| 2. diena swe |
[Nov. 27th, 2010|07:57 pm] |
Ka parasti te vel joporojam it visur smird pec dezinfekcijas, gridas mazgashanas lidzekljiem un veljas pulvera
ka parasti ljaudis nenormali seko lidzi modes tendencem terpa,lietas,gadzetos. LV tas viss ievieshas^videji ar 2 gadu noveloshanos.
Ka parasti man visu laiku gribas dezertet un tikai kkada, laika, berniba iedauzita pienakuma apzinja liek njemt sevi aiz matiem un vilkt uz vietam un lietam, kas japadara; ka anonimajam alkoholikjim katrs bridis ir izshkjirshanas, sanjemshanas, ta ari mana diena ir sadalita posmos un katra posma ir urdosha velme dezertet un brinumaina ta neizdarishana...
bet beigas viss ir tikpat nenopietni ka parasti, skatos un brinos, ka upper middle class civilizetie ljaudis par marxismu un kreiso filz. runa visadi tur negri, agambeni un nansii un vel visadi drausmigi "thinking outside of the box", kur seminaru partrauc horeografi, teksta lasijumu aicinot parverst fiziska kustibu performance (nevis aiciniet, bet parvartiet ibiomatj!). sviests, es visu laiku vieta un nevieta smeejos, tads sviests, tie ljaudis pashi sevi gan nenormali nopietni uztver.. ari mums ik pa bridim lasijums tika norauts vai jautajumi palika neatbildeti, jo atkal un atkal bija kolektivi javienojas par laiku, cik ilgi un formu, kada un metodologiju un pec nolikta laika izteceshanas atkal par to pashu un vispar konteplacija par formu un formas atbilstibu visu klatesosho velmem bija vairak, neka piesolitais saturs (KLIK). ka jau Nurijevs teica, nevarot sastradaties ar Stock. nac. baletu sava laika, ka bljad te makslas nav, ja baletdejotaji pec arodbiedribas noliktajiem pulkstenjlaikiem un datumiem dejo.
par pozitivajam lietam:
man te ir brinishkjigs skats:
man te ir brinishkjigas vakarinjas: varits brokolis ar parmezanu, svaigs baziliks, sezama maize un no konservu bundzas uzdzerami smalcinati tomati sava sula. |
|
|
| (sigh) |
[Mar. 3rd, 2010|01:02 pm] |
mans viltīgais plāns atvest daudz visa kā izlietojama, kas pēc izlietošanas būs atbrīvojis vietu visa kā jauna-saturīga aizvešanai, ir izgāzies, jo, piemēram, ķermeņa kopšanas ķīmija ir izbeigusies 100 meturus pirms uzvarošā finiša. Taču, tā vietā, lai iegdātos jaunu (kas aizņems vietu un svaru), īstens latvietis aizstaigā uz tuvējo mežu un savāc kaudzīti ar ķērpjiem un kritušajiem priežu skujzariņiem, ko savārīt vārījumā un skaloties. Ja šis latvietis būtu piedzimis par dzīvnieku, nevis cilvēku, tad tā noteikti būtu kaija, kas mitinās atkritumu konteineru tuvumā; ja par vīrieti, nevis sievieti, tad tas noteikti būtu Silvestrs Sīlis.. |
|
|
| |
[Feb. 16th, 2010|06:53 pm] |
pozitīvais aspekts ir tāds, ka ir netīro trauku izlietne, kura ir forši ieslīpa ar pamatīgu noteku dziļākajā galā un tad parastā izlietne blakus un, ka darba virsmas ir metāliskas (man riebjas lietot un tad vel mazgāt tos sūda dēlīšus) un ar stāvām maliņām apkārt, ka nekas nebirst zemē (krutāks risinājums nekā USA 'atkritumiesūcējmaliņa' zem skapjiem grīdas līmenī, jo preventīvs un analogs).
negatīvais aspekts ir tāds, ka te visu laiku uzvējo kaut kādi tualetes tīrāmo līdzekļu aromāti. autobusos, stacijās, muzejos, bibliotēkās, uz ielām. diezgan pretīgi. |
|
|
| |
[Feb. 16th, 2010|06:06 pm] |
tātad, ir viens foršs 'realitātes' šovs ar modistiem, nu, apģērbu šuvējiem, kam ir noteikts laiks, noteikts naudas daudzums un uzdevums, kas ir jāatrisina gatava apģērba formātā, ko vērtē visādas milas jovovičas un vācu desiņas Haidijas klumas. un tad vēl ir frizieru šovs, bet tas nav tik interesanti. Taču interesanti ir tas, ka topmodeļu vadītāja Taira Benksa šodien bija tādā pašā formā kā mūsu expriekšāsēdētājapakaļāstūmēja Ingrīda Ūdre savā ePohālajā "jo šeit ir Latvija" uznācienā, proti, modele, šķiet, ir beigusi modeļot (un pievērsusies - JŪS NETICĒSIET - dziedātājas, aktrises un fotogrāfes (tadāāā) karjerai) un pieņēmusies svarā, pufīgas rociņas un sāniņi un šodien tam visam piedevā ļoti nekomplimentārs grims, uz uzvedība tā, ka beibe toč kko uz krūts tā pavairāk uzņēmusi - šķobās un gorās, ķiķina, muļķīgus jociņus mētā, kas smieklīgi šķiet tikai pašai. nu, un arī nīgriem LV skatītājiem emigrācijā.
bet vispizdatākais šovs ir "Scream Queen", kur vienā mājā kopā ir sadzītas vairākas jaunas amerikan stail uztjūnotas beibes, kuras grib būt aktrises, bet kurām, protams, talanta nav nemaz (lai neteiktu sūrāk), bet viņām pašām, vel protamāk, tā nešķiet. Nu, lūk, tad nu viņas cīnās par - kā tas tiek pieteikts reklāmas galviņā - "karjeru razkruķījošā filmā (skan fanfāras!!!): Zāģis 6"
pilnīgi nevaru izdomāt kādu muzikālu noformējumu tam visam likt....
upd. ā atradu gan: klik |
|
|
| svinēsim manu dzimeni? |
[Feb. 15th, 2010|03:03 pm] |
man ļoti, ļoti gribas tā primitīvi un pamatīgi izdzerstīties iztusēties kādā tādā lowclass blingbling vietā a ļa Roxy vai tml. Tiesa, iekš LV. |
|
|
| |
[Feb. 13th, 2010|06:07 pm] |
negatīvais aspekts ir tāds, ka angļu valodā - kas kādreiz bija spīdoša - tagad runāju tāpat kā 8.klasē vācu valodā. Godīgi sakot man pat ir radušās psiholoģiskas problēmas izteikties angliski. jo pilnīgi, pilnīgi, pilnīgi viss gramatiskais un vārdkrājuma garnieris ir zudis, atstājot vien primitīvu sarunvalodas karkasiņu. lasīšana pie sevis un mēles trenniņš komunikācijā tikai reizi, divas gadā (watafak un fakinšit neskaitās, jo ir tiek intensitātē dalīti arī ar vpizdubļaģ etc.) ir darījuši savu :(
pozitīvais aspekts ir tāds, ka - ja būtu tāda iespēja - es ļoti diezgan operatīvi varētu apgūt zviedru valodas pamatus. otrs pozitīvais aspekts ir stock sab.transp., kurā jau esmu paguvusi gan iestrēgt elektrības padeves pārtaukumā, gan sākt degt ceļa laikā, nemaz jau nerunājot par kavēšanu, sastrēgumiem un atceltajiem reisiem, kā arī bomžiem, narkomāniem un orientālajiem urlām, kas mētājas te stacijās apkārt.
trešais pozitīvais aspekts ir tas, ka dzīves vieta man ir forša. tik lielā platībā man vēl nav bijis tiesību brīvi izpildīties.
Ceturtais un pēdējais pozitīvais aspekts ir tāds, ka džozī tiešām bija taisnība - TV programma te ir brīnišķīga. Vakarā piecos kanālos tiek gatavots ēst, no rīta piecos kanālos rāda tievēšanas un vingrošanas programmas. es nevaru vakaros aiziet gulēt un pa dienu tikt no mājas ārā, jo tiek rādīti visvisādi interesanti seriāli un šovi. Mans mīļākais, protams, ir ēšanas raidījums, kuru vada divas resnas, vecas, neglītās drēbēs ģērbtas britu dāmas, izcili nemājīgā vidē (viss tumšs un var just, ka filmēts studijā - ikkatrai darbībai ir nenormāla atbalss). Viņas nav daiļrunīgas, taču viena smejas kā ķēve un otra - kā rejošs suns un abas zemās, aizsmakušās balsīs ik pa brīdim pārtrauc klusumu ar kādu kulināru jociņu tipiskā britiskā melnā humora gaumē (piemēram par pupu formas kūciņām uz "dārgā, vai šis šķīvis nav pārāk šķebinoši rozā? - nē, dārgā, būs pašā laikā" šķīvja, kas tiek pasniegtas izmeklētai advokātu publikai karaliskos apartamentos, no kuriem viņas vecu, resnu kundžu gāzelējošajā gaitā izdodas laukā, lai sēdētu parkā un apdirstu ēdošos kjaunkundziņus mellajos uzvalkos, paralēli kāsejot kā to dara sūri smēķētāji un iemalkojot no pasākuma iznesto vināru). Pilnīgi nopietni! |
|
|