| |
[Aug. 17th, 2009|08:07 pm] |
Vienmēr, kad man nākas sēdēt kabinetos ar pulētu koka grīdu, kliedētu jumta gaismu no trīsmetrīga augstuma un elpot gaisa mitrinātāja liegajā sanoņā, manī dzimst vēlme doties uz rok`n`šmigu, skaļi smieties un plaši žestikulēt, izlaistot alu un stāstot jēlus atgadījumus. Paldies dievam līdzi vismaz bija mana nobružātā piezīmjgrāmata ar pin-up meiteņu bildēm iekšā. Patik, kā mainās sejas izteiksmes, kad galda pretējā pusē sēdošie ierauga to :D |
|
|
| |
[Aug. 17th, 2009|03:28 am] |
kā parasti šādos svinīgos gadījumos, mana kleita tika salieta ar alkoholu. Ejot bučoties ar meitenēm uz atvadām autobusu pieturās, manas kājas zibēja violeti-rōzā svītrās no tās reizes.
upd. šodien sēžot mītingā piefiksēju, ka lillīgās svītras vēl joprojām vāji, bet ir uz kājām redzamas. sweet surrender |
|
|
| |
[Aug. 14th, 2009|11:22 am] |
Ko dara tikumīgas jaunuves, kad to izredzētie ir aizgājuši jūrā? Pareizi - nodarbojas ar smalkiem rokdarbiem. Es arī te, piemēram, plaknes konstantes ar negatīvo izliekumu tamborēju. vo, a ja ilgi nebrauks mājā, būs jāsāk praktizēt stitch`n`bitch happy hooker |
|
|
| aim sou praud of maiself |
[Aug. 11th, 2009|01:38 pm] |
esnezinu kā mums tas atkal gadījās, bet pēc visām gudrajām lekcijām un prātīgajām saviesigajām sarunām pasākums beidzās ar dzeršanu tupus stāvoklī autostāvlaukuma brīvajās vietās netālu no točkas, kurā tika notērēta vesela bagātība (čipsu paka mazā Ādažu - 1Ls, zajebīs, ne?), latviesu un itāļu astoņdesmito gadu hitu popūriju, ķiķināšanu un noslēgumā arī dančiem klusumā, tā kā vajadzīgā dziesma visiem skanēja galvā..
Rīts pagāja pie vecākiem, žāvājoties un stāvot rindā ar pidžamās tērptām pensionārēm pēc tikko atvestā lauku piena. Nopirku vēl 2,5 kg dārza skābeņu - sasaldēšu un ziemā mums sanāks vismaz 6 katli īstenas skābeņu zupas! |
|
|
| sirds tik neprātīgi lokana pret visu |
[Aug. 8th, 2009|11:42 am] |
Es vairs nevaru izturēt, par duadz visu to iemīlēšanos, aizraušanos. Krievijas 19.gs. vēsture, Pareizticīgo ikonas, ASV dienvidštatu vēsture, kultūra, ainava, brazīļu un itāļu astoņdesmito gadu televīzija un populārā kultūra, japāņu īmō un boibendi, ASV divdesmit gs. otrās puses maskulīnā māksla, 17. gs. holandieši, 15 gs. pirmās puses florence un daudz, daudz visa kā vēl. Man nav spēka, nav laika un enerģijas darīt jebko saturīgu - visas pēkšņi uzlecošās kaislības nogurdina un novājina... |
|
|
| hepī hepī 2dienas rītā |
[Jul. 14th, 2009|01:37 pm] |
Adamsu ģimene. vot. es gribētu šādu ģimenes modeli, jā. |
|
|
| švēdene |
[Jul. 14th, 2009|10:53 am] |
zayebala tā grojbanā banka. tad man ir kaut kādi mistiski -36 santīmi, tad -52 santīmi kontā un hū ze fak zina, kas tas ir? it īpaši, ka no visiem pakaļ mestajiem overdraftiem un aizņēmumiem esamu atteikusies un atkārtojusi savu atteikšanos katru reizi, kad ar pirmajiem trīs piegājieniem bankas darbinieki to nav sapratuši un tomēr pamanījušies pieslēgt.ak, tas ir tāpēc, ka sūta reklāmīsziņas domātas tam kartes tipam, kura man sen jau vairs kā nav? ak, tas ir par konta atlikuma skatīšanos? Vai ari daži veikali, nevienam neiznot un nevienu nebrīdinot, novelkamos procentus par virtuālu norēķināšanos, nevis no sava ienākuma, bet gan no manis novelk, a?
vatahell, kāds vispār TAGAD ir labums no savas naudas virutalizēšanas? No tām blodī plastmasas kartiņām un norēķināšanos virtuāli? Katru gadu, aizmirstot pie kartes izņemšanas (ja īpaši nepaprasa) pabrīdināt, ka katru gadu no konta noskaitīs 10 Ls par kartes lietošanu? vai arī es varu dzēst to summu par savuiem uzticīgā klienta sakrātajiem punktiem? Huju man ir vajadzīgi visi tie pārvērtētie svečturi, kamuflāžas krūzes un sūdīgas kvalitātes šūpuļtīkli? Paturiet sev un samaziniet visas tās slepenās vietas un lietas, kurās pamanāties neuzkrītoši pa santīmam novilkt!
zviedrbanka arī sāk kļūt nevis par tautas, bet gan par pareksa banku, kas iekasē piķi pat par katru neveiklo kustību, ko pamanies netīšām veikt, ieejot viņu ofisā. Vienīgais iemesls, kamdēļ nemest viņus nost, ir iespēja samaksāt rēķinus virtuāli + bez komisijas maksas, ja pārskaitījums ir uz to pašu zviedreni. Kredīti un automātmaksājumi man nav, ienākumi neregulāri, bet no vienām un tam pašām iestāde, uz ārzemēm neredzu problēmu paņemt parastu naudu līdzi, tieši tāpat kā uz veikalu.
Visādi citādi es tiešām neredzu iemeslu, kamdēļ gan lai neattiektos no banku pakalpojumiem un nesaņemtu piķi uz rokas pie iestādes grāmatevedes. Turēt to smkui plauktiņā, redzamā vietā un vienmēr zināt, cik man tās ir un kas ar to notiek, nevis pēkšņi atskārstu, ka tā nauda pati no sevis kūst, jo to ir pieteicies uzraudzit kāds cits un es, piemēram, staigāju tai pārāk tuvu garām.... |
|
|
| ica pitī |
[Jul. 12th, 2009|12:49 pm] |
Nav vairs kur normāli iedzert. kļūstu laikam veca. Visvisādi kinderūķi a la depo vairs īpaši neinetresē (īpaši, ja vēl ieejas maksa jādod un tad jākalusās visādas wanabī rokstār pabiras). Ļeņingradas un pulkveži kļuvuši par baigajiem ūķiem, īpaši pirmais, m6 nosprādzis, roknšmiga arī kaut kadu drausmīgu mūziku dzīvajā laida, tā, ka ausis vīst. Tad vel visādas semi kafejnīcas/restorāni/studijas izkaisītas pa visu rīgu, kur tev ir ļauts dzert un ēst un klausīties radio mūziku.
ai, nu vakar izpakojāmies ārā uz bites blūza klubu, tur i vadītājs foršs, i mūzika tīkama, ļaudi ari pieklājīgi, nevis tīņi, kas meklējas. a izrādās, ka ieejas maksa 5Ls (Koreu bļe pa piečuku esam klausījušies, Loids kongresu namā trinīti tikai vispār maksāja!..) un ļaužu nepatīkami maz. A mēs tač uz svingu bijām noskaņojušies! Vienu vārdu sakot - bēdu ieleja.
p.s. vai kāds var ieteikt kādu ēdam/dzeram vietu, kas būtu pieklājīga (tipa, viesiem un kolēģiem atrādāma) un kurā nebūtu nekāda bļe muzikālā fōna, tipa, neskanētu mūzika vatsouevā? |
|
|
| |
[Jul. 9th, 2009|11:39 am] |
tātad, ir ļaudis, kas kļūst par dirsas caurumiem, kad nav paēduši, vai kad lietas nenotiek pietiekami ātri, vai kad naudas nav vai kad pretējā dzimuma pārstāvja nav.
es kļūstu par visu kuču kuci tad, kad neesmu pietiekami izgulējusies, kad mani nelaiž gulēt, vai arī kāds grjobanijs īblis pamanās uzmodināt (miegs taču ir svētums!) kkad nelaikā. Kļūstu rupeklīga un riebeklīga un principāli ļauna. varētu iemācīties spļaut uguni, šņākt un draudīgi dipināt kājiņas.
Po ļubomu - tieši tagad esmu totāli neizgulējusies. Dzirdu kā gulta - mai prešasss - mani sauc |
|
|
| brīnišķīgi! Take me out tonight! |
[Jul. 7th, 2009|10:37 pm] |
Sakarsis dzīvoklis.
mati sasieti astē
glāzē silts rums
un Luiss Armstrongs Parīzē |
|
|
| jours tranquilles a Stokholmas 26a |
[Jul. 7th, 2009|10:36 am] |
90` Rīgas Modes kļuva par Burda Moden un pārcēlās uz neliela izmēra ēku Hamburgas ielā. Tur nāca un gāja Latvijas olimpieši, kuriem tika šūdinātas formas, modeļi pieradinātām un nepieradinātām modes skatēm, šuvējas otrajā stāvā sēdēja pie vaļējiem logiem un dziedāja līdzi radio par mīļo grāmatvedi, piegriezējas kopā ar brigadierēm dzēra tēju no puslitra burciņām, kaimiņmājas frizieres sasmēķēja ar uņivermaga pārdevējām un visas kopā gāja ēst putukrējuma tortes pie ražošanas mehāniķiem, kuri mitinājās pagrabā (viņi prata uztaisīt ūdensvārāmo spirāli no vada, žiletēm un sērkociņiem!!! un stāstīja man šausmu stāstus par žurkām, kas prot staigāt kājām gaisā pie griestiem...). Man pa to laku bija kategoriski noliegts spēlēties ar vietējiem bērniem, tāpēc es vazājos pa gārsās aizaugušo sētu, runājot pie sevis krieviski, kāpu kokos, sekoju līdzi zirnekļu dzīvēm un sauļojos uz trepēm, apakšā paklājot kartona iepakojuma loksnes. Viss, kas bija palicis pāri, bija pāris adāmmašīnas, kuru apslēpētā dūkšana nāca no kaut kurienes dziļi ēkas iekšpusē. |
|
|
| Stabu 10 |
[Jul. 7th, 2009|12:20 am] |
Es atkal sarūgu. Jo, redziet Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola ir ierīkota bijušajā Rīgas Modes ražotnē. Proti, cehos, kuros skanēja desmiti un desmiti milzīgu trikotāžas adāmmašīnu, šujmašīnu, spolētāju un piegriežamo nažu, kur mazas sievietītes strādniecītes saklaigājās savā starpā līdz balss zudumam, sacītajam izgaistot mašīnu dunoņā. Un kad dienas laikā paa milzigajiem logiem iespīdēja cehos gaisma!!!! Un ziemas vakaros simtiem dienasgaismas garo spildžu!!!! Koka skapīši ar šķīstošās kafijas burciņām. Tur mēs bērnībā pavadījām savas dienas. Zagām gumiju, kas noliktavā glabājās milllzīgos ruļļos, lai lēkātu pēcāk ar biedrenēm sētā vai skolas gaiteņos gumijas, izvazājām gāzmaskas, kas tur mētājās visos kaktos un neticama apjoma diegu spoles, lēkājām un rakāmies iekšā krāsainajos trikotāžas atgriezumos un skraidelējām pa kāpnēm, kas nebeidzami oda pēc pēlējuma, rūpniecības putekļiem un aukstiem cigarešu dūmiem. Un visam pāri tā industriālā skaņa, tūkstoškārt iespārdošāka par visiem Ligeti metronomiem un Raiha differnet treiniem.
Nekāda mūzikas vidusskola could ever compete with this |
|
|
| NĒ sauszemes sporta veidiem |
[Jul. 4th, 2009|12:15 am] |
paskraidīju. nēēēh, eto ņe dļa meņa. Gribu atpakaļ savu baseinu ar hlora smaku un peldēšanu, kurā izkustētos arī pleci un viduklis un mugura un tas viss notiku patīkamā, laiskā horizontālā stāvoklī.
Lai gan, kamēr manas finanses dzied romances, nāksies samierināties ar to pašu bezmaksas kājas-pa-asfaltu versiju. o žizņ! |
|
|
| |
[Jul. 3rd, 2009|05:35 pm] |
Drausmas, man ir tik ļoti žēl.. mani pārņem tik ļota vainas apziņa, kad veikalos redzu tos Latvijā ražotos konditorijas izstrādajumus, ko vietējie uzņēmumiņi saviem darbinieciņiem ir likuši ar rociņam darināt un pēc tam ir manāmi maksājuši kādam dizainerītim, lai tas iepako cepumiņus un kūciņas un citus gardumiņus daiļās pakiņās (paklausot LIAA un visādus gudrus ļaudis, ka dizainītis, lūk, pievienoto vērtību dod, smukums ļaujot nopārdot par lielāku cenu un iespējams pat uz ārzemēm ir lielākas izredzes izsisties). A tagad krīzes laikā, kurš ies maksāt nepilnus 3 Ls par 150 gr. marcipāna cepumiņu? Po* par smuko iepakojumu, po* par solījumiem, ka ikkatru no rožu žagariņiem vai tml. gādīgas, mātišķas rokas ir saudzīgi trauciņā ielikušas, ar mīlestības pilnām domām kārbiņ aizvākojušas? Tā cena par to daudzumu (pat ja ignorējam lētos poļu un leišu cepumus turpat blakus un apstākli, ka pašam mājā ir cepeškrāsns...) aktuālajā ekonomiskajā situācijā ir vienkārši nereāla. Tāpēc man ir bezgalīgi žel, ka ļaudis ir domājuši, ko piedāvāt, kā piedāvāt, kā mainīties un modernizēties, tērējuši laiku un enerģiju, riskējuši, a rezultāts mīnus desmit.
Un es kā pircējs, kuram ir tukšs vēders un tikai 2 Ls kabatā nu neko, neko nevaru iesākt. skumji un žēl |
|
|
| |
[Jun. 27th, 2009|04:14 pm] |
neskūtas kājas, sūdīgi nolakoti nagi un apburzīta kleita, kas pēcāk (kā parasti), tika salieta ar alkogoļu. Labi ka vismaz matus paguvu izmazgāt, lai nebūtu galīgi kā no kūtspakaļas izkritusi. Un labi, ka man tagad ir daudzdaudz puķu. Prozit! |
|
|
| novecento |
[Jun. 26th, 2009|12:26 am] |
Šodien mēs staigājām pa Balto zāli, kurā bez mums vēl bija tikai Jāņa Oša gleznojumi un uzraugtantiņa.
Un tad viņa gandrīz apraudājās no sajūsmas, pusčukstus stāstot man par šo (nezinu, vai cibā tiek ļautas šādas bildes, tāpēc ielinkoju..). Jauno De Niro un Depardjē un filmu, uz kuru viņi abi diez vai būtu ar mieru parakstīties jebkad vēlāk.. |
|
|
| |
[Jun. 15th, 2009|11:39 pm] |
The victory is mine!
Šodien pirmo reizi bebi iemidzinājām tikai ar pasaku lasišanu un dziesmām un stāstiem. nekā fizioloģiska. rezēs, kā būs tālāk |
|
|
| |
[Jun. 15th, 2009|10:31 pm] |
Kopsavelkot iepriekšējo neauglīgo diršanos, gribu vien piemetināt, ka, protams, nevar izvairīties no angažētības un nevar izvairīties no netīras vai vismaz aizdomīgas naudas, taču vienu gan var darīt - nepalikt nekādas pateicības par to parādā - nedz vārdos, nedz īpaši jau darbos, kā arī nebučot par to publiski rokas, sludinot kreiso devēju par mūsdienu Saulvedi, Lielo, Cēlo.
naudu iedevi. ok. priecājies, ka prokuratūrā nenosūdzējām. tālāk vari iet dirst un cerēt, ka varbūt vēsture atcerēsies |
|
|
| |
[Jun. 12th, 2009|03:14 pm] |
Tātad, tas ir izdarīts. Rezultāti labāki, nekā objektīvi vajadzētu, tāpēc ticība visas lietas saturīgumam pazeminās vēl par pāris līmeņiem. Lai nu būtu
Current mood: "Before & After" bildes no I.J-Kreituses albūma Vipera lasījumiem: stāvēt kolonnu zālē ar ppp un pēc tam atlaist ļoti primitīvā (bet intensīvā) veidā. Pēdējais vēl būs |
|
|
| |
[May. 26th, 2009|11:37 pm] |
Šodien atkal biju tajā bezgaisa sakarsušajā telpā. Pēc pāris stundu darba uznāca īstens ģībiens. Aizkļuvu līdz logam - no tā uzvēdīja sakarsuša asfalta fēns papildināts ar nepārspējamu benzīna noti, elektrības vadu zummēšana, aizkustinošā kārtā loga apamle (heil padomju laika konsttruktīvismam) atradās tikai kaut kur nedaudz virs ceļiem, radot lielisku iespēju izģībt ārā. Utamļonnije industrijai, nodomāju pie sevis, ō jā |
|
|
