Kurvjzieža kontemplācijas

var jau no ārpuses novērtēt dažādi, un svarīgais jau ir -- kāds draivs ir ģimenē, kaut no ārpuses tas varbūt izskatās, kā "šablonu kopa", to ir visvieglāk ieraudzīt. Bet iekšēji tie cilvēki jūt, un saprast, vai jūt vai nejūt un kāda tam visam jēga, jau vairs nav tik viegli

nu, spriežu pēc sevis, man arī netīk šāds ģimenes apraksts, ja tā autors domā, tad protams, viņam NEVAJAG todarīt, ar visām 4-ām esmu par. Bet priecāties par sevi ("brīvība!") gan neredzu iemēsla :) It kā džimene būtu varas iestādījums, kuru neviens negrib izvēlēties, bet "iekrīt".