gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2017-03-25 16:52:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Lai abstrahētos no ņigu ņagu par Veļikovski, par kura ideju promoutēšanu man pārmeta, lai gan es vismaz vairākas reizes teicu, ka runa iet par pavisam ko citu, gribu mūsu lokālajiem zinātnes gaismekļiem uzdot puzzli. Atrisiniet kā ar bronzas laikmeta instrumentiem izgrebt šāda veida klucīšus no ekstra cietiem iežiem (granīts, baazalts etc.). Varbūt esmu palaidis garām kādus nesenus atklājumus par seno civilizāciju tehnoloģijām. Apgaismojiet, jel>



Es labprāt mājās ko tādu uztaisītu. Alumīnija, sudraba karotītes man ir. Ir pat atsevišķi tērauda instrumenti. Vēlos tikai padomu.:)

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2017-03-25 20:48 (saite)
Ja izrakumos atrastu teerauda tomaata kaarbu saadu te tad vareetu padomaat par senajaam tehnologijaam http://i.imgur.com/BBtm0.jpg

Tas ka kads akmenii pirms 2000 gadiem maceeja uztaisiit reni un kvadraatu ieksh cita lielaaka kvadraata nav paarsteidzoshi, turklaat par materiaala cietiibu ir jociigi runaat, jo cietaaks materiaals ir gruutaak urbjams un freezeejams, toties vieglaak kaljams. Senatnee cnc freezes nebija tik izplatiitas kaa tagad bet uzpist pareizajaa vietaa ar akmeni gan cilveeki maaciijaas 20 paaudzee taapeec tiem laikiem cietaks iezis tiesi ir vieglaak apstraadaajams.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-03-25 21:18 (saite)
Kā jau teicu, tavs pieņēmums ir vienkārši pārbaudāms vai falsificējams, bet šobrīd nav izdarīts ne viens ne otrs, jo ''oficiālā'' zinātne cenšas izlikties, ka šie artefakti nav pētīšanas vērti. Wonder why.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2017-03-25 21:32 (saite)
nu un kāpēc tad tā varētu būt? kas ir ļaunais zinātnieku nolūks?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-03-25 21:51 (saite)
Domāju, ka ļauna nolūka nav, vairāk iesīkstējusies nomenklatūra.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2017-03-25 21:35 (saite)
Chalis izmanto smiltis graniita urbsanai un zageesanai nhttps://youtu.be/qeS5lrmyD74

Kas veel ir tas neizskaidrojamais? Tie freezeetie taisnstuuri? Principaa ar urbsanu un sliipeesanu nekas neiespeejams nav arii tie.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-03-25 21:59 (saite)
Jā, esmu šo redzējis. Tas ir interesanti, bet gribētos tomēr redzēt kādi rezultāti viņiem būtu ar šādu metodoloģiju apstrādājot cietākas vielas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2017-03-25 22:03 (saite)
KĀDAS cietākas vielas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-03-25 23:12 (saite)
Jau tika minēts bazalts, ganīts, andezīts. Ja tu uzskati, pētnieki melo un dokumenti par to fabricēti, tad, protams, tālāk nav par ko runāt. Es tomēr izeju no pieņēmuma, ka neviens tur apzināti nemelo.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2017-03-25 23:22 (saite)
Te var visus triis saliidzinaat http://www.comparerocks.com
Cietiiba graniitam 6,bazaltam 6-7,andeziitam 7

Sorri ja var 6 sazaageet un saurbt tad var arii 7, tas ir logiski, ok varbuut vajadzees nevis 2 dienas zaageet bet 3.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-03-25 23:29 (saite)
Protams, ka var. Jautājums ir ar kādiem rīkiem. Atrastie veidojumi liek domāt, ka rīki bija krietni advancētāki par tiem, kas parasti tiek pieņemti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2017-03-25 23:37 (saite)
Liidz sim liktaas bildes gan nedemostree neko, ko nevareetu panaakt ar smilshu sauju un papishanos. Kuri ir tie advanceetie veidojumi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2017-03-25 23:53 (saite)
http://www.gizapower.com/LoTeAnArticle.htm

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2017-03-25 23:55 (saite)
http://www.ancient-wisdom.com/egyptxtremasonry.htm

Mums šitik plānu akmens zāģu pagaidām nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]axsys
2017-03-26 00:02 (saite)
Smieklīgākais ir tas, ka tur ir pašu ēģiptiešu sazīmētas bildes, kur redzams, ar kādiem rīkiem viņi tur urbj, ved akmeņus utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2017-03-26 00:15 (saite)
Nu pareizi, eksperimentos viņi pierāda, ka ar faraonu laikmeta rīkiem, akmeņus tādā kvalitātē apstrādāt nav iespējams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(nav temata) - [info]axsys, 2017-03-26 17:54:38

[info]gnidrologs
2017-03-26 01:46 (saite)
Šajā pašā ierakstā ir divi attēli. Iepriekšējā ierakstā ir vairākas saites uz citiem attēliem un dažiem video. Esiet vērīgāki.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]antikrishjaanis
2017-03-25 21:51 (saite)
No kurienes tev pārliecība, ka "''oficiālā'' zinātne cenšas izlikties, ka šie artefakti nav pētīšanas vērti":

Jean Pierre Protzen, “Who Taught the Inca Stonemasons Their Skills? A Comparison of Tiahuanaco and Inca Cut-Stone Masonry,” The Journal of the Society of Architectural Historians, Vol. 56, No. 2 (Jun., 1997), pp. 146-167.


Jean Pierre Protzen, “Inca Quarrying and Stone Cutting,” The Journal of the Society of Architectural Historians, Vol. 44, No. 2 (May, 1985), pp. 161-182


Susan A. Niles, “Niched Walls in Inca Design,” The Journal of the Society of Architectural Historians, Vol. 46, No. 3 (Sep., 1987), pp. 277-285

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-03-25 21:56 (saite)
Lielākā daļa skaidrojumu, kas par šo tēmu ir atrodami literatūra reducējas uz to pašu ''vajag tikai daudz laika un pacietības''. Vismaz tie, kuri nokļūst līdz skolu grāmatām. Protams, ka pat starp autoritatīviem cilvēkiem ir tādi, kas pieļauj nezināmu tehnoloģiju lietojumu, bet pirmais katrā ziņā ir prevalējošs viedoklis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2017-03-25 22:01 (saite)
Nezinaamas tehnologijas tev liekas plausiblaaks skaidrojums nekaa primitiivas bet straadaajoshas (kaa augstaak liktajaa graniita apstraades video) tehnologijas kuraam vnk vajag daudz laika un pacietiibas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2017-03-25 22:12 (saite)
Primitīvās strādājošās tehnoloģijas arī kaut simts gadus pūloties nav spējīgas izgatavot pat vienu tādu bloku ar neskaitāmiem aptuveni 5-10 mm diametra urbumiem, kāds šeit redzams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2017-03-25 22:19 (saite)
nevari norimties?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2017-03-25 22:34 (saite)
kur šeit?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2017-03-25 22:37 (saite)
Pirmkārt, uz Ēģiptes granīta bluķiem ir ripzāģu nevis video redzamo rokaszāģu pēdas.
Otrkārt, mūsdienu liela diametra (2-3 m) akmens ripzāģu biezums ir ne mazāks par 15 mm.
Ēģiptes akmeņos ir 1,5-3 mm biezu ripzāģu (kādu mūsdienu cilvēces rīcībā pagaidām nav) pēdas.
Treškārt, un tas ir pats galvenais, lai kaut vienu nelielu (20x20cm) andezīta gabalu bronzas laikmetā apstrādātu līdz tādam apdares līmenim, kādu redzam foto, pat visu šī laikmeta cilvēku paaudžu nepietiktu, jo kā jau teicu iepriekš, visneiespējamākie ir ideāli precīzie vienādie dažu milimetru diametra urbumi un tikpat šaurās un ideāli precīzās taisnstūrprofila gropes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2017-03-25 22:43 (saite)
jē, pārliecināji. tagad dod skaidrojumu, kam piekritīšu nekritiski

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2017-03-25 22:02 (saite)
ko zinātnieki grib noklusēt? un KĀPĒC???

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?