![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Viens no iemesliem, kāpēc neesmu piemērota kopdzīvei - es nespētu būt laimīga brīvdienās, kas jādala vēl ar bariņu cilvēku. Bērni, kas jāved uz zoodārzu, kartupeļu talka pie vīramātes, grila pārtija laimīgo ģimeņu klubiņā...brrr...
Nē, nav šīm visām nodarbēm nekādas vainas, taču par atpūtu es nevienu no tām nespētu dēvēt. Un, jā - man ir vajadzīgs Mans Atvaļinājums, nevis Mūsu Atvaļinājums, ja vien nav runa par medusmēnesi. Tāpat kā Mana, nevis Mūsu apakšveļa, zobu birste un kafijas krūze.
Nē, nav šīm visām nodarbēm nekādas vainas, taču par atpūtu es nevienu no tām nespētu dēvēt. Un, jā - man ir vajadzīgs Mans Atvaļinājums, nevis Mūsu Atvaļinājums, ja vien nav runa par medusmēnesi. Tāpat kā Mana, nevis Mūsu apakšveļa, zobu birste un kafijas krūze.
Tu esi uzbuuveejusi kaut kaadu lauliibas ideaalo karikatuuru, taa tevi neapmierina, un ar to tu attaisno ka tas tev nav vajadziigs!
Bet kur akmenii ir cirsts ka TAVAI lauliibai jaabuut tieshi shaadai, no kuras tu baidies. Tu tachu vari veidot attieciibas ar taadu cilveeku un taadaa formaa kaa tevi apmierina. Tb ja vispaar pats princips "attieciibas" nav taa iisteniiba, no kaa baidies.
Jo "ko dariit viikendaa" un "kaa pavadiit atvaljinaajumu" tach nav nekaads nezinu lauliibas likuma ministru kabineta apstiprinaati noteikumi, taa ir briiva divu cilveeku attieciibu interpretaacija!
Attieciibas ir DEJA, un nekur nav teikts, ka tikai valsis :)
Ko Jūs tagad visi man metaties pierādīt, ka, kopā dzīvojot, var būt arī citādi? Droši vien, ka var, neesmu ne mirkli šādu teorētisku iespēju apšaubījusi.
Patiesībā tas mani diez ko neinteresē.