| 3 vīri manā šodienā |
[Jul. 15th, 2010|06:44 pm] |
1) pirmais iesēdās man blakus, kad ar autobusu vedu savas gleznas uz rāmētavu. Runāja visādas jēlības par to, ka man dekoltē vajadzētu dziļāku un, vai man zem tās kleitas arī kāda veļiņa apakšā ir, un vai līdzvedamajās gleznās ir attēlotas dievietes ar kailām krūtīm un vēl visādi šurimuri, kā rezultātā dabūja pieklājīgu "jūsu runa ir tik vulgāra, ka neuzskatu par nepieciešamu pagodināt to ar jelkādu atbildi", tad onka sāka taisnoties, ka viņš jau tikai vīrietis un vīrieši esot vienkārši, jo pilnai laimei vajagot tik labi barot un neko nepārmest; tad atminējās arī trešo: ļaut reizēm iedzert. Sekojošās vairākas minūtes viņš runāja viskautko riņķī apkārt par 'iedzert' tēmu.
2) izkāpu ātrākā pieturā, jo kundziņš vairs nebija paciešams, un tur mani māte daba un Latvijas valsts aplaimoja ar īstenu padomju jūrnieku. tāds stalts vīrietis ap gadiem 40+, iededzis, baltu platu smaidu (ceturtais zobs no zelta), zilstrīpainajā jūrniekmaikā un home-made tetovējumu uz pleca 'CCCP [vēl kkas] un miroņgalva ar desantnieku bereti'. Un viņš runāja ar mani latviski, vismaz centās (un arī izdevās diezgan ok), aprunājās par klimatu, apjautājās par gleznām un tad - diemžēl bija pienācis viņa trolejbuss - gāja prom, nosakot "tagad es braucu" ar tādu bittersweet jauneklības intonāciju balsī, ka pilnīgi sirsniņa apskrējās (drošvien šito viņš pa visām sava mūža ostām ir labi uztrennējis)
3) rāmētavā manām 2 gleznām mērījām paspartū un rāmjus. šodien bija otra apkalpotāja, tāda nedaudz ļoti pasīva. Aiz manis rindā stāvošais smalkais slāvu kundziņš (rokā tur paciņu ar 20latniekiem, saņemtiem ar apzeltītu klipsi) - kuram es piedāvāju tikt apkalpotam pirms manis, zinot, ka es negribu tik traucēta tik svarīgā lietā kā rāmja izvēle (haha) - uzsāka sarunu pa mobilo telefonu, kuras laikā noteica "odna koza tut 50tij paspartu primerjaet" (nav tiesa, ar tiem mēs ļoti ātri tikām cauri, vnk pārdevēja visu savu kolekciju bija atstājusi uz galda) uz ko es pagriezos, ļoti daiļrunīgi ieskatījos acīs (tiešām centos sakopot visu savu naidu un dusmas (arī par lietām, kas neattiecas uz krievu biznesmeņiem un gleznu rāmēšanu)) un teicu "da pašol nahuj". |
|
|
| |
[Jun. 19th, 2010|11:33 pm] |
Vakariņās pārvārīts cīsiņš ar ketčupu. krāna ūdens. Feinster Haselnuss Nugat viss iepakojums.
Bērni ir brīnišķīgi ar to, ka nespēj noslēpt savu prieku, aizrautību, laimi, tā spoguļojas viņiem sejā. Un Timofejeva dzejoļus noriju ātri, rindas lasot krustām šķērsām, lecot pāri trijām un četrām, veseliem dzjoļiem, brīnoties un nespējot noticēt, ka var tik tiešām izbadēties pēc labas dzejas, ka jārij tā gabaliem. Vēl jau atgriezīšos, tā smalki, pa rindiņai, pa zilbei. |
|
|
| |
[May. 2nd, 2010|12:04 pm] |
šī būs viena brīnišķīga vasara. Vajadzēja padsmit gadus, lai es pieaugtu un saprastu, ka var jau domāt par lietām tā kā es to daru un tas nav 'nenormāli', tad vajadzēja vēl gadus piecus, sešus, lai saprastu, ka nafig gaidīt, kamēr citi saprot domu, uztver ideju un realizē to, ka varu taču pati to visu izdarīt, ne uz viena priekšzīmi negaidot. Un tagad, kad ir pagājis pietiekami ilgs laiks kopš E dzimšanas un man vairs nav vajadzīgas ērtās kurpas un jaunmāmiņu apģērbs, tad šī būs pirmā, lieliskā vasara pieaugušo un brīvo kārtā, elpošana ar pilnu krūti. Lūdzu, neapvainojieties, ja atļaušos nedalīties tajā |
|
|
| (sigh) |
[Mar. 3rd, 2010|01:02 pm] |
mans viltīgais plāns atvest daudz visa kā izlietojama, kas pēc izlietošanas būs atbrīvojis vietu visa kā jauna-saturīga aizvešanai, ir izgāzies, jo, piemēram, ķermeņa kopšanas ķīmija ir izbeigusies 100 meturus pirms uzvarošā finiša. Taču, tā vietā, lai iegdātos jaunu (kas aizņems vietu un svaru), īstens latvietis aizstaigā uz tuvējo mežu un savāc kaudzīti ar ķērpjiem un kritušajiem priežu skujzariņiem, ko savārīt vārījumā un skaloties. Ja šis latvietis būtu piedzimis par dzīvnieku, nevis cilvēku, tad tā noteikti būtu kaija, kas mitinās atkritumu konteineru tuvumā; ja par vīrieti, nevis sievieti, tad tas noteikti būtu Silvestrs Sīlis.. |
|
|
| svinēsim manu dzimeni? |
[Feb. 15th, 2010|03:03 pm] |
man ļoti, ļoti gribas tā primitīvi un pamatīgi izdzerstīties iztusēties kādā tādā lowclass blingbling vietā a ļa Roxy vai tml. Tiesa, iekš LV. |
|
|
| |
[Feb. 13th, 2010|06:07 pm] |
negatīvais aspekts ir tāds, ka angļu valodā - kas kādreiz bija spīdoša - tagad runāju tāpat kā 8.klasē vācu valodā. Godīgi sakot man pat ir radušās psiholoģiskas problēmas izteikties angliski. jo pilnīgi, pilnīgi, pilnīgi viss gramatiskais un vārdkrājuma garnieris ir zudis, atstājot vien primitīvu sarunvalodas karkasiņu. lasīšana pie sevis un mēles trenniņš komunikācijā tikai reizi, divas gadā (watafak un fakinšit neskaitās, jo ir tiek intensitātē dalīti arī ar vpizdubļaģ etc.) ir darījuši savu :(
pozitīvais aspekts ir tāds, ka - ja būtu tāda iespēja - es ļoti diezgan operatīvi varētu apgūt zviedru valodas pamatus. otrs pozitīvais aspekts ir stock sab.transp., kurā jau esmu paguvusi gan iestrēgt elektrības padeves pārtaukumā, gan sākt degt ceļa laikā, nemaz jau nerunājot par kavēšanu, sastrēgumiem un atceltajiem reisiem, kā arī bomžiem, narkomāniem un orientālajiem urlām, kas mētājas te stacijās apkārt.
trešais pozitīvais aspekts ir tas, ka dzīves vieta man ir forša. tik lielā platībā man vēl nav bijis tiesību brīvi izpildīties.
Ceturtais un pēdējais pozitīvais aspekts ir tāds, ka džozī tiešām bija taisnība - TV programma te ir brīnišķīga. Vakarā piecos kanālos tiek gatavots ēst, no rīta piecos kanālos rāda tievēšanas un vingrošanas programmas. es nevaru vakaros aiziet gulēt un pa dienu tikt no mājas ārā, jo tiek rādīti visvisādi interesanti seriāli un šovi. Mans mīļākais, protams, ir ēšanas raidījums, kuru vada divas resnas, vecas, neglītās drēbēs ģērbtas britu dāmas, izcili nemājīgā vidē (viss tumšs un var just, ka filmēts studijā - ikkatrai darbībai ir nenormāla atbalss). Viņas nav daiļrunīgas, taču viena smejas kā ķēve un otra - kā rejošs suns un abas zemās, aizsmakušās balsīs ik pa brīdim pārtrauc klusumu ar kādu kulināru jociņu tipiskā britiskā melnā humora gaumē (piemēram par pupu formas kūciņām uz "dārgā, vai šis šķīvis nav pārāk šķebinoši rozā? - nē, dārgā, būs pašā laikā" šķīvja, kas tiek pasniegtas izmeklētai advokātu publikai karaliskos apartamentos, no kuriem viņas vecu, resnu kundžu gāzelējošajā gaitā izdodas laukā, lai sēdētu parkā un apdirstu ēdošos kjaunkundziņus mellajos uzvalkos, paralēli kāsejot kā to dara sūri smēķētāji un iemalkojot no pasākuma iznesto vināru). Pilnīgi nopietni! |
|
|
| dream fucktory |
[Jan. 31st, 2010|10:59 pm] |
es varētu sākt rakstu sēriju, kamēļ es savās izpausmēs esmu nīgra. viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka ir visai maz lietu publiskajā apritē, ar ko es varētu/gribētu identificēties (un es gribu!!! - esmu ļoti atvērta visam parastajam, ierindas un meinstrīma stafam, taču tieši tur piedāvā visvienveidīgākās kakas, ka, ehhh..)
piemēram, mtv ir tā norednerēts, ka drīz varēs apvienoties ar Hustler.tv. Pat ja ik pa brīdim ienāk kkas 'atšķirīgs', tad a) tas ir unikāls izgājiens un tālāk nekāds karjeras razkruts nenotiek, b) nomaina imidžu uz mtv propagandēto un kruķī tik karjeru augšā (plikākās čožas īpašniece, attiecīgi, ir arī krutākā mtv zvaigzne (aka Madonna)) c) tas ir tāds 'infrastruktūras' un 'atvērtās sadarbības' blakusprodukts, ka mtv kruķītājiem ir vnk jāsamierinās ar šādiem ekstra-izlēcieniem (piem., rammstein u.tml.)
uzskates materiāls "before & after" (darbojas: Pink, Nellija Furtado, Avrila Laviņja, Kelis (u.c. aizkadrā))
( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[Oct. 16th, 2009|05:00 pm] |
ak, jā, un vēl marksa kapitāla komiksa un Lucky-Strike brošūras starpā iegādājos Apollinaire on art/essays & reviews 1902-1918 tas ir mmmmm. apolinērs ir zelts, viņa panti mana mīla. tagad arī teksti pa tēmu. On Fake. On Women painters and sculptors, The theft of mona Lisa, Futurists, cartoonists, exoticism & etnography, reality and pure painting, aesthetic meditations, living art and war, new music, echoes, The Degas sale un tā 500+ lpp.
es tā lepojos, tā lepojos!!! tagad pilnīgi nevaru izšķirties, vai iesākt šo (īstenībā esmu jau iesākusi) vai arī pievērsties tikko nopirktajam spilvendrānu-ar-rozītēm-izšujamajam tūlkitam :)
Upd.: obanā tā Bostonas MFA publications sērija ir brīnišķīga! (atpūtai,tiesa...) Štiglics, Bretons, Miro un Futūristu teksti! |
|
|
| |
[Sep. 30th, 2009|01:29 pm] |
esmu bibliotēkā starp-grāmatu-lasīšanas-pauzē un šasumīgi gribās dzert. alkoholu. damn |
|
|
| |
[Sep. 25th, 2009|07:38 pm] |
Man bija tik rāms sapnis, ziniet, es sapņoju, ka esmu tik nogurusi, ka, gaidot pāreju pie Čaka/Matīsa krustojuma, ar īdīgu bērnu pie vienas rokas un visādiem paunu un noģērbto drēbju maisiem un somām - uz mata kā tieši pirms pāris stundām realitātē -, es apsēžos tajā mazajā nobrauktuvītē, kas ir uz trotuāriem starp visām savām paunām un tā arīi aizmiegu. pamostos vien vakarā, ļaudis iet gar'ām tā, it kā nekas nebūtu bijis, mēs ar E brīnāmies un ceļamies augša. es domāju par to, kā stāstišu draugiem par šo pizdato atgadījumu.
Diemžēl pa īstam es guļu mājās savā gultā.
tagad uz zinātnieku nakti eh? |
|
|
| |
[Sep. 12th, 2009|01:44 pm] |
Pārsteidzoši, cik maz vīriešiem vajag.
šī vāji slēptā vai pat neslēptā interese. Reizēm pat iekāre. Pēkšņās sāncensības lēkmes. bez iemesla.
Un es pat neko nedaru.
Un viņiem pat ir savas sievietes.
Lai arī man vajadzētu justies glaimotai, ka vēl joprojām esmu 'formā', tomēr ļoti, ļoti skumdina divas lietas:
1) neiespējamība (vai vismaz pamatīgā ierobežotība) komunicēties ārpus seksuālām notīm. Izvairos cik spēju, lai arī neredzu iemeslu izvairīties, tā kā neko neesmu motivējusi, tomēr apgrūtinoši, ka vēlme tiek slēpta tik vāji...
2) un ja nu mans vīrietis arī tā reaģē uz kādas citas sievietes esamību tuvumā? Tas būtu tik ļoti pazemojoši un nomācoši.
vīrieši dzīvnieki |
|
|
| |
[Sep. 10th, 2009|11:30 am] |
Kā jau reiz te vieni viedi ļauži atzīmēja, ka citu (visu) viedo ļaužu starpā jebkādas kaismīgas pretstāvēšanas muzikālās gaumes jautājumos, kopējā miera vārdā ir izbeidzamas, ja kāds no dalībniekiem paziņo, ka DB ir dievs (Jo ikvienam saprātīgam ezim ir skaidrs, ka DB ir divdesmitā gadsimta mocartsbahsunbēthovens vienā personā).
tad nu lūk, sekojot Mironova ieteikumam, lomu (dzīves epizodes) spēlēt kādā noteiktā deju ritmā (piem. Ostaps B. aizgāja pod tango), tad mana šīrīta mūzika, kas uzdos ritmiņu dienai būs ŠĪ
visa diena veltīta tikai E, mācīsimes braukt ar riteni, iesim uz pastu līmēt pastmarkas un sūtīt vēstules, taisīsim ēst, izteiksmīgi lasīsim Jērādiņu un iesim gulēt, tad modīsimies, pucēsimies un dosimies uz izstādes atklāšanu (Lediņa arch. ir mana personīgā mākslas deviance vēl no agrīno studiju laikiem.) |
|
|
| |
[Sep. 10th, 2009|11:10 am] |
tikko samierinājos ar acīmredzamo patiesību - esmu bazilika adikts. ja kādam ir saaudzis vairāk, nekā pašam vajadzīgs un neizna, kur likt, vai jebkādā citā formātā ir lieks, par simbolisku pretvalti pieteiktos savākt.. |
|
|
| |
[Sep. 9th, 2009|09:36 am] |
Kā reiz dziedāja lieliskais mūziķis: i`ve been having wicked thoughts, terribly wicked - selfish and cruel.
Un tad man ir Floridas citronu pīrāgs, nu, tāds, kurš nav jāgriež gabaliņos, bet gan, kurā es viena pati drīkstu ņemt un iekosties jebkurā stūrī. |
|
|
| sātīgā dzīve vol. II |
[Aug. 28th, 2009|09:43 pm] |
jāpiebilst, ka sabiedriskajā transportā viens vīrietis pamatīgi smirdēja pēc sviedriem - un nevis tādiem tikko iegūtiem vīrieša vasaras sviedriem, bet kaut kā ļoti veca un nemazgāta. Pirku biļeti un griežoties prom, aiz manis stāvošais vīrietis uzelpoja elpu pēc peregara un kakām. Konduktora vietā sēdēja tas vīriņš ar sadegušo seju un no viņa neizturami nesa pēc čurām - lielākā daļa draudzīgi bija sablīvējusies autobusa tālākajā galā.
Saule karsē, visi logi ciet. Un pat atmiņas par to, ka nekad neesmu spējusi un vēl joprojām nespēju bez ķiķināšanas (pat tagad rakstot nāk ķiķiķi) franču cilvēkiem franciski pateikt vārdu BIKSES, šoreiz nespēja mani glābt.. spēle uz izturību vārdā sadzīve |
|
|
| pārāk sātīga un bieza dzīve, nespēju sagremot |
[Aug. 28th, 2009|07:26 pm] |
Pat neņemot vērā to, ka tajā vietā tualetēs ir kristāla lustras un dārzā ražu nes dažādu gardu augļu koki, apkārtējais gaiss no netālās satiksmes un prožektoru karstums jau pēc paris stundām uzturēšanās attiecīgajā vietā liek man meimurot un stutēties pret sienām, savā galvā īpaši teatrālam fōnam skandējot Casta Diva (nevis satura, bet formas dēļ). |
|
|
| disgust |
[Aug. 28th, 2009|10:08 am] |
riebums pilnīgi kā mutulis kaut kur no kunģa rajona kāpj uz augšu, saindējot mani, tiklīdz es mostos no rīta ar modinātāju, velku apakšsvārkus un kleitu, tušoju skropastas un neaizmirstu somā ielikt telefonu, naudu un dzīvokļa atslēgas. redziet, uz trīs nedēļām man ir pienākumie no 10:00 - 17:00. |
|
|
| |
[Aug. 23rd, 2009|07:37 pm] |
somā man klusi slēpās visādi sliktas kvalitātes gaļas pusfabrikāti (neskaitot grauzdētās cūkādiņas, weh) un sintētiski dzērieni (+cigaretes), kamēr serbu izcelsmes "Vincenta" pavārs lika pesto uz manas mocarellas un naudu atteicās pieņemt, piedāvājot vēl klāt bioloģisko zālīštēju (hūdafak dzer tādu, kamōn?!) |
|
|
| |
[Aug. 18th, 2009|11:57 pm] |
Redziet, man sanāca tāda lieta. Taisīju interviju un pa ceļam nomira baterija. Neveikli tā. Un pārmaiņas pēc viss bija lieliski - jautājumi precīzi, atbildes īsas, saturīgas un labā valodā, viss secīgi, brīvi un jēdzīgi. Nebūtu pat nekas cits jādara, kā jāatšifrē un jānodod. A tagad ņihuja. Pats šausmīgākais ir tas, ka jau sarunas brīdī zināju, ka baterija beigusies (redziet, vienmēr ir slinkums čekot pirms pasākuma, vai nevajag jaunas un nu jau kādas pēdējāš 6 reizes ar šausmām gaidīju, kad nu būs tā kritiskā reize. Varbūt tāpēc arī tagad tāds kāpo*, lai arī materiāls būtu bijis ideālā simtniekā), taču tā kā līdz tam biju prezentējusies ļoti neveikli un tizli, nepietika dūšas atzīt, ka arī tas vēl ir sagājis grīstē (tuvumā veikalu, kur iegādāties attiecīgās bačas arī nebija...), tāpēc centos visu atcerēties. Un kā parasti, kad zini, ka ir jāatceras, jo tas ir svarīgi, ieslēdzas blank-space un atmiņā iegulst attiecīgā brīža fona mūzika, blakus sēdošo cilvēku apģērbs un tas, ka esi aizmirsis aizgriezt gāzi.
Lūdzu, nekādus komentārus :* |
|
|
| |
[Aug. 18th, 2009|04:32 pm] |
neko īpašu. izmantoju fr.val.gramatikas grāmatu par mēru mākslas darbu garumiem/platumiem |
|
|