Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Viens no iemesliem, kāpēc neesmu piemērota kopdzīvei - es nespētu būt laimīga brīvdienās, kas jādala vēl ar bariņu cilvēku. Bērni, kas jāved uz zoodārzu, kartupeļu talka pie vīramātes, grila pārtija laimīgo ģimeņu klubiņā...brrr...
Nē, nav šīm visām nodarbēm nekādas vainas, taču par atpūtu es nevienu no tām nespētu dēvēt. Un, jā - man ir vajadzīgs Mans Atvaļinājums, nevis Mūsu Atvaļinājums, ja vien nav runa par medusmēnesi. Tāpat kā Mana, nevis Mūsu apakšveļa, zobu birste un kafijas krūze.
  • Domāju, ka man laikam nešķistu vis kā izprieca. Es jau bērnībā biju gana vienpatnīga un skatos, ka ar gadiem tas progresē.
    • nu, es arī bērnībā un vēl jaunībā biju vientuļā dvēsele, un viss mainās, be nu - cilvēki ir dažādi. skaidrs, ka vienam kopumā IR labāk. tik dzīvē šad un tad tomēr gadīsies situācijas, kad šķitīs, ka nav gan. tā ka - koks ar diviem galiem.
    • tu taču pati zini, kāds ir šīs problēmas psich. traktējums: ir cilvēki, kam patiesi nevajag nevienu - ne bērnus, ne mīļoto,, ,(un tad viņi laimīgi dzīvo vieni) , ir cilvēki, kas vienkārši nespēj neko tādu ieviest ,,, (un tad viņi ne tik laimīgi dzīvo vieni)

      un es pat neredzu īpašu atškirību galaiznākumā,,, jo tāpat mēs visi jūtamies te laimīgāki, te nelaimīgāki, atkarībā no mēness fāzes un konta apjoma :)
      • Nu ja, un tie, kuri neēd ķirbju putru, arī var būt vai nu tādi, kam ķirbju putra negaršo vai tādi, kuriem nav iespēju nopirkt ķirbi.;)))
        • nuja. mani interesē tikai 2 aspekti:
          kāpēc cilvēki Tev it kā grib pamācīt u iedzelt, ka tomēr un tomēr nav un nav labi dzīvot vienam (būtu teikuši - - lai tak dziivo!!!)
          kāpēc Tu pati vislaik to aktualizē un pierādi un pierādi ?
          single dzīvesveids jau sen ir akceptēts kā norma, ne izņēmums, pat "zinātniski" pierādīts, ka ir cik tur % cilvēki, kam nu nav ieteicams dibināt ģimeni
          • Jā, par tiem pārējiem es arī nesaprotu.:)
            Kāpēc es to tieši šodien aktualizēju - tā nu sanāca, ka vakar man bija "dziļi dvēseliskās" sarunas, kuru dēļ es ilgi domāju, ko es savā dzīvē būtu gatava mainīt, ko nē. Nu, un tā es modelēju dažnedažādas situācijas.
            Un dažus secinājumus šodien pierakstu.
        • nu bet es: vislaik bļaustījos, ka es un mašīna nekad,, un tagad dzīvot nevaru bez mašīnas,, tā ar daudzām daudzām lietām,,, , ,,, paskaties uz mūsu kūmiņu - tūlīt piebrauks mersī un pamācīs, kā pelnīt pirmo miljonu :)
          • Nē, nu viss jau protams, Augstākās Varas rokās, un tā.:)
            Var jau būt, ka pēc kādiem desmit gadiem es trallinādama ņemšos ar 4 bērniem un nemaz nebūšu nelaimīga.
            Bet šobrīd man no tādas ainiņas zosāda metas. Brrrr...
            • zini, cik gadījumu esmu redzējusi, ka riebuma pilns "neciešu puņķainus kverpļus" nomainās pret absolūtas sajūsmas "mūsu pirmā kaka !! "
              nepārspīējot, 65 :) gan jau tu arī, ne ?

              tāpāt kā sievišķis mainās, kad uzrodas īstais ņēmājs ,,, ajunuvispār, šitie visi ir teorētiski spriedēlējumi, dzīve jau pati visu saliek ar savām spalvainajām ķetnām īstās vietās :)
              • Man nav riebuma pret zīdaiņiem un kakām, bet es kļūstu ļoti nervoza, ja kāds, pat ļoti, ļoti mīļš un tuvs cilvēks uzurpē pārāk daudz man vienai nepieciešamā laika un telpas. Tas ir kaut kas cits.
              • Un kāpēc man rodas sajūta, ka Tu arī man mēģini iedvest, ka "neuztraucies, varbūt tu īstenībā tomēr esi normāla"?:)))

                Kāpēc dzīvošana ģimenē tomēr mūsu pārapdzīvotajā pasaulē joprojām ir tik ļoti vairāk akceptēts modelis?
                • kur es lasīju: VAIRS NĒ ! tak visis psichologiskie žurnalisi tagad nemas ar atklajumu, ka gimene izzūd - vai ta neesi manījusi ?
                  solo stils - ar mīlotajiem, ko satiec šad un tad, ne vairs ciešā kopdzīvē, tagad dominē, 40% ir tikai klasiskās ģimenes
                  • Tikai baigais jautājums, ko par to domā bērni, jeb kā viņi jūtas. Varbūt tie ir tie, kas paņem automātus un iet uz skolu?
                    • te jau tiek apskatīt variants: BEZ bērniem ! tagad jau ir kontracepcija un dažiem nostrādā :)
                      • jā, ja bērnu nav, tad piekrītu pilnīgi

                        bet mēdz jau būt, cilvēkiem ar tādiem pašiem uzskatiem, ka "tagad moderni...", "ģimene mirst..." utt. uz lūpām :)

                        vispār "uzskatiem" lielas nozīmes nav, lielāka nozīme, ka lai ko tu domā, bet attiecības brūk un tu neko nevari izdarīt (jeb vari?)...
                  • jā, bet redz, tikko kāds uzraksta, ka tā ir labi, antīkais koris nolasa kaut ko par skābajām vīnogām.:)
                    • man jau liekas, ka tava interpretācija vairāk sakaitināja - tas, ko es teicu par kaķi kā rijīgu spalvu kamolu :) tam tak tu piekrīti, ka vairumam no cilvēces ģimene tomēr ir un būs vajadzīga tā teikt kā laimes un miera avots (un dažiem pat tādu izdodas ieviest) (par formu, veidu un krāsu var strīdēties)
                      • Var jau būt.:) Kaut gan cilvēkam, kurš kaķī saskata rijīgu spalvu kamolu, es laikam necenstos par katru cenu ieteikt iegādāties "maigo, murrājošo, grācijas un dailes iemiesojumu", lai pārliecinātos par savu uzskatu aplamumu.:)
                    • jā, tika pasniegts formā "ģimenes dzīve" ===== "tas un tas" (postā minētais (šablonu? klišeju? štampu? katrā ziņā xxx) blāķis)
                      • vai, tas bija atbildes mēģinājums snorkei (piebalsojums)
                        • nuja, es tak saku: tas, ka ģimeni pielīdzina šablonu kopai - tas traušlākos satricina !! :) nu un dažkārt ģimene arī sanāk vien traka šablonu kopa - bet ir arī laimīgi gadījumi, redzu vi;nus apkārt un dažkārt pie sevis :)
                          • var jau no ārpuses novērtēt dažādi, un svarīgais jau ir -- kāds draivs ir ģimenē, kaut no ārpuses tas varbūt izskatās, kā "šablonu kopa", to ir visvieglāk ieraudzīt. Bet iekšēji tie cilvēki jūt, un saprast, vai jūt vai nejūt un kāda tam visam jēga, jau vairs nav tik viegli

                            nu, spriežu pēc sevis, man arī netīk šāds ģimenes apraksts, ja tā autors domā, tad protams, viņam NEVAJAG todarīt, ar visām 4-ām esmu par. Bet priecāties par sevi ("brīvība!") gan neredzu iemēsla :) It kā džimene būtu varas iestādījums, kuru neviens negrib izvēlēties, bet "iekrīt".
Powered by Sviesta Ciba