Sviesta Ciba |

gnidrologs (

gnidrologs) rakstīja,
@ 2017-03-25 16:52:00

Lai abstrahētos no ņigu ņagu par Veļikovski, par kura ideju promoutēšanu man pārmeta, lai gan es vismaz vairākas reizes teicu, ka runa iet par pavisam ko citu, gribu mūsu lokālajiem zinātnes gaismekļiem uzdot puzzli. Atrisiniet kā ar bronzas laikmeta instrumentiem izgrebt šāda veida klucīšus no ekstra cietiem iežiem (granīts, baazalts etc.). Varbūt esmu palaidis garām kādus nesenus atklājumus par seno civilizāciju tehnoloģijām. Apgaismojiet, jel>

Es labprāt mājās ko tādu uztaisītu. Alumīnija, sudraba karotītes man ir. Ir pat atsevišķi tērauda instrumenti. Vēlos tikai padomu.:)

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	ctulhu 2017-03-25 17:29 (saite)
	1. Tas akmens attēlos izskatās porains. Tādi ieži kā likums nav pārāk cieti 2. pareizi atskaldītas kvarca (cietība 5) vai korunda ( cietība 9) atlūzas, kas izmantotas kā rokas cērtes/ frēzes. 3. kvarca smiltis slīpēšanai 4. (un šis ir galvenais) daudz laika un pacietības. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	(Anonīms) 2017-03-25 17:43 (saite)
	Tas nav porains materiāls, kā tev izskatās, bet ciets iezis - palasi literatūrā. Un smalkās precīza taisnleņķa U profila gropītes ar ideāli vienāda diametra urbumiem šajos blokos - arī veidoti ar bronzas laikmeta rīkiem? Un, pats galvenais, kam viņiem bija vajadzīgi šādi sarežģīti bloki. (Kulta vajadzības nepieminēt!) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	(Anonīms) 2017-03-25 20:04 (saite)
	nu raķetes tak laida, ko tad citu. kristiešu baznīcas arī īstenībā nav nevajadzīgas kulta celtnes, bet gan labības noliktavas, kā izrādījās PSRS. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	gnidrologs 2017-03-25 18:02 (saite)
	Ja tā, tad to kāds jau sen būtu eksperimentāli nodemonstrējis, kliedējot jebkādas šaubas par to izcelsmi. Bet nez kāpēc neatrodas pacietīgu drosminieku.:) Un nē, nav tikai mīksti ieži, kas tādi tikuši apstrādāti. Granīt un bazalts arī, un iespējams vēl kādi, pat cietāki materiāli, kuru nosaukumus neatceros. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	(Anonīms) 2017-03-25 19:54 (saite)
	red sandstone nav ne granīts, ne bazalts... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2017-03-26 16:21 (saite)
	red sandstone ir smilšakmens. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

hedera
2017-03-25 20:13 (saite)

Ar eksperimentālo arheoloģiju ir tāda problēmiņa, ka arheologi parasti ir akadēmiski izglītotas personas, kuri kaut kādas seno amatu iemaņas pirmoreiz izmēģina 20+ vecumā.

Piemērs no Latvijas:
-) jau 70.tajos Anteins ar ķīmiskajām analīzēm pierādīja, ka ievērojama daļa no lv vēlā dzelzs laikmeta dzelzs priekšmetiem gatavoti no dzelzs, kas iegūta no vietājās rūdas;
-) tai pat laikā, vietējā rūda ir ar ļoti zemu FeO sastāvu;
-) bet, specifiskas no māla izveidotas dzelzs ieguves krāsnis lv arheo materiālā ir atraktas vairākas (uzbūvē bija ļoti labi izpētāma);
-) pirmais experimentālā arheo mēģinājums no vietējas rūdas iegūt dzelzi notika kaut kad 90.tajos - nekas nesanāca;
-) līdz 2016. tādi mēģinājumi notika vēl daudzi - nekas nesanāca;
-) tikai 2016.g. vasarā beidzot izdevās no vietējās rūdas iegūt niecīgu daudzumu dzelzs.

Pēc tava domu gājiena mums līdz 2016.g. vasarai vajadzēja uzskatīt, ka arheologi melo, apgalvojot, ka vēlajā dzelzs laikmetā lv teritorijā tika iegūta dzelzs no vietējās dzelzs rūdas ievērojamos apmēros.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	(Anonīms) 2017-03-25 20:17 (saite)
	Demagoģija - gnidrologs ne tikai neko tādu neapgalvo, bet arī no viņa teiktā nekas tamlīdzīgs neizriet. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	(Anonīms) 2017-03-25 20:33 (saite)
	arī terminu demagoģija tu nesaproti (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	(Anonīms) 2017-03-25 20:47 (saite)
	Terminologs...:D:D:D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	(Anonīms) 2017-03-25 20:49 (saite)
	tavi ;) un :D ir ļoti argumentējoši :p (tāpat kā mans šis :P) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	(Anonīms) 2017-03-25 20:55 (saite)
	bail pat iedomāties, ar ko tu nodarbojies dzīvē. cerams, ka ne ar ko eksaktu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

gnidrologs
2017-03-25 20:36 (saite)

Es varu derēt, ka lielākā daļa akadēmiķu neprot izslaukt govi vai nomedīt meža zvēru. Neviens cilvēks ar veselo saprātu no tā neizsecinās govs slaukšanas vai medīšanas neiespējamību.
Attiecībā uz līdz perfekcijai izfrezētiem reljefiem bazaltā un granītā, kuru manufaktūra pat ar mūsdienu advancētākajiem stanokiem nav nieka lieta, nevar aprobežoties ar ''ai nu viņi vienkāŗsi pacietīgi strādāja''. Šāda veida postulāts ir ekstraordinārs, tāpēc prasa ekstraordināras evidences. Pie tam neviens taču neliek pašiem arheologiem nodarboties ar eksperimentēšanu. Parasti šādam nolūkam pieaicina inženierus, ģeologus u.c.jomu speciālistus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	(Anonīms) 2017-03-25 20:51 (saite)
	"Šāda veida postulāts ir ekstraordinārs, tāpēc prasa ekstraordināras evidences" you know it, when you see it... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

hedera
2017-03-25 21:18 (saite)

"kuru manufaktūra pat ar mūsdienu advancētākajiem stanokiem nav nieka lieta"

Lūk, tās ir muļķības, kuras tu esi nekritiski pārņēmis no aizraujošiem pseido stāstiem. Nav tur nekā tāda, ko ar mūsdienu tehnoloģijām nevarētu viegli izdarīt.

"Parasti šādam nolūkam pieaicina inženierus, ģeologus u.c.jomu speciālistus."

Ok, tūlīt, iedod tikai naudiņu, ko šiem speciālistiem samaksāt. (Jebšu tu domā, ka zinātnes pasaule esksistē ārpus mūsu kapitālisma realitātes?)

"Šāda veida postulāts ir ekstraordinārs, tāpēc prasa ekstraordināras evidences."

Tas postulāts ir infomēta spekulācija, tā nav pat hipotēze. Aheo zinātnē hipotēze var sākties tad, ja ir kaut viens (kaut gadījuma rakstura) taustāms pierādījums.

Respektīvi, kāda info mums ir pieejama:
-) kruta līmeņa akmens apstrāde senajā pasaulē;
-) arheo izrakumos iegūtais info par tā laika tehno iespējām.

Tālāk zinātne un pseido-zin aiziet pa atšķirīgiem ceļiem:

Zinātne: ok, kā viņi tik lieliskus apstrādes darbus paveica ar tik neattīstītām tehno iespējām, to mēs nezinām. Gaidām, kad nākotnē iegūsim papildus datus.

Pseido-zin: te noteikti vajag izdomāt kaut kādas fantāzijas kā šito izskaidrot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2017-03-25 21:42 (saite)

''Lūk, tās ir muļķības, kuras tu esi nekritiski pārņēmis no aizraujošiem pseido stāstiem. Nav tur nekā tāda, ko ar mūsdienu tehnoloģijām nevarētu viegli izdarīt. ''

Jā, ar stanokiem, kas maksā tūkstošus un aizņem veselas telpas. Points ir tāds, ka mūsdienās es pat ar puslīdz advancētiem mājas līmeņa instrumentiem nevarētu panākt tādas precizitātes un mērogu frēzējumus. Vajadzētu akmeņkaļu aprīkojumus. Bet man tajā pašā laikā jāņem par pilnu apgalvojums, ka tos varēja izdarīt ar mietiem, akmeņiem un bronzas/vara štrumentiem.

''Ok, tūlīt, iedod tikai naudiņu, ko šiem speciālistiem samaksāt. (Jebšu tu domā, ka zinātnes pasaule esksistē ārpus mūsu kapitālisma realitātes?)''

Okej, ja nav naudiņas, tad vajag atzīt, ka nav naudiņas un tālākie pētījumi tiek atcelti, nevis sacerēt nepamatotus ''skaidrojumus'', kurus neviens netaisās verificēt.

Respektīvi, kāda info mums ir pieejama:''
-) kruta līmeņa akmens apstrāde senajā pasaulē;
-) arheo izrakumos iegūtais info par tā laika tehno iespējām.''

Tieši tāpēc arī apgalvojumi par minētajiem eksemplāriem neiztur kritiku. Tas tā kā bija viss points. Arī spekulatīviem, educated minējumiem ir savas robežas. Rupji aptēsti bluķi ir viena lieta. Līdz milimetru precizitātei nogriezti, noēvelēti daudzpakāpju profili granītā, pavisam kas cits.

''Zinātne: ok, kā viņi tik lieliskus apstrādes darbus paveica ar tik neattīstītām tehno iespējām, to mēs nezinām. Gaidām, kad nākotnē iegūsim papildus datus. ''

Tieši tā. Bet diemžēl tāds jau nav defoltais modus operandi, kas labi redzamā veidā ir pārnesies arī uz ierindas džo kā redzams komentāros. Pareizi ir pateikt - mēs nezinām. Jāpēta. Nevis - hei, čupu ar bronzas skrāpjiem, daudz pacietības un s pivkom poņjaņet.:))
Šobrīd gan izskatās, ka meinstrīm zinātne tomēr vēlas izlikties, ka šie visnotaļ vājie spekulatīvie pieņēmumi ir kā āmen baznīcā. Tas ir vai nu intelektuāls slinkums/negodīgums + iesēdētas vietas/laivas nešūpošanas efekts, kas ir pamatīgs mind killers.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	(Anonīms) 2017-03-25 21:46 (saite)
	atkal --- kur ir minēts granīts??????????????????????? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Anonīms)
2017-03-25 21:57 (saite)

Vai tev kā cilvēkam, kurš darbojas zinātnes lauciņā nav neērti šeit, kur ir absolūti skaidrs, ka bronzas laikmeta cilvēki ar tiem līdzekļiem un paņēmieniem, kuri bija viņu rīcībā, nu nekādi nevarēja būt šajā diskusijā demonstrēto artefaktu autori, godīgi atzīt, ka tās formācijas cilvēki tiešām nevarēja neko tādu paveikt?
Vai tad (pat idiotam) nav skaidrs, ka pašreizējā meinstrīma civilizācijas vēstures paradigmā tas viss neierakstās?
Nu tad vajag publiski atzīt, ka vēstures zinātnei ir FUNDAMENTĀLI viss jāpārskata.
Bet ir vērojama labākajā gadījumā klusēšana, sliktākajā - visu šādu artefaktu un to atklājēju diskreditēšana un noliegšana.
Vai tā ir ZINĀTNES cienīga rīcība?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	(Anonīms) 2017-03-25 22:06 (saite)
	kas ir šeit un kur ir 'absolūti skaidrs'??? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	(Anonīms) 2017-03-25 21:45 (saite)
	avotiņu uz kādu ekstraordināru evidenci :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2017-03-25 22:03 (saite)
	Es tā kā laikam devu avotiņus. Ja netici tiem, var vieglu aizgūglēt līdz detalizētām grāmatām par šo tēmu. Protams, ja ir a priora ticība tam, ka pie vainas ir kaut kādi sazvērnieki, kas uzdod kaļķakmeni par bazaltu vai tādā garā, tad no avotiņiem diez vai būs kāds labums. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	(Anonīms) 2017-03-25 22:07 (saite)
	kur ir avotiņi? kaut kur iepriekšējā ierakstā? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2017-03-25 23:18 (saite)
	Ja nav spējas lasīt, nevaru palīdzēt. Ja tomēr jautājums nopietns, tad labāk par dotajām saitēm palasīt kaut vai to pašu ''Aizliegto arheoloģiju'', kur visam apskatītajam ir dotas atsauces uz avotiem un ekspertu slēdzieniem. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: