![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man, iespējams, ir kāds dziļš komplekss, kas pilnīgi pretējs VR kompleksiem, jebšu es ik uz soļa saskatu, cik liels ļaunums ir patriarhālais diskurss, un cik bezjēdzīgi tas sapisis cilvēku prātus, atņemot viņiem vismazākās izredzes uz laimi. Un tā nav tikai atsevišķu vīriešu nepamatotā pārākumapziņa (kas mēdz radīt viņos dziļas neirozes, jo šis iedomātais pārākums kaut kā jāattaisno un kaut kā tie sievišķi pie vietas jānoliek, sasodīts, cik negantu piepūli tas prasa), bet arī daudzu sieviešu iemācītā bezpalīdzība, vajadzība manipulēt, izmantojot savu seksualitāti, un pēc iespējas dārgāk pārdoties. Un pāri visam - abu dzimumu nemitīgās cīņas par emocionālo varu, abpusēja, postoša atkarība, vēlme izmantot un hroniska nespēja mīlēt.
Ļauni un riebīgi cilvēki domā "paldiesdievam, ka ir tāds patriarhālais diskurss, ar kuru tiem kretīniem un stulbeņiem ņemties, tas vismaz ir zināms ļaunums - ko var zināt, kur viņi izliktu savu enerģiju, ja tā nebūtu".
/es tiešām nezinu, kam ir taisnība, un necenšos tevi pārliecināt par savējo
(Es gan VR īpaši nesekoju, bet reizēm gadās kaut ko nejauši padzirdēt vai uzzināt -- šis ir domāts kā disklaimeris, lai mani neņemtu pārāk nopietni.)
Katrs jau laikam rezonē uz sāpi (vai vismaz jautājumu) sevī pašā. Es pamanījos patriarhālo diskursu ieraudzīt visai piesardzīgi izteiktā Tīrona viedoklī par Pasternaka otro sievu (RL redaktora sleja, otrā rindkopa). Un nekas, bija iemesls pasmaidīt par sevi ;)
Tavas citētās rindkopas gadījumā es toties to nesaskatu (lai arī sirds dziļumos pāris reizes esmu Tīronam piedēvējusi neglābjamu šovinistisku seksismu). Tas man drīzāk liekas mūžīgais Martas-Marijas konfllikts, kas kopīgs abiem dzimumiem, un kura abām pozīcijām ir vienāds pazudināšanas un glābiņa potenciāls.
Tas tev nav vis kaut kāds Dimiters, eksdeputāts Šmits, vai tamlīdzīgi prastuļi.:)
Iespējams, ka patriarhāls režīms noteiktā situācijā patiešām labi strādāja ģenētiskā materiāla un īpašuma saglabāšanai, sagādājot gan zināmus labumus gan ciešanas kā zeltenēm, tā arājiņiem, tikai gāja gadi un tūkstoši, un abi dzimumi nolēma paturēt no šī burvīgās iekārtas tikai rozītes no tortes, tobiš tiesības, bet ne pienākumus.
mīlēšana ir cieši savijusies ar emocionālu un materiālu atkarību no vienas puses un resursu atvēlēšanu kā vēlīgu emociju izpausmes forma no otras puses.
Un vel noteikti rituali, ar kuriem kompenset autentiskuma trukumu (pazit sevi)
Dzemde kā princips
Publika lauž krēslus un gaida, kad sekos nākamā sērija "vīrietis kā pimpis* no galvas līdz kājām" :)
*Lietoju šo vārdu gan ērtības dēļ (tas ir īss, skanīgs un stiprs), gan tādēļ, ka tas provocē, pievērš uzmanību, neatstāj vienaldzīgu. (c) VR
Materiāls, ar ko varētu pilnībā aizpildīt
Bet tā dzimumu "svētā kara" tēma sen jau okultismā pārspēj iluminātus un žīdmasonus kopā ņemot. Kam tur rīta kafijā pimpis rēgojas, kas sev nodara miesas bojājumus, lai nesasirgtu ar kādu sievišķīgu prāta infekciju. Seksuālā dziņa ne vienu vien kapā un vājprātā ir novedusi, tas tā vienkārši ir.
Saprotu, ka šajā ierakstā esmu ieskicējusi tikai tos aspektus, kas pirmām kārtām izpaužas ģimenes attiecībās, bet noteikti nebiju gribējusi domu reducēt uz to.
Tagad nav laika izplūst. Kaut kad iecibošu vairāk.