![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Viens no iemesliem, kāpēc neesmu piemērota kopdzīvei - es nespētu būt laimīga brīvdienās, kas jādala vēl ar bariņu cilvēku. Bērni, kas jāved uz zoodārzu, kartupeļu talka pie vīramātes, grila pārtija laimīgo ģimeņu klubiņā...brrr...
Nē, nav šīm visām nodarbēm nekādas vainas, taču par atpūtu es nevienu no tām nespētu dēvēt. Un, jā - man ir vajadzīgs Mans Atvaļinājums, nevis Mūsu Atvaļinājums, ja vien nav runa par medusmēnesi. Tāpat kā Mana, nevis Mūsu apakšveļa, zobu birste un kafijas krūze.
Nē, nav šīm visām nodarbēm nekādas vainas, taču par atpūtu es nevienu no tām nespētu dēvēt. Un, jā - man ir vajadzīgs Mans Atvaļinājums, nevis Mūsu Atvaļinājums, ja vien nav runa par medusmēnesi. Tāpat kā Mana, nevis Mūsu apakšveļa, zobu birste un kafijas krūze.
Mūsu vakari un Mūsu naktis - tas ir jauki, varbūt pat vairākas reizes nedēļā. Bet tad jānāk lieliskajam brīdim, kad manā rīcībā ir Visa Gulta.:)
Tagad, izvērtējot ieguvumus un zaudējumus, domāju, ka ir ļoti labi, ka ir kāds, kas Tevi sagaida mājās, kāds, kurš elpo Tev blakus, ka Tev nenāk miegs utt...
P.S. man nav ienācis prātā, ka mana kafijas krūzīte, zobubirste vai apakšveļa varētu tapt apdraudēta ;)
Galvenais atslēg'vārds ir - vai to vispār vēlies. Vai arī baidies, ka nāksies tērēt laiku robežu spraušanai, sevis sargāšanai un cīņai par iespēju garīgi augt.
Tā pēdējā rindkopa nebija par Tevi, bet par situāciju kopumā. ;)
Es ceru, ka tā ir Tava smalkā ironija.
- Nē, es jau uzvilku. Ņem melnos!
& grila pārtiji mums ir draugu, ne "laimīgo ģimeņu klubiņā"
...
Bet, ja tev ir vajadzīgs Mans Atvaļinājums, tad, jā, laikam neesi gan piemērota. Jo [mož es dzīvoju ilūzijās?] tieši tādēļ jau dzīvo kopā ar cilvēku, ka vēlies ar viņu būt kopā pēc iespējas vairāk.
Btw, man tas kaut kā tomēr velk uz skābajām vīnogām. Atvaino, protams ;)
Par skābajām vīnogām neapvainojos, jo zinu, ka tā nav.:) Es tiešām pēdējā laikā aizvien skaidrāk saprotu, ka man ir nepieciešama daudz lielāka vienatnes porcija nekā "normāliem" cilvēkiem. Pat tad, ja kādu ļoti mīlu un tas ir abpusēji.
Bet manā gadījumā tā tiešām nav tik daudz samierināšanās ar skumīgo likteni, cik atklāta atzīšanās mazliet netipiskā dzīves uztverē. Ar kuru es nelepojos, bet kuras dēļ arī vairs nekautrējos.
Tu esi uzbuuveejusi kaut kaadu lauliibas ideaalo karikatuuru, taa tevi neapmierina, un ar to tu attaisno ka tas tev nav vajadziigs!
Bet kur akmenii ir cirsts ka TAVAI lauliibai jaabuut tieshi shaadai, no kuras tu baidies. Tu tachu vari veidot attieciibas ar taadu cilveeku un taadaa formaa kaa tevi apmierina. Tb ja vispaar pats princips "attieciibas" nav taa iisteniiba, no kaa baidies.
Jo "ko dariit viikendaa" un "kaa pavadiit atvaljinaajumu" tach nav nekaads nezinu lauliibas likuma ministru kabineta apstiprinaati noteikumi, taa ir briiva divu cilveeku attieciibu interpretaacija!
Attieciibas ir DEJA, un nekur nav teikts, ka tikai valsis :)
Ko Jūs tagad visi man metaties pierādīt, ka, kopā dzīvojot, var būt arī citādi? Droši vien, ka var, neesmu ne mirkli šādu teorētisku iespēju apšaubījusi.
Patiesībā tas mani diez ko neinteresē.
Citādi izklausās jauki.
Es tiešām izskatos garīgi atpalikusi?
zini par ko te cilveki besas ?:)
tas nav pareizs interpretējums ,, tas ir tas pats, kas par kaķi teikt, ka "rijīgs spalvu kamols, es gan tādu neciestu" - tas tā kā apvaino jūtīgākos no kaķu īpašniekiem
Re: zini par ko te cilveki besas ?:)
Es taču neko nerakstīju par "brēcošajiem, puņķainajiem kverpļiem" vai ko citu aizvainojošu. :)) (Diespas, es nedomāju, ka bērni reizēm nav arī jauki, lūdzu, nepārprotiet!) :))
Jāsecina, ka pārliecināti ģimenes cilvēki mēdz būt vēl jūtīgāki par vecmeitām-kaķu mīļotājām.:)
Re: zini par ko te cilveki besas ?:)
cilvēki atļauj tev dzīvot ar kaķi, tu atļauj cilvēkiem dzīvot ar bērniem / vīriem / sievām vai nu katrs izvelējies vai apstākļu spiests ir ņēmis !!!! :) peace !
Re: zini par ko te cilveki besas ?:)
un es pat neredzu īpašu atškirību galaiznākumā,,, jo tāpat mēs visi jūtamies te laimīgāki, te nelaimīgāki, atkarībā no mēness fāzes un konta apjoma :)
kāpēc cilvēki Tev it kā grib pamācīt u iedzelt, ka tomēr un tomēr nav un nav labi dzīvot vienam (būtu teikuši - - lai tak dziivo!!!)
kāpēc Tu pati vislaik to aktualizē un pierādi un pierādi ?
single dzīvesveids jau sen ir akceptēts kā norma, ne izņēmums, pat "zinātniski" pierādīts, ka ir cik tur % cilvēki, kam nu nav ieteicams dibināt ģimeni
Kāpēc es to tieši šodien aktualizēju - tā nu sanāca, ka vakar man bija "dziļi dvēseliskās" sarunas, kuru dēļ es ilgi domāju, ko es savā dzīvē būtu gatava mainīt, ko nē. Nu, un tā es modelēju dažnedažādas situācijas.
Un dažus secinājumus šodien pierakstu.
Var jau būt, ka pēc kādiem desmit gadiem es trallinādama ņemšos ar 4 bērniem un nemaz nebūšu nelaimīga.
Bet šobrīd man no tādas ainiņas zosāda metas. Brrrr...
nepārspīējot, 65 :) gan jau tu arī, ne ?
tāpāt kā sievišķis mainās, kad uzrodas īstais ņēmājs ,,, ajunuvispār, šitie visi ir teorētiski spriedēlējumi, dzīve jau pati visu saliek ar savām spalvainajām ķetnām īstās vietās :)
Cilvēki tik tiešām IR dažādi.:)
Kāpēc dzīvošana ģimenē tomēr mūsu pārapdzīvotajā pasaulē joprojām ir tik ļoti vairāk akceptēts modelis?
solo stils - ar mīlotajiem, ko satiec šad un tad, ne vairs ciešā kopdzīvē, tagad dominē, 40% ir tikai klasiskās ģimenes
bet mēdz jau būt, cilvēkiem ar tādiem pašiem uzskatiem, ka "tagad moderni...", "ģimene mirst..." utt. uz lūpām :)
vispār "uzskatiem" lielas nozīmes nav, lielāka nozīme, ka lai ko tu domā, bet attiecības brūk un tu neko nevari izdarīt (jeb vari?)...
nu, spriežu pēc sevis, man arī netīk šāds ģimenes apraksts, ja tā autors domā, tad protams, viņam NEVAJAG todarīt, ar visām 4-ām esmu par. Bet priecāties par sevi ("brīvība!") gan neredzu iemēsla :) It kā džimene būtu varas iestādījums, kuru neviens negrib izvēlēties, bet "iekrīt".
Nu, un tad man bija kopdzīves periods. Un kaut gan tas pajuka pavisam citu iemeslu dēļ, es pat idilliskajos brīžos jutu, ka mani reizēm nogurdina savas telpas un sava laika trūkums. Bija tā, ka - nu jā, mīlestības vārdā es varu to paciest, jo nenoliedzami daudz gūstu pretim - rūpes, atbalstu, maigumu, uttt., bet baigi gribas arī to iespēju būt vienai.
Teiksim, kad mēs ar T. domājām, ko vaidzētu kauko foršu noorganizēt uz kāzu jubīli, es kā vienu no vilinošākajiem variantiem izteicu iespēju noīrēt numuriņu kādā skaistā, romantiskā viesnīcā ... un kaut vienu nakti izgulēties katram savā gultā ;D