(3) šķiet nav obligāti, evolūcija ir tikai pielāgošanās ar mērķi nodot tālāk genomu, ļoti bieži evolūcijas gaitā vērtīgas pazīmes tiek pakāstas. Cilvēks ir viens veiksmīgs lokāls optimums, ja evolūcija turpinātis dabiski nav nekādas garantijas ka saprāts pēc kāda laika neizzustu, vnk tikko rodas saprāts tā sākas pirms tam evolūcijas procesā nebijušas sakarības, tb inteliģentais dizains, tb ja ir saprāts tad ir arī dizains. Protams arī te var sanākt visādi, tikai tā vairs nav (1) tipa `` aklā`` evolūcija.

(Reply to this) (Thread)

es vispār nedomāju, ka no tā kaut kas ir obligāti, bet (3) mani īpaši pārsteidza, lasot tipa oficiāli zinātnisku izdevumu, 2000. gads, kur nodaļas priekšvārdā ir šāda pirmā rindkopa:

Memory is the capacity of nervous systems to benefit from experience. It is a ubiquitous presence in all higher life forms. It takes many shapes, from simple to complex, from highly specific to most general, from trifling to fundamentally important. In its manifold expressions it is being observed, investigates, and measured in numerous organisms, at many different levels of analysis, from a variety of vantage points, and relying on many different approaches and techniques. It reaches its evolutionary culmination in human beings.

Vai arī pa pēdējiem 20 gadiem kaut kas ir rezka mainījies un cilvēki tā vairs neraksta?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tas [evolutionary culmination in human beings] nozīmē šito te lokālo optimumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu nē, "evolutionary culmination" galīgi nav "lokālais optimums", jo lokālo optimumu tehniski sasniedz visas būtnes, kamēr culmination nozīmē kaut kādu augstāku attīstības formu, kas turklāt pat ir noslēgusies, fin, we're good

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā man šķiet, ka tur nekas nav noslēdzies, kas notiek:

Jā dažādas būtnes sasniedz dažādus lokālos optimumus, mainoties apstākļiem var sasniegt citus, kas atbilst šiem apstākļiem, zaudējot vienas un iegūstot citas fīčas.

Bet, ja kādas būtnes sasniedz noteiktu sliekšņa līmeni, kas acīmredzot ir saprātīgums/ valoda/ darbarīku lietošana tad ieslēdzas jauni pirms tam nebijuši no dabiskās evolūcijas atšķirīgi mehānismi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kurā brīdī ieslēdzas? jo reāli jau neieslēdzas, tas pats vien ir, "māki gudri dirst, biežāk dabū nopisties" ar drawback "ja tev ļoti patīk gudri dirst, reizēm nav laika/intereses pisties", līdzīgi kā, teiksim, lirastēm ar "gara smuka aste, daudz seksa, ja vien pirms tam kāds plēsējs tevi, neveiklo ākstu, nenograuzīs"

nu tb es neredzu šo atšķirīgo mehānismu organisma līmenī

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kas tev nepatīk 'higher life forms'? kādēļ lai tā nerakstītu, ja evolūcijas teorijas apskata arī vienkāršākus organismus, tostarp vienšūņus, planktonu, tārpus etc. dzīvības formas ir kas daaaaudz plašāks par zīdītājiem un evolūcija notiek ar visiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tāpēc, ka "sarežģītāks" nekādā veidā nav tas pats, kas "augstāks", tā arī vajag teikt "simpler" un "more complex" life forms

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bioloģijā nav tādu vienkāršu dzīvības formu, arī zemākās un vienkāršākās ir gana sarežģītas un manuprāt tie ir divi pilnīgi dažādi termini un tas, ka tev nepatīk tas lietojums, nenozīmē, ka viņš nav precīzs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, pēdējais teikums ir izteikti dīvains. Citādi — ar "augstākām" dzīvības formām tipiski domā vairāk atvasinātas, saliktākas, pretstatā "zemākajām" kā vairāk bazālām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet kāpēc nevar teikt "saliktāks" vs "bazālāks" vai kaut ko citu, kas ir burtiskāks apzīmējums? t.i., kurā brīdī meiko sensu izdomāt lietot alternatīvu un semantiski atšķirīgu vārdiņu kaut kam tādam, kas jau ir nosaukts vārdiņā? ko mums iedod "augstāks/zemāks" semantika?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es teiktu, ka "augstāks/zemāks" kā reizi šeit ir vecākie vārdiņi, vēl no tiem laikiem, kad bija pierasts domāt par evolūciju kā teleoloģisku, mērķtiecīgu procesu no pirmatnējās zupas apakšas uz kaut kādu augšu, kas varbūt ir cilvēks, varbūt vēl kaut kas jau pavisam madāmas Blavatskas stilā.

Laika gaitā tiem ir pamainījusies operatīvā semantika un tagad ar tiem vismaz lielākajā daļā gadījumu tiek domāts "more derived/more basal".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

that said, es neredzu, kādā veidā cilvēks pēkšņi būtu ārpus evolūcijas, nu tipa ko nozīmē akls neakls; cilvēks taču (again, saskaņā ar neirozinātni) ņihuja pats nerubī, ko dara, bet tikai advancēti interpretē :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur ir šāda atgriezeniskā saite: Cilvēki zina [ir izpētījuši] ka pastāv tāda lieta kā evolūcija un ar dažādiem paņēmieniem prot to virzīt, ne vienmēr veiksmīgi bet vienalga tā ir atiešana no ``kā būtu dabiski`` situācijas , tas ir liela daļa medicīnas => reproducēties spēj tie kas citādi [dabiski] nespētu, tas protams ne vienmēr ir labi populācijas līmenī bet tas ir labi indivīdu līmenī + tas nodod tālāk tādas īpašības kuras citādi vrb pazustu, kā intelekts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) faktors "ir cilvēki, kas kontrolē citu cilvēku reproduktīvās izvēles" uz tiem cilvēkiem, kas tiek kontrolēti, tāpat iedarbojas kā ārējā vide, tas, ka kāds ir pateicis, ka "tādiem kā tu nevajadzētu eksistēt", nozīmē tikai to, ka tavas īpašības nav adaptīvas, vai "tādiem kā tu vajadzētu daudz vairoties" nozīmē, ka tavas īpašības ir adaptīvas, is all. Ne ar ko pēc būtības neatšķiras no "šitajā salā žubītes ar maziem knābīšiem neizdzīvo un attiecīgi nevairojas" (pieņēmums, ka ir "cilvēce" kā vienots organisms, kas kaut ko kopīgi izlemj, pirmkārt, not true, otrkārt, nekādīgi neiekļaujas evolucionisma paradigmā, jo tur taču skatās uz individuāla organisma fitness, nevis "kā daba gribēja, lai tarakāni izdzīvo")
2) kas šajā kontekstā ir "labi"? nu, piemēram, intelekts, ja tas "dabiski" ir mazāk adaptīvs, kāpēc tas lai būtu "labāk"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(1) tas vairāk bija domāts ka tehnosfēra/ civilizācija rada jauna veida adaptivitātes, piemēram gudrs bērns ar astmu vai kādu citu somatisku kaiti nevis nomirst bērnībā bet tehnosfēras = civilizācijas = zināšanu dēļ tiek pie vairošanās.
(2) ``labi`` konceptam ir 2 vai pat 3 konteksti: Labi priekš dabiskās evolūcijas, labi priekš indivīda, labi priekš civilizācijas. OK, saprātīgi iekārtotā civilizācijā pa lielam 2 un 3 ir vismaz saistīti. Bet piemēram dzīves ilguma palielināšana priekš evolūcijas nav svarīga, priekš indivīda ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) atlase neko neatlasa. tas ir pasīvs process, kurā izdzīvo ne tikai piemērotākie, bet ir arī veiksmes/neveiksmīguma faktors, kas var būt arī lokāls. Pompeji.
2) vairoties ir instinkts, ar gribu tam maz sakara
3) evolūcija nav hierarhiska un tendēta attīstīties uz augstāku attīstības formu. evolūcijas laikā izdzīvo un savu ģenētisko materiālu tālāk nodod tie, kas vienkārši ir piemērotāki izdzīvošanai konkrētajos apstākļos. ir sugas, kuru izdzīvošanai ir būtiski tas, ka daļa orgānu un funkciju ir regresējušas. zarnu trakta parazīti, piemēram. kalnu kazas ar sūdīgu vestibulāro aparātu nevar uz divu kāju nagiem nostāvēt uz stāvas klints sienas. kurmim laba redze nafig nav vajadzīga. dabā organismi lieki nešķiež resursus nevajadzīgām funkcijām

(Reply to this) (Thread)

mani šobrīd vairāk interesē, kāpēc šiem cilvēkiem šīs domas iet paralēli, bez kognitīvās disonanses (nevis tas, kā "ir")

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kādēļ lai būtu? Tas, ka teorijā ir pretrunas vai sarežģīti aspekti nav nekas jauns, ļoti daudzās jomās tas ir, jo īpaši, ja paņem kādu lielo teorētisko jēdzienu, da jebkuru. Gribi teikt, ka, nezinu, 'feminisms' ir kaut kas viengabalains un viendabīgs, bez iekšējām pretrunām?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tavi komentāri izklausās dumji.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu es varu tikai ieteikt pacelt sevi līdz šo komentāru līmenim, tu tagad pateici `` tie ķeburi matemātikas grāmatā izskatās dumji``

(Reply to this) (Parent)

feminisms nav nekas viengabalains un viendabīgs un mani, skatoties uz feminismu, ļoti interesē tieši tie paši jautājumi, kas mani interesē šajā ierakstā (un feminismā ir ļoti ilga un auglīga "eu paskatīsimies uz šo pretrunu savā skatījumā" tradīcija).

(Reply to this) (Parent)

(2) nav gluži patiess - tur ir interesanta tēze par mērķiem un metamērķiem; evolūcija optimizē metamērķi "reproducēties" taču tā kā gēnos tiešā veidā īsti nevar iekodēt, lai individuāla organisma smadzenes gribētu tieši maksimizēt reprodukciju, tad tur iekodē vienkāršāku mērķīti, kas apmēram ir tajā virzienā. Nu un tad mums ir individuāli organismi kam piemīt gan vēlme kniebties gan vēlme pabarot (un pašam neapēst) savus bērnus, un tas kaut kā parasti rezultējas ar reproducēšanos - bet tiklīdz ir neparasti apstākļi (parādās kontracepcija, vai dažiem kukaiņiem ir visādi 'mānekļi' iespējami) tad individuālie organismi nodemonstrē ka viņiem reproducēšanās pofig un viņi īstenībā grib kaut ko citu; atkāpjoties no cilvēku paradumiem, galu galā mums ir pierādījumi ka pīļpapi pārojas ne tikai lai vairotos bet arī ar mirušu citu pīļtēviņu un roņi izvaro pingvīnus.

(Reply to this) (Thread)

nu šajā brīdī es kā reiz lasu evolucionista tekstu, kas ļoti tiešā veidā runā par šo individuālo organismu "gribēšanu", kas obviously not true, bet tik un tā runā un ne nejauši. kamēr, teiksim, nograut citus vienkāršus šortkatus, tādus kā, piemēram, apzinātas izvēles or smth, nav vispār nekādu problēmu.

es te nenodarbojos ar patiesuma/nepatiesuma nodefinēšanu, bet gan diskursa analīzi, ja

(Reply to this) (Parent)

Neviens īsti nesaprot, bet daži labi izliekas, ka saprot, bez tā sabrūk viņu ticības bāze.

(Reply to this)