Man, iespējams, ir kāds dziļš komplekss, kas pilnīgi pretējs VR kompleksiem, jebšu es ik uz soļa saskatu, cik liels ļaunums ir patriarhālais diskurss, un cik bezjēdzīgi tas sapisis cilvēku prātus, atņemot viņiem vismazākās izredzes uz laimi. Un tā nav tikai atsevišķu vīriešu nepamatotā pārākumapziņa (kas mēdz radīt viņos dziļas neirozes, jo šis iedomātais pārākums kaut kā jāattaisno un kaut kā tie sievišķi pie vietas jānoliek, sasodīts, cik negantu piepūli tas prasa), bet arī daudzu sieviešu iemācītā bezpalīdzība, vajadzība manipulēt, izmantojot savu seksualitāti, un pēc iespējas dārgāk pārdoties. Un pāri visam - abu dzimumu nemitīgās cīņas par emocionālo varu, abpusēja, postoša atkarība, vēlme izmantot un hroniska nespēja mīlēt.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
vedjmahVakar nesanāca pietiekami daudz laika uzturēt diskursu, bet toties šodien uzdūros šim: http://www.viestursr.ucoz.lv/blog/viriesu_darbi/2013-07-07-281 lūk, viņš šo stāsta kontekstā ar paša pārdomām par to, kā varēja izcelties tā sauktā "Ventspils traģēdija", ja. Teiksim tā, šis laikam ir koncentrētākais apkopojums, ko esmu lasījusi no Viestura apcirkņiem. - kriiJā, es arī šo lasīju. Mijiedarbībā ar franču feministēm-lakānistēm tas manī ģenerēja ļoti daudz pārdomu par fallokrātijas spožumu un postu.:)