Viens no iemesliem, kāpēc neesmu piemērota kopdzīvei - es nespētu būt laimīga brīvdienās, kas jādala vēl ar bariņu cilvēku. Bērni, kas jāved uz zoodārzu, kartupeļu talka pie vīramātes, grila pārtija laimīgo ģimeņu klubiņā...brrr...
Nē, nav šīm visām nodarbēm nekādas vainas, taču par atpūtu es nevienu no tām nespētu dēvēt. Un, jā - man ir vajadzīgs Mans Atvaļinājums, nevis Mūsu Atvaļinājums, ja vien nav runa par medusmēnesi. Tāpat kā Mana, nevis Mūsu apakšveļa, zobu birste un kafijas krūze.
Nē, nav šīm visām nodarbēm nekādas vainas, taču par atpūtu es nevienu no tām nespētu dēvēt. Un, jā - man ir vajadzīgs Mans Atvaļinājums, nevis Mūsu Atvaļinājums, ja vien nav runa par medusmēnesi. Tāpat kā Mana, nevis Mūsu apakšveļa, zobu birste un kafijas krūze.
Tagad, izvērtējot ieguvumus un zaudējumus, domāju, ka ir ļoti labi, ka ir kāds, kas Tevi sagaida mājās, kāds, kurš elpo Tev blakus, ka Tev nenāk miegs utt...
P.S. man nav ienācis prātā, ka mana kafijas krūzīte, zobubirste vai apakšveļa varētu tapt apdraudēta ;)
Galvenais atslēg'vārds ir - vai to vispār vēlies. Vai arī baidies, ka nāksies tērēt laiku robežu spraušanai, sevis sargāšanai un cīņai par iespēju garīgi augt.
Tā pēdējā rindkopa nebija par Tevi, bet par situāciju kopumā. ;)