*

vispār teātra balle bija forša. un tikpat forši bija arī attakšot mājās un gulēt savā gultiņā Gultā!
p.s. un man joprojām ir sarkani nagi. lūpas gan vairs nē. un bildes ar sarkano paklāju būs vakarā. iespējams.

labdien, mani sauc Inese un man vakar izrāva zobu.
šobrīd es tamborēju un man sāk rasties arvien lielākas aizdomas, ka esmu spējīga uztamborēt dūrainīti. arvien lielākas, tāpēc, ka drīz dūrainītis būs pabeigts. vēl man ir aizdomas, ka es nebūšu spējīga uztamborēt vēl vienu tādu pašu cimdiņu, jo man nav ne jausmas, kā es tamborēju pirmo.

labdien, mani sauc Inese un es gaidu, kad es atkal atsākšu te rakstīt kko tizlu, visādas dumības un nejēdzības. kkā nenāk pēdējā laikā nekas tāds prātā. nē, nu nāk jau, kā nu bez tā, bet tas nav nekas tāds uzrakstāms.

un teikšu atklāti - cilvēki, kuri vispār netizlojas man liekas ļoti aizdomīgi un pat bīstami un man nepatīk ar tādiem komunicēt. vēl trakāk ir tādi, kuri ne tikai netizlojas paši, bet arī ar sarauktu degunu nosoda citu tizlošanos. un tādu, starp citu, ir neizprotami daudz.
bezgalīga nopietnība rada šizofrēniju un citas garīga rakstura problēmas/slimības.

labrīt, mani sauc tāpat, kā vienmēr un es tagad braukšu uz dzimteni.

labdien, mani sauc Inese un man gribas niķoties.

upd: ai, es nesaprotu, ko man bij niķoties šodien. galu galā kopš paša rīta viss ritinājās atbilstoši manām vēlmēm un vajadzībām, pat, ja tās bija galīgā pretrunā ar ieplānotajām darbībām. un tas attiecas pilnīgi uz visu, izņemot, dignas (ne)satikšanu.

labvakar, mani laikam sauc Inese un es esmu pilnīgā šokā.
taisījos iet gulēt, bet pirms gulētiešanas ir jāpačurā un jāiztīra zobi
un
es
aizeju uz vannasistabu
attaisu poda vāku
un
tur
( šoks )

labrīt, lai, kas arī tagad nebūtu, mani laikam sauc Inese.
vakardienas ieraksts par Lūša zvaigznāju izrādījās liktenīgs, jo pret savu gribu nokļuvu Arvjdienas svinībās, satiku Lūsi, kurš bija šokā par to, ka es esmu Dzert un Drāzties autore un kurš saslavēja mani tik ļoti, ka es sadzēros šņabīti un no mājupceļa atceros tikai jau mājas un uzmācīgu suņa mīļošanu. ā un velosipēda priekšējais atstarotājs nezinkāpēc atradās man kabatā. nuvokā.

ā jā, - laikam sarunāju vēl kko grupas attīstībai. jo Lūsis paziņoja, ka Duetai Kjū esot noteikti jāuzstājas kopā ar 1/2H 1/2W. vēl ir sarunāts ierakstīt vienu dziesmu pie Baušķinieka. un koncertēšanas iespēja Ļeņingradā. tik nez kāpēc mēs neko nedarām.

Labvakar, mani nesauc.
Es nāku pati.
Ja man to patiešām vajag.

labrīt, mani sauc Vienalga Kā un, ja es kkad tūlīt neizpisīšu ārā ar ļasiku, ar nāves, sāpju un ciešanu roku austiņās, tad točna uzsprāgšu.


( Richard Colman )

labvakar, mani sauc Ļoti.

labdien, mani sauc Inese un es gribu pamazām izvētīt no sevis ārā jebkuras bailes, šaubas, izlikšanās, slēpšanās, melošanas un vispār jebko tamlīdzīgu. man tas nav vajadzīgs. vispār jau tas ir nepārtraukts process un gribas ticēt, ka diezko daudz no tā visa man nav. gribas arī iemācīties nelaist neko tādu no jauna sevī iekšā. pareizāk sakot nevis nelaist, bet vnk, lai tā nebūtu un viss, jo nelaišana saistās ar kkādu piepūlēšanos, bet es gribu, lai tas ir brīvi un plūstoši un dabiski. tagad es to rakstu tāpēc, ka tas sāk likties arvien svarīgāk un nozīmīgāk un nepieciešamāk.

labdien, mani sauc Inese un es šobrīd klausos lielisko East 17 albūmu Steam (1994).

labrīt, mani sauc Inese un šodien beidzas mans neslikti apmaksātais atvaļinājums, kas vilkās 56 dienas.
es vakarā eju uz darbu.

labvakar, mani sauc Inese un man nebija ienācis prātā, ka mēģis ar džiniņu, šampi, moku un šņabīti varētu beigties ar to, ka mans plašu atskaņotājs tiek izmantots kā ģitaras pastūzis un es pati, to ģitaru spēlēju. about a girl, jebkas cits un vispār pilnīgs balagāns -

p.s. nabaga mani vecāki

labvakar. mani sauc Inese un es esmu pilnīgi piedzērusies.

labdien, mani sauc Inese un mani nenormāli kaitina, ja miermīlīgu un labi domātu godīgumu nedomājot un neieklausoties automātiski tulko kā viltīgu psiholoģisku triku kkāda tur pašlabuma gūšanai vai diplomātiskai pielīšanai.

labdien, mani sauc Inese un es sveru 56 kilogramus.

labvakar, vēlreiz. mani joprojām sauc Inese, tikai nu jau es esmu 38,6 grādus karsta un nešaubos, ka pavisam drīz mans ķermenis no krasā temperatūras kontrasta - liesmojošās iekšienes un aukstās, stingās ārienes - sasprāgs miljons sīkās atlūzās. tam palīdzēs, kā vulkāna lava, karstās asinis, kas rit zem manas ledainās, plānās ādas un mana jaukā, neatkārtojamā un maigā sirds, kas šobrīd sit dobjāk nekā pērkona grāvieni jūlija pēcpusdienā, liekot man sajust drebuļveida vibrācijas it visur - sākot no deniņiem un beidzot ar kāju pirkstiem.
es sasprāgšu gabalos, manas atlūzas trauksies atklātā kosmosā, kur beidzot izveidos jaunu galaktiku, kuras centrā būs mana, joprojām gaismu un siltumu izstarojošā, sirds, bet abas manas acis uz pārmaiņām mirdzēs jaunās planētu sistēmas naktīs, lai jebkuram vientuļam un noklīdušam ceļiniekam būtu iespēja saskatīt grūto un grubuļaino ceļu zem nogurušajām kājām.
labvakar, mani sauc Inese un es esmu šobrīd indīgi ironiska. bet tūlīt tūlīt es kļūšu spītīga, kā ēzelis no Vecās Derības, kurš redzot savā priekšā Tā Kunga enģeli ar paceltu, liesmojošu zobenu, nekustēja uz priekšu par spīti sava saimnieka nežēlīgajiem sitieniem. tikai es darīšu otrādi. es spītīgi iešu uz priekšu un nodarīšu to sasodīto lietu līdz galam, kaut vai pārkāpjot savus medikamentu nelietotājas principus un tūdaļ izdzerot krūzi karsta Coldrex!
arlabunakti, mani mazie draudziņi, saldu jums dusu.

labvakar, mani sauc Inese un es šobrīd esmu 38,2 grādus pēc Celsija karsta. man ir viens pureklis un viens nepabeigts bakalaura darbs, kurš jānodod rīt no rīta.
nē, es nečīkstu. es ironizēju un sarkazēju.

labdien. mani sauc Inese un es esmu gandrīz jebkas - leprikons, elfu princese, trollis vai komantagaddarīt.
man uz abām rokām ir sXe krusti, par ko Raivis shvkr izteica ģeniālu frāzi - ka roka ar šādu krustu virsū, kas tur šņabīša glāzi, ir perfekta Iņ un Jaņ t.i. Dao zīmes reprezentācija. es arī šobrīd turpinu reprezentēt Dao, netīšām minīša vietā ieraujot šņabīti no lielas plastmasas pudeles.
un ir interesanti dzirdēt, kā par kaimiņu Inesi, kas ir ta ka puika leģendas stāsta man iepriekš nepazīstami cilvēki, toties par vakardienu man komentāru nav. nē, nu vispār ir, bet labāk neko vairāk par to, ka man bija neprātīgi jautri, es neteikšu.

+ ja Lucifers Olivers domā, ko runā, tad Dueta Kю drīz skanēs Nabā.

+ es apņemos vairs nekad neapgalvot šovakar izdzeršu tikai pāris aliņus, nepiedzeršos un gulēšu kā pieklājas - mājās/pie dignas. tas ir tikpat bīstami, kā paziņot, ka man ir garlaicīgi. ja ne vēl bīstamāk.