gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2017-03-25 16:52:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Lai abstrahētos no ņigu ņagu par Veļikovski, par kura ideju promoutēšanu man pārmeta, lai gan es vismaz vairākas reizes teicu, ka runa iet par pavisam ko citu, gribu mūsu lokālajiem zinātnes gaismekļiem uzdot puzzli. Atrisiniet kā ar bronzas laikmeta instrumentiem izgrebt šāda veida klucīšus no ekstra cietiem iežiem (granīts, baazalts etc.). Varbūt esmu palaidis garām kādus nesenus atklājumus par seno civilizāciju tehnoloģijām. Apgaismojiet, jel>



Es labprāt mājās ko tādu uztaisītu. Alumīnija, sudraba karotītes man ir. Ir pat atsevišķi tērauda instrumenti. Vēlos tikai padomu.:)

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]po
2017-03-25 17:20 (saite)
Šķiet, skolā un tamlīdzīgi centās iedvest, ka visaugstāko izcilību sasniedz ar verdzību. Vienu aizvēstures dalbajobu ar rokas cirvi būs verdzinājuši līdz totālai ģenialitātei.

(Atbildēt uz šo)


[info]ctulhu
2017-03-25 17:29 (saite)
1. Tas akmens attēlos izskatās porains. Tādi ieži kā likums nav pārāk cieti
2. pareizi atskaldītas kvarca (cietība 5) vai korunda ( cietība 9) atlūzas, kas izmantotas kā rokas cērtes/ frēzes.
3. kvarca smiltis slīpēšanai
4. (un šis ir galvenais) daudz laika un pacietības.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


(Anonīms)
2017-03-25 17:43 (saite)
Tas nav porains materiāls, kā tev izskatās, bet ciets iezis - palasi literatūrā.

Un smalkās precīza taisnleņķa U profila gropītes ar ideāli vienāda diametra urbumiem šajos blokos - arī veidoti ar bronzas laikmeta rīkiem?

Un, pats galvenais, kam viņiem bija vajadzīgi šādi sarežģīti bloki.
(Kulta vajadzības nepieminēt!)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2017-03-25 20:04 (saite)
nu raķetes tak laida, ko tad citu. kristiešu baznīcas arī īstenībā nav nevajadzīgas kulta celtnes, bet gan labības noliktavas, kā izrādījās PSRS.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2017-03-25 18:02 (saite)
Ja tā, tad to kāds jau sen būtu eksperimentāli nodemonstrējis, kliedējot jebkādas šaubas par to izcelsmi. Bet nez kāpēc neatrodas pacietīgu drosminieku.:)
Un nē, nav tikai mīksti ieži, kas tādi tikuši apstrādāti. Granīt un bazalts arī, un iespējams vēl kādi, pat cietāki materiāli, kuru nosaukumus neatceros.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2017-03-25 19:54 (saite)
red sandstone nav ne granīts, ne bazalts...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(nav temata) - [info]ctulhu, 2017-03-26 16:21:57

[info]hedera
2017-03-25 20:13 (saite)
Ar eksperimentālo arheoloģiju ir tāda problēmiņa, ka arheologi parasti ir akadēmiski izglītotas personas, kuri kaut kādas seno amatu iemaņas pirmoreiz izmēģina 20+ vecumā.

Piemērs no Latvijas:
-) jau 70.tajos Anteins ar ķīmiskajām analīzēm pierādīja, ka ievērojama daļa no lv vēlā dzelzs laikmeta dzelzs priekšmetiem gatavoti no dzelzs, kas iegūta no vietājās rūdas;
-) tai pat laikā, vietējā rūda ir ar ļoti zemu FeO sastāvu;
-) bet, specifiskas no māla izveidotas dzelzs ieguves krāsnis lv arheo materiālā ir atraktas vairākas (uzbūvē bija ļoti labi izpētāma);
-) pirmais experimentālā arheo mēģinājums no vietējas rūdas iegūt dzelzi notika kaut kad 90.tajos - nekas nesanāca;
-) līdz 2016. tādi mēģinājumi notika vēl daudzi - nekas nesanāca;
-) tikai 2016.g. vasarā beidzot izdevās no vietējās rūdas iegūt niecīgu daudzumu dzelzs.

Pēc tava domu gājiena mums līdz 2016.g. vasarai vajadzēja uzskatīt, ka arheologi melo, apgalvojot, ka vēlajā dzelzs laikmetā lv teritorijā tika iegūta dzelzs no vietējās dzelzs rūdas ievērojamos apmēros.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 20:17:49
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 20:33:50
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 20:47:45
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 20:49:27
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 20:55:09
(nav temata) - [info]gnidrologs, 2017-03-25 20:36:05
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 20:51:03
(nav temata) - [info]hedera, 2017-03-25 21:18:34
(nav temata) - [info]gnidrologs, 2017-03-25 21:42:34
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 21:46:48
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 21:57:55
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 22:06:38
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 21:45:31
(nav temata) - [info]gnidrologs, 2017-03-25 22:03:08
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 22:07:43
(nav temata) - [info]gnidrologs, 2017-03-25 23:18:47

[info]antikrishjaanis
2017-03-25 19:34 (saite)
The other stonework and facing of the Pumapunku consists of a mixture of andesite and red sandstone. The core of the Pumapunku consists of clay. The fill underlying selected parts of the edge of the Pumapunku consists of river sand and cobbles instead of clay. Excavations at the Pumapunku have documented "three major building epochs, in addition to small repairs and remodeling"

[..]

Some of the stones are in an unfinished state, showing some of the techniques used to shape them. They were initially pounded by stone hammers—which can still be found in numbers on local andesite quarries—, creating depressions, and then slowly ground and polished with flat stones and sand.


https://en.wikipedia.org/wiki/Pumapunku

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


(Anonīms)
2017-03-25 19:50 (saite)
nu nē, nē, nē, nu kur tik vienkārši. tie ir drausmīgi cieti akmeņi (te komentāros kaut kāds figurēja, kas visu pats esot aptaustījis) un to varēja izdarīt tikai citplanētieši. vai eņģeļi. vai dievi. vai Dievs. vai Allahs. Buda, Šiva u.c. varbūt torsiju lauki. vai kvantu fizika. vai homeopātija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2017-03-25 19:53 (saite)
Tipisks cherrypicking ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2017-03-25 19:56 (saite)
Cherrypicking - atsaukties uz noliedzējiem un ingnorēt tos, kuru viedoklis ir pretējs. ;))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 20:02:04
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 20:05:55
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 20:48:19
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 22:04:51
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 22:21:08
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 22:41:14

(Anonīms)
2017-03-25 19:57 (saite)
mums laikam krasi atšķiras čerīpikinga izpratne ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 19:59:47
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 20:03:24
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 20:10:56
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 20:36:16

[info]gnidrologs
2017-03-25 20:29 (saite)
Hmm, ja tu vari nodemonstrēt kā ar rupji tēstiem veseriem viņi andezītporfirijā (laikam tā to iezi sauc - un nē, tas nav mīksts) veidoja šāda veida cauruļveida infrastruktūru, ok, esmu pati uzmanība.
Man jau nu tās rievas atgādina mehāniskas apstrādes pēdas.
Vairāk brīnos, ka neviens vēl nav ieteicis, ka šis viss ir sazvērestībnieku nedarbs un attiecīgās detaļas arheoloģiskajos saitos ''iestādīti'' mūsdienās. Tas, lai gan arī prasītu pierādījumus, vismaz būtu kas zinātniski plausibls pretēji ''ai cilvēki vienkārši bija ļoti pacietīgi''.:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2017-03-25 20:38 (saite)
un vispār, piz**ec, piz**ec, pasaulē ir trīs plāksnes ar profila rievām un pāris caurumiem, tas nu tik ir kaut kas...

wikipedia ir minēts sandstone, nevis andezīts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 20:46:28
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 21:04:36
(nav temata) - [info]gnidrologs, 2017-03-25 21:14:02
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 21:31:33
(nav temata) - [info]gnidrologs, 2017-03-25 21:45:59
(nav temata) - [info]antikrishjaanis, 2017-03-25 22:41:53
(nav temata) - [info]gnidrologs, 2017-03-25 23:15:26
(nav temata) - [info]antikrishjaanis, 2017-03-25 23:43:05
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 23:50:57
(nav temata) - [info]gnidrologs, 2017-03-26 01:42:46
(nav temata) - [info]antikrishjaanis, 2017-03-26 01:59:24
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-26 10:26:40
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-26 10:45:45
(nav temata) - [info]gnidrologs, 2017-03-26 12:55:00
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 23:21:23
(nav temata) - [info]gnidrologs, 2017-03-25 23:23:44
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 23:37:34
(nav temata) - [info]axsys, 2017-03-25 23:37:43
(nav temata) - [info]axsys, 2017-03-25 23:43:14

(Anonīms)
2017-03-25 20:48 (saite)
Ja izrakumos atrastu teerauda tomaata kaarbu saadu te tad vareetu padomaat par senajaam tehnologijaam http://i.imgur.com/BBtm0.jpg

Tas ka kads akmenii pirms 2000 gadiem maceeja uztaisiit reni un kvadraatu ieksh cita lielaaka kvadraata nav paarsteidzoshi, turklaat par materiaala cietiibu ir jociigi runaat, jo cietaaks materiaals ir gruutaak urbjams un freezeejams, toties vieglaak kaljams. Senatnee cnc freezes nebija tik izplatiitas kaa tagad bet uzpist pareizajaa vietaa ar akmeni gan cilveeki maaciijaas 20 paaudzee taapeec tiem laikiem cietaks iezis tiesi ir vieglaak apstraadaajams.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-03-25 21:18 (saite)
Kā jau teicu, tavs pieņēmums ir vienkārši pārbaudāms vai falsificējams, bet šobrīd nav izdarīts ne viens ne otrs, jo ''oficiālā'' zinātne cenšas izlikties, ka šie artefakti nav pētīšanas vērti. Wonder why.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2017-03-25 21:32 (saite)
nu un kāpēc tad tā varētu būt? kas ir ļaunais zinātnieku nolūks?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(nav temata) - [info]gnidrologs, 2017-03-25 21:51:37

(Anonīms)
2017-03-25 21:35 (saite)
Chalis izmanto smiltis graniita urbsanai un zageesanai nhttps://youtu.be/qeS5lrmyD74

Kas veel ir tas neizskaidrojamais? Tie freezeetie taisnstuuri? Principaa ar urbsanu un sliipeesanu nekas neiespeejams nav arii tie.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(nav temata) - [info]gnidrologs, 2017-03-25 21:59:36
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 22:03:51
(nav temata) - [info]gnidrologs, 2017-03-25 23:12:46
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 23:22:02
(nav temata) - [info]gnidrologs, 2017-03-25 23:29:18
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 23:37:20
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 23:53:06
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 23:55:25
(nav temata) - [info]axsys, 2017-03-26 00:02:42
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-26 00:15:57
(nav temata) - [info]axsys, 2017-03-26 17:54:38
(nav temata) - [info]gnidrologs, 2017-03-26 01:46:03

[info]antikrishjaanis
2017-03-25 21:51 (saite)
No kurienes tev pārliecība, ka "''oficiālā'' zinātne cenšas izlikties, ka šie artefakti nav pētīšanas vērti":

Jean Pierre Protzen, “Who Taught the Inca Stonemasons Their Skills? A Comparison of Tiahuanaco and Inca Cut-Stone Masonry,” The Journal of the Society of Architectural Historians, Vol. 56, No. 2 (Jun., 1997), pp. 146-167.


Jean Pierre Protzen, “Inca Quarrying and Stone Cutting,” The Journal of the Society of Architectural Historians, Vol. 44, No. 2 (May, 1985), pp. 161-182


Susan A. Niles, “Niched Walls in Inca Design,” The Journal of the Society of Architectural Historians, Vol. 46, No. 3 (Sep., 1987), pp. 277-285

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(nav temata) - [info]gnidrologs, 2017-03-25 21:56:35
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 22:01:25
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 22:12:31
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 22:19:08
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 22:34:54
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 22:37:25
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 22:43:20
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-25 22:02:22

(Anonīms)
2017-03-25 22:12 (saite)
Tu paskaties uz koka karotēm un bļodā. Tu vari tagad tādu izgrebt. Diez vai. Bet varēja.

(Atbildēt uz šo)


(Anonīms)
2017-03-25 22:16 (saite)
Tu paskaties uz koka karotēm un bļodā. Tu vari tagad tādu izgrebt. Diez vai. Bet varēja.

(Atbildēt uz šo)


(Anonīms)
2017-03-25 23:24 (saite)
Image ?
Image ??
Image ???
utt. utt.
Bet patiesībā jau nav svarīgi kā, galvenais ir fakts, ka viņi to mācēja izveidot, bet mēs, cenšoties atdarināt viņu veikumus, feilojam, izņemot, protams, Edvardu Liedskalniņu un viņa Koraļļu pili.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


(Anonīms)
2017-03-25 23:35 (saite)
Jums tiesaam tas viss liekaas kaut kas tik gruuti sasniedzams? Jo nu es beerniibaa laukos pietiekami izspeeleejos ar visaadaam fignjaam lai saprastu ko dara berze, sviras, visaadi speeki u.tml. taapeec mani kaut kaa sviitrinas akmenos un lieli akmens gabali nepaarsteidz. Siikos pie darbagaldiem nelaizh naacaas improvizeet) Bet pielauju ka ir paaudze kura neko vairaak par celjamkraanu no 50m attaaluma nav redzeejusi un viniem izvilkt nogaaztu koku no meza bez traktora jau ir kkas neaptverams..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-26 00:00:53

(Nodzēsts puksts)
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-26 00:21:01
(nav temata) - [info]gnidrologs, 2017-03-26 01:49:37
(nav temata) - [info]axsys, 2017-03-26 17:52:01
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-26 18:48:18
(nav temata) - [info]axsys, 2017-03-26 18:59:04
(nav temata) - [info]gnidrologs, 2017-03-26 19:10:47
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-26 19:34:55
(nav temata) - [info]axsys, 2017-03-26 22:49:31
(nav temata) - [info]gnidrologs, 2017-03-26 18:59:24
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-26 19:07:30
(nav temata) - [info]gnidrologs, 2017-03-26 19:19:43
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-26 19:28:40
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-26 19:50:43
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-26 00:08:43
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-26 01:15:33

(Anonīms)
2017-03-26 16:40 (saite)
1) tātad vēlreiz - gnidrologam gribas, lai atzīst iespēju, ka šiem bija ripzāģi ar akumulatoriem...

2) Ko grib persona, kas ir aptaustījusi to akmeņus, izpētījusi milzumu informācijas? Kur ir atsauces un arheologiem no universitātē. kur ir dokumenti par mežonīgi cietajiem iežiem? Gaidām.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-03-26 19:26 (saite)
Gnidrologs grib, lai pētniecība turpinās tālāk, nevis tiek aizvietota ar bs par to kā tikko no meža izlīduši maugļi gurnu apsējos ražojuši mūsdienu augstākajiem standartiem atbilstošus megalītiskus bluķus ar bronzas un akmens bomjiem. Tik vien.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-26 19:39:54
(nav temata) - (Anonīms), 2017-03-26 19:44:47

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?