es vispār nedomāju, ka no tā kaut kas ir obligāti, bet (3) mani īpaši pārsteidza, lasot tipa oficiāli zinātnisku izdevumu, 2000. gads, kur nodaļas priekšvārdā ir šāda pirmā rindkopa:

Memory is the capacity of nervous systems to benefit from experience. It is a ubiquitous presence in all higher life forms. It takes many shapes, from simple to complex, from highly specific to most general, from trifling to fundamentally important. In its manifold expressions it is being observed, investigates, and measured in numerous organisms, at many different levels of analysis, from a variety of vantage points, and relying on many different approaches and techniques. It reaches its evolutionary culmination in human beings.

Vai arī pa pēdējiem 20 gadiem kaut kas ir rezka mainījies un cilvēki tā vairs neraksta?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tas [evolutionary culmination in human beings] nozīmē šito te lokālo optimumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu nē, "evolutionary culmination" galīgi nav "lokālais optimums", jo lokālo optimumu tehniski sasniedz visas būtnes, kamēr culmination nozīmē kaut kādu augstāku attīstības formu, kas turklāt pat ir noslēgusies, fin, we're good

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā man šķiet, ka tur nekas nav noslēdzies, kas notiek:

Jā dažādas būtnes sasniedz dažādus lokālos optimumus, mainoties apstākļiem var sasniegt citus, kas atbilst šiem apstākļiem, zaudējot vienas un iegūstot citas fīčas.

Bet, ja kādas būtnes sasniedz noteiktu sliekšņa līmeni, kas acīmredzot ir saprātīgums/ valoda/ darbarīku lietošana tad ieslēdzas jauni pirms tam nebijuši no dabiskās evolūcijas atšķirīgi mehānismi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kurā brīdī ieslēdzas? jo reāli jau neieslēdzas, tas pats vien ir, "māki gudri dirst, biežāk dabū nopisties" ar drawback "ja tev ļoti patīk gudri dirst, reizēm nav laika/intereses pisties", līdzīgi kā, teiksim, lirastēm ar "gara smuka aste, daudz seksa, ja vien pirms tam kāds plēsējs tevi, neveiklo ākstu, nenograuzīs"

nu tb es neredzu šo atšķirīgo mehānismu organisma līmenī

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ir par šito : Man ir dzemdību klīnika, barokameras, preparāti, es izvelku tādus bērnus kas citādi ietu bojā. Šitas - `` ir grāmatu skapis => ir sekss`` protams ir drusku līdzīgi `` ir gara aste => ir sekss`` bet atkal tur nāk klāt papildfīča, tajā migā ar grāmatu skapi bērni lasīs grāmatas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu bet OK, tātad bērni, kas citās vidēs ietu bojā, šajā vidē ir kļuvuši adaptīvāki, un?

nu, un "bērni lasīs grāmatas" no evolūcijas viedokļa vai nu ir adaptīvāk, vai nav, hvz, bet nešķiet, ka tam ir kaut kāda izšķiroša nozīme argumentā par to, kā notiek atlase

(Reply to this) (Parent) (Thread)

``bērni lasīs grāmatas`` un `` izdzīvos gudri bet slimīgi bērni`` no evolūcijas viedokļa ir nekā vai pat kaitīgi bet no civilizācijas ``autoevolūcijas`` viedokļa vērtīgi.

Nu tb viss kas notiek - dabiskajai evolūcijai pazūd vienas atgr saites un uzrodas citas gadījumā ja dotie mopši kļūst sapienti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kas tev nepatīk 'higher life forms'? kādēļ lai tā nerakstītu, ja evolūcijas teorijas apskata arī vienkāršākus organismus, tostarp vienšūņus, planktonu, tārpus etc. dzīvības formas ir kas daaaaudz plašāks par zīdītājiem un evolūcija notiek ar visiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tāpēc, ka "sarežģītāks" nekādā veidā nav tas pats, kas "augstāks", tā arī vajag teikt "simpler" un "more complex" life forms

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bioloģijā nav tādu vienkāršu dzīvības formu, arī zemākās un vienkāršākās ir gana sarežģītas un manuprāt tie ir divi pilnīgi dažādi termini un tas, ka tev nepatīk tas lietojums, nenozīmē, ka viņš nav precīzs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu taču burtiski iepriekšējā komentārā runāji par "vienkāršākām" dzīvības formām

I mean what. Kas tur precīzs, ja vienu vārdu lieto acīmredzami dažādi ("vienkāršākās ir sarežģītas") un vienlaikus vienai parādībai lieto divus semantiski dažādus vārdus ("sarežģītāks ir augstāks")?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zaķīt, tev gribas piekasīties un nav gadiem ilga zinātniska bekgraunda tajā jomā. Man arī nav, bet man arī nav zinātniska grāda dajebkurā jomā. Un es tomēr pieļauju, ka autors, kurš ir ar izglītību un gana daudz laika pavadījis buroties cauri jēdzieniem, lietojot konkrētu, līdzīgu, bet nedaudz atšķirīgu, zin ko dara un grib uzsvērt noteiktus aspektus, kas labi parādās tieši šī termina izvēlē

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man šķiet ka argumenti no autoritātes ir debates un kognīcijas kļūda, nu t.i. mēs skatāmies ko autors ir teicis nevis kas ir autors un kādi viņam uzpleči.

(Reply to this) (Parent)

mindbound tur zemāk (burtiskā nozīmē! :D) ir gadiem ilgs zinātnisks bekgraunds, un viņš nepieļauj, ka viņi visi visu zina un grib apzināti uzsvērt

(Reply to this) (Parent)

Tiešām lieka buršanās. Cilvēka augstākumu nosaka tā līdzība Dievam, jo tas radīts "pēc ģīmja un līdzības" un ir garīga būtne atšķirībā no jebkuras citas dzīvības formas. Vienkāršākas/sarežģītāks ir kvantitatīva dihotomija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un šādi katru reizi, kad es sāku mēģināt tevi šajās jomās uztvert kaut cik nopietni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D

(Reply to this) (Parent)

Nu, pēdējais teikums ir izteikti dīvains. Citādi — ar "augstākām" dzīvības formām tipiski domā vairāk atvasinātas, saliktākas, pretstatā "zemākajām" kā vairāk bazālām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet kāpēc nevar teikt "saliktāks" vs "bazālāks" vai kaut ko citu, kas ir burtiskāks apzīmējums? t.i., kurā brīdī meiko sensu izdomāt lietot alternatīvu un semantiski atšķirīgu vārdiņu kaut kam tādam, kas jau ir nosaukts vārdiņā? ko mums iedod "augstāks/zemāks" semantika?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es teiktu, ka "augstāks/zemāks" kā reizi šeit ir vecākie vārdiņi, vēl no tiem laikiem, kad bija pierasts domāt par evolūciju kā teleoloģisku, mērķtiecīgu procesu no pirmatnējās zupas apakšas uz kaut kādu augšu, kas varbūt ir cilvēks, varbūt vēl kaut kas jau pavisam madāmas Blavatskas stilā.

Laika gaitā tiem ir pamainījusies operatīvā semantika un tagad ar tiem vismaz lielākajā daļā gadījumu tiek domāts "more derived/more basal".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet bet bet vai tad šajās zinātnēs nedara tā, ka konstatē "termins toč nenozīmē to, ko tas nozīmē, bet rekur mums ir vārds, kas nozīmē to, ko mēs gribam pateikt, un tagad mēs turpmāk lietosim šo vārdu"? tas taču ir par precizitāti un whatnot

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Oj, nu, ideālā gadījumā tā vajadzētu darīt un praksē tā parasti cenšas darīt, bet

No otras puses, tas "it reaches its evolutionary culmination in human beings" arī uz visa tā fona ir WTF, jo, ja leksikonā joprojām ir aizķērušies "higher, lower" (kaut vai dēļ tā, ka tiem ir zināms intuitīvais leņķis (ja evolūcijas koku zīmē no apakšas uz augšu, tad "lower" arī tīri vizuāli būs "more basal", "higher" — "more derived"), tad kas tā par "evolūcijas kulmināciju", man tiešām nav skaidrs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

uf, ok, nais, paldiesdieviņam

jo patiesībā evolucionisms in a weird way var draudzēties ar posthumānismu (es ļoti gribētu izdomāt, kā, vai vismaz iezīmēt kaut kādus ceļus) (jo man reāli riebjas pasaules skatījumi, kuri izslēdz zināšanas), mani tikai reāli samulsināja šī hierarhiskā sistēma, kas šķita "iebūvēta", un es nesapratu, ko es nesaprotu

nu vēl arvien nesaprotu, bet mani mierina tas, ka arī Tu šo rindkopu nesaproti :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, nu, es to saprotu, bet tikai tad, ja iedomājos, ka to ir rakstījis XX gs. 20-to gadu teosofijas adepts :D Par hierarhiju tur joprojām var runāt, bet ne jau pēc "cik šis lops ir tuvs cilvēkam" kritērijiem

(Reply to this) (Parent)