Jūnijs 8., 2022
| 10:07
|
Comments:
bet tad tas nav evolucionisms, kas izbrauc no "organisma" līmeņa, tas saucas kaut kā pilnīgi citādi, tipa "ekoloģija" or something. un tādā sistēmā runāt par atsevišķām organismu formām kā "augstākām" vai "zemākām", vai pat "vienkāršākām/sarežģītākām", vai "bazālām/saliktām" nemeiko sensu, jo kompleksitāti nosaka nevis tas, kāda ir organisma uzbūve, bet gan tas, kā tas iesaistās asamblāžā. (Tāpat kā nemeiko sensu paskatīties, teiksim, uz pulksteni un teikt "spirāle ir augstāka detaļas forma nekā zobrats" vai "rādītājs ir bazālāks par skrūvi".)
nu mēs varam teikt ``ekosistēmu evolūcija`` un tas jau arī notiek, vieni biotopi - organismu sistēmas - izspiež citus, tāpat evol. priekšrocības dabū organismi kas ir simbiozē, nu piemēram ķērpji arī evolucionē bet ķērpji nav viens organisms, tās ir smibiotiskas aļģun un sēņu sistēmas.
/jo kompleksitāti nosaka nevis tas, kāda ir organisma uzbūve, bet gan tas, kā tas iesaistās asamblāžā./
Nu jā tas ir kā skatās
Kas mēs esam - organismi vai specializētu vienšūņu simbiotiskas kolonijas?
Varbūt ka ETI atlidojis uz šejieni to redzētu šādi, nu ka te dzīvo visādi vienšūņi, daži veido kompaktus spietus un tajos specializējas
Cits ETI redzētu ka te dzīvo meži un stepes un savannas un viņos notiek vielmaiņa kuru realizē viņu iekšējie elementi - augi, dzīvnieki.
ēēē, paga, paga, kopš kura laika "evolucionisms" ir par "izspiež citus"? evolucionisms ir par fitness un adaptability, nevis par "izspiest citus".
Tev ir labāks fitness, tu savairojies, citam ir sliktāks viņš izzūd, sanāk ka tu viņu izspied.
nē? nu tb pēc šāda principa evolūcijas galamērķis būtu "uztaisīt vienu supersugu, kas ir iznīcinājusi visas pārējās muahahaaaaaaa", ko Darvins mums gluži neteica :D
Nu jā tikai sakarā ar to ka katra suga viltīgos veidos ir atkarīga no citām - barības ķēdes simbiozes utt šitāda supersuga visticamāk iešautu sev kājā.
Beeeet kgan pašā sākumā iespējams šitas arī notika un tāpēc mums visai dzīvībai ir vienāds molekulārais pamats. Nav izslēgts ka tas ir tāpēc ka sākotnēji RNS bāzētie protoorganismi bija efektīvāki par citiem alternatīviem un alternatīvās, molekulāri citādās dzīvības vnk apēda/ izspieda.
nu bet tad tas nozīmē, ka evolūcija nav un nevar būt strauji vienādojama ar citu sugu izspiešanu (t.i., reizēm jā, bet tālu ne vienmēr)
Nujā, reizēm notiek antagonisms, kad viena ar kādu priekšrocību izspiež otru, reizēm atkal sinerģija, kad kādu sugu īpašības kombinējas un viņas dabū kopīgu priekšrocību
From: | pet |
Date: | 9. Jūnijs 2022 - 17:57 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, tur diezgan reāli galamērķis ir "uztaisīt vienu supersugu, kas ir iznīcinājusi visas pārējās muahahaaaaaaa" katrā evolūcijas nišā, kas arī reāli notiek - kur vēl tās nišas reizēm vienkārši ir ģeogrāfiski izolētas, bet tad kad tas pāriet (piemēram cilvēku kuģu dēļ vai klimata maiņu dēļ) tad tāda invazīva supersuga smuki izspiež ne tik attīstītākās.
Vienīgi 'izspiest' bieži nenozīmē 'iznīcināt', bieži tas nozīmē burtiski izspiest uz blakus nišu, kas kaut kā atšķiras, kur izspiestā suga pielāgojas, piemēram, mazliet savādākai videi vai mazliet citai barībai un tad tur var dzīvot bez tik tiešas konkurences ar veiksmīgāko izspiedēju.
nu tb paskaties uz vīrusiem, tie vīrusu celmi, kas mēģina "izspiest" cilvēkus, paši pirmie noviebjas; izspiest citus nav adaptabli (vai vismaz ne automātiski adaptabli)
Nū, vispār jau evolūcija primāri darbojas tieši populāciju jeb ekoloģijas līmenī, indivīdiem tur var un mēdz būt visādas mutācijas, novirzes no adaptīvā lokālā optimuma un kas tur vēl un viena indivīda dzīvošana vai miršana parasti neko daudz neietekmē sugas evolūcijā. Par pulksteņiem un to visu — rādītājam un skrūvei ir ļoti tāls kopīgais sencis :D Bet, nu, tajā pašā laikā var runāt par to, ka pulkstenis ar pendeli ir bazālāks par šo brīnumu (tur gan var teikt arī, ka tā ir augstāka pulksteņa forma, bet pamatā tāpēc, ka pulksteņu taisīšana, atšķirībā no evolūcijas, ir ar meistara nospraustu mērķi un "augstuma" kritērijiem).
bet nu ja mēs skatāmies tā, tad "sugas evolūcija" jau arī ir process, kas ir pa lielam jautājums par to "cik labi šī suga saspēlējas ar citiem organismiem un lietām, kā arī vides apstākļiem", t.i., tas vairs nav "evolucionisms" tādā veidā, kā es to saprotu ("katru organismu pa lielam piš tas, vai viņu piš, un ja ne viņu, tad vismaz viņa siblingu"), bet gan daudz tuvāks "kā mēs kopīgi varam uzturēt šo pasauli brīnišķīgā līdzsvarā, ommmm" pieejām, kas ir, tipa, ekoloģiskas (un pavisam pavisam draudzējas ar posthumānismu), un kuru ietvarā arī skatīties tikai uz atsevišķas sugas evolūciju ir par šauru
vai, precīzāk, šajā ietvarā man meiko sensu skatīties uz atsevišķiem organismiem un viņu straglu, un meiko sensu skatīties uz asamblāžām, kurās ir dažādas sugas, neorganika, tehnoloģija un whatnot, bet nemeiko sensu skatīties uz "sugas evolūciju"
Nu, "saspēlēšanās" ar citiem organismiem ir spēle pa nullēm (zero-sum game), kā jau praktiski vienmēr ierobežotu resursu un teritorijas apstākļos (kas nozīmē, ka tas brīnišķīgais līdzsvars lielākoties anyway realizējas caur pišanu, ēšanu un ne nu plānveida, bet tik un tā dažādu kalibru smadzeņu diktētiem centieniem izspiest no pieejamās nišas konkurenci).
That being said, nevienas sugas evolūcija (un eksistence kā tāda), protams, nenotiek izolācijā un skatīties uz to kā uz sfērisku govi vakuumā tiešām ir par šauru.
man šķiet, ka man subj. ļoti interesē, kā tur ierakstās tehnoloģija (kādā alternatīvā veidā, nevis "mēs esam tehnoloģiski mēs esamu uzvarējuši evolūciju daba uz mums vairs neattiecas!!!" retorikā, kuru es redzu, bet gribētu redzēt arī citu variāciju)
bet to jau kaut kad piedzīs, gan jau kāds kaut ko ir teicis
Eh, es gribētu gan, lai mēs būtu tur, kur tehnoloģija ir panākusi, ka daba uz mums vairs neattiecas (nu, t.i., šobrīd tas tā viennozīmīgi nav, "vēl" vai kā citādi).
//mēs esamu uzvarējuši evolūciju daba uz mums vairs neattiecas//
Nu vispār tas ir tas kas tiešām būtu uzvara. Un ne tikai priekš mums, bet arī priekš pārējās ekosistēmas. |
|
|