*

tāks, jauns dators ira, jauna mašīna ira, par jaunu telefonu domāju, atliek plīts, darbs un dzīvesvieta.
runājot par darbu - regulāri pētu sludekļus, bet uz maniem cv neviens neatbild. vispār ideāli būtu kaukas jauns no septembra, jo nu jau vasara ir tik tuvu, ka negribas laist to postā iejūdzoties jaunā darbvietā. ar dzīvesvietu līdzīgi - tieši uz vasaru būtu kaukā skumīgi ievākties pilsētas mūros, bet nupat, kad tiks beidzot izīrēta kuģene un nāks piķis, varētu sākt par to domāt.

pirms 2-3 naktīm redzēju vienā naktī divus sapņus par avārijām. nebija gan nekas gaļains un asiņains, bet ar nepārprotamu manu iesaistīšanos. vakar pirmo reizi piecu gadu laikā noskrāpēju sānu teātra vārtrūmē un pašķaidīju spoguli. tad skaitās, ka man tagad jāgaida tā otra avārija arī?

tā vispār es vairs nevaru pabraukt ar golfu. mašīnu, kas braucot slāpst nost (nu kaut vai, kad noņem kāju no gāzes, vnk samazina ātrumu vai bremzē. slidenā laikā pagriezienos tas vispār ir ļoti "jautri", jo noslāpstot atslēdzas stūres pastiprinātājs), ķurai reizēm ir gandrīz neiespējami ielikt pirmajā ātrumā (otrajā arī mēdz būt grūti), no kuras regulāri izgaist eļļa, kam nav salona spoguļa, nestrādā aizmugurējā ščķotka un, kam krīt nost ātrumkloķa gala bumbulis (apakšā ir tāds abrazīvs izbīdījumus, kuru vairākas reizes esmu līdz asinīm iecirtusi rokā, cenšoties ielikt pirmajā. un tas bumbulis ir vairākkārt līmēts klāt ar divkomponentu līmi). karoč, kad mēs tiksim līdz golfa pārdošanai - nepērciet viņu. nu, ja es līdz tam nepaspēšu viņu samīcīt otrajā, sapnī solītajā, avārijā.

man ļoti, ļoti patīk, ja realizējas kaut kādas dzērumā sarunātas darbības. šīs dienas bija pat divu tādu summa - sākums bija visai sena saruna ar Vladu stāvot rindā uz wc Kaņepē, otrā daļa pagājšnedēļ, arī Kaņepē, bet ne rindā uz wc. rezultātā, ar Vlada gādību, kopā ar diviem gejiem tika apmeklēta Melnā sperma. un tas bija kaut kas ļoti, ļoti, ļoti, ļoti, ļoti! pēdējo reizi man līdzīgas sajūtas bija pēc Ledus un tas bija tik sen, ka gandrīz vairs nav taisnība. es nesaprotu, kas tieši tur notika, bet kaut kas notika un tas bija nenormāli jaudīgi un kaut kādā ziņā atbrīvojoši. Tumšās alejas ar šito salīdzinājumā ir pilnīgs sūds un virspusēja šļupstēšana (man patiesībā nemaz negribas šīs izrādes salīdzināt, bet daudzi to dara, tāpēc pieminu). man liekas kruti arī, ka es gāju kopā ar gejiem un dabūju viņu fīdbeku par to visu.
un tie jaunie aktieri ir totāla bomba (un Vlads viņus pilnīgi noteikti ir garīgi izdrāzis taisot to izrādi). daži no viņiem klanoties reāli raudāja.

pēc spermas man tipa bija pa taisno jāiet uz JRT balli, bet tas pilnīgi nemaz nebija iespējams. nācas iet ar saviem biedriem uz Ozīrisu dzert kafiju (vispār gribējās šnabi, bet man bija pēc tam jāvada mehāniskais transporta līdzeklis) un kavēt balles oficiālās daļas sākumu (kas principā ir labākā pasākuma daļa). un arī tā kafija mani neglāba no pilnīgas klaustrofobijas sajūtas ballītē.

p.s. https://soundcloud.com/raivis-misjuns
p.p.s. šodien sev par lielu pārsteigumu atklāju, ka es protu parkoties

es teicu, ka gribu sēdēt mājās un asocializēties? hmmm. trešdien es nosēdēju bārā(os) no 14:59-23:11 (un nesēdēju viena, protams) nu un vakar/aizvakar biju Labā dabā (kur arī, protams, nebiju viena).

*sākās viss ar to, ka braucot ārā no Saļika sabojājās Golfs. ātrumkloķis sāka ļurkāties, ielikt varēja tikai 3. un 4. ātrumā, attiecīgi uzsākt kustību, braukt ātrāk par 65 km/h vai atpakaļgaitā bija visai problemātiski. paķēru tēvu uz izbrīnu, aizmocījos pie viņa uz darbu, nometu viņam savu sabojājušos Golfu, sagrābu viņa Volvo un braucu prom;
*laikam līdz šim nevienā festivālā neesmu darījusi tik daudz citu lietu, apārt from dzeršana - es uztaisīju lietus koku no latvāņa un sapņu kērāju, 2x izstaigāju dabas taku, noskatījos teātra izrādi, noklausījos netipiski daudz grupas un protams, arī piedzēros, toties neizēdu pat vienu sēmeņu paku. ā un pirmajā vakarā dabūju necerēti labu veģetāro burgeri;
*biju sajūsmā par plašo sūdiņu ar latviešu zīmēm piedāvājumu tirdziņā. tur bez tradicionālajiem koka sūdiņiem ar latviešu zīmēm, bija arī ādas, plastmasas, stikla, keramikas, auduma un metāla sūdiņi ar latviešu zīmēm. sāk jau drusku nākt vēmiens no tām latviešu zīmēm priekšā un pakaļā, īpaši tāpēc, ka liela daļa piedāvājuma ir bezgaumīgi štrunti;
*dzirdēju - Skandiniekus, Vilkačus, Auroru, Biezokni, Dzelzs Vilku, Inokentiju, Zāli un mazliet Baložu Pilnus Pagalmus (vēl mazliet arī Gapoljerus, bet man viņi tik ļoti nepatīk, ka man kauns atzīties, ka es kādu brīdi viņus klausījos). Topa augšgalā laikam ir Biezoknis un Zāle. Baložu pilni pagalmi bija aizraujoši pateicoties neparastajam sastāvam. Dzelzs vilks ir totāli nebaudāms (tas gan sen jau bija zināms), Inokentijs garlaicīgs, Aurora bija forša, bet izskatījās drusku samulsusi;
*teātra izrāde - "Pasaka par veco nāvi" bija so so. Mani drusku īgņoja arī attieksme pret skatītājiem - ja tu atved uz festivālu izrādi, ko rādi 2:30 naktī ar sūdīgu gaismošanu un gribi, lai kāds to skatās, būtu jau jauki padomāt par to, lai cilvēkiem ir kur apsēsties. nē nu es jau sēdēju un man, to darot, dieviņš vēl iedāvināja divlitrīgu kōlas pudeli, kurā iekšā bija viskijkola (laikam. varbūt rumkola. es tā arī līdz galam nesapratu), kas ļāva dziedēt sāpes par mājās aizmirsto Jēgermeistara pudeli;
*laikapstākļi gan man nepatika. manā pasaulē Labā dabā ir vai nu karsti vai vismaz silti. un sausi. es gan nenosalu un nesaliju arī, bet man riebjas vasaras festivālā tā tuntulēties un gulēt vilnas zeķēs un flīsa jakā. un es nemazam nedabūju uzvilkt savu jauno kleiti, jo tajā būtu nosalusi piecās minūtēs. kad es vispār varēšu viņu vilkt?

mans personīgais festivāla tops:
#uztaisīt lietus koku
#dabas taka
#Biezoknis un Zāle
#Ikšķiles mājas saldējums (viņiem ir arī vegan sorberti)
#piedzerties pirmajā vakarā

kā noteikt, ka sākusies siltā sezona - TĀ. nosēdēju visai pamatīgā sastrēģī tur šodien. godīgi sakot, man ir drusku bail no motobraucējiem uz ceļa. kad es pamanu, ka kāds ir kaut kur aizmugurē, es sāku nepārtraukti nervozi blenzt atpakaļskata spoguļos un pārāk maz skatos uz priekšu. ar to es negribu teikt, ka man liekas, ka viņi visi ir jukuši un brauc bez galvām - man vnk ir kkāds erors un nedrošība, jo es nesaprotu viņu domu gājienus un nespēju iztēloties iespējamos manevrus.

šorīt bija izcils rīts. nogulēju pārāk ilgi, lai brauktu uz jogu ar vilcienu. nu un? man tač ir mašīna. kāpju mašīnā, izgriežos no pagalma, sāk ķērkt eļļas dačoks - Golfam ir tāda apsēstība aukstā laikā pa kluso izpūst eļļu. nu un? man tač rezerves eļļa vienmēr līdzi bagažniekā. bet, ko tas palīdz, ja es nespēju atskrūvēt pudeles korķi. te piebrauc tētis. atskrūvē. ielej. sāku braukt, izgriežu uz ielas, sāk ķērkt eļļas dačoks. rezerves eļļas vairs nav. zvanu tēvam, šams paņem savu dīzelim domāto eļļu un nāk glābt. pārbauda līmeni - rāda pāri pusei. neko neielejam. sāku atkal braukt, aizbraucu līdz ielas galam, sāk ķērkt eļļas dačoks. zvanu tētim, tētis brauc glābt. eļļas līmenis ir krietni nokrities, pielejam dīzeļeļļu. konstatējam, ka nedeg labais tuvās gaismas lukturis. braucu. pa tam pulkstenis ir tik, ka mašīnu nolikt kaut kur bez maksas vairs nav iespējams paspēt. piebraucu pie jogas, lepni saberu automātā visu klātesošo naudu. pie ieejas sastopu pasniedzēju, kurš galanti pietur man durvis. lepni eju iekšā un nezkādā veidā pa gaisu aizlido mans telefons, bet es pati sapinos striķītī kas karājas pie auto atslēgām. pasniedzējs pacietīgi stāv un tura duris, kamēr es izpinos.
nodarbība ievelkas, bet mans apmaksātais autostāvvietas laiks beidzies + uz darbu jāskrien. ļoti skaļi un neveikli tūļājos un krāmējos prom, kamēr citi mēģina klausīties, kā pasniedzējs stāsta, kas būs ieskaitē. uz Stabu ielas aizbraucu taisni no joslas, kura paredzēta kreisajam pagriezienam. izdaru, kas jāizdara pirms izrādes un būdama parastajā pēcjogas badā, skrienu pie krišņām pēc plācenīša. izstāvu milzumgaru rindu, noskatos kā manu plācenīti ieliek kulītē, atveru maku... un tur nekā nav, jo tas, kas tur bija ir iegrūsts rīklē stāvvietas automātam. skrienu uz Baroncentra bankomātu. rinda. dabonu savu plācenīti, atsēžos savā kabinejā, lai rāmi uzēstu un konstatēju, ka garša jau laba, bet drausmīgi eļļains. tā ka bezmaz uz augšu rauj. skumji ietinu aizkosto plācenīti maisiņā un dzeru tēju.
beidzu darbu un priecīgi eju braukt mājās. nekā - teātra šaurajā pagalmā kāds piebraucis priekšā un iebarikādējis manu mašīnu...
kad nu tiku no turienes ārā, tā aizbraucu uz lielveikalu un iztērēju nepieklājīgi daudz naudas. un tajā sasodītajā rimi nebija tāda autoeļļa, kādu man vajadzēja nopirkt un ielikt bagažniekā nākamajai šādai reizei.

mani gan jau pirms pāris dienām brīdināja par problēmām ar balansu.

vakar pirmo reizi mūžā braucu ar kabrioletu. tiesa gan, aizvērtu.

2013. gadā zirgs man ir izmaksājis 1641.92 Ls, bet mašīna 1772.31 Ls (attiecīgi vidēji 136.83 un 147.69 Ls mēnesī).

Golfa pakaļstikls laikam ir nolādēts. šodien atbrauca stikla licējs un nejauši pats saplēsa jauno stiklu. rīt mēģinās vēlreiz.

pirms ~nedēļas mūsu ieliņas vidū izraka bedri un pazuda. tipa ūdensvada vilcēji. visām mūsu ieliņas mājām ir savi dziļurbumi un neviens nav pasūtījis pieslēgumu pilsētas ūdensvadam. mūsu ieliņa ir samērā dubļaina un lēni žūstoša, kuru pirms pāris gadiem, pēc ilgas kļančīšanas nobēra ar šķembām, tādējādi padarot kaut cik izejamu un izbraucamu.
šodien rakšanas darbi atsākās. tranšeja izrakta jau gandrīz līdz mūsu mājai. kaimiņa mašīna jau noslīka dubļos. kad braucu pie zirga, knapi tiku ārā no pagalma, jo priekšā aizlikta tehnika. braucot mājās tehnika (un tranšeja) bija izpletusies vēl labu gabalu uz priekšu, tāpēc mašīnu nobraucu gabaliņu tālāk, mazā placītī starp divu kaimiņu sētām. viens no tranšejistu brigādes vēl palūdza iebraukt placītī dziļāk, lai viņi tiekot garām, ko arī laipni izdarīju. es viņam vēl prasīju vai rīt tikšu ārā, šams teica, ka jā, noteikti un gan jau jūs brīdinās, kad būs iespēja netikt. uz ko es viņam atbildēju, ka šodien taču tiku ārā tikai brīnuma un sava auto mazo gabarītu dēļ un ka neviens mani nebija brīdinājis.
kad pēc kādas stundas mājās nāca vīrs, tad nobrīnījās kāpēc mašīna tik debīli nolikta. es gan nejutos īpaši debīli nolikusi, apstāstīju situāciju un nospriedām, ka būs labāk izbraukt Golfiņu pavisam ārā, uz lielās ielas. tad atklājās, ka es patiešām neesmu debīli nolikusi mašīnu. viņu debīli ir nolicis traktors. t.i. braucot atpakaļgaitā sametis slīpi, uzmetis uz sniega čupas un izdauzījis pakaļējo stiklu. mums ir traktorista telefona numurs un lieciniece.

bet pasakiet, man, lūdzu, kāpēc decembra beigās, kaukādā ieliņā x, kas nevienam nekad nav interesējusi ir pēkšņi jāvelk pilsētas ūdensvads, kuram neviens no ieliņas iedzīvotājiem negrib pieslēgties un kāpēc par to nevar brīdināt ielas iedzīvotājus, kuri tomēr vēlas izkļūt no saviem īpašumiem gan kājām, gan ar automašīnām?

šovakar braucu maestro G.Ā. baltajā Volgā. viņa smaržo tieši tāpat kā smaržo Volgas manās bērnības atmiņās.

šodien divas reizes mēģināju ielikt sestajā ātrumā. bet man liekas, tā nebija tikai mana izklaidība - Golfiņš uz simtiņu kaukā aizdomīgi sērīgi gāja.

šodien pirmo reizi rakstīju saskaņoto paziņojumu - vakarvakar beidzot pienāca ilgi gaidītais brīdis, kad šaurajā teātra pagalmā (kurš tajā brīdī gan bija gandrīz pavisam tukšs) sanāca ar kādu sarīvēties. it kā jau nekas - Golfam vispār ne vainas, Toijotai mazliet noskrāpēts bamperis. paskatījos, ka nekā nav un nesapratusi, kam tā Toijota pieder (jo nevienam no teātra tāda nav) aizbraucu mājās. šodien izrādījās, ka Toijotu Gatis paņēmis nomā, jo pats savu mašīnu saskādējis jau pirms tam. nedusmojās, protams, un paziņojumu rakstījām tāpēc, ka nomas mašīna, bet vienalga stulbi.

nesaprotu, kad vienreiz tās nebūšanas atstāsies. pārvākšanās ar ir iekavējusies uz diezgan nenoteiktu laiku, mūsu noskatītās un sarunātās mājiņas īpašnieku problēmu dēļ, bet neko citu atrast nesanāk. darbs ar jauns nemeklējas. nu viens jauks piedāvājums ir, bet izsverot visus par (vides maiņa, mazliet vairāk jāstrādā ar galvu) un pret (atalgojums tāds pats, bet darba laiks apmēram 3x ilgāks), laikam jau tomēr palikšu teātrī. tā jau man tas teātris neriebjas un mīļš ir, vien tiešie darba pienākumi līdz kaklam.

ar veselību nez. dzeru tējas, svaigās sulas un homeopātiju un vispār jūtos labāk un dzīvīgāk, nekā septembrī un oktobrī. kaukāds efekts ir.

šodien tāda jocīga diena. trāpīju ceļā puteņa epicentrā. pirms tam jau padsmit minūtes raku ārā mašīnu, ar vasaras riepām knapi uzspolēju nelielā slīpumiņā un braucu pāri HESam uz 60, priecājoties, ka pa priekšu brauc fūre un es vismaz apmēram saprotu kur man jābrauc. jo nebija ne debesu, ne zemes, ne ceļa malu. vien ik pa brīdim tieši blakus, no blīvā puteņaizkara iznira pretimbraucošo mašīnu ugunis.
Plakanciemā sniega bija krietni mazāk un mums bija ābolu etiķa talka. t.i. lasījām ābolus, ārā mazgājām, spiedām sulu, ko liksim raudzēties. ziniet, ja, ka ābolu etiķis ir ļoti veselīgs zirgiem gan iekšķīgi, gan ārīgi. talkas laikā saule mijās ar sniegu, bet mēs trijatā, četrās stundās, izpiedām 90 litrus sulas. visa gan nebūs zirgiem - daļa ir nodeva ābeļu un sulu spiedes īpašniecei.
pēc tam jau bija vakars un atkal putenis, zibens un pērkons, un es vētrā gāju meklēt zirgus, lai pasniegtu tiem spainīšus ar visādiem labumiem. zirgi neatsaucās un nenāca. brīžiem likās, ka dzirdu kāju dipoņu, bet tas bija tikai vējš. bridu tumsā pa dubļiem, ar spaiņiem rokās. atradu zirgus, zirgi mani gandrīz apēda, es beigās uz viņiem sadusmojos. dažam labam pat ievilku ar spaini pa sānu. tad viņi paēda un es bridu atpakaļ, lai pārģērbjoties labajās drēbēs, tur visu dienu atstātajā telefonā atrastu īsziņu no teātra administrācijas, ka man ir pielikti daži desmiti latu pie algas (man neiet ar matemātiku, bet varētu būt kādi 30).
vēl es ļoti, ļoti ceru, ka mēs esam atraduši uz kurieni pārvākties. ļoti ceru, ka tur viss sanāks un kad Kārlis atbrauks no tūres, mēs varēsim visi trīs tur ievākties.
( p.s. )

divtūkstošdivpadsmitais vēsturē ieies ar to, ka šai gadā esmu krietni pārsitusi visus savus līdzšinējos peldsezonas atklāšanas un noslēgšanas datumus.
atklāju 12. aprīlī, ledainā Misā, noslēdzu 19. oktobrī, ledainā Misā. var gan gadīties, ka pārnoslēgšu rīt vai parīt, ja turpinās būt šitik debešķīgs laiks.

upe gan izskatījās visnotaļ nedraudzīga. neredzēti augsts ūdens līmenis, ļoti ātra straume, kas rāva sev līdzi brūnas rudens lapas un tumši, tumši, tumši ūdeņi.

vēl es šodien braucu ar Golfu pa šoseju un biju tik ļoti ne-šeit-un-tagad, ka gribēju ielikt 6. ātrumā.
toties lēkšot forši šitādā dienā. pretī saulei un vējam. pa sausu smilšu ceļu, zirga kājām raujot dzeltenas lapas čabošos virpuļos.

mājupbrauciens gan bij diezgan maģisks. Ķengaragā gāza, tā ka ščotkas nespēja tīrīt un redzēt neko nevarēja. tikai ūdeni un groteski iztaipītus laternu atspīdumus slapjajā asfaltā. posmu caur Dārziņu mežiem pilnībā izgaismoja bez divām kapeikām pilnmēness, bet pa kreisi, virs Salaspils, debesis plosīja dižžuburaini zibeņi. tagad tie jau lēnām grimst pamalē, ik pa laikam vēl uzmetot pa koši aukstam zibsnim.
man ļoti patīk braukt ar mašīnu.

no vienas pīkstēšanas par to, ka beidzas benzīns līdz nākamajai, ar pilnu bāku Golfs var noripot 760 km.

skati neizgāju, bet nekas traģisks - 2 caurumiņi izpūtējiņā un kapots.
ar kapotu vesels cirks - ņem un netaisās vaļā. skatē visādi onkuļi izraustīja - nepakam nevērās. ielika divnieku un palaida projām ar tādu pusviru - aizcirst ar nevar.
iebraucu pirmajā servisā, iegāju iekšā un lūdzu vai man nevarētu aiztaisīt motora pārsegu. veči skatījās uz mani kā debīlu un izskatījās, ka knapi valda smieklus. beigās divi gabali noķimerējās labas 20 minūtes kamēr atmūķēja un aizcirta. noplēsa divus latus. jābrauc uz šrotu jauna slēdzene meklēt.

pērkona grāviens, kas mani 5:20am uzrāva gandrīz stāvus gultā, izklausījās tā, kā varētu izklausīties paātrināta zemes tektonisko plātņu sadursme.

labi, turiet īkšķus, mēs ar Golfu braucam iet skati.

*) parkoties pilsētā joprojām raustos;
*) ar raustījienu iegriezt šaurajā teātra vārtrūmē esmu puslīdz tikusi galā. braucu, bet nepriecājos, kad tas jādara;
*) pārvietoties pa Rīgu baigi nebiedē, reizēm vietās, pa kurām nav jābraukā ikdienā, bail, ka ietrāpīšu ne tajā joslā un aizbraukšu kaukur ellē ratā;
*) ir pamatīga prakse dubļu braukšanā, aizžmiedzot acis pišu cauri arī vietām, kurās Kārlis raustās līst iekšā. neesmu iesēdusies ne reizes;
*) ziemu pārlaidu bez problēmām. divreiz iebuksēju uz tīra ledus - nevarēju izbraukt no stāvvietas, kura atradās slīpumā. vienreiz mani izvilka, otrreiz izstūma;
*) vienreiz paliku uz ceļa ar tukšu eļļas bačoku. atbrauca tētis ar eļļas pudeli un mani izglāba. kopš tās reizes turu mašīnā rezerves eļļu;
*) menti apturējuši 2x. vienreiz trešajā dienā pēc tiesību dabūšanas par braukšanu bez gaismām. dabūju brīdinājumu. otrreiz par braukšanu uz 125 km/h, kur reāli braucu uz 65. palaida vaļā;
*) fotoradars it kā vienreiz uzknipsēja, bet nu laiciņš pagājis, bet nekas vēl nav piesūtīts;
*) ar Golfu saprotos labi, bet kad iekāpju tēta Volvo 2 litru turbodīzelī brīžam šķiet, ka tā mašīna dara ar mani ko grib. jauda liekas milzīga, ir kruti, bet mazliet biedējoši;
*) braucu vidēji 2-3x nedēļā;
*) braukt ir pārsvarā patīkami un tiesības ir kruta!