![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man, iespējams, ir kāds dziļš komplekss, kas pilnīgi pretējs VR kompleksiem, jebšu es ik uz soļa saskatu, cik liels ļaunums ir patriarhālais diskurss, un cik bezjēdzīgi tas sapisis cilvēku prātus, atņemot viņiem vismazākās izredzes uz laimi. Un tā nav tikai atsevišķu vīriešu nepamatotā pārākumapziņa (kas mēdz radīt viņos dziļas neirozes, jo šis iedomātais pārākums kaut kā jāattaisno un kaut kā tie sievišķi pie vietas jānoliek, sasodīts, cik negantu piepūli tas prasa), bet arī daudzu sieviešu iemācītā bezpalīdzība, vajadzība manipulēt, izmantojot savu seksualitāti, un pēc iespējas dārgāk pārdoties. Un pāri visam - abu dzimumu nemitīgās cīņas par emocionālo varu, abpusēja, postoša atkarība, vēlme izmantot un hroniska nespēja mīlēt.
Ļauni un riebīgi cilvēki domā "paldiesdievam, ka ir tāds patriarhālais diskurss, ar kuru tiem kretīniem un stulbeņiem ņemties, tas vismaz ir zināms ļaunums - ko var zināt, kur viņi izliktu savu enerģiju, ja tā nebūtu".
/es tiešām nezinu, kam ir taisnība, un necenšos tevi pārliecināt par savējo