Kurvjzieža kontemplācijas

krii

12.8.13 07:37

Man, iespējams, ir kāds dziļš komplekss, kas pilnīgi pretējs VR kompleksiem, jebšu es ik uz soļa saskatu, cik liels ļaunums ir patriarhālais diskurss, un cik bezjēdzīgi tas sapisis cilvēku prātus, atņemot viņiem vismazākās izredzes uz laimi. Un tā nav tikai atsevišķu vīriešu nepamatotā pārākumapziņa (kas mēdz radīt viņos dziļas neirozes, jo šis iedomātais pārākums kaut kā jāattaisno un kaut kā tie sievišķi pie vietas jānoliek, sasodīts, cik negantu piepūli tas prasa), bet arī daudzu sieviešu iemācītā bezpalīdzība, vajadzība manipulēt, izmantojot savu seksualitāti, un pēc iespējas dārgāk pārdoties. Un pāri visam - abu dzimumu nemitīgās cīņas par emocionālo varu, abpusēja, postoša atkarība, vēlme izmantot un hroniska nespēja mīlēt.

• 36 raksta
• ir doma

• begemots

  13.8.13 15:00

  

  Noformulēsim varbūt to tā. Dzimumu lomu stereotipi to patriarhālajos/matriarhālajos ģimeņu modeļos nereti rada kroplīgas ģimenes attiecības un ekspektācijas, kas strādā pāri paaudzēm. Un nav nekāds brīnums, ja vienas paaudzes patriarhālā kundzība nākošajā paaudzē rada augsni matriarhālajai un otrādi.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    13.8.13 15:51

    

    Manuprāt, tās nav tikai ģimenes attiecības, un tie nav tikai dzimumu lomu stereotipi. Tā ir visa tā saucamā "simboliskā pasaule", kurā mēs dzīvojam.
    Saprotu, ka šajā ierakstā esmu ieskicējusi tikai tos aspektus, kas pirmām kārtām izpaužas ģimenes attiecībās, bet noteikti nebiju gribējusi domu reducēt uz to.
    Tagad nav laika izplūst. Kaut kad iecibošu vairāk.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais