| |
[Feb. 16th, 2010|06:53 pm] |
pozitīvais aspekts ir tāds, ka ir netīro trauku izlietne, kura ir forši ieslīpa ar pamatīgu noteku dziļākajā galā un tad parastā izlietne blakus un, ka darba virsmas ir metāliskas (man riebjas lietot un tad vel mazgāt tos sūda dēlīšus) un ar stāvām maliņām apkārt, ka nekas nebirst zemē (krutāks risinājums nekā USA 'atkritumiesūcējmaliņa' zem skapjiem grīdas līmenī, jo preventīvs un analogs).
negatīvais aspekts ir tāds, ka te visu laiku uzvējo kaut kādi tualetes tīrāmo līdzekļu aromāti. autobusos, stacijās, muzejos, bibliotēkās, uz ielām. diezgan pretīgi. |
|
|
| |
[Aug. 12th, 2009|10:38 am] |
Ak, jā, un vēl man šķiet, ka pasaule būtu labāka, ja ļaudis mazāk pistos par to etiķeti. divi centimetri piedurknīte, ielociņš šāds un tāds, matiņi un zeķītes. Labi, kaut kādu beisiku vajadzētu, ja jau ļaudīm tie sūda sociālie rituāli ir tik dikti vajadzīgi (savai paš-identifikācijai vai kaut kā tā, ja follow maita) bet man tas tiešam šķiet perversi, ka nevar visus uzrunāt augstu godājamie vai ļoti cienījamie, bet ir jāšķiro pa dzimumiem un nedo dievs saputroties vai šortkatot. Indulgence drošvien šajā brīdī berzē rokas, kārtējo reizi pārliecinoties par savas teorijas pareizību, jo, pēc šīs loģikas, vajadzētu atgriezties pie nosaukuma 'biedrs', kas visiem viens, un rabočajas robas, kas arī visiem viena. Bet principā, kā jau teicu, tā kanoniskā ņemšanās ap kaut kadiem bezjēdzīgiem niekiem man totāli piš smadzeni - ceru, ka kādreiz kļūšu tik slavena un bagāta, ka varēšu attiekties no tā visa tieši tāpat kā Diāna Vrīlande atteicās no rokassomiņām par labu kabatām sieviešu apģērbā |
|
|