīnumi šrīmuni.
ak es muļķa desa.
jāpačolē jauns telefons par sadabūto naudu, citādi tas jau kļūst apnicīgi, ka tevi nekad nevar dabūt rokā. jā, un tad varētu būt arī pie reizes mūzika, un iespēja no visa atslēgties uz mirkli.
rīt jāaizčāpo uz pagrabiņu, vai stāviņu vai kā viņu tur tagad sauc. jāpainteresējas par tam jauniešu dienām, tad jau redzēs, vai beigās sanāks tikt.

sēžu, dzeru kakao, un vēl joprojām manī ir šī dīvainā sajūta, ka šīs pāris nedēļas ir kā tilts no iepriekšējā laika posma uz jauno posmu. tā sirreāli mazliet. bet jāsaņemās ir, jāstrādā pie sevis. un šajā situācijā jāpārstāj būt egoistiskai.
sāku lasīt Klaiva Steipa Luisa "Skrūvšnores Vēstules". pagaidām liekas sasodīti laba un, iespējams, šim brīdim ļoti noderīga.
"..Katrā ziņā, viņiem var iestāstīt, ka ķermena stāvoklim lūgšanas laikā nav nozīmes, jo viņi patstāvīgi aizmirst to, kas Tev būtu jāatceras vienmēr - ka viņi ir dzīvnieki, un viss, kas notiek ar viņu ķermeņiem, ietekmē viņu dvēseles.."
iepatikās doma, tai skaitā arī atgādināja manu, māsas un a. sarunu par dejošanu. to, ka patiesībā tā var ļoti labi iespaidot tavu garīgo stāvokli. arī ar savu ķermeni mums jāprot izpausties, jo tas ir mūsu instruments. gribot negribot, esam ar to saistīti, laikam jau.
jāpiebeidz mest z. i podā svētceļojuma bildes. tik vien kā 7GB, un jādodas turpināt lasīt.

bet vispār, būs labi, es to jūtu.

sēžam trijatā un baudām mierīgo rītu, klausoties apocalyptica's skaņās.
vispār, šobrīd būtu ērts brīdis, lai viltos dzīvē, vai ne ?
mierinu citus, un kāpēc gan ne? kamēr pati vēl neaptveru savu turpmāko dzīves realitāti, tamēr jau var.
tikai tagad sāku aptvert, cik ļoti tagad izmainīsies ikdienas dzīve. kurš gan mani vilks ārā no pagrimuma bedrēm? a. un i. aizdodas prom kur nu kurā uz citām pasaules malām. arī citi radījumi, pie kuriem pēdējo gadu laikā bija aprasts nu jau pāris lēmumu rezultātā nozūd no apvāršņa. galu galā nākas aptvert, ka esmu izmainījusies ne tikai es iekšēji, bet arī visi apkārt aptverošie apstākļi. jūs - cilvēki, lietas un notikumi. bet šoreiz vēl kaut kas būs savādāk. šoreiz jau laicīgi apzinos, ka vienīgais veids, kā šādos apstākļos atkal neiegrimt sevis žēlošanā un straujā degradācijā, ir pārstāt plūst līdzi dranķīgiem notikumiem. jāpieņem izvēles, kuras izvelk tevi no tā laukā. jau laicīgi jāpamaina sava dzīves uztvere, lai sagatavotos tam, kas būs. jau tagad jānosprauž šī laika posma mērķi, jo kā gan lai sasniedz to, ko vēlas, ja vēļ pat nezin ko tieši vēlies? laikam jau tā ir mana problēma regulāri bijusi.
paciemoties atbraukusi viena mamma ar savu dēlēnu, kādreiz es regulāri pieskatīju viņa vecāko brāli. sasodīts, tie bērni tomēr ātri aug. mums laikam jāmēģina augt līdzi.
as I'd like to say - let's start taking control over our life, not allowing it to control us. or smt like that