sēžu, dzeru kakao, un vēl joprojām manī ir šī dīvainā sajūta, ka šīs pāris nedēļas ir kā tilts no iepriekšējā laika posma uz jauno posmu. tā sirreāli mazliet. bet jāsaņemās ir, jāstrādā pie sevis. un šajā situācijā jāpārstāj būt egoistiskai.
sāku lasīt Klaiva Steipa Luisa "Skrūvšnores Vēstules". pagaidām liekas sasodīti laba un, iespējams, šim brīdim ļoti noderīga.
"..Katrā ziņā, viņiem var iestāstīt, ka ķermena stāvoklim lūgšanas laikā nav nozīmes, jo viņi patstāvīgi aizmirst to, kas Tev būtu jāatceras vienmēr - ka viņi ir dzīvnieki, un viss, kas notiek ar viņu ķermeņiem, ietekmē viņu dvēseles.."
iepatikās doma, tai skaitā arī atgādināja manu, māsas un a. sarunu par dejošanu. to, ka patiesībā tā var ļoti labi iespaidot tavu garīgo stāvokli. arī ar savu ķermeni mums jāprot izpausties, jo tas ir mūsu instruments. gribot negribot, esam ar to saistīti, laikam jau.
jāpiebeidz mest z. i podā svētceļojuma bildes. tik vien kā 7GB, un jādodas turpināt lasīt.

bet vispār, būs labi, es to jūtu.